Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 30. oktobra sanāksmē

Ekonomikas ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”.

Likumprojekts paredz atcelt prasību pēc arhitekta prakses sertifikāta. Arhitekta profesijas reglamentācija tiek saglabāta likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un atbilst ES direktīvas prasībām.

Likuma 27. pantā ir noteikts, ka būvuzraudzību var veikt projekta autors. Šāda norma ir pretrunīga, jo būvdarbu gaitā var atklāties projekta kļūdas, kuras autors ne vienmēr ir ieinteresēts atklāt. Šādos gadījumos tikai neatkarīgs būvdarbu vadītājs var objektīvi darboties pasūtītāja interesēs. Sagatavotais likumprojekts paredz minētās normas svītrošanu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Saskaņā ar Būvniecības likumu ir noteikts, ka, ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības. Vienlaikus prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai arhitektūras un būvniecības jomā ir noteiktas likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” un Ministru kabineta 2002. gada 21. maija noteikumos Nr.194 “Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, kas atbilst direktīvai 85/384/EEC “Par diplomu, sertifikātu un citu formālo kvalifikāciju atzīšanu arhitektūrā un pasākumiem, kuri atvieglo iespēju uzsākt darbu profesijā un nodrošina brīvību sniegt pakalpojumus”.

Atbilstoši direktīvai arhitektūras jomā tiek reglamentēta izglītība, pēc kuras apgūšanas persona ir tiesīga sniegt pakalpojumus arhitektūras jomā un nenosaka nekādas papildu prakses prasības. Ja Latvijā tiek saglabāta prasība pēc arhitekta prakses sertifikāta, tad šī norma var tikt attiecināta tikai uz personām, kas ieguvušas izglītību Latvijā, tādējādi diskriminējot tās attiecībā uz tām personām, kuras ieguvušas tiesības sniegt pakalpojumus arhitektūras jomā citās ES dalībvalstīs.

Likumprojekts paredz atcelt prasību pēc arhitekta prakses sertifikāta. Arhitekta profesijas reglamentācija tiek saglabāta un atbilst ES direktīvas prasībām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Standartizācijas likumā”.

Standartizācijas likums nosaka, ka standartizāciju Latvijā veic bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plānu pašlaik norit Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” reorganizācija. Reorganizācijas rezultātā paredzēts ar 2004.gada 1.jūliju izveidot valsts kapitālsabiedrību, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”, kas būs BO VSIA “Latvijas standarts” tiesību un saistību pārņēmēja.

“Latvijas standartam”, kļūstot par pilntiesīgu Eiropas standartizācijas organizācijas biedru, ir jānodrošina informācija Eiropas institūcijām par savām plānotajām darbībām attiecībā uz standartizācijas procesiem, t.i., regulāri jāinformē Eiropas institūcijas par standartizācijas programmām un tajās iekļautajām jomām, kā arī pēc pieprasījuma jāiesniedz šīs programmas un standartu projektu pilni teksti saskaņā ar Eiropas direktīvā 98/34/EK noteikto procedūru. Šādas informācijas nodrošināšana ļauj ne tikai Eiropas institūcijām, bet arī Latvijas institūcijām iepazīties ar standartizācijas institūciju plānotajiem pasākumiem un sniegt savus komentārus par izstrādes stadijā esošajiem standartiem, tādējādi novēršot pretrunīgo standartu projektu pieņemšanu, kas varētu radīt šķēršļus brīvai preču un pakalpojumu apritei. Pašreizējais likums nenosaka Latvijas nacionālās standartizācijas institūcijai šādu pienākumu sniegt informāciju par sagatavoto standartizācijas programmu vai plānu Eiropas institūcijām.

Likumprojekts paredz noteikt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” par vienu no standartizācijas veicējiem Latvijā, aizstājot reorganizēto BO VSIA “Latvijas standarts”, kā arī likumprojekts tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiktu “Latvijas standarta” un Eiropas Savienības institūciju sadarbību.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par BO VSIA “Latvijas standarts” reorganizāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” izveidi”.

Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un paredz bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” reorganizāciju, izveidojot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”.

Ekonomikas ministrija un Valsts kanceleja ir izvērtējušas BO valsts SIA “Latvijas standarts” funkcijas, galvenos politikas un darbības rezultātus. Galvenais politikas rezultāts, ko ietekmē BO valsts SIA “Latvijas standarts”, ir valsts politikas realizācija standartizācijas jomā, veidojot Latvijas standartizācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Savienības un starptautiskajām prasībām.

BO valsts SIA “Latvijas standarts” ir atbildīga par Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu, Eiropas un starptautisko standartu adaptāciju; par savas kā nacionālās standartizācijas organizācijas darbības atzīšanu Eiropas un starptautiskajā līmenī; par tautsaimniecības nozaru nodrošināšanu ar standartizācijas informāciju.

Saskaņā ar Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm Latvijas uzdevums ir veicināt Kopienas tehnisko noteikumu un Eiropas standartu un to saskaņošanas noteikumu izmantošanu, aktīvu un regulāru piedalīšanos specializēto organizāciju darbā (Eiropas standartu komiteja, Eiropas elektrotehniskā komiteja, Eiropas telekomunikāciju institūts, Eiropas testēšanas un sertifikācijas organizācija, Eiropas metroloģijas organizācija), lai samazinātu atšķirības standartos, tehniskajos noteikumos un to saskaņošanas kontroles procedūrās, tādējādi radot priekšnoteikumus brīvai preču un pakalpojumu kustībai.

Eiropas un starptautiskajās standartizācijas organizācijās (CEN, CENELEC, ISO, IEC) katru valsti var pārstāvēt tikai viena organizācija. Tā kā šo organizāciju darbība pēc formas ir identiska, bet atšķiras tikai ar standartizējamo objektu raksturojumu, ir optimāli un ekonomiski izdevīgi uzticēt pārstāvniecību vienai organizācijai, kas ļauj līdz minimumam samazināt standartizācijas darbībā iesaistītos cilvēku un materiālos resursus. Latvijā šīs funkcijas ir nodotas nacionālajai standartizācijas institūcijai BO valsts SIA “Latvijas standarts”.

Lai nodrošinātu valsts stratēģiskās intereses standartizācijā, BO valsts SIA “Latvijas standarts” veic Eiropas, starptautisko standartu adaptāciju Latvijas nacionālā standarta statusā un izstrādā Latvijas nacionālos standartus pēc visu tautsaimniecības nozaru un ieinteresēto pušu pieprasījuma.

Galvenie darbības rezultāti:

• nacionālā standarta statusā adaptēto Eiropas un starptautisko standartu skaits; rezultatīvais rādītājs — ap 1600 standartu gadā;

• Latvijas nacionālā viedokļa veidošana par Eiropas un starptautisko standartu projektiem; rezultatīvais rādītājs — par 1700 standartiem gadā;

• sniegto standartizācijas informācijas pakalpojumu skaits juridiskajām un fiziskajām personām — ap 7000 gadā.

Ievērojot to, ka standartizācijas darbība ir saistīta ar specifisku un dārgu informācijas tehnoloģiju izmantošanu standartizācijas informācijas apstrādāšanai un uzglabāšanai, uzticot šo darbu privātajam sektoram, netiktu nodrošinātas būtiskas sabiedrības intereses, jo izdevumi par juridisko un fizisko personu nodrošināšanu ar standartizācijas informāciju pārsniedz ieņēmumus par standartizācijas informācijas realizāciju. Tādēļ privātais sektors nav ieinteresēts ieguldīt cilvēku un materiālos resursus šo darbību veikšanai.

Eiropas Savienības dalībvalstīs nacionālās standartizācijas organizācijas nav valsts iestādes un to darbība daļēji tiek finansēta no valsts budžeta, veicot valsts pasūtījumu par Eiropas līgumā minēto darbību realizāciju.

Veidojot nacionālo standartizācijas institūciju kā valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tiks piešķirta lielāka autoritāte tās darbībai un atvieglota sadarbība ar ES un starptautiskajām standartizācijas organizācijām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu”.

Noteikumu projekts noteiks: kārtību, kādā nodod atsavināšanai valsts kapitāla daļas, kas izveidojušās nodokļu parādu kapitalizācijas rezultātā; darbības, kuras jāveic valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai pēc tam, kad nodokļu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas nodotas atsavināšanai; kārtību, kādā valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija organizē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu; kārtību, kā izlietojami līdzekļi, kuri iegūti valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanas gadījumā.

Paredzēts noteikt, ka minētie noteikumi attiecas uz gadījumiem, kad Ministru kabineta noteikumos par nodokļu parādu kapitalizāciju paredzētais statūtsabiedrības vai kapitālsabiedrības pieteikums nodokļu parādu kapitalizācijai ir iesniegts nodokļu kapitalizāciju veicošajai institūcijai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Ņemot vērā, ka kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanas ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts un pašvaldību budžetos, noteikumu projekts neietekmēs budžeta ieņēmumus un izdevumus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par juridisko pakalpojumu finansēšanu šķīrējtiesas procesā “Zviedrijas firma “Nykomb Synergetics Technology Holding AB” pret Latvijas Republiku””.

Advokātu biroju “Grunte & Cers” un “Setterwalls” juridiskie pakalpojumi šķīrējtiesas procesā ““Nykomb Synergetics Technology Holding AB” pret Latvijas Republiku” 2002.gadā un 2003.gada pirmajā pusgadā tika apmaksāti no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem. Kopējā atvēlētā summa no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem bija 350 tūkstoši latu. Ar Ministru kabineta 2003.gada 7.marta rīkojumu Nr.145 “Par juridisko pakalpojumu finansēšanu šķīrējtiesas procesā “Zviedrijas firma “Nykomb Synergetics Technology Holding AB” pret Latvijas Republiku”” juridisko pakalpojumu finansēšanai tika piešķirti 380 tūkstoši latu no valsts budžeta — Finanšu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopējā atvēlētā summa bija 730 tūkstoši latu.

Par advokātu biroju “Grunte & Cers” un “Setterwalls” sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem saņemto rēķinu kopsumma pārsniedz līdz šim atvēlēto summu, un to apmaksai nepieciešami vēl 16 tūkstoši latu. Prognozēto izdevumu pārsniegumu radīja lielais darba apjoms, kas bija nepieciešams, lai sagatavotu galīgo pierādījumu izklāstu un atbildi uz prasītāja otro ziņojumu, kā arī nepieciešamība ļoti īsā laikā sagatavot atbildi uz iepriekš neplānoto prasītāja trešo ziņojumu, kas tika iesniegts neilgi pirms pušu uzklausīšanas Stokholmā.

Turpmākie juridiskie pakalpojumi šķīrējtiesas procesā saistīti ar sprieduma interpretāciju un darbībām, kas izrietēs no sprieduma un par kuru nepieciešamību, veidu un izmaksām varēs spriest pēc sprieduma saņemšanas 2003.gada novembra beigās vai decembra sākumā. Ar sprieduma interpretāciju saistīto darbu apmaksai būs nepieciešami apmēram 19 tūkstoši latu (zvērinātu advokātu biroja “Grunte & Cers” darba samaksai — 7 tūkstoši latu, advokātu biroja ““Setterwalls” darba samaksai — 12 tūkstoši latu). To juridisko pakalpojumu apmaksai, kas izrietēs no sprieduma, rezervēti 10 tūkstoši latu.

Rīkojuma projekts paredz juridisko pakalpojumu finansēšanu 45 tūkstošu latu apjomā no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kontrolē.

Finanšu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā projektu “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2004.gadā”.

Noteikumi nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas izlīdzināšanas fondā un izmaksāta dotācija no tā, kā arī finanšu nepieciešamību katrā pašvaldībā, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi. Paredzēts noteikt, ka saskaņā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2004.gadā izlīdzināšanas fonda ieņēmumi ir 42 788 556 lati un tos veido: dotācija izlīdzināšanas fondā no valsts budžeta — 7 152 897 lati; pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā — 35 635 659 lati. Izlīdzināšanas fonda izdevumi ir 42 788 556 lati, un tos veido dotācijas pašvaldībām.

Pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā veic ar Valsts kases starpniecību no prognozētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, bet tās pašvaldības, ar kurām Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību, iemaksas fondā veic patstāvīgi (bez Valsts kases starpniecības).

Valsts budžeta dotācija izlīdzināšanas fondā ieskaitāma likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” apstiprinātajā apmērā saskaņā ar Finanšu ministrijas apstiprinātu finansēšanas plānu. Ja pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas gaitā apvienojas, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veic katrai jaunizveidotās pašvaldības sastāvā esošajai bijušās pašvaldības teritorijai un kopējā dotācija no izlīdzināšanas fonda vai iemaksa šajā fondā tiek aprēķināta kā atsevišķo dotāciju un iemaksu summa.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumos Nr.145 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā””.

Noteikumi “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā” nosaka kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti nodokļa maksātāja dzīves vietas pašvaldības budžetā un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

Lai pašvaldībām 2004.gadā varētu sadalīt pašvaldību nodokļa ieņēmumus atbilstoši noteiktajam 2004.gada nodokļa ieņēmumu īpatsvara koeficientam, Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus noteikumos. Šādi grozījumi tiek izstrādāti katru gadu, attiecīgi nosakot katram budžeta gadam Valsts kases sadales kontā ieskaitīto nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālo sadalījumu atbilstoši pašvaldību īpatsvara koeficientiem, kas aprēķināts, pamatojoties uz faktisko nodokļu izpildi gadā pirms budžeta sagatavošanas gada.

Valsts kases sadales kontā ieskaitīto nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālais sadalījums 2004.gadam ir noteikts, pamatojoties uz pašvaldību īpatsvara koeficientiem, kas aprēķināti atbilstoši 2002.gada nodokļa faktiskajai izpildei.

Likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” noteiktās konkrētās pašvaldības iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veic Valsts kase, ieturot atbilstošās summas no pašvaldības budžetā caur sadales kontu ieskaitāmās nodokļa ieņēmumu daļas un ieskaitot tās minētajā fondā.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē.

Iekšlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumos Nr.293 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība””.

Šie noteikumi neattiecas uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošas struktūrvienības karavīriem. Arī attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikumos ir ietverts īpašs tiesiskais regulējums, proti, ja cietušais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi, šie noteikumi paredz atšķirīgu izmeklēšanas un uzskaites kārtību, kāda tā ir citiem darbiniekiem. Tas izriet no šo personu dienesta specifikas.

Noteikumu projekta mērķis bija izveidot mehānismu, kurā būtu tiesiski noregulētas divas kārtības, kādās tiek veikta izmeklēšana un uzskaite — viena Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, otra pārējām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām (izņemot Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošo struktūrvienību karavīrus). Tomēr noteikumos netiek lietota vienota terminoloģija Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm apzīmēšanai (“Iekšlietu ministrijas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi”, “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi”, “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes” u.c.). Tādējādi rodas problēmas, piemērojot minētās tiesību normas, tā kā ir iespējami to daudznozīmīgi tulkojumi.

Normatīvā akta projekta būtība ir precizēt noteikumos lietoto terminoloģiju attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Labklājības ministrijā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”.

Likumprojekta grozījuma būtība ir noteikt materiāltehniskā nodrošinājuma paraugnormas formējumu izveidei, uz kuru pamata tiks izstrādātas materiāltehniskā nodrošinājuma normas katram formējumam, un tās apstiprinās attiecīga ministrija, kas ir atbildīga par nozares darbību apdraudējuma gadījumā, tai skaitā mobilizāciju un civilo aizsardzību. Ministriju apstiprināto formējumu materiāltehniskā nodrošinājuma normu savlaicīgu precizēšanu, ņemot vērā nozares attīstību un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, būs iespējams veikt operatīvi, negrozot valdības normatīvos aktus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība bērna ievietošanai sociālās korekcijas izglītības iestādē”.

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu saskaņā ar likumu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Līdz šim spēkā ir Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumi Nr.226 “Noteikumi nepilngadīgo personu uzņemšanai mācību un pāraudzināšanas iestādēs”, kuri zaudē spēku 2004.gada 1.janvārī, kad spēkā stāsies likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”.

Noteikumu projekts nosaka, ka bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas norīkojumu. Persona, kas bērna dzīvesvietas pašvaldības vārdā nodrošina tiesas (tiesneša) lēmuma par bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē izpildīšanu, desmit darba dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā norīkojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus. Tie ir: tiesas (tiesneša) lēmums par bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē; izglītības iestādē noformēta bērna personas lieta, medicīniskā karte F 0026/u un potēšanas karte F 063/u, ja bērns ir reģistrēts izglītības iestādē; dzimšanas apliecība vai tās apstiprināta kopija (bērniem no 11 līdz 16 gadu vecumam), vai pase (bērniem no 16 līdz 18 gadu vecumam); izglītības dokuments (liecība vai apliecība par vispārējo pamatizglītību) vai izziņa par apgūto programmas daļu izglītības iestādē; izglītības iestādes, darbavietas vai pašvaldības izsniegts raksturojums vai nodarījuma pārbaudes materiāliem pievienotā raksturojuma apstiprināta kopija; izziņa par bērna sadzīves apstākļiem vai nodarījuma pārbaudes materiāliem pievienotās izziņas apstiprināta kopija; četras fotokartītes (3x4 cm).

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””.

Noteikumu projekts nosaka (13.punkts precizētajā redakcijā), ka kredītiestāde izsniedz studējošajam kredītu pēc tam, kad ir saņemts vienas fiziskās personas galvojums vai pašvaldības galvojums. Šāda kārtība ievērojami uzlabos studiju un studējošo kredītu pieejamību, it sevišķi studentiem no ģimenēm, kurās kāds no vecākiem ir bezdarbnieks vai nestrādā algotu darbu, kā arī no ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem un ir vienīgais apgādnieks. Studentiem no šādām ģimenēm atbalsts izglītības ieguvei ir visvairāk nepieciešams.

Minētā kārtība vienkāršos kredītu noformēšanu kredītiestādē, jo tikai vienam galviniekam būs jāatver konts bankā un jānoformē kredīta galvojuma līgums.

Noteikumu projekts saskaņo kredītu un kredītu procentu atmaksas termiņa pagarinājumu sakarā ar atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā ar Darba likumā noteikto bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu (līdz pusotram gadam).

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Labklājības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā projektu “Noteikumi par 2004. gadā vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem”.

Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 13.pantu un Pārejas noteikumu 13.punktu Ministru kabinets, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem un Labklājības ministrijas aprēķiniem, nosaka pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu (G), par kuru no vecuma pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. To ik gadus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Noteikumu projekts nosaka vecuma pensijas izmaksas laika posmus (G), par kuriem no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa, piešķirot vecuma un izdienas pensijas 2004.gadā.

Pensijas izmaksu laikposmu “G” regulāra aprēķina procedūra ir neatņemama valsts pensiju sistēmas darbības sastāvdaļa, kas nodrošina valsts vecuma pensiju 1.līmeņa shēmas darbības finansiālo stabilitāti ilgtermiņā. Pirmā līmeņa pensiju shēmas pensiju aprēķina formula paredz, ka darba mūžā uzkrātais 1.līmeņa pensijas kapitāls, piešķirot pensiju, vienmērīgi tiek sadalīts par gadiem visā pensiju izmaksas periodā. Palielinoties mūža ilgumam, pakāpeniski palielinās arī “G”, ar kuru tiek dalīts pensijas kapitāls, tādējādi nodrošinot naudas līdzekļu pietiekamību visā izmaksu periodā un līdz ar to — 1.līmeņa pensiju shēmas finansiālu stabilitāti ilgtermiņā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Reģionālā fonda nolikums”.

Noteikumu projekts paredz noteikt Reģionālā fonda izveidošanas, līdzekļu uzglabāšanas, izlietošanas un uzraudzības kārtību. Fonda izveidošanas mērķis ir sniegt atbalstu reģionālās attīstības veicināšanai, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Fondu pārvalda Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas pārraudzības iestāde — Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Noteikumu projekts paredz paplašināt fonda darbību piesaistot Eiropas Savienības un citu ārvalstu, starptautisko programmu un projektu finansējumu, sniedzot atbalstu reģionālo attīstību un uzņēmējdarbību veicinošiem pašvaldību infrastruktūras attīstības projektiem visā Latvijā. Vienlaikus fonds turpinās atbalstīt īpaši atbalstāmo teritoriju uzņēmēju attīstības projektus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 12.novembrim.

Tieslietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts zemes politikas koordinācijas padomes nolikums”.

Balstoties uz informatīvo ziņojumu “Par Valsts zemes politikas koordinācijas padomes izveidošanas nepieciešamību”, ar Ministru kabineta rīkojumu ir izveidota Valsts zemes politikas koordinācijas padome, kuras sastāvā ir iekļauti pārstāvji no Aizsardzības, Ekonomikas, Finanšu, Tieslietu, Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijām, Centrālās zemes komisijas un Latvijas Pašvaldību savienības.

Lai nodrošinātu padomes tiesisko darbību, ir sagatavots noteikumu projekts, kurā ir norādīta padomes darbības sfēra, tās funkcijas, uzdevumi un tiesības, kā arī padomes darbības organizatoriskā kārtība. Padome ir konsultatīva institūcija ar galveno darbības mērķi — sekmēt valsts zemes politikas izstrādāšanu un realizēšanu, un tās kompetencē ir veicināt racionālas zemes pārvaldības un zemes administrēšanas sistēmas izveidošanu valsts un pašvaldību līmeņos. Ar terminu “zemes politika” tiek saprasti visi zemes izmantošanas aspekti un ar tiem saistītās norises, kas ļauj no zemes resursiem gūt praktisku labumu, vienlaikus ievērojot valsts drošības prasības un saskaņojot valsts, sabiedrības un zemes īpašnieku intereses. Zeme šajā kontekstā tiek apskatīta gan kā unikāls zemes resurss, gan kā īpašumtiesību objekts.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par sabiedrisko darbu kārtību bērniem”.

2004.gada 1.janvārī stāsies spēkā likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kurā noteikta iespēja bērnam, kas ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēta kriminālatbildība, uzlikt par pienākumu veikt sabiedriskos darbus uz laiku no 10 līdz 40 stundām. Likumā noteikts, ka sabiedriskais darbs ir bērna iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos pašvaldības noteiktajos darbos, ko bērns pilda bez atlīdzības savas dzīvesvietas apvidū no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā, un sabiedriskie darbi organizējami, ievērojot likumā noteiktos bērna nodarbināšanas aizliegumus un ierobežojumus. Likums paredz uzdevumu Ministru kabinetam noteikt sabiedrisko darbu kārtību bērniem.

Noteikumu projektā paredzēts, ka sabiedrisko darbu termiņu nosaka tiesa vai tiesnesis, pieņemot lēmumu par sabiedrisko darbu noteikšanu bērnam. Nodarbināšanu sabiedriskos darbos organizē bērna dzīvesvietas pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienests.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, Rīgas Pašvaldības policijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 7.novembrim.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieksa