Ministru kabineta noteikumi Nr.588

Rīgā 2003.gada 21.oktobrī (prot. Nr.55, 19.§)

Noteikumi par gaisa kvalitāti

Izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 18.panta otro daļu un likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā (neietverot darba vidi) Latvijas teritorijā, kā arī:

1.1. gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanas termiņus;

1.2. gaisu piesārņojošu vielu augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni vidē un raksturlielumus;

1.3. parametrus, monitoringa metodes un metodes, kuras izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu;

1.4. pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. aglomerācija – zona, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 250000, vai zona, kurā ir mazāks iedzīvotāju skaits, bet augsts iedzīvotāju blīvums;

2.2. apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis – šajos noteikumos noteiktais gaisa kvalitātes raksturlielums, kuru nepārsniedzot gaisa kvalitātes novērtēšanai izmanto modelēšanu vai aprēķina metodes;

2.3. augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis – šajos noteikumos noteiktais gaisa kvalitātes raksturlielums, kuru nepārsniedzot gaisa kvalitātes novērtēšanai izmanto modelēšanu un gaisa kvalitātes mērījumus;

2.4. gaisa kvalitātes novērtējuma metode – metode, kuru izmanto, lai aprēķinātu, prognozētu vai mērītu gaisa piesārņojuma līmeni;

2.5. gaistošie organiskie savienojumi – antropogēnas vai biogēnas izcelsmes organiskie savienojumi (izņemot metānu), no kuriem saules gaismā reakcijās ar slāpekļa oksīdiem var veidoties fotoķīmiskie oksidanti;

2.6. gaisu piesārņojoša viela – jebkura viela, kura cilvēka darbības dēļ tieši vai netieši ir izvadīta gaisā un kurai ir potenciāli kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi;

2.7. iedzīvotāju informēšanas rādītājs – gaisa piesārņojuma raksturlielums, kuru pārsniedzot jau īslaicīga ekspozīcija negatīvi ietekmē paaugstināta riska grupas iedzīvotāju veselību un kuru sasniedzot nepieciešams operatīvi informēt iedzīvotājus;

2.8. ilgtermiņa mērķis – gaisu piesārņojošas vielas koncentrācijas raksturlielums, kuru nepārsniedzot tieša negatīva ietekme uz cilvēka veselību vai vidi ir maz iespējama. Minētais raksturlielums sasniedzams ilgākā laikposmā, lai nodrošinātu efektīvu cilvēka veselības un vides aizsardzību, izņemot gadījumus, kad mērķi nevar sasniegt, ņemot vērā izmaksu efektivitāti;

2.9. ozona prekursori – vielas, kas veicina piezemes ozona veidošanos;

2.10. pastāvīgi mērījumi – pietiekamā skaitā noteiktās vietās veikti nepārtraukti vai izlases mērījumi, lai noteiktu piesārņojuma līmeni;

2.11. piesārņojuma līmenis – gaisu piesārņojošas vielas koncentrācija gaisā vai gaisa piesārņojuma dēļ radies piesārņojošas vielas nogulsnējums uz virsmas noteiktā laikposmā;

2.12. pielaides robeža – gaisa kvalitātes robežlieluma pieļaujamais pārsniegums procentos noteiktā laikposmā;

2.13. PM₁₀ – cietās daļiņas (putekļi), kuras nosaka, laižot gaisu caur selektīvo sprauslu ar aerodinamisko diametru 10 µm, tādējādi aizturot vismaz 50 % cieto daļiņu;

2.14. PM_2,5 – cietās daļiņas (putekļi), kuras nosaka, laižot gaisu caur selektīvo sprauslu ar aerodinamisko diametru 2,5 µm, tādējādi aizturot vismaz 50 % cieto daļiņu;

2.15. slāpekļa oksīdi – slāpekļa oksīda un slāpekļa dioksīda summa, kas saskaitīta miljonās daļās un izteikta kā slāpekļa dioksīds mikrogramos uz kubikmetru (µg/m3);

2.16. trauksmes līmenis – gaisa piesārņojuma raksturlielums, kuru pārsniedzot jau īslaicīga ekspozīcija ietekmē iedzīvotāju veselību un kuru sasniedzot veicami tūlītēji pasākumi atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

2.17. zona – gaisa kvalitātes pārvaldības teritoriāla vienība valstī.

II. Gaisa kvalitātes normatīvi

3. Lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību, nosaka gaisa kvalitātes normatīvus un raksturlielumus, kā arī mērījumu metodes un monitoringa nosacījumus šādām gaisu piesārņojošām vielām:

3.1. sēra dioksīdam:

3.1.1. gaisa kvalitātes normatīvi, rādītāji un trauksmes līmenis noteikts šo noteikumu 1.pielikumā;

3.1.2. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra nosaka, kurās pilsētas gaisa monitoringa stacijās tiek mērīta sēra dioksīda vienas stundas koncentrācija un 10 minūšu vidējā koncentrācija, kā arī apkopota informācija par 10 minūšu koncentrācijas 98. un 99.procentili un 10 minūšu koncentrācijām, kuras attiecīgā gada laikā pārsniedz 500 µg/m³;

3.1.3. piesārņojuma līmeņa mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto ultravioletās fluorescences metodi vai citu analīzes metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.2. slāpekļa oksīdiem:

3.2.1. gaisa kvalitātes normatīvi, rādītāji un trauksmes līmenis noteikts šo noteikumu 2.pielikumā;

3.2.2. piesārņojuma līmeņa mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto standartu LVS ISO 7996:2001 "Gaisa kvalitāte. Slāpekļa oksīdu masas koncentrācijas noteikšana. Hemiluminiscences metode" vai citu analīzes metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.3. cietajām daļiņām PM₁₀ un PM_2,5:

3.3.1. gaisa kvalitātes normatīvi un PM₁₀ rādītāji noteikti šo noteikumu 3.pielikumā;

3.3.2. PM₁₀ un PM_2,5 paraugu ņemšanas vietas, ja iespējams, izvieto vienuviet;

3.3.3. PM₁₀ paraugu ņemšanas un gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341:2001 "Gaisa kvalitāte. Cieto daļiņu frakcijas PM₁₀ noteikšana. Etalona metode un testēšana lauka apstākļos, lai demonstrētu mērīšanas metožu līdzvērtību etalona metodei", vai citu analīzes metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju. Ja mērījumiem izmanto gravimetrijas metodi, mērījumu rezultātu reizina ar koeficientu 1,2;

3.3.4. PM_2,5 paraugu ņemšanā un gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumos ņem vērā Eiropas Komisijas 2003.gada 16.janvāra lēmumu 2003/37/EC "Par vadlīnijām pagaidu references metodēm PM_2,5 paraugu ņemšanai un mērījumiem atbilstoši direktīvai 1999/30/EC";

3.4. svinam:

3.4.1. gaisa kvalitātes normatīvi un rādītāji noteikti šo noteikumu 4.pielikumā;

3.4.2. gaisa monitoringa stacijas, kurās ņem paraugus, lai noteiktu gaisa piesārņojuma līmeni, izvieto vietās, kur iespējamais gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 4.pielikumā noteikto gaisa kvalitātes normatīvu robežlielumu;

3.4.3. piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto paraugu ņemšanas bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341:2001 "Gaisa kvalitāte. Cieto daļiņu frakcijas PM₁₀ noteikšana. Etalona metode un testēšana lauka apstākļos, lai demonstrētu mērīšanas metožu līdzvērtību etalona metodei", un analīzes bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS ISO 9855:2001 "Gaiss. Svina satura noteikšana aerosolos, lietojot filtrus. Atomabsorbcijas spektrofotometrijas metode", vai citu paraugu ņemšanas un analīzes metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.5. ozonam:

3.5.1. gaisa kvalitātes normatīvi, mērķi un raksturlielumi noteikti šo noteikumu 5.pielikumā;

3.5.2. piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) analīzes un kalibrācijas metodi, kas noteikta standartā LVS ISO FDIS 13964:2001 "Ultravioletā fotometrijas metode", vai citu analīzes metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.6. benzolam:

3.6.1. gaisa kvalitātes normatīvs noteikts šo noteikumu 6.pielikumā;

3.6.2. piesārņojuma līmeņa mērījumiem bāzes (references) metode ir gaisa paraugu ņemšana, sūknējot gaisu caur sorbenta slāni un pēc tam nosakot benzola koncentrāciju ar gāzes hromatogrāfijas metodi, vai cita paraugu ņemšanas vai analīzes metode ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju;

3.7. oglekļa oksīdam:

3.7.1. gaisa kvalitātes normatīvs noteikts šo noteikumu 7.pielikumā;

3.7.2. piesārņojuma līmeņa mērījumu bāzes (references) metode ir neizkliedētā infrasarkanā spektrometrijas metode vai cita analīzes metode ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju.

4. Gaisa kvalitātes mērķlielumi gaisu piesārņojošām vielām, uz kurām neattiecas šo noteikumu 3.punktā minētie nosacījumi, noteikti šo noteikumu 8.pielikumā.

5. Gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus atļauts veikt tikai laboratorijām, kas ir akreditētas attiecīgo mērījumu veikšanai.

6. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra nodrošina gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai lietoto paraugu ņemšanas un analīzes metožu atbilstību un novērtējumu attiecībā pret bāzes (references) metodēm un organizē starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu laboratorijām, kuras mēra gaisa piesārņojuma līmeni.

III. Gaisa kvalitātes novērtējums

7. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra ne retāk kā reizi trijos gados organizē gaisa kvalitātes novērtēšanu attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošajām vielām. Ja valsts teritorijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas ietekmē šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu piesārņojuma līmeņus, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra organizē ārpuskārtas gaisa kvalitātes novērtējumu.

8. Attiecībā uz gaisu piesārņojošām vielām, kurām ir noteikti gaisa kvalitātes normatīvi un iepriekš nav veikts gaisa kvalitātes novērtējums, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra veic sākotnējo gaisa kvalitātes novērtējumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem aprēķiniem, novērtējumiem, izlases un indikatīvajiem mērījumiem.

9. Lai novērtētu gaisa kvalitāti un nodrošinātu tās pārvaldību, valsts teritoriju iedala zonās un aglomerācijās saskaņā ar vides ministra rīkojumu.

10. Vides ministrija koordinē pasākumus, lai zonās vai aglomerācijās, kurās piesārņojuma līmenis nepārsniedz šajos noteikumos noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus, īstenotu ilgtspējīgu attīstību, nepasliktinot gaisa kvalitāti.

11. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra katru gadu organizē gaisa kvalitātes novērtēšanu:

11.1. aglomerācijās;

11.2. zonās, kurās vienas vai vairāku gaisu piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt šajos noteikumos noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus.

12. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra patstāvīgi vai sadarbībā ar vietējo pašvaldību, ja pašvaldības rīcībā ir atbilstošs aprīkojums un personāls, aglomerācijās un šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minētajās zonās organizē nepārtrauktu gaisa monitoringu, lai kontrolētu:

12.1. tās šo noteikumu 3.punktā minētās gaisu piesārņojošās vielas, kuru gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus;

12.2. to piesārņojošo vielu, kurai iepriekšējo piecu gadu laikā vismaz vienu gadu ir pārsniegts ilgtermiņa mērķis. Ja nav atbilstošu monitoringa datu par iepriekšējiem pieciem gadiem, gaisa kvalitātes novērtēšanai var izmantot emisiju inventarizācijas un modelēšanas rezultātus.

13. Lai novērtētu gaisa kvalitāti (arī stacionāro gaisa piesārņojuma avotu ietekmi), ņemot vērā aglomerācijas vai zonas veidu un tās gaisa piesārņojuma līmeni, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra katrai gaisu piesārņojošai vielai:

13.1. pirms mērījumu uzsākšanas:

13.1.1. nosaka paraugu ņemšanas vietu minimālo skaitu;

13.1.2. novērtē un iekārto paraugu ņemšanas vietas;

13.1.3. nosaka atbilstošo mērījumu un paraugu ņemšanas tehnoloģijas;

13.2. papildus mērījumiem izmanto citas gaisa kvalitātes novērtēšanas tehnoloģijas (piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanu), ņemot vērā:

13.2.1. modelēšanas telpisko izvērsumu un novērtēšanas metodes;

13.2.2. atbilstošas modelēšanas tehnoloģijas.

14. Aglomerācijās un zonās gaisa piesārņojuma līmeni novērtē pēc augšējiem un apakšējiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem. Piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, cietajām daļiņām, svinam, benzolam un oglekļa oksīdam noteikti šo noteikumu 9.pielikumā.

15. Gaisa monitoringa staciju minimālo skaitu aglomerācijās un zonās nosaka, ņemot vērā šo noteikumu 10.pielikumā noteiktos kritērijus.

16. Lai novērtētu gaisa piesārņojuma līmeni ar šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu (izņemot ozonu), gaisa kvalitātes monitoringa stacijas izvieto saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, bet ozona piesārņojuma līmeņa novērtēšanai – saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu.

17. Aglomerācijās un zonās, kur papildus informācijai no gaisa kvalitātes monitoringa staciju pastāvīgajām mērījumu vietām izmanto informāciju no citiem avotiem (piemēram, emisiju inventarizācija, indikatīvās mērīšanas metodes, gaisa kvalitātes modelēšana), gaisa kvalitātes novērtēšanai ierīkoto gaisa monitoringa staciju skaitam un citu tehnoloģiju nodrošinājumam un izvietojumam jābūt pietiekamam, lai sasniegtu šo noteikumu 13.pielikumā minēto precizitāti.

18. Teritorijās (izņemot aglomerācijas), kur gaisa piesārņojuma līmenis ir zemāks par robežlielumu un kurās nav riska pastāvīgi pārsniegt šo lielumu, gaisa kvalitātes novērtēšanai var izmantot vienreizēju piesārņojuma līmeņa modelēšanu vai aprēķinu.

19. Mērījumu un modelēšanas tehnoloģiju rezultātus var apvienot, lai novērtētu gaisa kvalitāti vietās, kur piesārņojuma līmenis attiecīgajā laikposmā ir zemāks par robežlielumu, izņemot vietas, kurās saskaņā ar šiem noteikumiem piesārņojuma līmenis jāmēra pastāvīgi.

20. Lai novērtētu gaisu piesārņojošu vielu emisiju samazināšanas politikas efektivitāti, izvērtētu gaisu piesārņojošu vielu emisiju inventarizācijas datus, atrastu atbilstību starp gaisu piesārņojošu vielu emisijas datiem un koncentrāciju gaisā, izprastu ozona piesārņojuma veidošanās raksturu un ozona prekursoru izkliedes procesus, kā arī fotoķīmisko modeļu izmantošanas atbilstību reālajai situācijai, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra analizē ozona prekursoru koncentrācijas un izplatības tendences, ņemot vērā Latvijas Vides aģentūras sagatavotos attiecīgo vielu emisijas inventarizācijas datus.

21. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra nodrošina, lai vismaz viena gaisa monitoringa stacija mērītu šo noteikumu 14.pielikumā noteikto ozona prekursoru piesārņojuma līmeni. Pamatojoties uz informāciju par gaisa kvalitātes stāvokli un ņemot vērā citu šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu monitoringam paredzēto monitoringa staciju novietojumu, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra nosaka ozona prekursoru monitoringa stacijas novietojumu.

IV. Gaisa kvalitātes uzlabošana

22. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti teritorijās, kur gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 3.punktā noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus, vai gaisa kvalitātes novērtējumā konstatēta gaisa piesārņojuma līmeņa paaugstināšanās, vietējā pašvaldība sadarbībā ar Vides ministriju atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" izstrādā un īsteno ilgtermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai (turpmāk – rīcības programma).

23. Lai sasniegtu šajos noteikumos noteikto ozona ilgtermiņa mērķi, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā, izstrādā valsts kopējo emisiju samazināšanas programmu. Programmā paredz pasākumus gaisa kvalitātes nodrošināšanai, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni, ja to ļauj piesārņojošo vielu pārrobežu piesārņojuma raksturs un meteoroloģiskie apstākļi.

24. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti vietās, kur sākotnējais gaisa kvalitātes novērtējums liecina, ka piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt šo noteikumu 3.punktā noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus, vietējā pašvaldība var izstrādāt un īstenot īstermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai (turpmāk – īstermiņa programma). Īstermiņa programma ietver neatliekamus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai. To īsteno līdz laikam, kad vietējā pašvaldība apstiprina rīcības programmu.

25. Lai vietējās pašvaldības varētu izstrādāt rīcības programmas un īstermiņa programmas, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra katru gadu sagatavo informāciju (arī kartes) par zonām un aglomerācijām, kurās:

25.1. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis (kuram pieskaitīta pielaides robeža, ja tāda ir noteikta) pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus attiecīgajai piesārņojošai vielai;

25.2. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis atrodas starp robežlielumu un pielaides robežu, ja tāda ir noteikta;

25.3. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 10.pielikumā noteikto apakšējo piesārņojuma novērtējuma slieksni;

25.4. šo noteikumu 3.pielikumā noteiktie PM₁₀ robežlielumi ir pārsniegti:

25.4.1. dabas parādību dēļ (piemēram, seismiskās un ģeotermālās parādības, meža ugunsgrēki, spēcīgs vējš, dabiskas izcelsmes daļiņu pacelšanās atmosfērā vai pārnese kopā ar gaisa masām no reģioniem ar sausu klimatu);

25.4.2. pēc tam, kad ziemas periodā ielas un ceļi ir kaisīti ar smiltīm.

26. Vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad ir pārsniegtas robežvērtības, ņemot vērā pielaides robežu, sadarbībā ar Vides ministriju izstrādā un īsteno rīcības programmu visā teritorijā vai tās daļā, ja gaisa piesārņojums atbilst kādam no šo noteikumu 25.punktā minētajiem piesārņojuma līmeņiem, izņemot 25.4.1.apakšpunktā minēto gadījumu. Izstrādājot un īstenojot rīcības programmu, ņem vērā šādus nosacījumus:

26.1. ja aglomerācijā vai zonā pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vienai šo noteikumu 3.punktā minētajai gaisu piesārņojošajai vielai, izstrādā rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai ar attiecīgo piesārņojošo vielu;

26.2. ja aglomerācijā vai zonā pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vairākām šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošām vielām, izstrādā integrētu rīcības programmu, kurā gaisa piesārņojuma samazināšanu vielām, kuru koncentrācija pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, plāno ar nosacījumu, ka citu piesārņojošo vielu koncentrācija rīcības programmas īstenošanas dēļ nepaaugstinās;

26.3. ja aglomerācijā vai zonā tiek pārsniegti ilgtermiņa mērķi, rīcības programmā iekļauj finansiāli pamatotus pasākumus ilgtermiņa mērķa sasniegšanai.

27. Rīcības programmā, ņemot vērā piesārņojuma līmeni un laikposmu, kas nepieciešams gaisa piesārņojuma samazināšanai, var noteikt pielaides robežu, kuru pakāpeniski samazina, līdz brīdim, kad ir sasniegts robežlielums (ne ilgāk kā līdz termiņiem, kas noteikti šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 6. un 7.pielikumā).

28. Rīcības programmu pašvaldība pirms apstiprināšanas saskaņo ar Vides ministriju, bet īstermiņa programmu – ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.

29. Ja aglomerācijas vai zonas teritorijas, kurās pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, aptver vairākas pašvaldības, attiecīgās pašvaldības izstrādā un īsteno kopīgu rīcības programmu.

30. Rīcības programma, kā arī citi pasākumi, kurus veic gaisa kvalitātes uzlabošanai, atbilst šādiem kritērijiem:

30.1. gaisa, ūdens un augsnes aizsardzību veic kompleksi, ņemot vērā integrētu pieeju;

30.2. rīcības programma atbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka darba drošību un strādājošo veselības aizsardzību;

30.3. netiek radīta negatīva ietekme uz vidi ārpus teritorijas, uz kuru attiecas rīcības programma.

31. Rīcības programmā iekļauj šo noteikumu 15.pielikumā minēto informāciju, kā arī citu informāciju, kuru programmas izstrādātāji uzskata par nepieciešamu. Rīcības programmā var iekļaut pasākumus emisiju ierobežošanai no stacionāriem piesārņojuma avotiem, kā arī transportlīdzekļu kustības ierobežošanai, ja tie izraisa gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumus. Ja paredzēts būvēt jaunus objektus, kas radīs satiksmes intensitātes pieaugumu, un ir vai var tikt pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvu robežlielumi, vietējā pašvaldība veic gaisa kvalitātes modelēšanu.

32. Lai nepasliktinātu un uzlabotu gaisa kvalitāti teritorijās, kurās piesārņojuma līmenis ir zemāks par robežlielumu (ozona piesārņojumam – mērķlielumu vai ilgtermiņa mērķi):

32.1. šo noteikumu 25.3.apakšpunktā minētajās teritorijās attiecīgās pašvaldības var noteikt mērķlielumus piesārņojošām vielām, kurām ir noteikti robežlielumi. Mērķlielumi nedrīkst pārsniegt piesārņojuma novērtēšanas apakšējo slieksni piesārņojošām vielām, kurām tāds ir norādīts šo noteikumu 9.pielikumā, vai ilglaicīgi novērotos gaisa piesārņojuma līmeņus šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošām vielām, kurām nav noteikts apakšējā piesārņojuma novērtēšanas slieksnis;

32.2. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas plānos var noteikt gaisa kvalitātes mērķlielumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un dabas aizsardzībai;

32.3. saskaņā ar šo noteikumu 32.1. un 32.2.apakšpunktu noteiktie mērķlielumi atbilst attiecīgajiem robežlielumu parametriem (piemēram, novērošanas laiks, gaisa kvalitātes mērķlieluma vērtība un datums, kurā gaisa kvalitātes mērķlielums jāsasniedz).

33. Pašvaldība, kas īsteno rīcības programmu vai īstermiņa programmu, katru gadu līdz 1.martam iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pārskatu par programmas izpildi iepriekšējā gadā. Reģionālā vides pārvalde sagatavo programmas izpildes novērtējumu un priekšlikumus par pasākumiem, kas veicinātu programmas izpildi. Rīcības programmas izpildes novērtējumu reģionālā vides pārvalde sagatavo un nosūta Vides ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai divu mēnešu laikā pēc pārskata saņemšanas.

34. Rīcības programmu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī tad, ja tā netiek īstenota atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem vai ir konstatētas būtiskas negatīvas izmaiņas gaisa kvalitātes rādītājos. Pārskatīto rīcības programmu saskaņo un apstiprina šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

35. Ja gaisa piesārņojums pārsniedz šo noteikumu 3.punktā noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus gaisa piesārņojuma (arī ozona prekursoru) pārneses dēļ no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra sadarbībā ar Eiropas Komisiju un attiecīgās valsts atbildīgo institūciju izstrādā kopīgus plānus un programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai.

V. Informācijas nodrošinājums

36. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra ne retāk kā reizi trijos gados apkopo un sagatavo informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu aglomerācijās un zonās.

37. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra katru gadu apkopo un sagatavo:

37.1. informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakšpunktā minēto zonu teritorijās;

37.2. šo noteikumu 25.punktā minēto informāciju;

37.3. informāciju par katru gadījumu, kad pārsniegts trauksmes līmenis, iedzīvotāju informēšanas rādītājs, robežlielums, mērķlielums, ilgtermiņa mērķis vai robežlielums, kuram pieskaitīta pielaides robeža, norādot gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanas vietas, datumus, ilgumu un iespējamos iemeslus.

38. Šo noteikumu 36. un 37.punktā minētajai informācijai Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra pievieno attiecīgo teritoriju kartes un nepieciešamos aprakstus un sniedz nepieciešamo informāciju attiecīgajām valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrībai.

39. Lai nodrošinātu precīzu informāciju par gaisa piesārņojumu ar sēra dioksīdu, slāpekļa dioksīdu, cietajām daļiņām, svinu, benzolu, oglekļa oksīdu un ozonu, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra:

39.1. vismaz reizi diennaktī atjauno informāciju par sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, putekļu, ozona un oglekļa oksīda piesārņojuma līmeni;

39.2. vismaz reizi trijos mēnešos atjauno informāciju par svina un benzola piesārņojuma līmeni.

40. Lai nodrošinātu sabiedrību ar informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni valstī, ja ir pārsniegti iedzīvotāju informēšanas rādītāji, mērķlielumi vai ilgtermiņa mērķi, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra informē vides un veselības aizsardzības institūcijas, plašsaziņas līdzekļus, patērētāju tiesību aizsardzības un citas ieinteresētās sabiedriskās organizācijas (arī tādas, kas pārstāv pret gaisa piesārņojumu īpaši jutīgas iedzīvotāju grupas), ja tās ir rakstiski paziņojušas Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūrai, ka vēlas saņemt šādu informāciju, un norādījušas elektroniskā pasta adresi, uz kuru sūtāma informācija, kā arī ievieto attiecīgo informāciju internetā.

41. Ja tiek pārsniegts robežlielums vai trauksmes līmenis (ozona piesārņojumam – arī mērķlielums vai iedzīvotāju informēšanas rādītājs), Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra par to nekavējoties informē Vides ministriju, Latvijas Vides aģentūru, Sabiedrības veselības aģentūru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, vietējo pašvaldību, attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, kā arī šo noteikumu 40.punktā minētās sabiedriskās organizācijas. Ja minētā gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšana ir notikusi pierobežas teritorijā, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju informē attiecīgo valstu atbildīgās institūcijas.

42. Ja tiek pārsniegts trauksmes līmenis (ozona piesārņojumam – iedzīvotāju informēšanas rādītājs) vai pastāv nopietni draudi, ka tas var tikt pārsniegts:

42.1. Vides ministrija un tās padotībā esošās institūcijas sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību sagatavo un nodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam šādu informāciju:

42.1.1. datums, kad notikusi piesārņošana, kā arī piesārņošanas laiks un vieta;

42.1.2. prognoze:

42.1.2.1. piesārņojuma koncentrācijas izmaiņas (situācijas uzlabošanās, stabilizācija vai pasliktināšanās);

42.1.2.2. gaisa piesārņošanas iemesli un paredzamās piesārņojuma līmeņa izmaiņas (piesārņojuma palielināšanās, stabilizācija vai samazināšanās);

42.1.2.3. gaisa piesārņošanas ģeogrāfiskā izplatība;

42.1.2.4. paredzamais gaisa piesārņošanas ilgums;

42.1.2.5. ja iespējams, attiecīgā piesārņojuma ietekmes novērtējums;

42.2. Sabiedrības veselības aģentūra sagatavo un nodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam:

42.2.1. informāciju iedzīvotājiem par veselības aizsardzības pasākumiem;

42.2.2. informāciju iedzīvotāju grupām, kas ir potenciāli jutīgas pret trauksmes vai iedzīvotāju informēšanas rādītāju līmeņa pārsniegšanu attiecīgajam piesārņojuma veidam, kā arī iespējamo simptomu aprakstu;

42.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pēc informācijas saņemšanas no šo noteikumu 42.1. un 42.2.apakšpunktā minētajām institūcijām nodrošina iedzīvotāju informēšanu;

42.4. Vides valsts inspekcija dod attiecīgus rīkojumus nozīmīgāko gaisa piesārņojuma avotu operatoriem, lai samazinātu piesārņojošo vielu emisiju.

43. Pašvaldības nodrošina iedzīvotājus un Latvijas Vides aģentūru ar informāciju par pašvaldību izstrādātajām rīcības programmām, kā arī īstermiņa programmām un to īstenošanu (ievietojot programmas un informāciju par to īstenošanu arī attiecīgās pašvaldības mājas lapā internetā).

44. Ja rīcības programmas īstenošana ietekmē gaisa piesārņojuma līmeni citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts atbildīgo institūciju.

45. Latvijas Vides aģentūra sniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju:

45.1. atbildīgās institūcijas par gaisa kvalitātes novērtēšanu, gaisa kvalitātes mērīšanas tehnoloģiju (piemēram, metodes, mēriekārtas, monitoringa tīkls, laboratoriju aprīkojums) noteikšanu, gaisa kvalitātes mērījumu atbilstības novērtēšanas koordinēšanu, kā arī atbilstības novērtēšanas un gaisa kvalitātes novērtēšanas metožu analīzi;

45.2. ierosinātie gaisa kvalitātes normatīvu robežlielumi vai trauksmes līmeņi gaisu piesārņojošām vielām, kas ir stingrāki par Eiropas Savienības atbilstošajās direktīvās pieņemtajiem vai attiecas uz gaisu piesārņojošām vielām, kurām Eiropas Savienībā nav noteikti robežlielumi vai trauksmes līmeņi;

45.3. attiecībā uz aglomerācijām un zonām:

45.3.1. šo noteikumu 3.punktā noteikto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmeņu robežvērtību (ozona piesārņojumam – mērķlielumu un ilgtermiņa mērķu) pārsniegumi un pielaides robežas, datumi, kad pārsniegšana novērota. Minēto informāciju sniedz reizi gadā deviņu mēnešu laikā pēc kārtējā kalendāra gada beigām. Informāciju par ozona piesārņojumu sniedz atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam;

45.3.2. robežlielumu (ozona piesārņojumam – mērķlielumu un ilgtermiņa mērķu) pārsniegumi, ņemot vērā pielaides robežas. Norāda pārsniegšanas iemeslus. Minēto informāciju sniedz reizi gadā deviņu mēnešu laikā pēc kārtējā kalendāra gada beigām;

45.3.3. gaisa kvalitāte. Minēto informāciju sniedz reizi gadā deviņu mēnešu laikā pēc kārtējā kalendāra gada beigām;

45.3.4. sākotnējās gaisa kvalitātes novērtēšanas metodes;

45.4. rīcības programmas (iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad ir pārsniegtas robežvērtības, ņemot vērā pielaides robežu);

45.5. rīcības programmu un īstermiņa programmu īstenošana (attiecībā uz ozona piesārņojumu – arī citu pasākumu īstenošana piesārņojuma samazināšanai). Minēto informāciju sniedz reizi trijos gados;

45.6. trauksmes līmeņu pārsniegšanas gadījumi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārsniegšanas norāda reģistrēto piesārņojuma līmeni un pārsniegšanas ilgumu;

45.7. attiecīgajā gadā veikto PM_2,5 mērījumu rezultāti. Minēto informāciju sniedz sešu mēnešu laikā pēc kārtējā kalendāra gada beigām. Norāda dienas vidējo aritmētisko, mediānu, 98.procentili un maksimālo koncentrāciju no 24 stundu vidējām vērtībām gada laikā. 98.procentili aprēķina saskaņā ar Eiropas Padomes 1997.gada 27.janvāra lēmumu 97/101/EC "Par dalībvalstu savstarpējo informācijas un datu apmaiņu, kas iegūti to gaisa kvalitātes mērīšanas tīklā un stacijās";

45.8. pārskati un informācija atbilstoši Eiropas Savienības lēmumiem un direktīvām, kas reglamentē informācijas sniegšanu par gaisa aizsardzību.

46. Šo noteikumu 45.punktā minētā informācija ir brīvi pieejama sabiedrībai.

47. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra koordinē Eiropas Komisijas organizēto gaisa kvalitātes nodrošināšanas programmu īstenošanu valstī.

VI. Noslēguma jautājumi

48. Pašvaldības, kurām saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu jāizstrādā un jāīsteno rīcības programmas, līdz 2004.gada 1.martam nodrošina minēto programmu izstrādi, saskaņošanu un apstiprināšanu attiecībā uz tām gaisu piesārņojošām vielām, kuras ietvertas Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras 2003. gada 2.janvāra gaisa kvalitātes novērtējumā.

49. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumus Nr.286 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 105.nr.).

50. Šo noteikumu 3.3.4., 35., 44., 45., 46. un 47.punkts stājas spēkā ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 96/62/EC, 1999/30/EC, 2000/69/EC un 2002/3/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.novembri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa kvalitātes normatīvi, rādītāji un trauksmes līmenis sēra dioksīdam

I. Robežlielumi

1. Robežlielumus sēra dioksīdam izsaka µg/m³ (standarta tilpums, temperatūra 293 °K un spiediens 101,3 kPa):

Nr. p.k.	Robežlieluma veids	Noteikšanas periods	Robežlieluma skaitliskā vērtība	Pielaides robeža	Datums, līdz kuram pieļaujama robežlieluma pārsniegšana, nepārsniedzot pielaides robežu
1.1.	stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rh)	1 stunda	350 µg/m3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 24 reizes kalendāra gadā)	sākotnēji 150 µg/m3 (43 % virs robežlieluma vērtības). Aprēķinā  to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2005.gada 1.janvārī	2005.gada 1.janvāris
1.2.	dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd)	24 stundas	125 µg/m3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gadā)	nav	2005.gada 1.janvāris
1.3.	robežlielums ekosistēmu aizsardzībai (REg)	kalendāra gads un ziemas periods (no 1.oktobra līdz 31. martam)	20 µg/m3	nav	nav

II. Trauksmes līmenis

2. Trauksmes līmenis ir 500 µg/m³ mērījumos, kas izdarīti trīs stundas pēc kārtas, ja monitoringa stacijas, kurās izdarīti mērījumi, attiecas uz teritoriju, kas pārsniedz 100 km², vai uz visu zonu, vai aglomerāciju.

III. Iedzīvotāju informēšanas rādītāji

3. Iedzīvotāju informēšanas rādītāji sēra dioksīdam ir šādi:

Nr. p.k.	Koncentrācija	Noteikšanas periods	Monitoringa stacijas veids
3.1.	cilvēka veselības aizsardzības rādītāja vienas stundas vērtība 350 µg/m3	1 stunda	jebkura
3.2.	cilvēka veselības aizsardzības rādītāja diennakts vērtība 125 µg/m3	24 stundas	jebkura
3.3.	veģetācijas aizsardzības rādītājs 20 µg/m3	1 gads	veģetācijas aizsardzībai

Vides ministrs R.Vējonis

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa kvalitātes normatīvi, rādītāji un trauksmes līmenis slāpekļa oksīdiem

I. Robežlielumi slāpekļa oksīdam un slāpekļa dioksīdam

1. Robežlielumus slāpekļa oksīdam un slāpekļa dioksīdam izsaka µg/m³ (standarta tilpums, temperatūra 293 °K un spiediens 101,3 kPa):

Nr. p.k.	Robežlieluma veids	Noteikšanas periods	Robežlieluma skaitliskā vērtība	Pielaides robeža	Datums, līdz kuram pieļaujama robežlieluma pārsniegšana, nepārsniedzot pielaides robežu
1.1.	stundas robežlielums slāpekļa dioksīdam (NO2) cilvēka veselības aizsardzībai (Rh)	1 stunda	200 µg/m3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 18 reižu kalendāra gada laikā)	sākotnēji 50 % virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2010.gada 1.janvārī	2010.gada 1.janvāris
1.2.	gada robežlielums slāpekļa dioksīdam (NO2) cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	40 µg/m3	sākotnēji 50 % virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2010.gada 1.janvārī	2010.gada 1.janvāris
1.3.	robežlielums slāpekļa dioksīdam un slāpekļa oksīdiem ekosistēmu aizsardzībai (REg)	kalendāra gads	30 µg/m3	nav	nav

II. Trauksmes līmenis slāpekļa dioksīdam

2. Trauksmes līmenis ir 400 µg/m³ mērījumos, kas izdarīti trīs stundas pēc kārtas, ja monitoringa stacijas, kurās izdarīti mērījumi, attiecas uz teritoriju, kas pārsniedz 100 km², vai uz visu zonu, vai aglomerāciju.

III. Iedzīvotāju informēšanas rādītāji slāpekļa oksīdam un slāpekļa dioksīdam

3. Iedzīvotāju informēšanas rādītāji slāpekļa oksīdam un slāpekļa dioksīdam ir šādi:

Nr. p.k.	Koncentrācija	Noteikšanas periods	Monitoringa stacijas veids
3.1.	cilvēka veselības aizsardzības rādītāja īslaicīgā vērtība 200 µg/m3 NO2	1 stunda	jebkura
3.2.	cilvēka veselības aizsardzības rādītāja ilglaicīgā vērtība 40 µg/m3 NO2	1 gads	jebkura
3.3.	veģetācijas aizsardzības rādītājs 30 µg/m3 NO + NO2	1 gads	veģetācijas aizsardzībai

 Vides ministrs R.Vējonis

　

3.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa kvalitātes normatīvi un rādītāji cietajām daļiņām PM₁₀

I. Robežlielumi

Nr. p.k.	Robežlieluma veids	Noteikšanas periods	Robežlieluma skaitliskā vērtība	Pielaides robeža	Datums, līdz kuram pieļaujama robežlieluma pārsniegšana, nepārsniedzot pielaides robežu
	1.posms
1.	Diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd)	24 stundas	50µg/m3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā)	sākotnēji 50 % virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2005.gada 1.janvārī	2005.gada 1.janvāris
2.	Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	40 µg/m3	sākotnēji 20 %  virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2005.gada 1.janvārī	2005.gada 1.janvāris
	2.posms
3.	Diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd)	24 stundas	50 µg/m3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā septiņas reizes kalendāra gadā	nav	2010.gada 1.janvāris
4.	Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	20 µg/m3	sākotnēji 50 % virs robežlieluma vērtības. Sākot ar 2005.gada 1.janvāri, to vienādās daļās samazina katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2010.gada 1.janvārī	2010.gada 1.janvāris

II. Iedzīvotāju informēšanas rādītāji

Nr. p.k.	Koncentrācija	Noteikšanas periods	Monitoringa stacijas veids
1.	Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja īslaicīgā vērtība 50 µg/m3	24 stundas	jebkura
2.	Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja ilglaicīgā vērtība 30 µg/m3	1 gads	jebkura

 Vides ministrs R.Vējonis

　

　4.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa kvalitātes normatīvs un rādītājs svinam

I. Gaisa kvalitātes normatīvs

Robežlieluma veids	Noteikšanas periods	Robežlieluma skaitliskā vērtība	Pielaides robeža	Datums, līdz kuram pieļaujama robežlieluma pārsniegšana, nepārsniedzot pielaides robežu
Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	0,5 µg/m3	sākotnēji 100 % virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2005.gada 1.janvārī	2005.gada 1.janvāris

II. Iedzīvotāju informēšanas rādītājs

2. Iedzīvotāju informēšanas rādītājs svinam ir 0,5 µg/m³ (gada vidējā vērtība).

Vides ministrs R.Vējonis

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa kvalitātes normatīvi, mērķi un raksturlielumi ozonam

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Gaisa kvalitātes normatīvus ozonam izsaka µg/m³ (standarta tilpums, temperatūra 293 °K un spiediens 101,3 kPa). Laiku norāda pēc Viduseiropas laika.

2. Gaisa kvalitātes normatīvu noteikšanai izmanto raksturlielumu AOT40 (izsaka (µg/m³) x h) – starpību summu starp vienas stundas koncentrāciju vērtību, kas ir lielāka par 80 µg/m³ (40 miljonās daļas), un koncentrāciju vērtību 80 µg/m³ attiecīgajā laikposmā, izmantojot tikai vienas stundas vērtības, kuras mēra katru dienu laikposmā starp plkst.8.00 un 20.00 pēc Viduseiropas laika.

3. Iegūtās gada ozona koncentrācijas vērtības par gaisa kvalitātes normatīva pārsniegumiem salīdzinājumā ar noteiktajiem mērķlielumiem un ilgtermiņa mērķi ir pārbaudītas, ja datu kvalitāte atbilst šo noteikumu 13.pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

II. Mērķlielumi

Nr. p.k.	Mērķlieluma veids	Parametrs	Mērķlieluma skaitliskā vērtība*
1.	Mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Md)	maksimālā astoņu stundu vidējā diennakts vērtība**	120 µg/m3 (nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 25 dienas  kalendāra gada laikā vidēji triju gadu periodā***)
2.	Mērķlielums veģetācijas aizsardzībai (Mv)	AOT40, aprēķināts, izmantojot vienas stundas vērtības laikposmā no maija līdz jūlijam	18000 µg/m3 x h vidēji piecu gadu periodā****

 Piezīmes.

* 2010.gads ir pirmais gads, par kuru iegūtos datus izmanto, novērtējot atbilstību mērķlielumam nākamajos trijos vai piecos gados.

** Maksimālo dienas astoņu stundu vidējo koncentrāciju nosaka, pārbaudot tos vidējos rādītājus astoņās stundās, kas aprēķināti, pamatojoties uz stundas datiem, un kurus atjauno katru stundu. Katru aprēķināto astoņu stundu vidējo rādītāju attiecina uz dienu, kurā beidzas attiecīgais astoņu stundu laikposms, tas ir, pirmais aprēķina periods jebkurai dienai ir laikposms no plkst.17.00 iepriekšējā dienā līdz plkst.01.00 nākamajā dienā; pēdējais aprēķina periods jebkurai dienai ir laikposms no plkst.16.00 līdz 24.00 attiecīgajā dienā.

*** Ja triju vai piecu gadu vidējos rādītājus nevar noteikt, pamatojoties uz pilnu un secīgu gada datu kopumu, minimālie gada dati, kas nepieciešami, lai pārbaudītu atbilstību mērķlielumam cilvēka veselības aizsardzībai, ir derīgi dati par vienu gadu;

**** Ja triju vai piecu gadu vidējos rādītājus nevar noteikt, pamatojoties uz pilnu un secīgu gada datu kopumu, minimālie gada dati, kas nepieciešami, lai pārbaudītu atbilstību mērķlielumam veģetācijas aizsardzībai, ir derīgi dati par trim gadiem.

III. Ilgtermiņa mērķi

Nr. p.k.	Ilgtermiņa mērķi	Parametrs	Ilgtermiņa mērķa skaitliskā vērtība
1.	Cilvēka veselības aizsardzībai	maksimālā astoņu stundu vidējā diennakts vērtība kalendāra gadā	120 µg/m3
2.	Veģetācijas aizsardzībai	AOT40, aprēķināts, izmantojot vienas stundas vērtības laikposmā no maija līdz jūlijam	6000 µg/m3 x h

IV. Iedzīvotāju informēšanas rādītājs un trauksmes līmenis ozonam

Nr. p.k.	Raksturlielums	Parametrs	Raksturlieluma skaitliskā vērtība
1.	Iedzīvotāju informēšanas rādītājs	stundas vidējā vērtība	180 µg/m3
2.	Trauksmes līmenis	stundas vidējā vērtība*	240 µg/m3

 Piezīme.

* Trauksmes līmeņa pārsniegumus mēra vai prognozē trim stundām pēc kārtas.

Vides ministrs R.Vējonis

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa kvalitātes normatīvs benzolam

Robežlielumu izsaka µg/m³ (standarta tilpums, temperatūra 293 °K un spiediens 101,3 kPa).

Robežlieluma veids	Noteikšanas periods	Robežlieluma skaitliskā vērtība	Pielaides robeža	Datums, līdz kuram pieļaujama robežlieluma pārsniegšana, nepārsniedzot pielaides robežu
Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	5 µg/m3	sākotnēji 5 µg/m3 (100 %). Aprēķinā to samazina, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, un turpina samazināt par 1 µg/m3 katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2010.gada 1.janvārī	2010.gada 1.janvāris

Vides ministrs R.Vējonis

　

7.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa kvalitātes normatīvs oglekļa oksīdam

Robežlielumu izsaka µg/m³ (standarta tilpums, temperatūra 293 °K un spiediens 101,3 kPa).

Robežlieluma veids	Noteikšanas periods	Robežlieluma skaitliskā vērtība	Pielaides robeža	Datums, līdz kuram pieļaujama robežlieluma pārsniegšana, nepārsniedzot pielaides robežu
Astoņu stundu robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (R8H)	maksimālā diennakts astoņu stundu laikā	10 µg/m3	sākotnēji 6 µg/m3. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, un turpina samazināt par 2 µg/m3 katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2005.gada 1.janvārī	2005.gada 1.janvāris

Piezīme.

Maksimālo dienas piesārņojuma koncentrācijas vērtību nosaka astoņu stundu periodam, pamatojoties uz datiem par stundas vidējo vērtību, kurus atjauno katru stundu. Katru aprēķināto astoņu stundu vidējo rādītāju attiecina uz dienu, kurā beidzas attiecīgais astoņu stundu laikposms, tas ir, pirmais aprēķina periods jebkurai dienai ir laikposms no plkst.17.00 iepriekšējā dienā līdz plkst.1.00 nākamajā dienā; pēdējais aprēķina periods jebkurai dienai ir laikposms no plkst.16.00 līdz 24.00 attiecīgajā dienā.

Vides ministrs R.Vējonis

　

8.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Mērķlielumi gaisa kvalitātes novērtēšanai piesārņojošo vielu emisijām no gaisa piesārņojuma avotiem

Nr.p.k.	Vielas nosaukums	Mērķlielums
1.	Metāli un to savienojumi
1.1.	kadmijs un tā savienojumi (pārrēķinot uz kadmiju)	5 ng/m3 (gada vidējā)
1.2.	mangāns un tā savienojumi (pārrēķinot uz mangānu)	0,15 µg/m3 (gada vidējā)
1.3.	vanādijs un tā savienojumi (pārrēķinot uz vanādiju)	1 µg/m3 (diennakts vidējā)
1.4.	dzīvsudrabs un tā savienojumi (pārrēķinot uz dzīvsudrabu)	1 µg/m3 (diennakts vidējā)
2.	Nemetāli un to savienojumi
2.1.	sērogleklis	100 µg/m3 (diennakts vidējā)
2.2.	sērūdeņradis (H2S)	150 µg/m3 (diennakts vidējā)
3.	Gaistošie organiskie savienojumi
3.1.	1,2 - dihloretāns	0,7 mg/m3 (diennakts vidējā)
3.2.	dihlormetāns	3 mg/m3 (diennakts vidējā) 0,45 mg/m3 (nedēļas vidējā)
3.3.	formaldehīds	0,1 mg/m3 (30 minūšu)
3.4.	stirols	0,26 mg/m3 (nedēļas vidējā)
3.5.	tetrahloretilēns (perhloretilēns)	0,25 mg/m3 (gada vidējā)
3.6.	toluols	0,26 mg/m3 (nedēļas vidējā)

Vides ministrs R.Vējonis

　

9.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Prasības sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, cieto daļiņu, svina, benzola un oglekļa oksīda piesārņojuma līmeņa novērtēšanai aglomerācijā vai zonā

I. Augšējie un apakšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi

1. Gaisu piesārņojošām vielām ir šādi augšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi un apakšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi:

1.1. sēra dioksīdam:

Nr. p.k.	Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	Diennakts lielumi cilvēka veselības aizsardzībai	Gada lielumi ekosistēmu aizsardzībai
1.1.1.	augšējais	60 % no diennakts robežlieluma vērtības (75 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gadā)	60 % no ziemas periodam noteiktā robežlieluma vērtības (12 µg/m3)
1.1.2.	apakšējais	40 % no diennakts robežlieluma vērtības (50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gadā)	40 % no ziemas periodam noteiktā robežlieluma vērtības (8 µg/m3)

 1.2. slāpekļa dioksīdam (NO₂) un slāpekļa oksīdiem (NO_x):

Nr. p.k.	Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	Stundas lielumi cilvēka veselības aizsardzībai (NO2)	Gada lielumi cilvēka veselības aizsardzībai (NO2)	Gada lielumi ekosistēmu aizsardzībai (NOx)
1.2.1.	augšējais	70 % no stundas robežlieluma vērtības (140 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalendāra gadā)	80 % no gada robežlieluma vērtības (32 µg/m3)	80 % no gada robežlieluma vērtības (24 µg/m3)
1.2.2.	apakšējais	50 % no stundas robežlieluma vērtības (100 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalendāra gadā)	65 % no gada robežlieluma vērtības (26 µg/m3)	65 % no gada robežlieluma vērtības (19,5 µg/m3)

1.3. cietajām daļiņām (PM₁₀):

Nr. p.k.	Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	Diennakts lielumi cilvēka veselības aizsardzībai	Gada lielumi cilvēka veselības aizsardzībai
1.3.1.	augšējais	60 % no stundas robežlieluma vērtības (30 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā septiņas reizes kalendāra gadā)	70 % no gada robežlieluma vērtības (14 µg/m3)
1.3.2.	apakšējais	40 % no stundas robežlieluma vērtības (20 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā septiņas reizes kalendāra gadā)	50 % no gada robežlieluma vērtības (10 µg/m3)

Piezīme.

Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis un apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis PM PM₁₀ noteikts, pamatojoties uz robežlieluma vērtību, ko nedrīkst pārsniegt, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

1.4. svinam:

Nr. p.k.	Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	Gada vidējā vērtība
1.4.1.	augšējais	70 % no gada robežlieluma vērtības (0,35 µg/m3)
1.4.2.	apakšējais	50 % no gada robežlieluma vērtības (0,25 µg/m3)

1.5. benzolam:

Nr. p.k.	Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	Gada vidējā vērtība
1.5.1.	augšējais	70 % no gada robežlieluma vērtības (3,5 µg/m3)
1.5.2.	apakšējais	40 % no gada robežlieluma vērtības (2 µg/m3)

1.6. oglekļa oksīdam:

Nr. p.k.	Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	Astoņu stundu vidējā vērtība
1.6.1.	augšējais	70 % no gada robežlieluma vērtības (7 mg/m3)
1.6.2.	apakšējais	50 % no gada robežlieluma vērtības (5 mg/m3)

II. Augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa un apakšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegšana

2. Augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņaun apakšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegšanu nosaka, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu koncentrācijām teritorijās, par kurām attiecīgie dati ir pieejami.

3. Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un cietajām daļiņām (PM₁₀) ir pārsniegts, ja iepriekšējo piecu gadu laikā piesārņojuma sliekšņa pārsniegšanas gadījumu skaits ir vairāk nekā trīs reizes lielāks par vienā gadā pieļaujamo.

4. Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis benzolam un oglekļa oksīdam ir pārsniegts, ja piecu gadu laikā vismaz trijos atsevišķos gados ir novērota piesārņojuma sliekšņa pārsniegšana.

5. Lai noteiktu augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa un apakšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumu teritorijās, par kurām ir pieejami mazāk nekā piecu gadu dati, var apvienot īslaicīgu mērījumu ciklu rezultātus (kas veikti viena gada laikā teritorijās, kurās ļoti iespējams augsts piesārņojuma līmenis) ar rezultātiem, ko iegūst, izmantojot piesārņojošu vielu emisiju inventarizāciju un modelēšanu.

Vides ministrs R.Vējonis

 

10.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa monitoringa staciju izvietošanas kritēriji pastāvīgo mērījumu veikšanai

1. Lai nodrošinātu robežlielumu ievērošanu cilvēka veselības aizsardzībai un trauksmes līmeņu mērījumus zonās un aglomerācijās, kur pastāvīgie mērījumi ir vienīgais informācijas avots, minimālais gaisa monitoringa staciju skaits ir šāds:

1.1. novērtējot piesārņojuma līmeni difūzo piesārņojuma avotu tuvumā, ņem vērā šādus kritērijus:

Nr. p.k.	Iedzīvotāju skaits aglomerācijā vai zonā (tūkst.)	Staciju skaits
		ja piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni*	ja maksimālais piesārņojuma līmenis ir robežās starp augšējo un apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni	ja SO2 un NO2 piesārņojuma līmeņa maksimālā koncentrācija aglomerācijā ir zemāka par apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni
1.1.1.	līdz 250	1	1	-
1.1.2.	250-499	2	1	1
1.1.3.	500-749	2	1	1
1.1.4.	750-999	3	1	1
1.1.5.	1000-1500	4	2	1

 Piezīme.

* Ja piesārņojošā viela ir slāpekļa dioksīds, cietās daļiņas, benzols vai oglekļa oksīds, izvieto vismaz vienu monitoringa staciju apdzīvoto vietu fona piesārņojuma mērīšanai un vienu monitoringa staciju pilsētas transporta radītā piesārņojuma mērīšanai.

1.2. novērtējot piesārņojuma līmeni punktveida emisijas avotu tuvumā, paraugu ņemšanas vietu skaitu pastāvīgiem mērījumiem nosaka, ņemot vērā emisiju blīvumu, iespējamo gaisa piesārņojuma izkliedes raksturu un potenciālo ietekmi uz iedzīvotājiem.m.

2. Lai nodrošinātu ekosistēmas vai veģetācijas aizsardzībai noteikto robežlielumu ievērošanu zonās (izņemot aglomerācijas), minimālais monitoringa staciju skaits mērījumiem noteiktās vietās ir šāds:

2.1. ja maksimālais piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, – viena stacija uz 20000 km²;

2.2. ja maksimālais piesārņojuma līmenis ir starp augšējo un apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, – viena stacija uz 40000 km².

3. Lai novērtētu gaisa kvalitāti un atbilstību mērķlielumiem, iedzīvotāju informēšanas rādītājiem un trauksmes līmenim vietās, kur nepārtraukti mērījumi ir vienīgais informācijas avots, minimālais ozona piesārņojuma monitoringa staciju skaits nepārtraukto mērījumu veikšanai ir šāds:

Nr. p.k.	Iedzīvotāju skaits aglomerācijā vai zonā (tūkst.)	Staciju skaits
		aglomerācijā (pilsēta vai piepilsēta)*	citās zonās (piepilsēta vai lauku apvidus)*	lauku apvidū fona mērījumiem
3.1.	līdz 250		1	1 stacija uz 50000 km2 visā valsts teritorijā**
3.2.	250-499	1	2
3.3.	500-999	2	2
3.4.	1000-1500	3	3

Piezīmes.

* Vismaz viena gaisa kvalitātes monitoringa stacija piepilsētā, kur novērojama augstākā ozona piesārņojuma koncentrācija; aglomerācijā vismaz 50 % staciju jāatrodas piepilsētā.

** Vēlams ierīkot vienu monitoringa staciju uz 25000 km² teritorijas.

4. Vismaz 50 % no šī pielikuma 3.punktā minētajām monitoringa stacijām papildus nepārtrauktajiem ozona mērījumiem veic slāpekļa dioksīda nepārtrauktos mērījumus, izņemot šo noteikumu 12.pielikumā noteiktās monitoringa stacijas lauku apvidū fona mērījumiem, kurās var izmantot citas monitoringa metodes.

5. Nosakot minimālo ozona piesārņojuma pastāvīgo monitoringa staciju skaitu, lai novērtētu ilgtermiņa mērķi ozona piesārņojumam, ņem vērā šādus nosacījumus:

5.1. pastāvīgo monitoringa staciju skaits ir pietiekams, lai kombinācijā ar citiem gaisa kvalitātes novērtēšanas līdzekļiem (piemēram, gaisa kvalitātes modelēšana, slāpekļa dioksīda mērījumi) novērtētu ozona piesārņojuma attīstības tendences un atbilstību ilgtermiņa mērķiem;

5.2. ja aglomerācijā vai zonā izvietotas pastāvīgās gaisa monitoringa stacijas, šī pielikuma 3.punktā noteikto monitoringa staciju skaitu var samazināt par vienu trešdaļu;

5.3. vietās, kur informācija tiek iegūta tikai pastāvīgās gaisa monitoringa stacijās, ierīko vismaz vienu nepārtrauktā monitoringa staciju;

5.4. zonās, kurās nav monitoringa stacijas (ir tikai citi gaisa kvalitātes novērtēšanas līdzekļi), atbilstošu gaisa kvalitātes novērtējumu attiecībā uz ilgtermiņa mērķiem nodrošina, izmantojot blakus zonās esošās monitoringa stacijas;

5.5. lauku apvidū fona mērījumiem nepieciešama vismaz viena pastāvīga gaisa monitoringa stacija uz 100000 km².

6. Zonās un aglomerācijās, kurās papildus pastāvīgo monitoringa staciju mērījumu rezultātiem izmanto arī modelēšanas vai indikatīvos mērījumus, kopējais monitoringa staciju skaits var būt mazāks, nekā noteikts šī pielikuma 3.punktā, ja:

6.1. adekvātu informācijas līmeni par mērķlielumiem, iedzīvotāju informēšanas rādītājiem un trauksmes līmeņiem nodrošina citas gaisa kvalitātes novērtēšanas metodes;

6.2. ierīkojamo monitoringa staciju skaits un citu gaisa kvalitātes novērtēšanas līdzekļu telpiskais izvietojums ir pietiekams ozona koncentrāciju noteikšanai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem datu kvalitātes mērķiem un prasībām gaisa kvalitātes novērtējumu rezultātiem;

6.3. katrā zonā vai aglomerācijā ir vismaz viena monitoringa stacija uz diviem miljoniem iedzīvotāju, kā arī vismaz viena monitoringa stacija uz 50000 km²;

6.4. katrā zonā vai aglomerācijā ir vismaz viena monitoringa stacija;

6.5. slāpekļa dioksīda mērījumi tiek veikti visās monitoringa stacijās, izņemot monitoringa stacijas lauku apvidū fona mērījumiem.

7. Lai novērtētu atbilstību mērķlielumiem, šī pielikuma 6.punktā noteiktajos gadījumos gaisa kvalitātes novērtēšanā ņem vērā modelēšanas un indikatīvo mērījumu rezultātus.

8. Zonās un aglomerācijās, kurās saskaņā ar iepriekšējo piecu gadu mērījumu rezultātiem ozona koncentrācijas nepārsniedz ilgtermiņa mērķa vērtības, nepārtrauktā monitoringa staciju minimālo skaitu nosaka saskaņā ar šī pielikuma 5.punktu.

Vides ministrs R.Vējonis

 

11.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa monitoringa staciju (paraugu ņemšanas vietu) novietojums un nosacījumi sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, cieto daļiņu, svina, oglekļa oksīda un benzola piesārņojuma paraugu ņemšanai

1. Gaisa monitoringa staciju izvietojums pastāvīgo mērījumu veikšanai atbilst šādām prasībām:

1.1. lai nodrošinātu cilvēka veselības aizsardzību, gaisa monitoringa stacijas izvieto tā, lai:

1.1.1. nodrošinātu datus par teritorijām zonās un aglomerācijās, kurās novēro piesārņojuma augstākos līmeņus, kuri tieši vai netieši iedarbojas uz iedzīvotājiem laikposmos, kas ir nozīmīgi, salīdzinot ar periodu, kurā nosaka robežlielumu vidējās vērtības;

1.1.2. iegūtu datus par piesārņojuma līmeņiem pārējā zonas vai aglomerācijas teritorijā, kuri raksturo piesārņojuma iedarbību uz iedzīvotājiem attiecīgajā zonā vai aglomerācijā;

1.1.3. nepieļautu mērījumus, kas raksturo tikai nelielas teritorijas vides parametrus gaisa monitoringa stacijas tuvākajā apkārtnē. Gaisa monitoringa stacijas vieta, ja iespējams, ir raksturīga līdzīgai teritorijai, kura neatrodas stacijas tiešā tuvumā;

1.1.4. iegūtie gaisa kvalitātes mērījumi ir reprezentatīvi vismaz 200 m² lielā teritorijā vietās, kur mēra satiksmes ietekmi uz gaisa kvalitāti, un vairākus kvadrātkilometrus lielā teritorijā pilsētās;

1.2. lai nodrošinātu ekosistēmu un veģetācijas aizsardzību, gaisa monitoringa stacijas izvieto vairāk nekā 20 kilometru attālumā no aglomerācijas vai piecu kilometru attālumā no cita veida apbūvētām teritorijām, rūpnieciskajām iekārtām un galvenajiem ceļiem. Vēlams, lai gaisa kvalitātes mērījumi attiektos vismaz uz 1000 km² lielu teritoriju.

2. Paraugu ņemšanas ierīču izvietojums paraugu ņemšanas vietā pēc iespējas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.1. gaisa paraugu ņemšanas ierīces atveri nedrīkst ierobežot nekādi šķēršļi, parasti paraugu ņemšanas ierīces ieplūdes atveri novieto vairāku metru attālumā no būvēm, kokiem un citiem šķēršļiem vai vismaz 0,5 m attālumā no tuvākās būves, ja paraugu ņemšanas vieta raksturo gaisa kvalitāti uz apbūves sarkanās līnijas;

2.2. gaisa plūsmas paraugu ņemšanas ierīces ieplūdes atvere novietota 1,5 m (elpošanas zona) līdz 4 m virs zemes. Augstāks novietojums (līdz 8 m) var būt nepieciešams specifiskos apstākļos (piemēram, ja monitoringa stacija raksturo lielāku teritoriju);

2.3. paraugu ņemšanas ierīces ieplūdes atvere nedrīkst atrasties piesārņojuma avotu tiešā tuvumā, lai nepieļautu tiešu un ar gaisu nesajauktu emitēto piesārņojošo vielu ieplūšanu;

2.4. paraugu ņemšanas ierīces izplūdes atvere novietota tā, lai nepieļautu izplūstošā gaisa recirkulāciju ierīces ieejā;

2.5. transportlīdzekļu radītā piesārņojuma mērīšanai paredzētās paraugu ņemšanas ierīces novieto vismaz 25 metru attālumā no galvenajiem krustojumiem un vismaz četru metru attālumā no tuvākās transportjoslas;

2.6. transportlīdzekļu radītā slāpekļa dioksīda un oglekļa oksīda mērīšanai paredzētās paraugu ņemšanas ierīces novieto ne mazāk kā piecus metrus no ietves malas;

2.7. apbūvētās vietās transportlīdzekļu radītā cieto daļiņu, svina un benzola piesārņojuma mērīšanai paredzētās paraugu ņemšanas ierīces novieto netālu no ēku sarkanās līnijas vietās, kur ir raksturīga attiecīgā gaisa kvalitāte;

2.8. ierīkojot gaisa monitoringa staciju, ņem vērā šādus faktorus:

2.8.1. traucējoši piesārņojuma avoti;

2.8.2. ierīces aizsardzība;

2.8.3. novērošanas punkta pieejamība;

2.8.4. elektrisko ierīču un sakaru līdzekļu pieejamība;

2.8.5. paraugu ņemšanas vietas apkārtnes pārredzamība;

2.8.6. iedzīvotāju un operatoru drošība;

2.8.7. iespēja iekārtot tuvākajā apkārtnē dažādu piesārņojošo vielu paraugu ņemšanas vietas;

2.8.8. teritorijas plānošanas prasības.

3. Gaisa monitoringa stacijas vietas izvēli pamato stacijas klasifikācijas laikā, sagatavojot speciālas kartes un vietu aprakstus. Lai nodrošinātu gaisa monitoringa stacijas vietas atbilstību noteiktajiem kritērijiem, stacijas izvietojumu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.

Vides ministrs R.Vējonis

 

12.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Gaisa monitoringa staciju (paraugu ņemšanas vietu) novietojums un nosacījumi ozona piesārņojuma paraugu ņemšanai

I. Monitoringa staciju izvietojums pastāvīgo mērījumu veikšanai

Nr. p.k.	Monitoringa stacijas veids	Monitoringa mērķis	Mērījumu datu reprezentativitāte*	Izvietojuma kritēriji
1.	Pilsētas	cilvēka veselības aizsardzība: novērtēt ozona piesārņojuma ietekmi uz pilsētas iedzīvotājiem vietās, kur ir liels iedzīvotāju blīvums un samērā liela ozona koncentrācija un kuras reprezentatīvi raksturo ietekmi uz iedzīvotājiem	daži km2	Tālu no vietējo emisijas avotu (piemēram, transportlīdzekļi, degvielas uzpildes stacijas) ietekmes. Atklātas teritorijas, kur var mērīt piesārņojumu, kas sajaucies no dažādiem piesārņojuma avotiem. Pilsētu dzīvojamie un rūpnieciskie rajoni, parki un skvēri, lielas ielas vai vietas ar nelielu satiksmi vai bez tās, atklātās teritorijas pie izglītības, sporta un atpūtas objektiem
2.	Piepilsētas	cilvēka veselības un veģetācijas aizsardzība: novērtēt tiešu vai netiešu ozona piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotājiem un veģetāciju aglomerācijas nomalēs, kurās raksturīgs augsts ozona piesārņojuma līmenis	daži desmiti km2	Noteiktā attālumā no rajoniem ar maksimālu emisiju, valdošo vēju virzienā apstākļos, kas veicina ozona veidošanos.  Vietās, kur iedzīvotāji, jutīgas augu kultūras vai dabīgas ekosistēmas atrodas aglomerācijas nomalēs, kurās raksturīgs augsts ozona piesārņojums. Ja nepieciešams, dažas piepilsētas stacijas izvieto arī valdošajiem vējiem un galvenajiem emisijas avotiem pretējā virzienā, lai noteiktu ozona piesārņojuma fona līmeni attiecīgajā reģionā
3.	Lauku apvidū**	cilvēka veselības un veģetācijas aizsardzība: novērtēt ozona piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotājiem, augu kultūrām un dabīgām ekosistēmām	reģionālais līmenis (daži km2)	Nelielas apdzīvotas vietas vai teritorijas ar dabīgām ekosistēmām, mežiem, sējumiem un stādījumiem. Tālu no vietējiem emisiju avotiem (piemēram, rūpnieciskās iekārtas, autoceļi). Atklātas teritorijas, izņemot augstienes
4.	Lauku apvidū fona mērījumiem**	veģetācijas un cilvēku veselības  aizsardzība: novērtēt ozona piesārņojuma ietekmi uz augu kultūrām un dabīgām ekosistēmām, kā arī iedzīvotājiem	reģionālais, valsts vai kontinentālais līmenis (no 1000 līdz 10000 km2)	Teritorijas ar zemu iedzīvotāju blīvumu, dabīgām ekosistēmām, mežiem, tālu no pilsētām un rūpnieciskajiem rajoniem, kā arī vietējiem emisiju avotiem. Jāizvairās no vietām, kurās pastiprināti veidojas piezemes inversijas apstākļi, kā arī no augstienēm. Nav ieteicamas piekrastes teritorijas, kurās raksturīgi vietējie diennakts vēju cikli

Piezīmes.

*Ja iespējams, paraugus ņem vietās, kas raksturīgas līdzīgām teritorijām, kuras neatrodas paraugu ņemšanas vietu tiešā tuvumā.

**Izvērtē saskaņošanas iespējas attiecībā uz monitoringa prasībām, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) regulās, kas reglamentē Kopienas mežu aizsardzību pret atmosfēras piesārņojumu.

II. Nosacījumi paraugu ņemšanai un paraugu ņemšanas vietas izvēlei

1. Ņemot paraugus, pēc iespējas ievēro šādus nosacījumus:

1.1. gaisa plūsmai ap paraugu ņemšanas ierīces atveri jābūt brīvai (vismaz 270o rādiusā) no jebkādiem šķēršļiem, kas varētu ietekmēt gaisa plūsmu parauga ņemšanas ierīces tuvumā, tas ir, tālu no ēkām, kokiem un citiem šķēršļiem, kuri atrodas vairāk nekā divas reizes augstāk par paraugu ņemšanas ierīces atveri;

1.2. paraugu ņemšanas ierīces atvere parasti atrodas 1,5 m (elpošanas zona) līdz 4 m virs zemes. Augstāks novietojums pieļaujams monitoringa stacijā pilsētā noteiktos apstākļos, kā arī apmežotās teritorijās;

1.3. paraugu ņemšanas ierīce atrodas pēc iespējas tālāk no tādiem emisiju avotiem kā kurtuves un dūmvadi, kā arī vairāk nekā 10 m attālumā no tuvākā ceļa (attālumu palielina proporcionāli satiksmes intensitātei);

1.4. p araugu ņemšanas ierīces izplūdes atvere novietota tā, lai nepieļautu izplūstošā gaisa recirkulāciju ierīces ieejā.

2. Izvēloties paraugu ņemšanas vietu, ņem vērā šādus faktorus:

2.1. traucējoši piesārņojuma avoti;

2.2. ierīces aizsardzība;

2.3. paraugu ņemšanas vietas pieejamība;

2.4. elektrisko ierīču un sakaru līdzekļu pieejamība;

2.5. paraugu ņemšanas vietas apkārtnes pārredzamība;

2.6. iedzīvotāju un operatora drošība;

2.7. iespēja iekārtot tuvākajā apkārtnē piesārņojošo vielu paraugu ņemšanas vietas;

2.8. teritorijas plānošanas prasības.

III. Monitoringa stacijas vietas izvēles dokumentēšana un pārskatīšana

3. Gaisa monitoringa stacijas vietas izvēli pamato stacijas klasifikācijas laikā. Sagatavo apkārtnes fotogrāfijas, kurās norādītas debesspuses, un detalizētu karti. Lai nodrošinātu gaisa monitoringa stacijas vietas atbilstību noteiktajiem kritērijiem, stacijas izvietojumu pārskata un atkārtoti dokumentē ne retāk kā reizi piecos gados.

4. Īstenojot šī pielikuma 3.punktā noteiktās prasības, ņem vērā monitoringa datus un to interpretāciju saistībā ar meteoroloģiskajiem datiem un fotoķīmiskajiem procesiem katras monitoringa stacijas apkārtnē.

Vides ministrs R.Vējonis

 

13.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Datu kvalitātes mērķi un gaisa kvalitātes novērtēšanas rezultātu apkopošana

I. Datu kvalitātes mērķi

1. Piesārņojuma novērtēšanā (izņemot ozona, NO un NO₂ piesārņojumu) ir šādi datu kvalitātes mērķi, nenoteiktība, minimālais iegūto mērījumu datu skaits un minimālais laiks mērījumiem:

Nr. p.k.	Nosacījumi	Sēra dioksīds, slāpekļa dioksīds un slāpekļa oksīdi	Cietās daļiņas un svins	Benzols	Oglekļa oksīds
1.1.	nepārtrauktie mērījumi:
1.1.1.	nenoteiktība	15 %	25 %1	25 %2	15 %
1.1.2.	minimālais iegūto mērījumu datu skaits	90 %	90 %	90 %	90 %
1.1.3.	minimālais laiks mērījumiem			35 %3 un 90 %4
1.2.	indikatīvie mērījumi:
1.2.1.	nenoteiktība	25 %	50 %	30 %	25 %
1.2.2.	minimālais iegūto mērījumu datu skaits	90 %	90 %	90 %	90 %
1.2.3.	minimālais laiks mērījumiem	14 %5	14 %5	14 %5	14 %5
1.3.	modelēšana:
1.3.1.	nenoteiktība:
1.3.1.1.	stundas vidējā	50 %-60 %
1.3.1.2.	astoņu stundu vidējā				50 %
1.3.1.3.	diennakts vidējā	50 %	nav noteikts
1.3.1.4.	gada vidējā	30 %	50 %	50 %
1.4.	mērķa novērtējums:
	nenoteiktība	75 %	100 %	100 %	75 %

Piezīmes.

¹ Cietajām daļiņām un svinam nepārtrauktos mērījumus var aizstāt ar izlases mērījumiem, ja Eiropas Komisijai sniedz dokumentārus pierādījumus, ka datu kvalitāte atsevišķiem mērījumiem 95 % ticamības robežās neatšķiras vairāk kā par 10 % no nepārtraukto mērījumu rezultātiem.

² Benzolam nepārtrauktos mērījumus var aizstāt ar izlases mērījumiem, ja Eiropas Komisijai sniedz dokumentārus pierādījumus, ka mērījumu nenoteiktība (arī nenoteiktība, kas rodas, ņemot paraugus izlases veidā) atbilst 25 % no datu kvalitātes mērķa. Paraugus izlases mērījumiem ņem vienmērīgi visa gada garumā.

³ Apdzīvoto vietu fona un transporta piesārņojuma novērošanas vietām (sadala vienmērīgi gada laikā tā, lai raksturotu dažādus klimata un satiksmes apstākļus).

⁴ Rūpniecisko teritoriju apkārtnē.

⁵ Izlases mērījumus veic reizi nedēļā (sadala vienmērīgi gada laikā vai astoņu gada nedēļu laikā).

2. Ozona, slāpekļa oksīda un slāpekļa dioksīda piesārņojuma novērtēšanā ir šādi datu kvalitātes mērķi, nenoteiktība, minimālais iegūto mērījumu datu skaits un minimālais laiks mērījumiem:

Nr. p.k.	Nosacījumi	Ozonam, NO un NO2
2.1.	nepārtrauktie pastāvīgie mērījumi:
2.1.1.	atsevišķu mērījumu nenoteiktība	15 %
2.1.2.	minimālais iegūto mērījumu datu skaits	90 % vasarā un 75 % ziemā
2.2.	indikatīvie mērījumi:
2.1.	atsevišķu mērījumu nenoteiktība	30 %
2.2.	minimālais iegūto mērījumu datu skaits	90%
2.3.	minimālais laiks mērījumiem	vairāk nekā 10 % vasarā
2.3.	modelēšana:
2.3.1.	nenoteiktība
2.3.2.	vienas stundas vidējā vērtība (diennakts gaišajā laikā)	50 %
2.3.3.	astoņu stundu diennakts maksimālā vērtība	50 %
2.4.	mērķa novērtējums:
4.1.	nenoteiktība	75 %

3. Nenoteiktību (95 % ticamības robežās) novērtē saskaņā ar Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) standartu "Vadlīniju mērījumu nenoteiktības novērtējums" (1993) vai citu līdzvērtīgu metodi. Mērījumu nenoteiktību novērtē katrā mērījumu vietā.

4. Modelēšanas nenoteiktība un mērķa novērtējums ir maksimālā atšķirība starp izmērīto un aprēķināto koncentrāciju līmeni attiecīgā robežlieluma noteikšanas periodam.

5. Minimālo iegūto mērījumu datu skaitā un minimālajā laikā mērījumiem neiekļauj datu zudumus, kuru cēlonis ir periodiska mērinstrumentu kalibrācija vai mērinstrumentu apkope.

6. Mērījumu datu skaitu nosaka procentuāli kā laiku, kādā ar mērinstrumentu veiktie mērījumi atzīti par derīgiem, no visa laika intervāla, kuram aprēķināma piesārņojošas vielas vidējā koncentrācija vai cits statistisks rādītājs.

7. Minimālo laiku mērījumiem nosaka procentuāli kā laiku, kādā veicami mērījumi, no visa laika intervāla, kuram noteikts robežlielums.

II. Gaisa kvalitātes novērtējuma rezultāti

8. Aglomerācijās vai zonās, kurās gaisa monitoringa mērījumos iegūto informāciju papildina ar informāciju, kas iegūta, izmantojot citus informācijas avotus, vai kurās citi informācijas avoti ir vienīgais līdzeklis gaisa kvalitātes novērtēšanai, nodrošina šādu informāciju:

8.1. gaisa kvalitātes novērtējuma apraksts;

8.2. izmantoto specifisko metožu apraksts;

8.3. informācijas un datu avoti;

8.4. visām šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošām vielām, izņemot ozonu:

8.4.1. rezultātu apraksts (arī nenoteiktība), attiecīgās teritorijas platība vai, ja nepieciešams, ceļa (ielas) garums aglomerācijā vai zonā, kura tuvumā piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu vai pārsniedz robežlielumu, ņemot vērā attiecīgo pielaides robežu, kā arī jebkura teritorija, kurā piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni vai apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni;

8.4.2. attiecībā uz robežlielumiem, kuru mērķis ir cilvēku veselības aizsardzība, – attiecīgā robežlieluma pārsniegumiem potenciāli pakļauto iedzīvotāju skaits;

8.5. ja nepieciešams, – kartes, kurās norādīts attiecīgo piesārņojošo vielu koncentrāciju sadalījums zonā vai aglomerācijā.

9. Lai noteiktu ozona piesārņojumu, papildus šī pielikuma 8.punktā minētajai informācijai nodrošina šādu informāciju:

9.1. rezultātu apraksts (arī nenoteiktība) par jebkuras zonas vai aglomerācijas teritoriju, kurā ir pārsniegti mērķlielumi vai ilgtermiņa mērķi;

9.2. ilgtermiņa mērķiem vai mērķlielumiem, kas attiecas uz cilvēka veselības aizsardzību, – to iedzīvotāju skaits, kuri potenciāli pakļauti ozona koncentrācijām, kas pārsniedz iedzīvotāju informēšanas rādītāju vai trauksmes līmeni.

III. Standartizācija

10. Sēra dioksīda, slāpekļa oksīda, benzola, oglekļa oksīda un ozona mērījumu rezultāti attiecas uz normāliem apstākļiem, 293 °K temperatūru un 101,3 kPa spiedienu.

Vides ministrs R.Vējonis

 

14.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Ozona prekursori

1. Ozona prekursori, kuriem nepieciešams veikt monitoringu, ir slāpekļa oksīdi.

2. Ozona prekursori, kuriem ieteicams veikt monitoringu, ir šādi gaistošie organiskie savienojumi (izņemot šajos noteikumos benzolam noteiktās prasības):

2.1. etāns;

2.2. etilēns;

2.3. acetilēns;

3.4. propāns;

2.5. propēns;

2.6. n-butāns;

2.7. i-butāns;

2.8. 1-butēns;

2.9. trans-2-butēns;

2.10. cis-2-butēns;

2.11. 1.3-butadiēns;

2.12. n-pentāns;

2.13. i-pentāns;

2.14. 1-pentēns;

2.15. 2-pentēns;

2.16. izoprēns;

2.17. n-heksāns;

2.18. i-heksāns;

2.19. n-heptāns;

2.20. n-oktāns;

2.21. i-oktāns;

2.22. benzols;

2.23. toluols;

2.24. etilbenzols;

2.25. m- un p-ksilols;

2.26. o-ksilols;

2.27. 1,2,4-trimetilbenzols;

2.28. 1,2,3-trimetilbenzols;

2.29. 1,3,5-trimetilbenzols;

2.30. formaldehīds;

2.31. visi ogļūdeņraži kopā, izņemot metānu.

Vides ministrs R.Vējonis

 

15.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Informācija, kas iekļaujama rīcības programmā

1. Teritorijas, kurās tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi:

1.1. apgabals;

1.2. pilsēta (karte);

1.3. monitoringa stacija (karte un ģeogrāfiskās koordinātas).

2. Vispārīgā informācija:

2.1. zonas veids (piemēram, pilsēta, rūpniecības vai lauksaimniecības apgabals);

2.2. piesārņojuma izplatība (km²) un gaisa piesārņojuma iedarbībai pakļauto iedzīvotāju skaits;

2.3. informācija par klimatu;

2.4. topogrāfiskie dati;

2.5. vides kvalitātes mērķi, kas noteikti vai ir nepieciešami attiecīgajā zonā.

3. Par rīcības programmas izstrādi un īstenošanu atbildīgās amatpersonas (vārds, uzvārds, darbavieta un tās adrese).

4. Piesārņojuma raksturs un novērtējums:

4.1. piesārņojuma līmenis iepriekšējos gados (pirms gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas);

4.2. piesārņojuma līmenis pēc gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas uzsākšanas;

4.3. izmantotās gaisa kvalitātes novērtēšanas metodes.

5. Gaisa piesārņojuma avoti:

5.1. galveno gaisu piesārņojošo vielu emisijas avotu saraksts (karte);

5.2. kopējais piesārņojošo vielu emisijas daudzums (tonnas gadā) no šiem emisijas avotiem;

5.3. gaisa piesārņojuma pārnese no citiem apgabaliem.

6. Situācijas analīze:

6.1. detalizēta informācija par faktoriem, kas rada gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanu, piemēram, transportlīdzekļi (arī tie, kas tikai šķērso teritoriju), piesārņojuma veidošanās;

6.2. detalizēta informācija par iespējamajiem pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai.

7. Informācija par pasākumiem, kas veikti gaisa kvalitātes uzlabošanai pirms rīcības programmas izstrādes:

7.1. vietējie, reģionālie, valsts līmeņa un starptautiskie pasākumi;

7.2. veikto pasākumu efektivitātes novērtējums.

8. Informācija par pasākumiem, kas rīcības programmā plānoti gaisa kvalitātes uzlabošanai:

8.1. visu rīcības programmā ietverto pasākumu saraksts un apraksts;

8.2. rīcības programmā ietverto pasākumu īstenošanas laika grafiks;

8.3. prognoze par termiņiem un apjomu, kādā plānotie pasākumi nodrošinās gaisa kvalitātes uzlabošanos, gaisa kvalitātes normatīvu un rīcības programmā noteikto mērķu sasniegšanu.

9. Informācija par plānotajiem ilgtermiņa pasākumiem vai projektiem, kas var ietekmēt rīcības programmā noteikto mērķu sasniegšanu.

10. Rīcības programmā iekļauto pasākumu izmaksas un ekonomiskā efektivitāte.

11. Publikāciju, dokumentu un citu informācijas materiālu saraksts, kas izmantoti rīcības programmā iekļautās informācijas nodrošināšanai.

Vides ministrs R.Vējonis

 

16.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.588

Eiropas Komisijā iesniedzamā informācija par ozona piesārņojumu un datu apkopošanas un statistisko rādītāju aprēķināšanas kritēriji

I. Eiropas Komisijā iesniedzamā informācija

Nr. p.k.	Rādītājs	Monitoringa stacijas veids	Piesārņojuma līmenis	Laika intervāls	Provizoriskie dati par katru mēnesi no aprīļa līdz septembrim	Informācija, ko iekļauj ikgadējā ziņojumā
1.	Iedzīvotāju informēšanas rādītājs	jebkurš šo noteikumu 12.pielikumā minētais	180 μg/m3	1 stunda	par katru dienu, kurā pārsniegts iedzīvotāju informēšanas rādītājs: datums, pārsniegšanas ilgums, maksimālā 1 stundas vērtība un, ja nepieciešams, atbilstošā NO2 vērtība, mēneša maksimālā stundas vērtība	par katru dienu, kurā pārsniegts iedzīvotāju informēšanas rādītājs: datums, pārsniegšanas ilgums, maksimālā 1 stundas vērtība un, ja nepieciešams, atbilstošā NO2 vērtība
2.	Trauksmes līmenis	jebkurš šo noteikumu 12.pielikumā minētais	240 μg/m3	1 stunda	par katru dienu, kurā pārsniegts trauksmes līmenis: datums, pārsniegšanas ilgums, maksimālā 1 stundas vērtība un, ja nepieciešams, atbilstošā NO2 vērtība	par katru dienu, kurā pārsniegts trauksmes līmenis: datums, pārsniegšanas ilgums, maksimālā 1 stundas vērtība un, ja nepieciešams, atbilstošā NO2 vērtība
3.	Mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai	jebkurš šo noteikumu 12.pielikumā minētais	120 μg/m3	8 stundas	par katru dienu, kurā pārsniegts mērķlielums: datums, 8 stundu maksimālā vērtība	par katru dienu, kurā pārsniegts mērķlielums: datums, 8 stundu maksimālā vērtība
4.	Mērķlielums veģetācijas aizsardzībai	piepilsētas, lauku apvidus fona mērījumiem	AOT40 = 6000 μg/m3 x h	stundas, no maija līdz jūlijam	–	mērķlieluma vērtība
5.	Rādītājs mežu aizsardzībai	piepilsētas, lauku apvidus fona mērījumiem	AOT40 = 20000 μg/m3 x h	stundas, no aprīļa līdz sepembrim	–	rādītāja vērtība
6.	Rādītājs materiālu aizsardzībai	jebkurš šo noteikumu 12.pielikumā minētais	40 μg/m3	1 gads	–	rādītāja vērtība

2. Ikgadējā ziņojumā sniedz arī šādu informāciju:

2.1. par ozona, slāpekļa dioksīda, slāpekļa oksīda piesārņojumu -maksimālā vērtība, 99,9., 98. un 50.procentile un gada vidējā vērtība, kā arī ikgadējo vidējo derīgo datu skaits stundas mērījumiem;

2.2. maksimālā vērtība, 98. un 50.procentile un gada vidējā vērtība no diennakts astoņu stundu ozona maksimālajām vērtībām.

3. Datus, kas sniegti mēneša ziņojumos, uzskata par provizoriskiem, un tos, ja nepieciešams, precizē nākamajos ziņojumos.

II. Kritēriji datu apkopošanai un statistikas parametru aprēķināšanai

4. Procentiles aprēķina saskaņā ar Eiropas Padomes 1997.gada 27.janvāra lēmumu 97/101/EC "Par dalībvalstu savstarpējo informācijas un datu apmaiņu, kas iegūti to gaisa kvalitātes mērīšanas tīklā un stacijās".

5. Datu apkopošanai un statistisko parametru aprēķināšanai izmanto šādus kritērijus:

Nr.p.k.	Parametrs	Nepieciešamais derīgo datu īpatsvars
5.1.	vienas stundas vērtības	75 % (45 minūtes)
5.2.	astoņu stundu vērtības	75 % no vērtības (6 stundas)
5.3.	dienas astoņu stundu maksimālais vidējais rādītājs, kas iegūts no astoņu stundu periodā ik pēc stundas aprēķinātiem vidējiem rādītājiem	75 % no astoņu stundu periodā ik pēc stundas aprēķinātiem vidējiem rādītājiem (astoņpadsmit astoņu stundu diennakts vidējie rādītāji)
5.4.	AOT40	90 % no vienas stundas vērtības laikposmam, kas noteikts, aprēķinot AOT40 vērtību*
5.5.	gada vidējais	75 % no vienas stundas vērtības vasaras periodā (no aprīļa līdz septembrim) un ziemas periodā (no janvāra līdz martam un no oktobra līdz decembrim) atsevišķi
5.6.	pārsniegumu skaits un maksimālās vērtības mēneša laikā	90 % no diennakts maksimālajām astoņu stundu vidējām vērtībām (27 diennakts vērtības mēnesī) 90 % no vienas stundas vērtībām no plkst.8.00 līdz 20.00 pēc Viduseiropas laika
5.7.	pārsniegumu skaits un gada maksimālās vērtības	pieci no sešiem mēnešiem vasarā (no aprīļa līdz septembrim)

Piezīme.

* Ja visi iespējamie izmērītie dati nav pieejami, AOT40 lieluma aprēķināšanai izmanto šādu formulu:

, kur:

n – kopējais iespējamais stundu skaits – stundu skaits AOT40 definīcijā noteiktajā laikposmā (no plkst.8.00 līdz 20.00 pēc Viduseiropas laika katru gadu no 1.maija līdz 31.jūlijam veģetācijas aizsardzībai un no 1.aprīļa līdz 30.septembrim mežu aizsardzībai);

k – izmērīto stundas vērtību skaits.

Vides ministrs R.Vējonis