Ministru kabineta noteikumi Nr.590

Rīgā 2003.gada 28.oktobrī (prot. Nr.56, 9.§)

Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība

Izdoti saskaņā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 5.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā sievietei tiek nodrošinātas izvēles iespējas labprātīgai grūtniecības pārtraukšanai ārstniecības iestādē, kā arī grūtniecības pārtraukšanai izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju un atsāpināšanas veida izvēles iespējas.

2. Grūtniecības pārtraukšanas medicīniskie un juridiskie nosacījumi attiecināmi uz šādu grūtniecības pārtraukšanu:

2.1. legāls aborts — grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās līdz grūtniecības 12.nedēļai (11 nedēļām 6 dienām) ārstniecības iestādē, kas izvērtēta ārstniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un atbilst obligātajām prasībām;

2.2. medicīnisks aborts — grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ līdz grūtniecības 22.nedēļai (21 nedēļai 6 dienām) vai, ja grūtniecība ir izvarošanas sekas, līdz grūtniecības 12.nedēļai (11 nedēļām 6 dienām) ārstniecības iestādē, kas izvērtēta ārstniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un atbilst obligātajām prasībām.

II. Legāls aborts

3. Ja sieviete ambulatorā apmeklējuma laikā izteikusi vēlēšanos pārtraukt grūtniecību, ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts rīkojas šādi:

3.1. apstiprina progresējošu grūtniecību;

3.2. mutiski informē sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību un izsniedz veselības ministra apstiprinātu rakstisku informāciju;

3.3. aizpilda un izsniedz sievietei nosūtījumu uz laboratorisko izmeklēšanu.

4. Pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas un medicīnisko kontrindikāciju izslēgšanas ārsts aizpilda un izsniedz sievietei norīkojumu grūtniecības pārtraukšanai (turpmāk — norīkojums).

5. Ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts norīkojumā un ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē atzīmē norīkojuma izsniegšanas gadu, mēnesi, datumu un stundu.

6. Ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts grūtniecības pārtraukšanai nosūta sievieti uz:

6.1. stacionāru ārstniecības iestādi;

6.2. ambulatorās ārstniecības iestādes dienas stacionāru, izņemot šādus gadījumus:

6.2.1. ja tā ir pirmā grūtniecība;

6.2.2. ja sievietei ir 16 gadu vai mazāk;

6.2.3. ja sievietei ir ģenitālas vai ekstraģenitālas saslimšanas, kuras, pārtraucot grūtniecību, var radīt draudus sievietes dzīvībai;

6.2.4. ja grūtniecība ilgst vairāk par 8 nedēļām.

7. Ārstniecības iestādē grūtniecību pārtrauc, ja sieviete ir:

7.1. saņēmusi informāciju no ginekologa (dzemdību speciālista) par grūtniecības pārtraukšanas gaitu un iespējamiem sarežģījumiem;

7.2. izvēlējusies atsāpināšanas veidu un ir saņēmusi informāciju no ārsta anesteziologa par iespējamiem atsāpināšanas procedūras sarežģījumiem.

8. Līdz izrakstīšanai no ārstniecības iestādes pēc grūtniecības pārtraukšanas ginekologs (dzemdību speciālists) konsultē sievieti par ģimenes plānošanas jautājumiem un iesaka piemērotus kontracepcijas līdzekļus.

III. Medicīnisks aborts

9. Ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, izvērtējot sievietes veselības stāvokli, grūtniecības norisi un augļa attīstību vai pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu izziņu par izvarošanu, rīkojas šādi:

9.1. organizē konsiliju:

9.1.1. ja sievietes saslimšanas dēļ iespējami vai radušies sarežģījumi grūtniecības gaitā;

9.1.2. ja grūtniecība ir izvarošanas sekas;

9.2. nosūta sievieti papildu izmeklēšanai uz Valsts medicīniskās ģenētikas centru, ja iespējami vai radušies augļa attīstības traucējumi.

10. Ja sievietes saslimšanas dēļ iespējami vai radušies sarežģījumi grūtniecības gaitā, konsilijā piedalās:

10.1. ginekologs (dzemdību speciālists), ģimenes ārsts un attiecīgais speciālists — ambulatorā ārstniecības iestādē;

10.2. ginekologs (dzemdību speciālists), ginekoloģiskās nodaļas vadītājs un attiecīgais speciālists — stacionārā ārstniecības iestādē.

11. Ja grūtniecība ir izvarošanas sekas, konsilijā piedalās ginekologi (dzemdību speciālisti).

12. Ja sievietei iespējami vai radušies augļa attīstības traucējumi, konsiliju organizē Valsts medicīniskās ģenētikas centrs. Šajā gadījumā konsilijā piedalās ārsts ģenētiķis, ginekologs (dzemdību speciālists), kā arī ginekologs (dzemdību speciālists), kuram ir sertifikāts ultraskaņas izmeklēšanā dzemdniecībā un ginekoloģijā.

13. Pamatojoties uz konsilija atzinumu, ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts informē sievieti par iespējamiem sarežģījumiem, ja grūtniecība tiks saglabāta, un izsniedz norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu stacionārā ārstniecības iestādē. Konsilija atzinumu pievieno medicīniskajai dokumentācijai.

IV. Rakstiska apliecinājuma noformēšanas kārtība

14. Visos gadījumos, kad sieviete tiek informēta un/vai pieņem lēmumu par šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā un 13.punktā minētajiem jautājumiem, viņa aizpilda rakstisku apliecinājumu. Apliecinājumu pievieno medicīniskajai dokumentācijai. Ja persona ir jaunāka par 16 gadiem, minēto apliecinājumu aizpilda tās likumiskais pārstāvis.

15. Rakstiskajā apliecinājumā ir šāda informācija:

15.1. apliecinātāja personas dati;

15.2. apliecinājums, ka saņemta saprotama, pilnīga informācija un izdarīta izvēle par šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā un 13.punktā minētajiem jautājumiem;

15.3. rakstiskā apliecinājuma aizpildīšanas gads, mēnesis un datums.

Ministru prezidents E.Repše

Veselības ministre I.Circene

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.novembri.