Konkurences padomes lēmums Nr.48

(prot. Nr.33, 2. §) Rīgā 2003.gada 7.oktobrī

Par lietas izpētes izbeigšanu

Par LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta

22.10.2001. iesniegumu Nr.10-8/856,

Par SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija”

16.11.2001. iesniegumu Nr.01/118,

Par SIA “Eniro Latvija” 21.08.2002. iesniegumu Nr.518,

Par SIA “Latvijas Tālrunis” 23.10.2002. iesniegumu Nr.148

Lieta Nr.510/01/07/42

Konkurences padome 25.10.2001. (Konkurences padomē saņemtā dok. Nr.510) saņēma LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 22.10.2001. iesniegumu Nr.10-8/856 ar pielikumu (turpmāk – Iesniegums), kurā norādīts, ka, pamatojoties uz CEPT/ECTRA rekomendācijām un ņemot vērā Jumta līgumu, SIA “Lattelekom SIA” Latvijas Republikas teritorijā ir tiesības veidot trīszīmju dienesta numurus un sniegt tālruņa izziņu dienesta pakalpojumus kā publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram ar monopoltiesībām. SIA “Lattelekom SIA”, izmantojot savas monopoltiesības, atsakās izdalīt SIA “Latvijas Tālrunis” un citiem līdzīgiem uzņēmumiem trīsciparu numurus, bet tajā pašā laikā pats SIA “Lattelekom SIA” tālruņa izziņu dienesta numuru 118 izmanto komercpakalpojumu izziņu sniegšanai.

Iesniegumam pielikumā pievienota SIA “Latvijas Tālrunis” 03.10.2001. vēstule Nr.03/57 Satiksmes ministrijai, kurā lūgts Satiksmes ministrijas atbalsts jautājuma risināšanā par trīsciparu vai četrciparu maksas tālruņa numura piešķiršanu SIA “Latvijas Tālrunis” izziņu dienesta pakalpojumu sniegšanai. SIA “Latvijas Tālrunis” norāda, ka tālruņa numurs, pa kuru SIA “Latelekom SIA” sniedz izziņu pakalpojumus, ir par četriem cipariem īsāks nekā numurs, kuru ir spiesta izmantot SIA “Latvijas Tālrunis”. Līdz ar to SIA “Latvijas Tālrunis” izziņu dienesta numura izvēle ir komplicētāka un sarežģītāka. Izmantojot savas īsā tālruņa numura priekšrocības, SIA “Lattelekom SIA” ir ieguvusi un pastiprina dominējošo stāvokli izziņu pa tālruni pakalpojuma sniegšanas tirgū. Atsaucoties uz Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plānu, starptautisko institūciju rekomendācijām telekomunikāciju jomā un tehniskām grūtībām, SIA “Lattelekom SIA” ir atteikusies piešķirt īso tālruņa numuru SIA “Latvijas Tālrunis”.

SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” 16.11.2001. iesniegumā Nr.01/118 norādīja uz SIA “Lattelekom SIA” un LR Satiksmes ministrijas atteikumu piešķirt minētajām uzņēmējsabiedrībām maksas īso numuru izziņu sniegšanai pa tālruni, balstoties uz Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 22.10.2001. iesniegumā Nr.10-8/856 un SIA “Latvijas Tālrunis” 03.10.2001. vēstulē Nr.03/57 Satiksmes ministrijai norādītiem līdzīgiem argumentiem. Papildus iesniedzēji paskaidro, ka SIA “Lattelekom SIA” par katru zvanu izziņu servisa numuram iekasē atlīdzību 0,1 LVL (bez pievienotās vērtības nodokļa) apmērā, bet SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” šāda iespēja tiek liegta. Šādu apstākļu rezultāts ir dominējošā stāvokļa izveidošanās un pastiprināšanās izziņu sniegšanas pa tālruni tirgū. Iesniedzēji uzskata, ka, turpinoties šādai situācijai, ņemot vērā faktu, ka līdzvērtīgi ar SIA “Lattelekom SIA” konkurēt nav iespējams, SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” būs spiestas izbeigt izziņu pa tālruni pakalpojumu sniegšanu, kas novedīs pie pilnīgas konkurences izzušanas un monopola izveidošanās izziņu pa tālruni sniegšanas pakalpojumu tirgū. SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” uzskata, ka SIA “Lattelekom SIA” un Satiksmes ministrijas atteikums izdalīt īsos tālruņa numurus izziņu pa tālruni pakalpojuma sniegšanai ir nepamatots, jo, pieņemot lēmumu un sniedzot atbildi, SIA “Lattelekom SIA” un Satiksmes ministrija nav ņēmušas vērā CEPT/ECTRA Recommendation of 4 December 1997 on Numbering Access to Voice Directory Enquiry Services (ECTRA/REC (97/01)), kas nepieļauj konkurentu diskriminēšanu. Bez tam Iesniedzēji norāda, ka LR Satiksmes ministrijas Sakaru departaments 06.06.2000. vēstulē Nr.10-8/941 SIA “Eniro Latvija” nepilnīgi un kļūdaini atklājis ETO 1998.gada 25.septembra ziņojuma “Final on Harminisation of short codes in Europe” saturu.

Papildus par minētajiem apstākļiem SIA “Eniro Latvija” informē tās 21.08.2002. vēstulē Nr.518 un SIA “Latvijas Tālrunis” tās 23.10.2002. vēstulē Nr.148.

Pārbaudot Iesniegumā norādīto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

01.01.2002. ir stājies spēkā 04.10.2001. pieņemtais Konkurences likums un spēku ir zaudējis 18.06.1997. Konkurences likums. 30.11.2001. ir stājies spēkā 01.11.2001. pieņemtais likums “Par telekomunikācijām” un spēku ir zaudējis 04.05.1993. likums “Par telekomunikācijām”. LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 22.10.2001. iesniegumā Nr.10-8/856 norādītās SIA “Lattelekom SIA” darbības turpinās 2002.gadā un 2003.gadā (SIA “Lattelekom SIA” 05.02.2002. vēstule Nr.16-3/02-3, SIA “Eniro Latvija” 21.08.2002. vēstule Nr.518 un SIA “Latvijas Tālrunis” 23.10.2002. vēstule Nr.148). Ņemot vērā to, ka 04.10.2001. Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā un 13.panta 1.punktā ietvertā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpuma izpausmes saturs ir līdzvērtīgs ar spēku zaudējušā 18.06.1997. Konkurences likuma 17.panta ģenerālklauzulā un 17.panta 1.punktā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpuma izpausmes saturu, lietas izskatīšanā attiecībā uz norādītajām SIA “Lattelekom SIA” darbībām ir piemērojamas 04.10.2001. pieņemtā Konkurences likuma materiālās un procesuālās tiesību normas.

Saskaņā ar 01.11.2001. likuma “Par telekomunikācijām” Pārejas noteikumu 1.punkta 1.apakšpunktu un 2.punktu, kā arī 1994.gada 1.janvārī spēkā stājušās līguma “Jumta līgums starp Latvijas Republiku un Latvijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību Lattelekom un Tilts Communication, Dānijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuru dibinājušas Anglijas sabiedrība “Cable and Wireless plc” un Somijas sabiedrība “Telecom Finland OY”” (turpmāk tekstā — Jumta līgums) noteikumiem līdz 2003.gada 1.janvārim SIA “Lattelekom SIA” bija vienīgais publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operators Latvijas Republikā ar ekskluzīvām tiesībām sniegt 01.11.2001. likuma “Par telekomunikācijām” Pārejas noteikumu 2.punktā norādītos telekomunikāciju pakalpojumus (t.i. pārvaldīt, attīstīt un ekspluatēt publisko fiksēto telekomunikāciju tīklu Latvijas Republikā; nodrošināt vietējos, iekšzemes un starptautiskos fiksētos balss telefonijas pakalpojumus publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā, kā arī nomāto līniju un publisko taksofonu pakalpojumus Latvijas Republikā) un līdz ar to šo pakalpojumu sniegšanā SIA “Lattelekom SIA” atradās dominējošā (monopolstāvoklī) Latvijas teritorijā. Tādējādi līdz 2003.gada 1.janvārim SIA “Lattelekom SIA” bija vienīgais numerācijas resursu lietotājs Latvijas Republikā.

Konkurences likuma 1.panta 1.punkts nosaka, ka “dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem”. Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā noteikts, ka “Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā (..)”. Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta 1.punktu dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā “atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla”.

Konkrētais tirgus, kurā darbojas SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija”, Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir izziņu pa tālruni pakalpojuma sniegšana Latvijas Republikas teritorijā. SIA “Latvijas Tālrunis” (02.01.2002. vēstule Nr.02/270) un SIA “Eniro Latvija” (18.01.2002. vēstule) paskaidro, ka līdzīgi nozares pakalpojumi (piemēram, uzziņas tālruņu katalogos, internetā) nav uzskatāmi par konkurējošiem ar izziņu pa tālruni sniegšanas pakalpojumu, kas uzskatāms par patstāvīgu pakalpojumu. Minēto apstiprina arī SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” 16.11.2002. vēstulē, SIA “Eniro Latvija” 21.08.2002. vēstulē Nr.518 un SIA “Latvijas Tālrunis” 23.10.2002. vēstulē Nr.148 norādītais.

1994.gada 01.01.1994. Jumta līguma C pielikuma 6.pielikuma “Pakalpojumu kvalitātes un tīkla darbības mērķis” 7.6.punkts nosaka SIA “Lattelekom SIA” pienākumu nodrošināt izziņu pa telefona numuriem pakalpojuma sniegšanu. Minētais Jumta līguma punkts arī nosaka, ka “Kopējais Eiropas izejas (access) numurs kopā ar modernu pusautomātisku telefona numuru uzziņu sistēmu jāievieš trīs gadu laikā”. SIA “Lattelekom SIA” izziņas par abonentu/klientu tālruņa numuriem sniedz, izmantojot īso numuru 118. Papildus pa īso numuru 118 SIA “Lattelekom SIA” sniedz dažāda satura cita veida izziņas (transporta, finanšu, izklaides u.c.).

SIA “Latvijas Tālrunis” no 1996.gada sniedz izziņas pa tālruņa numuru 7770777. SIA “Eniro Latvija” ( līdz 2000.gadam - SIA “Tele Media”) no 1998.gada sniedz izziņas pa tālruņa numuru 7222222 (SIA “Eniro Latvija” 18.01.2002. vēstule).

2000.gada 14.martā SIA “Tele Media” (šobrīd - SIA “Eniro Latvija”) un 2001.gada 1. un 26. martā SIA “Latvijas Tālrunis” griezās pie SIA “Lattelekom SIA” ar lūgumu piešķirt īso tālruņa numuru izziņu pa tālruni pakalpojuma snieg™anai.

SIA “Lattelekom SIA” atbildes vēstulēs (SIA “Lattelekom SIA” 22.03.2000. vēstule SIA “Tele Media”; SIA “Lattelekom SIA” 13.03.2001. vēstule Nr.16.1/509 SIA “Latvijas Tālrunis”; SIA “Lattelekom SIA” 30.03.2001. vēstule Nr.16.1/707 SIA “Latvijas Tālrunis”), balstoties uz līdzīgiem argumentiem, norāda, ka 3 ciparu tālruņa numura piešķiršana SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” izziņu pa tālruni pakalpojuma sniegšanai, ņemot vērā Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU), Eiropas Pasta un Telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT) rekomendācijas, lēmumus un ieteikumus, kā arī Latvijas Republikas normatīvos aktus, t.sk. Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plānu, un, ievērojot, ka SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” nav telekomunikāciju tīkla operatori vai specializētā valsts telekomunikāciju tīkla īpašnieki, vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, nav iespējama.

SIA “Eniro Latvija” (15.05.2000. vēstule Nr.338-v/2000 un 25.06.2001. vēstule) lūdza LR Satiksmes ministriju piešķirt SIA “Eniro Latvija” trīs ciparu numuru izziņu pa tālruni pakalpojumu sniegšanai.

LR Satiksmes ministrijas Sakaru departaments 06.06.2000. atbildes vēstulē Nr.10-8/941 informē, ka saskaņā ar Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plānu trīs ciparu numerācijas (īso kodu/ numuru) diapazons ir tikai 1XX. Visi citi numerācijas diapazoni (2XXXXXX - 9XXXXXX) ir 7 ciparu diapazoni. Minētajā vēstulē arī norādīts: tā kā Latvija ir gan ITU gan CEPT dalībvalsts, Satiksmes ministrijai, kā arī SIA “Lattelekom SIA” un citiem operatoriem ir jāseko ITU-T un CEPT/ECTRA (ETO) rekomendācijām un attiecībā uz numerācijas līmeņa “1” izmantošanu CEPT/ECTRA 10/12/1998 Rekomendācija “On Guidelines for fundamental changes to National Numbering and Dialling Plans” (ECTRA/REC(98)04), nosaka, ka numerācijas līmenis “1” ir rekomendēts izmantot speciālo pakalpojumu (t.i., ārkārtējo situāciju operatīvo dienestu, izziņu dienestu) numerācijai ar mērķi nodrošināt šo pakalpojumu vieglo atpazīšanu un to harmonizēšanu. CEPT/ECTRA/ETO 1998.gada 25.septembra ziņojumā “Galaziņojums par īso kodu harmonizāciju Eiropā” (CEPT/ETO 25/09/1998 “Final report on Harmonisation of short codes in Europe”) noteikta īso numuru izmantošana un piešķiršana telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem/operatoriem. Vēstulē paskaidrots, ka 03.04.2000. “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi” nosaka, ka pretendēt uz numerācijas piešķiršanu no Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna var tikai telekomunikāciju tīklu operatori vai specializēto telekomunikāciju tīklu īpašnieki, savukārt SIA “Tele Media” [pašreiz – SIA “Eniro Latvija”] šāda statusa nav. LR Satiksmes ministrijas Sakaru departaments arī norāda, ka Valsts telekomunikāciju numerācijas plāns tiek plānots un vadīts, balstoties uz iepriekšminētajiem starptautiskajiem dokumentiem.

LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 26.09.2001. atbildes vēstulē Nr.10-8/777 uz SIA “Eniro Latvija” 25.06.2002. vēstuli par lūgumu piešķirt brīvu trīsciparu numuru paskaidrots: tā kā SIA “Eniro Latvija” pašlaik nav licenzēts telekomunikāciju operators, Telekomunikāciju numerācijas komisija 13.09.2001. nolēma, ka trīsciparu numura piešķiršana SIA “Eniro Latvija” pašreiz nav iespējama.

Līdz ar Jumta līguma noslēgšanu Latvijas Republikā tika veidota jauna telekomunikāciju numerācijas sistēma.

Satiksmes ministrijas Sakaru departaments 10.12.2001. vēstulē Nr. 10-8/983 Konkurences padomei sniedz skaidrojumu, ka “SIA “Lattelekom SIA” piešķirtā izziņu numura 118 izmantošanu reglamentē ETO (Eiropas Telekomunikāciju Ofisa) dokumenti, 02.03.2000. noteikumi Nr.30 “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi” un Jumta līgums. Pirms Satiksmes ministrijas 02.03.2000. noteikumu Nr.30 “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi” izdošanas “pamata dokuments, kurš regulēja telekomunikāciju numerācijas diapazonu pielietošanu bija Jumta līguma “Network Development Plan” 3.5.pants “Jaunais numerācijas plāns” un Eiropas Telekomunikāciju Ofisa dokumenti, sagatavotie Eiropas Komisijai, ņemot vērā Starptautisko telekomunikāciju Savienības (ITU) rekomendācijas, Eiropas Padomes rekomendācijas un direktīvas”.

Ar LR Satiksmes ministrijas 29.10.1996. pavēli Nr.92 tika izveidota Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta Telekomunikāciju numerācijas komisija numerācijas analīzei, plānošanai un lēmumu par numerācijas izdalīšanu pieņemšanai. 1997.gada 19.martā Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta Telekomunikāciju numerācijas komisija apstiprināja “SIA “Lattelekom” publiskā telekomunikāciju tīkla numerācijas plānu”, kurā tika iekļauti SIA “Lattelekom SIA” izmantotie un rezervētie indeksi, un saskaņā ar kuru īsie kodi (0X(X) un 1XX diapazoni) piešķirti speciālo dienestu un SIA “Lattelekom SIA” pakalpojumu (specdienesti, starptautisko un iekšzemes tālsarunu operatoru pakalpojumi, izziņas, pareizs laiks u.c.) numerācijai.

Līdz 01.11.2001. likuma “Par telekomunikācijām” stāšanās spēkā Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plāns vairākkārt tika grozīts. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta Telekomunikāciju numerācijas komisijā 28.11.2001. apstiprināto “Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plānu” [pēdējais, kas tika apstiprināts saskaņā ar Satiksmes ministrijas 29.10.1996. pavēlē Nr.92 noteikto kārtību] (ITU-T Rec.E.164) SIA “Lattelekom SIA” piešķirtie īsās numerācijas diapazoni paredzēti operatīvajiem (112) (atbilstoši HESC) un PTT (Lattelekom) telekomunikāciju specdienestiem (starptautisko un iekšzemes tālsarunu operatoru pakalpojumi, izziņu dienests 118 (atbilstoši HESC), pareizs laiks u.c.), kā arī līdz 0X dienestu pārslēgšanai uz vienotu numuru 112 operatīvajiem dienestiem (2 ciparu īsie numuri – 01, 02, 03 un 04).

Satiksmes ministrija 05.04.1993. likuma “Par telekomunikācijām” 3.pantā noteiktās kompetences ietvaros izdeva Satiksmes ministrijas 02.03.2000. noteikumus Nr.30 “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi”, kuru 1.punktā noteikts, ka “numerācijas resursi ir valsts bagātība, un Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna vadīšana un plānošana skar valsts intereses. Satiksmes ministrija ir atbildīga par Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna vadīšanu un numerācijas diapazona (tilpuma) piešķiršanu un rezervēšanu licencētiem operatoriem”. Līdz ar to telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam SIA “Lattelekom SIA” tika piešķirtas tikai lietošanas tiesības uz telekomunikāciju numerācijas resursiem, un šo resursu piešķiršanu un izmantošanu kontrolēja Satiksmes ministrija.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 02.03.2000. noteikumu Nr.30 “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi” 28.1.punktu piešķirtais tilpums jāizmanto atbilstoši mērķim, kādam tas tika piešķirts.

Satiksmes ministrijas 02.03.2000. noteikumu Nr.30 “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi” 31.punktā noteiktas Satiksmes ministrijas tiesības “izņemt no apgrozības piešķirto numerācijas tilpumu vai tā daļu gadījumā, ja piešķirtais tilpums netiek izmantots saskaņā ar: 31.1. šo noteikumu prasībām; 31.2. Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna pamatprincipiem; 31.3. jebkādiem īpašiem nosacījumiem, kas attiecas uz šo piešķirto tilpumu, vai gadījumā, ja tiek aizskartas valsts intereses”.

Satiksmes ministrijas 02.03.2000. noteikumu Nr.30 “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi” 38.punktā noteikts, ka “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna diapazoni, kurus Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta Telekomunikāciju numerācijas komisija piešķīra licencētiem operatoriem un specializētiem tīkliem pirms šo noteikumu izdošanas, paliek šo operatoru un specializēto tīklu īpašnieku rīcībā arī pēc šo noteikumu spēkā stāšanās”.

Pēc Satiksmes ministrijas 02.03.2000. noteikumu Nr.30 “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi” spēkā stāšanās SIA “Lattelekom SIA” rīcībā palika saskaņā ar Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta Telekomunikāciju numerācijas komisijā 19.03.1997. apstiprināto “SIA “Lattelekom” publiskā telekomunikāciju tīkla numerācijas plānu” SIA “Lattelekom SIA” izmantotie un rezervētie indeksi.

Satiksmes ministrijas 02.03.2000. noteikumi Nr.30 “Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi” zaudēja spēku no 30.11.2001., stājoties spēkā 01.10.2001. likumam “Par telekomunikācijām”.

SIA “Lattelekom SIA” 05.02.2002. vēstulē Nr.16-03/02-3 Konkurences padomei norāda, ka saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plānu 3 ciparu numerācijas diapazoni 11X, 15X, 16X un 17X ir izdalīti SIA “Lattelekom SIA” lietošanai un nav paredzēti to tālākai lietošanai telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem (abonentiem). SIA “Lattelekom SIA” paskaidro, ka likuma “Par telekomunikācijām” 34.panta 3.punkts nosaka, ka īsie kodi var tikt piešķirti publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, tomēr, ņemot vērā, ka SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” nav ne publiskā telekomunikāciju tīkla operatora, ne telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja statuss, SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” nevar pretendēt uz īso kodu piešķiršanu no Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna un pašlaik tiem nevar tikt izdalīti īsie numuri no diapazoniem 1XX. SIA “Lattelekom SIA” informē, ka Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna 3 ciparu numuri uz 04.02.2002. ir izdalīti tikai publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram Lattelekom SIA (112 — Ārkārtējo situāciju numurs, 114 - Bojājumu pieteikšana, 115 - starptautiskais un iekšzemes tālsarunu operators, 116 – “Maksā zvana saņēmējs”, 118 — Izziņu dienests, 151 – “Balss pasts”, 154 – “Pareizs laiks” (latviešu val.), 174 – “Pareizs laiks” (krievu val.) u.c.). Neviens cits publiskā telekomunikāciju tīkla operators vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Latvijas Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna 3 ciparu numurus nav pieprasījis un nav saņēmis. Tie nav piešķirti nevienam telekomunikāciju pakalpojumu lietotājam. Minētajai vēstulei SIA “Lattelekom SIA” pievienojis tās rīcībā esošo informāciju par uzņēmējsabiedrībām, kas sniedz izziņas pa tālruni. SIA “Lattelekom SIA” norāda, ka daudziem uzņēmumiem, piemēram, Latvenergo, LMT, slimnīcām, ir “kontakttālrunis” (“sekretāre” vai “reģistratūra”), kas nereti kalpo kā numurs, uz kuru piezvanot var saņemt dažāda veida informāciju vai/un uzzināt konkrētus tālruņu numurus.

08.04.2002. Konkurences padome saņēma SIA “Lattelekom SIA” 05.04.2002. vēstuli Nr.16-3/04-95, kurai pievienots SIA “Lattelekom SIA” 30.05.1997. rīkojums Nr.08.1-2/23 Par īso (2 un 3 ciparu) numuru piešķiršanas pārtraukšanu. Minētajā rīkojumā norādīts, ka saskaņā ar 1997.gada 5.marta sanāksmes “Speciālo dienesta numerācija” lēmumu un sekojot ITU Rec.E.164, indeksam “0” nacionālajā numerācijas plānā jāpaliek tikai kā starptautiskās izejas indeksam (“00”). Līdz ar to ir jāpārtrauc jaunu īso (2 un 3 ciparu) numuru piešķiršana. Visām organizācijām, izņemot ārkārtējo situāciju dienestus, kurām pašlaik ir piešķirti īsie numuri “0” diapazonā, nākotnē tiks piedāvāti numuri “800” (“Samaksātais zvans”), “900” (“Informācijas tālrunis”) diapazonos vai parastie septiņu ciparu numuri. SIA “Lattelekom SIA” dienesti no “0” tiks pārcelti uz “1xx” diapazonu.

Konkurences padome 24.04.2003. saņēma SIA “Eniro Latvija” 16.04.2003. atbildes vēstuli Nr.701 uz Konkurences padomes Biroja 01.04.2003. vēstuli Nr.7-334, kurā, t.sk., lūgts sniegt informāciju un pierādījumus par SIA “Eniro Latvija” būtisku konkurentspējas ierobežojumu izziņu pa tālruni pakalpojumu sniegšanas tirgū, SIA “Lattelekom SIA” atsakoties piešķirt īso tālruņa numuru, un minēto darbību rezultātā SIA “Eniro Latvija” nodarīto kaitējumu, vai pamatotus pierādījums šāda kaitējuma rašanās iespējai. SIA “Eniro Latvija” norāda, ka Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā un šī panta 1.punktā ietvertā tiesību norma neuzliek SIA “Eniro Latvija” tiesisku pienākumu pierādīt, ka SIA “Lattelekom SIA” dominējošā stāvokļa izmantošanas gadījumā ir radies vai var rasties būtisks konkurentspējas ierobežojums uzziņu pa tālruni pakalpojumu sniegšanas tirgū. SIA “Eniro Latvija” uzskata, ka SIA “Lattelekom SIA” rīcība, atsakoties piešķirt īso numuru uzziņu sniegšanai pa tālruni, juridiski attiecas uz Konkurences likuma 13.panta 1.punktā noteikto aizlieguma pārkāpuma veidu — atteikšanos slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku bez objektīva iemesla. Pārkāpuma sastāvs izpildās šāda atteikuma faktā, un tā izraisītās sekas nav jāpierāda. Jau pats atteikums vien nepārprotami apliecina konkurences nepieļaušanu uzziņu sniegšanā pa īso tālruņa numuru.

Konkurences padome nav saņēmusi SIA “Latvijas Tālrunis” atbildi uz Konkurences padomes Biroja 01.04.2003. identiska satura (Konkurences padomes Biroja 01.04.2003. vēstulei Nr.7-334, kas adresēta SIA “Eniro Latvija”) vēstuli Nr.7-333 Par informācijas sniegšanu.

SIA “Lattelekom SIA” pārstāvis 06.06.2003. iepazinās ar lietā Nr.510/01/07/42 esošajiem materiāliem, un 12.06.2003. Konkurences padome saņēma SIA “Lattelekom SIA” 11.06.2003. vēstuli Nr.16-2/06-253, kurā izteikts viedoklis par lietā Nr.510/01/07/42 esošajiem materiāliem. SIA “Lattelekom SIA” norāda, ka, sākot no 01.01.2003., Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu tirgū novērojamas būtiskas izmaiņas, kuras regulē 01.11.2003. likums “Par telekomunikācijām”, 19.10.2000. likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un citi normatīvie akti. SIA “Lattelekom SIA” nav vienīgais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs.

Kā Konkurences padomei norādījusi arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, saskaņā ar 01.11.2003. likuma “Par telekomunikācijām” 34.panta trešo daļu Regulators piešķir publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem numerācijas diapazonus, adreses, īsos kodus un īsos numurus, bet telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem — numerācijas diapazonus un īsos kodus. Līdz ar to ikvienam uzņēmumam, kurš vēlas sniegt telekomunikāciju pakalpojumus, ir tiesības vērsties pie Regulatora, lai saņemtu licenci vai vispārējo atļauju uzņēmējdarbībai telekomunikāciju nozarē. SIA “Lattelekom SIA” norāda, ka saskaņā ar spēkā esošā Nacionālā numerācijas plāna (apstiprināts SPRK padomes sēdē 11.12.2002.) 2.1.punktu Nacionālā numerācijas plāna indekss “1” var tikt izmantots tikai kā speciālo pakalpojumu (piem., operatīvo ārkārtējo situāciju dienestu, izziņu, operatoru dienestu u.c. speciālo telekomunikāciju pakalpojumu) īso kodu numerācijas diapazons. Ievērojot minēto, ar SIA “Lattelekom SIA” Publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora individuālo licenci (Nr.T10035) Regulators ir piešķīris tās lietošanā numerācijas resursus, t.sk. īsos numurus, kā arī rezervējis atsevišķus īsos numurus/kodus. SIA “Lattelekom SIA” paskaidro, ka ne tai piešķirtās licences nosacījumi, ne arī likumdošana neparedz SIA “Lattelekom SIA” pienākumu nodrošināt īso numuru vai kodu piešķiršanu telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem (abonentiem), kas konkrētajā gadījumā ir SIA “Eniro Latvija”. Tā kā SIA “Lattelekom SIA” licencē norādīto īso numuru un kodu lietošanas mērķis ir tieši norādīts, bet īso kodu un numuru rezervēšana vēl nedod tiesības izmantot šos resursus, SIA “Lattelekom SIA” neuzskata par pienākumu sev izdalītos īsos numurus un kodus piešķirt tālāk telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem – abonentiem. SIA “Lattelekom SIA” uzskata, ka, piešķirot īso numuru vai kodu lietošanā kādam no uzņēmumiem, ir iespējams pārkāpt Konkurences likumu, ņemot vērā to, ka minētajā licencē rezervētie īsie numuri ir ļoti ierobežots resurss, un visiem, kas varētu vēlēties saņemt lietošanā īsos numurus vai kodus, SIA “Lattelekom SIA” nevarētu nodrošināt. SIA “Lattelekom SIA” arī paskaidro, ka SIA “Lattelekom SIA” īso numuru resursi bija ierobežoti un tos nepiešķīra lietošanā publiskā telekomunikāciju tīkla lietotājiem (abonentiem) arī pirms telekomunikāciju pakalpojumu tirgus tika liberalizēts. SIA “Lattelekom SIA” norāda, ka ikvienam uzņēmumam saskaņā ar likumu “Par telekomunikācijām” ir tiesības vērsties pie Regulatora, lai saņemtu licenci telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai, un līdz ar to arī saņemt īso numuru, kā to izdarīja SIA “Latvijas Tālrunis” un saņēma lietošanā īso numuru 181.

29.05.2003. Konkurences padomes Birojs informēja SIA “Latvijas Tālrunis” (vēstule Nr.7-588) un SIA “Eniro Latvija” (vēstule Nr.7-590), ka ir ieguvis nepieciešamo informāciju lietā Nr.510/01/07/42 un vienlaikus uzaicināja lietā iesaistītās puses pirms Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas iepazīties ar lietu. SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumos Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 15.punktā noteiktās tiesības neizmantoja.

Izvērtējot lietā pastāvošos tiesiskos un faktiskos apstākļus, Konkurences padome secina, ka atbilstoši 05.04.1993. likuma “Par telekomunikācijām” 3.pantā, Satiksmes ministrijas 02.03.2000. noteikumos Nr.30 “Valsts telekomunikācijas plāna regulēšanas noteikumi” 1.punktā noteiktajai kompetencei, ievērojot Latvijas valsts telekomunikāciju numerācijas plānu un balstoties uz starptautisko organizāciju telekomunikāciju sfērā izdotajiem dokumentiem, Satiksmes ministrijas Sakaru departaments jau ir devis savu vērtējumu attiecībā uz īso numuru/kodu, t.sk. ar indeksu “1”, lietojumu. SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” nav apstrīdējušas Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta viedokli normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Turklāt SIA “Eniro Latvija” un SIA “Latvijas Tālrunis” norāde (16.11.2001. vēstule Nr.01/118) uz CEPT/ECTRA 1997.gada 4.decembra rekomendāciju (CEPT/ECTRA Recommendation of 4 December 1997 on Numbering Access to Voice Directory Enquiry Services; ECTRA (REC (97/01)) nav pamatota, jo minētā rekomendācija attiecas uz valstu administrācijām, kas veic regulatoru funkcijas telekomunikāciju nozarē un iesaka konkrēti piekļūšanas koda 118 (HESC) piešķiršanu tiešo (voice) izziņu par abonentu/klientu telefona numuriem pakalpojumam, ņemot vērā ETO/ECTRA 1996.gada 15.jūlija “Galaziņojums par nediskriminējošu pieeju numerācijas resursiem” (ETO/ECTRA 15.07.1996. “Final report on Non-Discriminatory Access to Numbering Resources”) noteikto.

Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” Pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) līdz 2001. gada 1.oktobrim pārņem, t.sk., Satiksmes ministrijas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas attiecīgajās valsts regulējamās nozarēs. Līdz ar to saskaņā ar 01.11.2001. likuma “Par telekomunikācijām” 5.panta otro daļu, 8.panta pirmās daļas 12. un 13.punktu, 34.panta pirmo daļu pēc minēto funkciju nodošanas un pašreiz Regulators veic numuru un numerācijas diapazonu piešķiršanas un lietošanas valsts kontroli un uzraudzību, kā arī izstrādā un apstiprina Nacionālo numerācijas plānu. Līdz ar to attiecībā uz publiskā telekomunikāciju tīkla operatoriem lietošanā piešķirto numerācijas resursu izmantošanu vienmēr ir pastāvējusi to pārvaldītāja (Satiksmes ministrija, Regulators) valstiskā regulācija.

01.11.2001. likuma “Par telekomunikācijām” 35.panta pirmajā daļā noteikts: “Telekomunikāciju uzņēmumiem ir tiesības pretendēt uz numuru, numerācijas diapazonu, īso numuru, īso kodu un adrešu piešķiršanu, rezervēšanu vai maiņu, ievērojot šo likumu, citus normatīvos aktus, to skaitā Nacionālā numerācijas plāna regulēšanas noteikumus”. Saskaņā ar šī likuma 34.panta trešo daļu “Regulators piešķir publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem numerācijas diapazonus, adreses, īsos kodus un īsos numurus, bet telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem – numerācijas diapazonus un īsos kodus, nodrošinot savlaicīgus, caurskatāmus un nediskriminējošus nosacījumus attiecībā uz pieeju numerācijas resursiem”. Atbilstoši Likuma 34.panta otrajai daļai “Nacionālā numerācijas plāna izstrādes mērķus un metodes, kā arī kārtību, kādā piešķir, lieto un rezervē numerācijas resursus, atsakās no tiem un izņem no apgrozības piešķirtos numerācijas resursus, reglamentē Nacionālā numerācijas plāna regulēšanas noteikumi, ko izdod Ministru kabinets”.

SIA “Lattelekom SIA” tiesības un pienākumus sniegt izziņas par abonentu/klientu telefona numuriem nosaka Jumta līguma C pielikuma 6.pielikuma “Pakalpojumu kvalitātes un tīkla darbības mērķis” 7.6.punktā un Jumta līguma pielikuma A2 “Modernizācijas plāns” nodaļas “Tīkla attīstības plāns” 3.5.punktā noteiktais, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā apstiprinātā Nacionālā numerācijas plāna (apstiprināts 23.10.2002. ar lēmumu Nr.117) noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar ITU-T Rekomendāciju E.164 un citām spēkā esošām ITU un CEPT/ECTRA rekomendācijām. Atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam izziņu, t.sk. par abonentu/klientu telefona numuriem sniegšanai SIA “Lattelekom SIA” ir piešķirts īsais numurs 118 (HESC – Harmonizētie Eiropas īsie kodi (Harmonized European Short Codes)). 01.11.2001. likums “Par telekomunikācijām”, Jumta līgums, kā arī Nacionālā numerācijas plāna noteikumi neierobežo SIA “Lattelekom SIA” tiesības papildus izziņu par abonentu/klientu telefona numuriem sniegt cita veida izziņu pa tālruni pakalpojumus. Satiksmes ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nav ierobežojušas SIA “Lattelekom SIA” tiesības izmantot īso numuru 118 izziņu par abonentu/klientu telefona numuriem un cita veida papildu pakalpojumu pa tālruni sniegšanai.

“ETNO vispārējā nostāja attiecībā uz saskaņotajiem Eiropas īsajiem kodiem numerācijas un pakalpojumu aspektos” (“ETNO Common Position on the Numbering and Service Aspekts of Harmonised European Short Codes; CP 57 (01/98)) 3.4.punktā norādīts, ka pie operatoru/pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, kas sniedzami, izmantojot īsos kodus, uzskatāmi, t.sk. izziņu pakalpojumi/dzeltenās lapas. Atbilstoši ETO/ECTRA 1996.gada 15.jūlija “Gala ziņojums par nediskriminējošu pieeju numerācijas resursiem” (ETO/ECTRA 15.07.1996. “Final report on Non-Discriminatory Access to Numbering Resources”) 5.4.3.punktā noteiktajam “Eiropas Savienības Komisija uzskata izziņu pakalpojumu kā daļu no universālā pakalpojuma”. Likuma “Par telekomunikācijām” 1.panta 32.punktā norādīts, ka universālais telekomunikāciju pakalpojums ir “noteikts minimālais normām atbilstošas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumu apjoms, kas pieejams visiem esošiem un potenciāliem telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem par pieņemamu cenu”, bet telekomunikāciju pakalpojumi šī likuma 1.panta 24.punktā definēti kā “pakalpojumi, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju signālu pārraidi un/vai maršrutizāciju publiskajos telekomunikāciju tīklos, izņemot televīzijas un radio apraidi”. Saskaņā ar Regulatora 28.12.2002. lēmuma Nr.158 Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lattelekom SIA” universālā telekomunikāciju pakalpojuma sniegšanu 2003.gadā 6.punktu SIA “Lattelekom SIA” jānodrošina piekļuve vismaz viena uzziņu dienesta pakalpojumiem, informatīvo pakalpojumu operatora dienestam 118, nosakot papildu pakalpojumu kvalitātes prasības.

Atbilstoši likuma “Par telekomunikācijām” 1.panta 18., 24. un 26.punktā noteiktajam SIA “Latvijas Tālrunis” (līdz 29.01.2003.) un SIA “Eniro Latvija” (līdz 27.08.2003.) nav publiskā telekomunikāciju tīkla operatora vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja statusa, kas, ievērojot likuma “Par telekomunikācijām” 34.panta trešās daļas un 35.panta pirmās daļas noteikumus, dotu tiesības minētajām uzņēmējsabiedrībām līdz šāda statusa iegūšanai cita starpā pretendēt uz īso numuru un/vai īso kodu piešķiršanu. Regulators 30.08.2002. vēstulē Nr.1-2.72/1455 norāda, ka “komercuzziņu par abonentu/klientu telefona numuriem saņemšanai un lietošanai nav paredzēti ierobežojumi, izņemot likumā “Par telekomunikācijām” X nodaļas 34.panta 2.daļā noteikto”. Ministru kabinets, atbilstoši likuma “Par telekomunikācijām” 34.panta otrajā daļā noteiktajam, nav izdevis noteikumus, kas reglamentē numerācijas resursu, t.sk. īso numuru piešķiršanas kārtību. Saskaņā ar Regulatora apstiprināto (29.05.2002. prot. Nr.32 (62)) noteikumu “Noteikumi un procedūra individuālo licenču izsniegšanai uzņēmējdarbības (komercdarbības) veikšanai telekomunikāciju nozarē” 47.punktu “Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, numerācijas resursu piešķiršanas kārtību un nosacījumus nosaka Regulatora padomes lēmums, izskatot jautājumu par licences izsniegšanu”. Likuma “Par telekomunikācijām” 36.pantā noteikts, ka “Uzņēmējdarbību (komercdarbību) telekomunikāciju nozarē ierobežo šajā likumā noteiktajā kārtībā, nosakot, ka tās veikšanai ir nepieciešama vispārējā atļauja vai individuāla licence”. Savukārt minētā likuma 40.panta pirmajā daļā noteikts, ka individuālā licence uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē paredzēta publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai, bet šī panta otrajā daļā – ka “Individuālajās licencēs nosaka konkrētas saistības un tiesības, kā arī pieeju ierobežotiem nacionālajiem resursiem telekomunikāciju nozarē (..)”. Saskaņā ar SIA “Lattelekom SIA” 28.12.2002. Publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora individuālās licences Nr.T 10035 13.punktā noteikto “Licences turētājam ir tiesības lietot piešķirtos numerācijas diapazonus, adreses, īsos kodus un īsos numurus saskaņā ar Regulatora apstiprināto Nacionālo numerācijas plānu. (..)”. Regulatora 07.03.2003. vēstulē Nr.1-2.72/505 paskaidrots, ka gadījumā, ja publiskā telekomunikāciju tīkla operatora lietošanā izdalītie īsie numuri tiek izmantoti neatbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam vai Regulatora izsniegtās individuālās licences nosacījumiem, saskaņā ar Regulatora noteikumu “Noteikumi un procedūra individuālo licenču izsniegšanai uzņēmējdarbības (komercdarbības) veikšanai telekomunikāciju nozarē” VII nodaļas 43.4. punktu Regulators var anulēt publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram izsniegto licenci likumā “Par telekomunikācijām” noteiktajā kārtībā.

Regulators, balstoties uz CEPT/ETO 25/09/1998 “Final Report on Harmonisation of short codes in Europe”, ITU – T rekomendāciju E.164 (Recommendation E.164 “Numbering plan for the ISDN era”, CEPT/ECTRA 1998.gada 10.decembra rekomendāciju ECTRA/REC (98)04 (“CEPT/ECTRA Recommendation of 10 December 1998 on Guidelines for fundamental changes to National Numbering and Dialling Plans”) pēc Satiksmes ministrijas funkciju numerācijas resursu pārvaldē pārņemšanas nav mainījis noteikumus attiecībā uz īso numuru/kodu izmantošanas apjomu (mērķi). Nacionālā numerācijas plāna 2.nodaļas 2.1. punktā noteikts, ka “Nacionālā Numerācijas plāna indekss “1” var tikt izmantots tikai kā speciālo pakalpojumu (piem., operatīvo ārkārtējo situāciju dienests, izziņu, operatoru dienestu u.c. speciālo telekomunikāciju pakalpojumu) īso (3 ciparu) kodu numerācijas diapazons”. Likuma “Par telekomunikācijām” 18.panta 8.punktā kā operatīvie dienesti norādīti ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienesti, kuriem publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir jānodrošina telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju bezmaksas piekļuve. Speciālo telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai SIA “Lattelekom SIA” kā publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram ir piešķirti īso numuru/kodu resursi. Izziņas SIA “Lattelekom SIA” saskaņā ar Nacionālo numerācijas plānu sniedz pa īso numuru 118. Regulators 07.03.2003. vēstulē Nr.1-2.72/505 norāda, ka saskaņā ar likuma “Par telekomunikācijām” 34.panta trešo daļu Regulators uzskata, ka atšķirīgā iespēja saņemt lietošanā īsos numurus telekomunikāciju lietotājiem, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un publisko telekomunikāciju tīkla operatoriem nerada diskriminējošus apstākļus pēc būtības, jo īsie numuri tiek piešķirti tikai publisko telekomunikāciju tīkla operatoriem. Līdz ar to, ievērojot likumā “Par telekomunikācijām” uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē, jo īpaši attiecībā uz nacionālo numerācijas resursu izmantošanu noteiktos ierobežojumus, t.sk. šī likuma 34.panta otrās daļas, 34.panta trešās daļas, 35.panta pirmās daļas, 36. un 40.panta noteikumus, telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem (abonentiem) no telekomunikāciju uzņēmumiem uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) piešķirtajiem numerācijas diapazoniem ir tiesības saņemt un izmantot numurus, ciktāl to neierobežo iepriekš minētie noteikumi un Nacionālais numerācijas plāns. Tādējādi SIA “Lattlekom SIA” atteikums (SIA “Lattelekom SIA” 13.03.2001. vēstule Nr.16.1/509 SIA “Latvijas Tālrunis”; SIA “Lattelekom SIA” 30.03.2001. vēstule Nr.16.1/707 SIA “Latvijas Tālrunis”; SIA “Lattelekom SIA” 22.03.2000. vēstule SIA “Eniro Latvija”) piešķirt telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem (abonentiem) SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” īso tālruņa numuru ir objektīvi pamatots un tajā nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā un 13.panta 1.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes.

Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka jebkurš cits tirgus dalībnieks, kam nav publisko telekomunikāciju tīkla operatora statusa, lieto īso numuru izziņu par klientu/abonentu telefona numuriem vai cita veida izziņu pa tālruni pakalpojumu sniegšanai vai jebkuram citam tirgus dalībniekam, kam nav publisko telekomunikāciju operatora statuss, ir piešķirts īsais numurs izziņu par klientu/abonentu telefona numuriem vai cita veida izziņu pa tālruni pakalpojumu sniegšanai.

SIA “Eniro Latvija” un SIA “Latvijas Tālrunis” tiesības un pienākumus, izmantojot SIA “Lattelekom SIA” sniegtos publiskos telekomunikāciju pakalpojumus, nosaka likums “Par telekomunikācijām” un noslēgtie līgumi par telekomunikāciju pakalpojumu izmantošanu ar publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru SIA “Lattelekom SIA”.

Ar 2003.gada 1.janvāri, beidzoties SIA “Lattelekom SIA” likumiskajām tiesībām uz atsevišķu publisko telekomunikāciju pakalpojumu ekskluzīvu nodrošināšanu, vienlaikus tiesiski un faktiski beidzās SIA “Lattelekom SIA” ekskluzīvās tiesības pretendēt uz numerācijas resursu piešķiršanu un to izmantošanu. Līdz ar to, ņemot vērā, ka liels skaits tirgus dalībnieku (publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatoru/pakalpojumu sniedzēju) ir tiesīgi izmantot tiem piešķirtos numerācijas resursus, t.sk. īsos numurus/kodus [Regulatora lēmumus par individuālās licences izsniegšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Regulatora interneta mājaslapā www.sprk.gov.lv], un neierobežots skaits tirgus dalībnieku (publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatoru/pakalpojumu sniedzēju) ir tiesīgi pretendēt uz numerācijas resursu, t.sk. īso numuru/kodu piešķiršanu, ievērojot Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteikto, nav pamata izvērtēt Iesniegumā norādīto SIA “Lattelekom SIA” darbību ar tai piešķirtajiem numerācijas resursiem, t.sk. īsajiem numuriem/kodiem pēc 2003.gada 1.janvāra atbilstību Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā un 13.panta 1.punktā noteiktajiem pārkāpumiem.

Ņemot vērā Konkurences padomes Biroja lūgumu (01.04.2003. vēstule Nr.7-334) sniegt informāciju un pierādījumus par SIA “Eniro Latvija” būtisku konkurentspējas ierobežojumu izziņu pa tālruni pakalpojumu sniegšanas tirgū, SIA “Lattelekom SIA” atsakoties piešķirt īso tālruņa numuru, un minēto darbību rezultātā SIA “Eniro Latvija” nodarīto kaitējumu vai pamatotus pierādījumus šāda kaitējuma rašanās iespējai, SIA “Eniro Latvija” 16.04.2003. vēstulē Nr.701 ir norādījusi uz Konkurences padomes lietu Nr.110/02/05/2, kas nesatur Konkurences padomes Biroja pieprasīto informāciju un pierādījumus un pēc būtības nevar saturēt šādu informāciju un pierādījumus, tā kā minētā lieta un Konkurences padomes lēmums šajā lietā ir par cita veida tirgus dalībnieku darbībām un iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu tiesiskiem sastāviem un ir saistīta ar SIA “Lattelekom SIA” un SIA “Interinfo Latvijā” sadarbības fakta vērtējumu.

Konkurences padome, ievērojot norādītos argumentus, to, ka SIA “Latvijas Tālrunis” 29.01.2003. [Publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora individuālā licence Nr. T10056] un SIA “Eniro Latvija” 27.08.2003. [Publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora individuālā licence Nr. T10153] ir izsniegtas publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatoru individuālās licences un piešķirti numerācijas resursi, t.sk. īsie numuri izmantošanai uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē, pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 1.punktu, 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas 2.punktu, 13.panta ģenerālklauzulu un 13.panta 1.punktu, Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 16.punktu, Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 62.1. un 62.3.punktu,

nolēma:

izbeigt lietas Nr.510/01/07/42 izpēti.

Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Rīgas Centra rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par lēmumu, saskaņā ar 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta otro daļu, LR Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 1.punktu un Latvijas Civilprocesa kodeksa 24.-A nodaļu.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks