Kopsim savu valodu, arī šajos laikos!

Veltīts Kārļa Mīlenbaha gadam

Auseklis Skaidris Ozoliņš, informātikas inženieris, — “Latvijas Vēstnesim”

Par dažām mūsdienu latviešu fonētikas problēmām jau rakstījām (“Latvijas Vēstnesis” Nr. 116, 2003. gada 22. augustā). Galvenokārt tās rada valodnieku un informācijas speciālistu kompetences nenorobežošana — vienas speciālistu grupas iejaukšanās otras kompetencē. Vienlaikus virkne jautājumu palikuši bez risinājumiem.

Šobrīd šajā jomā ir spēkā divi likumi — Valsts valodas likums un Valsts informācijas sistēmas likums. Tajos mēģināts sadalīt uzdevumus starp Valsts valodas centra Ekspertu komisiju un Valsts informācijas sistēmas pārzini. Taču nevienā no tiem nav noteikta abu šo iestāžu sadarbība un to kompetences robežas. Tādējādi vairāki jautājumi dublējas vai vispār nav par tiem atbildīgo.

Fonētikas jautājumos vērojama vairāku valsts likumdevēju iestāžu nekoordinēta rīcība, tiek izdoti pretrunīgi un nesaskaņoti normatīvie akti. Tā, piemēram, latviešu valodas alfabētu centusies normēt gan bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”, gan Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija.

Alfabētu kodus heksagonālā skaitīšanas sistēmā (šo sistēmu lieto datoros grafēmu pierakstam) centusies noteikt gan bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”, gan Latvijas Republikas Ministru kabinets, kura vairākus noteikumus sagatavojušas Valsts reformu ministrija, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija un Satiksmes ministrija. Tieši datorgrafēmu normēšanā latviešu valodā valda kārtība, kas līdzinās haosam. Rezultātā ar dažādiem grafēmu veidiem rakstītie dokumenti bieži nav lasāmi, burtu vietā uz datoru ekrāniem parādās kvadrātiņi vai citas zīmes. Firmas, kuras tirgo datorprogrammas, piedāvā arvien jaunas programmas ar dažādām datorgrafēmām rakstīto tekstu savietošanai un nolasīšanai. Valsts iestāžu iepirkumu komisijas iepērk nesertificētas programmas, kuru savietojamība un atbilstamība nav pārbaudīta sertificētās laboratorijās. Radušies zaudējumi tiek ar vieglu roku norakstīti uz budžeta rēķina.

Līdz ar pirmā Latvijas standarta — PCT Латв. CCP 1040–90 — Республиканский стандарт Латвийской ССР - 8-битные кодовые таблицы для представления информации на ЭВМ
— ieviešanu 1990. gadā sākās latviešu valodas alfabēta diakritisko zīmju variantu daudzveidība datoros lietojamā heksagonālā formā. Lai gan Standartizācijas likums noteic, ka obligāti piemērojamiem standartiem jābūt tulkotiem latviešu valodā un minētais standarts kā obligāti lietojams valsts nozīmes informācijas sistēmās tika ieviests ar 1996. gada 17. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 70, kuri bija spēkā līdz 2002. gada 22. novembrim, tā oficiālais tulkojums nav atrodams Latvijas Nacionālo standartu fondā.

Pēc diviem gadiem, atstājot spēkā iepriekšminēto, tika izdots vēl viens standarts — Latvijas Valsts standarts 8–92, kas atļāva lietot vēl divus kodēšanas variantus. Standarts tika papildināts 1993. gadā, pieļaujot vēl vienu diakritisko zīmju kodējuma variantu. Vispārpieņemto ISO standartu 8859–13 un tā sauktos UNICODE standartus pašreiz lieto vienlaikus ar minētajiem. Rezultātā, piemēram, latviešu alfabēta diakritiskajai zīmei “Ē” varam saskaitīt 8 dažādus apzīmējumus heksagonālā skaitļu sistēmā: 42, F0, C8, E8, C7, ED, 68 un 0112. No šīm grūtībām mēs būtu atbrīvoti, ja pārietu uz alfabēta pierakstu bez diakritiskajām zīmēm, kā tas ierosināts šīs apceres pirmajā daļā. Vairākos normatīvos dokumentos prasības datorpierakstu sistēmām nav dotas, bet minēti atsevišķu firmu programmu tirdzniecības nosaukumi. Kur pēc firmu reklāmas dotiem nosaukumiem oficiāli iepazīties ar to saturu, tas palicis dokumentu izstrādātāju ziņā. Tā 2002. gada 2. aprīlī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 141 informācijas sistēmās esošo dokumentu datu un elektronisko dokumentu arhivēšanai iesaka lietot “Baltic–1257” vai UCS failu kodus un platformāta failu formātus, strukturētam tekstam — SGML (XML).*

Vienlaikus diskutējams ir jautājums, vai oficiālos normatīvos aktos var rekomendēt vienas vai otras firmas ražojumus, tas ir, veikt to reklamēšanu.

Valsts informācijas sistēmas likuma Pārejas noteikumi noteica, ka līdz 2002. gada 22. novembrim jābūt pieņemtiem Ministru kabineta noteikumiem par valsts informācijas sistēmu tehnisko prasību ievērošanu. Ceram, ka šajos noteikumos lasīsim precīzu un nepārprotamu skaidrojumu, ko darīt turpmāk, lai sakārtotu latviešu valodas informatīvo datorpierakstu.

Kas būtu veicams, lai risinātu minētās problēmas un sekmētu latviešu valodas attīstību?

Valsts valodas likumā būtu jānoteic, ka latviešu valodas fonēmas, kuras, fiksējot informāciju, pārvēršamas grafēmās, nosaka Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Grafēmu formas un veidu nosaka Valsts informācijas sistēmas pārzinis. Abu šo iestāžu rekomendācijas apstiprina Ministru kabinets, izdodot noteikumus. Grafēmu apzīmējumi obligāti lietojami valsts informācijas sistēmā, valsts un pašvaldību dokumentos un arhivēšanas elektroniskajā sistēmā.

Ministru kabinetam jāizdod saistošas prasības valsts un pašvaldību iestādēm iepērkamajai datortehnikai, ko lieto valsts informācijas sistēmā, kā arī noteikumi programmu kvalitātei, kas garantē informācijas atbilstību un savietojamību. Jānosaka, ka valsts un pašvaldību iestādēm atļauts iegādāties tikai testētu datortehniku un programmu nodrošinājumu, atbilstošu likumam par atbilstības novērtēšanu. Racionāli būtu atstāt vienu vai maksimāli divas grafēmu pieraksta formas — ar diviem cipariem jeb unikoda pierakstā ar četriem cipariem latviešu diakritiskajām grafēmām.

Latvijas Nacionālajam akreditācijas birojam pēc attiecīga pieprasījuma jānodrošina testēšanas laboratoriju pārbaude un sertificēšana atbilstoši Ministru kabineta 1996. gada 24. decembra noteikumiem Nr. 463, līdz ar to nodrošinot datoru un programmu atbilstību un savietojamību.

Satiksmes ministrijai uzdots izstrādāt metodiku valsts iestādēs un arhīvos uzkrātās magnētiskos informācijas nesējos atrodošās informācijas pārkodēšanai atbilstoši vienotajai pieraksta sistēmai, ja informācija nododama citam informācijas glabātājam.

Ministru kabineta 1996. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” būtu jāprecizē 219. pants, nosakot: ja informācija tiek ievadīta informācijas sistēmā, sistēmai jābūt ar sertificētu datoru un informācijai jābūt kodētai ar sertificētu programmu.

Ar šīm izmaiņām nedrīkst vilcināties, jo ar katru dienu pieaug nesavietojamās informācijas daudzums, kas ierakstīts magnētiskajos un optiskajos informācijas nesējos un apgrūtinās vienotās informācijas sistēmas ieviešanu.

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā prasa sakārtotu valodu un priekšzīmīgu informācijas glabāšanu un pierakstu.

* Latvijas Standarta informācijas nodaļā var iegādāties vairākus standartus, kas nosaka latviešu valodas grafēmu veidošanu datortehnikā, resp., heksagonālā skaitīšanas sistēmā. Taču Latvijas Republikas standartizācijas likums nosaka, ka standartu piemērošana ir brīvprātīga un tā kļūst obligāta pēc Ministru kabineta attiecīgu noteikumu izdošanas. Pašreiz neviens no spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem neparedz standartu obligātu lietošanu datorgrafēmu jomā. Līdz ar to pastāv neierobežota rīcības brīvība latviešu grafēmu datorattēlošanā. Ko darīsim ar šajā “brīvībā” radītiem tekstiem pēc saistoša normatīvā dokumenta pieņemšanas, paliek neatrisināts jautājums.