Ministru kabineta noteikumi Nr.594

Rīgā 2003.gada 28.oktobrī (prot. Nr.56, 31.§)

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments

Izdoti saskaņā ar likuma "Par policiju" 33.panta piekto daļu, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 35.panta otro daļu un Robežsardzes likuma 3.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošu specializētā valsts civildienesta ierēdņu, robežsargu, policijas darbinieku (turpmāk - darbinieks) - apbalvojumu un disciplinārsodu veidus, kārtību, kādā tie piemērojami un pārsūdzami, kā arī kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas dienesta sūdzības un ierosinājumi.

2. Darbinieka pienākums ir pildīt zvērestu, precīzi izpildīt priekšnieka likumīgās pavēles un rīkojumus, apzinīgi pildīt dienesta pienākumus un nepieļaut pārkāpumus un nolaidību.

3. Priekšnieka pienākums ir nodrošināt dienesta disciplīnu un kārtību viņam pakļautajā iestādē (struktūrvienībā). Priekšnieks ir atbildīgs par savas pavēles (rīkojuma) likumīgumu.

4. Priekšniekam atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajai kompetencei ir tiesības apbalvot vai sodīt viņam pakļautos darbiniekus. Ja priekšniekam noteiktā kompetence nav pietiekama, viņam ir tiesības iesniegt attiecīgus priekšlikumus augstākam priekšniekam.

5. Ja ar pavēli (rīkojumu) ir noteikts, ka darbinieks uz laiku aizvieto amatā citu darbinieku, aizvietotājam ir attiecīgajam amatam noteiktās tiesības un pienākumi.

6. Darbinieka saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās administratīvās vai kriminālās atbildības.

7. Ja darbinieka darbība vai bezdarbība kaitē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu prestižam, tā uzskatāma par dienesta disciplīnas pārkāpumu (turpmāk - pārkāpums).

II. Darbinieku apbalvošana

8. Apbalvojumus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošiem specializētā valsts civildienesta ierēdņiem un policijas darbiniekiem nosaka attiecīgi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un likums "Par policiju".

9. Robežsargiem ir šādi apbalvojumi:

9.1. pateicība;

9.2. naudas balva vai cita vērtīga balva;

9.3. apmaksāts papildatvaļinājums uz laiku līdz 10 dienām;

9.4. Iekšlietu ministrijas vai tās padotībā esošās iestādes goda raksts, atzinības raksts vai krūšu nozīme (zīme);

9.5. personīgais šaujamierocis;

9.6. personīgais aukstais ierocis;

9.7. kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršana pirms termiņa.

10. Iekšlietu ministrs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs un iestāžu priekšnieki ir tiesīgi apbalvot arī personas, kuras neatrodas dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmā.

11. Apbalvojumu darbiniekam piešķir ar rakstisku pavēli (rīkojumu). Pateicību var izteikt arī mutiski.

12. Par piešķirto apbalvojumu darbiniekam paziņo personīgi (ja iespējams, - svinīgos apstākļos).

13. Ja brīdī, kad darbiniekam pienākas apbalvojums, viņš ir disciplināri sodīts un piemērotais disciplinārsods ir spēkā, apbalvojuma vietā tiek dzēsts attiecīgais disciplinārsods (ar nosacījumu, ka no disciplinārsoda uzlikšanas dienas ir pagājusi puse no šo noteikumu 32.punktā minētā disciplinārsoda termiņa).

III. Disciplinārsodi

14. Disciplinārsodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošiem specializētā valsts civildienesta ierēdņiem un policijas darbiniekiem nosaka attiecīgi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un likums "Par policiju".

15. Robežsargiem ir šādi disciplinārsodi:

15.1. piezīme (mutiska vai rakstiska);

15.2. rājiens;

15.3. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

15.4. pazemināšana amatā uz laiku līdz trim mēnešiem;

15.5. atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā;

15.6. pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi;

15.7. atvaļināšana no dienesta.

16. Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestāžu kadetiem par pārkāpumu var piemērot arī šādus disciplinārsodus:

16.1. ārpuskārtas norīkojumu (līdz trim reizēm);

16.2. atvaļinājuma aizliegumu uz vienu mēnesi;

16.3. izslēgšanu no studējošo saraksta disciplīnas pārkāpumu dēļ, vienlaikus atbrīvojot vai neatbrīvojot no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā.

IV. Disciplinārsodu piemērošanas un pārsūdzēšanas kārtība

17. Priekšnieks ir tiesīgs disciplinārsodu piemērot tikai viņam pakļautajiem darbiniekiem.

18. Pēc disciplīnas pārkāpuma atklāšanas:

18.1. darbiniekam pieprasa paskaidrojumu. Atteikšanās sniegt paskaidrojumu nevar būt par šķērsli vainīgā sodīšanai;

18.2. priekšnieks noskaidro lietas apstākļus un, ja nepieciešams, nosaka dienesta pārbaudi.

19. Uz dienesta pārbaudes laiku darbinieku ar attiecīgu rakstisku pavēli (rīkojumu) var atstādināt no amata (dienesta pienākumu pildīšanas), saglabājot darba samaksu.

20. Priekšnieks, pamatojoties uz lietas apstākļu noskaidrošanas vai dienesta pārbaudes rezultātiem, pieņem lēmumu par nepieciešamību piemērot disciplinārsodu un nosaka tā veidu.

21. Aizliegts par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot darbiniekam vairākus disciplinārsodus.

22. Aizliegts par pārkāpumu disciplināri sodīt vairākus darbiniekus, neizvērtējot katra darbinieka vainas pakāpi.

23. Par pārkāpumu, kas izdarīts dienesta norīkojuma laikā, darbinieku soda pēc dienesta norīkojuma pienākumu izpildes vai pēc atstādināšanas no dienesta norīkojuma pienākumu izpildes.

24. Lietas apstākļus noskaidro un dienesta pārbaudi veic mēneša laikā no dienas, kad priekšniekam kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu. Ja nepieciešams, dienesta pārbaudes laiku var pagarināt līdz diviem mēnešiem. Darbinieka darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neieskaita dienesta pārbaudes laikā.

25. Disciplinārsods piemērojams 10 dienu laikā pēc lietas apstākļu noskaidrošanas vai dienesta pārbaudes pabeigšanas, bet ne vēlāk kā gadu pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.

26. Disciplinārsodu (izņemot mutisko piezīmi) piemēro, izdodot rakstisku pavēli (rīkojumu).

27. Par piemēroto disciplinārsodu paziņo darbiniekam. Iepazīšanos ar pavēli (rīkojumu) par piemēroto disciplinārsodu darbinieks apliecina ar savu parakstu.

28. Aizliegts par piemēroto disciplinārsodu paziņot sodītā darbinieka pakļauto klātbūtnē vai to darbinieku klātbūtnē, kuri ieņem zemāku amatu.

29. Ja darbiniekam disciplinārsodu piemērojis augstāks priekšnieks, sodītais darbinieks 24 stundu laikā par to ziņo savam tiešajam priekšniekam.

30. Darbiniekam ir tiesības mēneša laikā no dienas, kad viņš informēts par disciplinārsoda piemērošanu, apstrīdēt piemēroto disciplinārsodu augstākam priekšniekam.

31. Piemērotais disciplinārsods stājas spēkā ar pavēles (rīkojuma) izdošanas dienu.

32. Piemērotais disciplinārsods ir spēkā:

32.1. piezīme - mēnesi;

32.2. rājiens - sešus mēnešus;

32.3. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam - gadu;

32.4. atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā, - gadu;

32.5. pazemināšana dienesta pakāpē - gadu.

33. Augstāks priekšnieks atbilstoši savai kompetencei var grozīt vai atcelt piemēroto disciplinārsodu šādos gadījumos:

33.1. ja disciplinārsods uzlikts nepamatoti;

33.2. ja disciplinārsods neatbilst izdarītā pārkāpuma smagumam;

33.3. ja priekšnieks pārsniedzis viņam piešķirtās tiesības.

34. Par disciplinārsoda grozīšanu vai atcelšanu paziņo darbiniekam, kuram disciplinārsods piemērots.

35. Ja darbinieks pārkāpumu izdarījis komandējuma laikā, atvaļinājuma laikā, izbraukumā, atpūtas vai ārstniecības iestādē, attiecīgās teritoriālās iestādes struktūrvienības priekšniekam pēc pārkāpuma atklāšanas nekavējoties jāveic pasākumi, lai novērstu turpmākus pārkāpumus, kā arī jāziņo par notikušo tās iestādes priekšniekam, kurā dienestu pilda disciplīnas pārkāpējs.

36. Apbalvojumus un disciplinārsodus (izņemot mutiskos) darbinieka personīgajā lietā uzskaita attiecīga amatpersona.

V. Dienesta sūdzības un ierosinājumi

37. Darbinieks ir tiesīgs iesniegt dienesta sūdzību par viņa tiesību pārkāpšanu vai priekšnieka pretlikumīgu vai netaisnīgu rīcību, kā arī par viņam zināmajiem citu amatpersonu pretlikumīgajiem nodarījumiem. Par dienesta sūdzības iesniegšanu augstākam priekšniekam darbinieks informē tiešo priekšnieku.

38. Darbinieks dienesta sūdzību var izteikt mutiski vai iesniegt rakstiski. Ja dienesta sūdzību iesniedz rakstiski, jānorāda iesniedzēja dienesta pakāpe, vārds, uzvārds, amats un dzīvesvietas adrese un sūdzība jāparaksta. Ja minētās prasības netiek ievērotas, dienesta sūdzības saņēmējs ir tiesīgs to neizskatīt.

39. Iesniegto dienesta sūdzību priekšnieks var izmeklēt pats vai ar rīkojumu pilnvarot to izmeklēt amatpersonu, kura nav pakļauta sūdzības iesniedzējam vai priekšniekam, par kuru iesniegta sūdzība.

VI. Noslēguma jautājums

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumus Nr.460 "Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 375./380.nr.; 2002, 107.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Iekšlietu ministra vietā - aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.novembri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.594

Amatpersonu tiesības piešķirt apbalvojumus

Iekšlietu ministra vietā - aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.594

Amatpersonu tiesības piemērot disciplinārsodus

Iekšlietu ministra vietā - aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis