Kad referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā kļūst realitāte

Par mūsu iedzīvotāju attieksmi, viedokļiem un argumentiem

Kārtējā Latvijas iedzīvotāju aptauja — Eiropas Integrācijas biroja, Valsts kancelējas un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "Sociāli korelatīvo datu sistēmas" pētījums par attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) norisinājās no šī gada 12. līdz 22. maijam. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1004 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

 

Terminu skaidrojums

 

Izlase — Latvijas iedzīvotāju mikromodelis.

Reģions

Rīga — Rīgas pilsēta.

Vidzeme — Jūrmalas pilsēta, Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme — Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale — Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale — Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga — Rīgas pilsēta

Cita pilsēta — Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki — ciemi, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata — respondents ar pamata vai vidējo nepabeigto izglītību.

Vidējā — respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā — respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbinātības sfēra

Valsts sektors — respondenti, kuri strādā valsts iestādēs vai uzņēmumos ar valsts kapitālu.

Privātais sektors — respondenti, kuri strādā uzņēmumos ar privāto kapitālu.

Nestrādā — respondenti: mājsaimnieces, pensionāri, skolēni, studenti, bezdarbnieki.

Cits — respondenti, kuriem ir gadījuma darbi, strādā apmaksātu darbu sabiedriskās organizācijās, kā arī tie respondenti, kuri nezināja konkrētu nodarbinātības sektoru.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris — uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists — profesionāls speciālists, kas nav vadošos amatos.

Kalpotājs — kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis.

Strādnieks — ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks — persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs — pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs — persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu

Skolēns, students — persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece — persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks — persona, kas ir darba spējīgā vecumā un nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.)

Zemi — mazāk par Ls 42.

Vidēji — no Ls 43 līdz Ls 84.

Vidēji augsti — no Ls 85 līdz Ls 126.

Augsti — vairāk par Ls 127.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Sabiedrībā pastāv dažādi viedokļi par jautājumu, kas saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Vieni uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties kādā no pastāvošajām valstu savienībām (NVS vai ES) citi, ka Latvijai nevajadzētu iestāties nevienā no tām. Kuram no viedokļiem piekrītat jūs?"

Lai noskaidrotu respondentu viedokli par Latvijas attīstības modeli nākotnē, viņiem tika uzdots šis jautājums. Aptaujas dalībnieki varēja izvēlēties vienu no piedāvātajiem viedokļiem: "Latvijai vajadzētu iestāties ES", "Latvijai vajadzētu iestāties NVS" vai "Latvijai nevajadzētu iestāties ne ES, ne NVS".

Grafikā attēlotie rezultāti liecina, ka nedaudz biežāk aptaujas dalībnieki ir pauduši viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (38,1%). Samērā populārs respondentu vidū ir izrādījies arī viedoklis, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (32,6%). Vīriešu un sieviešu sniegtajās atbildēs nav vērojamas būtiskas atšķirības ne savstarpēji, ne arī no kopējā atbilžu sadalījuma. Gados jaunākie respondenti salīdzinot ar gados vecākajiem, ir pārliecinātāki par to, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, 46.1% aptaujāto vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā. Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri ir vecāki par 55 gadiem, šis rādītājs ir zemāks — tikai 30,9%.

Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību biežāk nekā iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā. Šādu viedokli ir pauduši 46,7% respondentu ar augstāko izglītību un tikai 21,8% respondentu ar pamatizglītību. Jāatzīmē, ka aptaujātie ar pamatizglītību caurmērā biežāk nav spējuši paust konkrētu viedokli šajā jautājumā (36,3%). Latvieši biežāk nekā cittautieši ir pauduši viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (attiecīgi 43% un 32%). Savukārt cittautieši vidēji biežāk ir norādījuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā (13%). Latviešu vidū šis rādītājs ir četras reizes zemāks — tikai 3,1%.

Nākajamā grafikā ir attēlotas pilsoņu un nepilsoņu sniegtās atbildes uz jautājumu: "Kuram no viedokļiem piekrītat jūs?".

Kā redzams, LR pilsoņi biežāk nekā nepilsoņi uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (attiecīgi 40,8% un 29,5%), bet nepilsoņi biežāk nekā LR pilsoņi piekrišanu dod — Neatkarīgo Valstu Savienībai (attiecīgi 16,2% un 4,7%). Gandrīz trešdaļa LR pilsoņu un arī nepilsoņu uzskata, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā.

Valsts sektorā strādājošie caurmērā biežāk nekā citu nodarbinātības grupu pārstāvji ir atzīmējuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (40,5%). Viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā, biežāk ir pauduši vadītāji, menedžeri (62,1%), mājsaimnieces (51,2%), skolēni, studenti (50,7%). Savukārt viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā, biežāk ir norādījuši bezdarbnieki (12,7%) un pensionāri (11,2%). Individuālajā uzņēmumā strādājošie caurmērā biežāk ir atzīmējuši, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (38,3%). Respondenti ar augstu ienākumu līmeni (virs Ls 127) biežāk nekā citu ienākumu grupu pārstāvji atbalsta viedokli par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (53,2%). Aptaujāto vidū ar zemu ienākumu līmeni šim viedoklim piekrīt tikai 33,5%.

Aplūkojot iegūtos datus atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieks, jāsecina, ka sniegtajās atbildēs nav vērojamas būtiskas atšķirības. Citu Latvijas pilsētu (izņemot Rīgas) iedzīvotāji salīdzinoši biežāk ir atzīmējuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (41,2%). Savukārt lauku iedzīvotāji caurmērā biežāk ir norādījuši, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (38,8%).

 

 

Atbildes uz jautājumu:

"Kā, pēc jūsu domām, mainītos jūsu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?"

Lai noskaidrotu, kā, pēc respondentu domām, mainītos viņu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, aptaujas dalībniekiem piedāvāja izvēlēties vienu no iespējamām alternatīvām "uzlabosies", "drīzāk uzlabosies", "nemainīsies", "drīzāk pasliktināsies", "pasliktināsies". Aptaujātie varēja sniegt arī atbildi "grūti pateikt".

Lai respondentu viedokli atainotu detalizēti, grafikā ir izmantota "pilna" skala. Kā redzams, Latvijas iedzīvotāji galējos vērtējumus ir izvēlējušies samērā reti ("uzlabosies" — 8,3% un "pasliktināsies" — 8%).

Nākamajā grafikā respondentu atbildes ir apkopotas "savilktā" veidā, t.i., summējot atbildes "uzlabosies" ar atbildi "drīzāk uzlabosies" un atbildi "pasliktināsies" ar atbildi "drīzāk pasliktināsies".

Rezultāti liecina, ka praktiski vienāds skaits aptaujāto domā, ka viņu personiskās labklājības līmenis kopumā uzlabosies (30,8%) vai, ka kopumā pasliktināsies (29,4%), Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Savukārt 22,7% respondentu uzskata, ka viņu personiskās labklājības līmenis nemainīsies. Jāatzīmē, ka 17,1% aptaujāto ir bijis grūti paust savu viedokli.

Sociāldemogrāfisko rādītāju korelācija ar atbildēm uz jautājumu: "Kā, pēc jūsu domām, mainītos jūsu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?" analizēta pēc vienkāršotas skalas. Vīrieši ir izrādījušies nedaudz kritiskāk noskaņoti nekā sievietes. 32,3% vīriešu ir norādījuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis pasliktināsies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Savukārt sieviešu vidū šis rādītājs nepārsniedz 26,9%. Taču jāatzīmē, ka sievietes nedaudz biežāk nav spējušas paust konkrētu viedokli un izvēlējušās atbildi "grūti pateikt" (19,2%).

Raksturīgi, ka, pieaugot respondentu vecumam, samazinās to aptaujāto skaits, kuri ir atzīmējuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis uzlabosies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, 39% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir minējuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis kopumā uzlabosies. Vecuma grupā virs 55 gadiem šis rādītājs ir zemāks — 24%.

Nākamajā grafikā ir attēlotas aptaujas dalībnieku atbildes uz jautājumu: "Kā, pēc jūsu domām, mainītos jūsu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?" atkarībā no izglītības līmeņa.

Grafikā redzams, ka aptaujātie ar pamatizglītību pauduši viskritiskāko attieksmi — 37,1% šīs grupas pārstāvju uzskata, ka viņu personiskās labklājības līmenis pasliktināsies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Respondentu vidū ar augstāku izglītības līmeni šis rādītājs nepārsniedz 29,2%. Jāatzīmē, ka respondenti ar pamatizglītību caurmērā biežāk nav spējuši paust noteiktu viedokli (22,6%).

Atšķirības latviešu un citu tautību pārstāvju sniegtajās atbildēs bijušas samērā nelielas — 32,7% latviešu un 28,4% cittautiešu atzinuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, kopumā uzlabosies. Kritiskāku attieksmi (labklājības līmenis pasliktināsies) pauduši attiecīgi 31,5% cittautiešu un 27,6% latviešu. Līdzīga sakarība vērojama LR pilsoņu un respondentu bez pilsonības sniegtajās atbildēs. 31,8% pilsoņu un 27,5% nepilsoņu uzskata, ka viņu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, kopumā uzlabosies. Savukārt 34,2% nepilsoņu un mazāk — 27,9% — LR pilsoņu uzskata, ka viņu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, kopumā pasliktināsies.

Analizējot datus atkarībā no nodarbinātības sfēras, kurā respondents strādā, atklājas, ka sniegtajās atbildēs būtiskas atšķirības nav vērojamas. Vispozitīvāk noskaņotie ir izrādījušies vadītāji un menedžeri — to, ka viņu personiskās labklājības līmenis uzlabosies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, norādījuši 54,2% šīs grupas respondentu. To ir minējuši arī 42,9% skolēnu un studentu, 41,9% mājsaimnieču. Savukārt viskritiskāko attieksmi pauduši zemnieki ("pasliktināsies" — 53,3%).

Nakamajā grafikā ir attēlotas aptaujas dalībnieku atbildes uz jautājumu: "Kā, pēc jūsu domām, mainītos jūsu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?" atkarībā no ienākumu līmeņa uz vienu ģimenes locekli mēnesī.

Aplūkojot iegūtos rezultātus dažādās ienākumu grupās, ir vērojama tendence, ka, pieaugot respondenta ienākumiem, sniegtās atbildes kļūst mazāk kritiskas. Iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem (līdz Ls 42) tikai 22,3% aptaujāto norādījuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis uzlabosies. Savukārt 50,6% respondentu ar augstiem ienākumiem (virs Ls 127) uzskata, ka viņu personiskās labklājības līmenis uzlabosies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.

Zemgalē dzīvojošie aptaujas dalībnieki biežāk nekā vidēji ir norādījuši gan to, ka viņu personiskās labklājības līmenis uzlabosies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (33,1%), gan — ka pasliktināsies (34,9%). Vidzemnieki caurmērā biežāk ir izrādījušies skeptiskāki ("pasliktināsies" — 32,4%). Kurzemes iedzīvotāji biežāk nekā vidēji ir pauduši neitrālu viedokli ("nemainīsies" — 33%). Latvijas pilsētu (t.sk. Rīgas) iedzīvotāji kopumā bijuši pozitīvāk noskaņoti nekā laukos dzīvojošie. Aptuveni 32% aptaujas dalībnieku ir atzinuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis uzlabosies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, un aptuveni 27% — ka viņu personiskās labklājības līmenis pasliktināsies. Laukos dzīvojošo attieksme bijusi relatīvi kritiskāka: 32,5% šīs grupas respondentu ir norādījuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis kopumā pasliktināsies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.

Interesanti ir aplūkot atbildes uz jautājumu: "Kā, pēc jūsu domām, mainītos jūsu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?" korelācijā ar respondentu viedokli jautājumā par Latvijas attīstības modeli nākotnē.

Vērojams, ka no tiem respondentiem, kas uzskata, ka Latvijai jāiestājas Eiropas Savienībā, 69,9% uzskata, ka viņu personiskās labklājības līmenis uzlabosies, Latvijai iestājoties tajā. Savukārt 50,7% aptaujāto, kuri ir atzīmējuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā un 59,5% aptaujāto, kuri norādījuši, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne NVS, ne ES, uzskata, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņu personiskās labklājības līmenis pasliktināsies. Jāatzīmē, ka 48,4% aptaujas dalībnieku, kas nav spējuši sniegt konkrētu atbildi par to, vai Latvijai vajadzētu, vai nevajadzētu iestāties ES, nav snieguši arī konkrētu atbildi jautājumā par viņu personiskās labklājības izmaiņām.

 

 

Atbildes uz jautājumu:

"Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?"

Grafikā ir attēlotas aptaujā iegūtās Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?". Lai veiktu detalizētāku analīzi, izmantoti septiņu iepriekš veikto aptauju dati laika posmā no 1998. gada novembra līdz 2000. gada maijam.

Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2000. gada februārī) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju iespējamajā balsojumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nozīmīgas izmaiņas nav vērojamas. Kopumā iegūtie rezultāti ir vērtējami kā relatīvi stabili, jo iegūtie dati būtiski nepārsniedz pētījuma kopējās kļūdas +/- 3% robežu. Ļoti nedaudz ir samazinājies par balsojošo skaits (no 43,5% līdz 39,7%), nedaudz pieaugot neizlēmušo skaitam (no 18,8% līdz 23%).

Vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes ir minējuši, ka balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (attiecīgi 39% un 35,8%), lai gan jāatzīmē, ka šī atšķirība nav būtiska. Analizējot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, vērojama sakarība, ka gados jaunāko respondentu vidū raksturīgs lielāks par balsojošo skaits. Tā, piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 47% aptaujāto balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā, bet vecuma grupā virs 55 gadiem šis rādītājs sasniedz tikai 33%. Jāatzīmē, ka 2000. gada februāra aptaujā 18 līdz 24 gadus veco jauniešu vidū par balsojošo skaits salīdzinājumā ar šo aptauju bija par 10% augstāks (57%).

Atšķirības balsojumā vērojamas arī aptaujas dalībnieku vidū ar dažādu izglītības līmeni. Samērā pozitīvāks balsojums raksturīgs respondentiem ar augstāko izglītību. Tā, piemēram, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 48,7% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību (02.00. — 51,1%) un nedaudz vairāk nekā 1/5 jeb 21,8% respondentu ar pamatizglītību (02.00. — 28%). Salīdzinot ar iepriekš veiktās aptaujas datiem, šajā pētījumā iegūtie latviešu un cittautiešu balsojuma rezultāti būtiski neatšķiras un ir statistiskās kļūdas ietvaros. Par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 43,9% latviešu (02.00. — 47%) un 34,5% (02.00. — 39,1%) cittautiešu. Savukārt 42,3% cittautiešu balsotu pret iestāšanos Eiropas Savienībā.

Nakamajā grafikā ir attēlotas LR pilsoņu atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?" salīdzinājumā ar pašreizējo nepilsoņu iespējamo balsojumu.

Dati liecina, ka LR pilsoņu balsojums būtiski neatšķiras no kopējiem rādītājiem, taču ir pozitīvāks nekā nepilsoņu balsojums (par balsotu 41,5% LR pilsoņu un 34% — nepilsoņu). Valsts un privātajā sektorā strādājošo aptaujas dalībnieku iespējamajā balsojumā nav vērojamas būtiskas atšķirības. Atšķirības ir vērojamas respondentu vidū ar dažādu nodarbošanos. Tā, piemēram, 64,4% vadītāju, menedžeru, 50% mājsaimnieču, 49,3% skolēnu, studentu un tikai 27,3% pensionāru balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās arī šajā ir vērojama sakarība, ka Latvijas iedzīvotāju vidū, kuriem ir augstāks ienākumu līmenis, ir raksturīgs arī lielāks par iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits. Tā, piemēram, par balsotu 57,1% respondentu ar augstu ienākumu līmeni (02.00. — 61,6% ) un 35% respondentu ar zemu ienākumu līmeni (02.00. — 29% ). Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, redzams, ka iegūtajās atbildēs nav vērojamas nozīmīgas atšķirības no kopējā atbilžu sadalījuma. Vienīgi jāatzīmē, ka Kurzemē dzīvojošo iedzīvotāju vidū ir samērā augsts atbilžu "nezina" skaits (34,3%).

Aplūkojot atbildes, kas iegūtas uz jautājumu par iedzīvotāju balsojumu referendumā, korelācijā ar atbildēm uz jautājumu par Latvijas attīstības modeli nākotnē, atklājas, ka 88,7% respondentu, kuri balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā, uzskata, ka Latvijai nākotnē vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā. Savukārt 70,6% respondenti, kuri balsotu pret iestāšanos Eiropas Savienībā, ir atzīmējuši, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā. Interesanti, ka 13,4% aptaujāto, kuri balsotu pret iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijas nākotni saredz Neatkarīgo Valstu Savienības ietvaros; tas ir gandrīz divas reizes augstāks rādītājs nekā caurmērā (7,5%).

Raksturīgi, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kuri balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, pozitīvāk prognozē savu personiskās labklājības līmeni, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, 68,9% eirooptimistu (balsotu par) un tikai 6,4% eiroskeptiķu (balsotu pret) uzskata, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņu personiskās labklājības līmenis kopumā uzlabosies. Savukārt 64,2% eiroskeptiķu ir pauduši viedokli, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņu personiskās labklājības līmenis kopumā pasliktināsies. Eironezinīši, prognozējot personiskā labklājības līmeņa izmaiņas, visbiežāk ir izvēlējušies atbildi "grūti pateikt" vai "nemainīsies" (attiecīgi 48,3% un 31,3%).

 

 

Atbildes uz jautājumu:

"Miniet piecus galvenos iemeslus, kāpēc jūs balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?"

Lai noskaidrotu piecus būtiskākos iemeslus, kāpēc respondenti balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Uz šo jautājumu atbildēja tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri iepriekš minēja, ka iespējamā referendumā balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (N=399). Respondentiem tika piedāvātas jau iepriekš definētas atbilžu alternatīvas, taču viņi papildus varēja nosaukt arī savējās (šo iespēju neizmantoja neviens no aptaujātajiem).

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja atzīmēt piecus iemeslus, kāpēc viņi balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tad atbilžu summa pārsniedz 100%. Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk respondenti ir minējuši šādus iemeslus: "iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants" (44,6%), "iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā" (44,5%), "paplašināsies izglītības, studiju iespējas" (41,7%), "iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi" (38,4%) un "Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati)" (38,3%).

Veicot datu analīzi dažādās sociāldemogrāfiskās grupās, tika aplūkoti pieci biežāk minētie par balsojuma iemesli. Visai detalizētā atbilžu sadalījuma dēļ ir jāņem vērā arī lielāka statistiskās kļūdas iespējamība.

Iemeslu "Iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants" kopumā ir norādījuši 44,6% aptaujāto. Vidēji biežāk to atzīmējuši respondenti vecumā virs 45 gadiem (~53,2%), aptaujātie ar pamatizglītību (62,1%), latvieši (55,1%), LR pilsoņi (48,5%), valsts sektorā nodarbinātie (48,6%), pensionāri (54,7%), strādnieki (53,5%), respondenti ar zemiem un vidējiem ienākumiem (~47,5%), Zemgalē aptaujātie (64,7%), kā arī Latvijas laukos dzīvojošie respondenti (53,3%).

Uzskatu, ka "iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā", pauduši 44,5% aptaujas dalībnieku. Biežāk nekā caurmērā to ir akcentējuši vīrieši (49,9%), respondenti vecuma grupās no 25 līdz 34 gadiem (54,6%) un no 45 līdz 54 gadiem (52,8%), individuālie uzņēmēji (67,6%), studenti (50,3%) un bezdarbnieki (51,5%), respondenti ar vidēji augstiem ienākumiem (Ls 85–126 uz vienu ģimenes locekli mēnesī) (49,5%) un Kurzemē aptaujātie (53,3%). Izglītības un studiju iespēju paplašināšanos kā būtisku iemeslu atzinuši 41,7% aptaujas dalībnieku. Kopumā biežāk to minējuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (54,1%) un aptaujātie vecumā virs 55 gadiem (48,6%), aptaujas dalībnieki ar pamatizglītību (49,6%), nestrādājošie (51,5%), valsts iestādēs strādājošie (kalpotāji) (49,6%), studenti (62,4%), pensionāri (50%) un mājsaimnieces (48%), kā arī aptaujātie ar vidējiem ienākumiem (Ls 43–84) (48,8%), Kurzemē un Zemgalē dzīvojošie (attiecīgi 51,1% un 46,4%).

To, ka iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi, atzīmējuši 38,4% aptaujāto. Caurmērā biežāk šo iemeslu norādījuši aptaujātie vecumā no 35 līdz 54 gadiem (~43,1%), aptaujātie cittautieši (45%), individuālie uzņēmēji (50,9%) un respondenti ar zemiem ienākumiem (43,4%), kā arī Kurzemē dzīvojošie aptaujas dalībnieki (45,2%).

Iemeslu "Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati)" par būtisku uzskata 38,3% aptaujāto. Vidēji biežāk to atzīmējuši respondenti vecuma grupās no 25 līdz 34 gadiem (44,3%) un vecumā virs 55 gadiem (43,4%), aptaujātie ar augstāko izglītību (44,4%), zemnieki (44,5%), individuālie uzņēmēji (53,8%) un pensionāri (43,6%), respondenti ar zemiem un augstiem ienākumiem (attiecīgi — 45,3% un 44,5%), kā arī Vidzemē un Zemgalē aptaujātie (attiecīgi — 47,1% un 42,4%), kā arī laukos dzīvojošie aptaujas dalībnieki (46,2%).

 

 

Atbildes uz jautājumu:

"Miniet piecus galvenos iemeslus, kāpēc jūs balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?"

Tiem aptaujas dalībniekiem, kuri iepriekš minēja, ka referendumā balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (N = 374), tika uzdots jautājums, kādu iemeslu dēļ viņi tā balsotu. Respondentiem tika piedāvātas iepriekš formulētas atbilžu alternatīvas, taču viņi papildus varēja nosaukt arī savējās (šo iespēju neizmantoja neviens no aptaujātajiem).

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja minēt piecus galvenos iemeslus, kāpēc viņi balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tad atbilžu summa pārsniedz 100%. Grafikā redzams, ka gandrīz 2/3 jeb 63,8% respondentu kā būtisku iemeslu, kāpēc viņi balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir minējuši to, ka tas ir drauds Latvijas lauksaimniecībai. Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko iemesli: "iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum" (41,5%), "iestāšanās ES ir drauds vietējai rūpniecībai" (36,8%), "ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm" (36,7%), "Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi" (34,7%).

Analizējot iegūtos rezultātus sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās, aplūkoti pieci biežāk minētie pret balsojuma iemesli.

Viedokli, ka iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai, kopumā ir pauduši 63,8% aptaujāto. Caurmērā biežāk to ir minējuši respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem (67,1%) un vecumā no 35 līdz 44 gadiem (67,8%), latvieši (75,4%), LR pilsoņi (70,8%), valsts sektorā strādājošie (72,5%), zemnieki (100%) un valsts iestādēs strādājošie (kalpotāji) (78,1%), Vidzemē (71,4%), Kurzemē (77,4%) un Zemgalē (70%) dzīvojošie, kā arī Latvijas lauku iedzīvotāji (78,3%).

To, ka iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum, ir atzīmējuši 41,5% Latvijas iedzīvotāju. Vidēji biežāk šo iemeslu ir akcentējuši respondenti ar augstāko izglītību (54%), latvieši (47,2%), LR pilsoņi (44,1%), zemnieki (62,9%) un iestāžu vadītāji (62,4%), iedzīvotāji ar vidēji augstiem ienākumiem (Ls 85–126) (52,3%) un Zemgalē dzīvojošie (47,6%).

Pret balsojuma argumentu "iestāšanās ES ir drauds vietējai rūpniecībai", kopumā ir minējuši 36,8% aptaujas dalībnieku. Caurmērā biežāk to ir atzīmējuši vīrieši (41,8%), respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (41,1%), aptaujātie ar pamatizglītību (50,9%), cittautieši (40,8%), nepilsoņi (41,6%), mājsaimnieces (49,1%), bezdarbnieki (49%), uzņēmēji (48,8%) un strādnieki (44,3%), kurzemnieki (62,7%), kā arī citās Latvijas pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie (41,2%).

Viedokli, ka ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm, ir pauduši 36,7% respondentu. Salīdzinoši biežāk to ir norādījuši gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (18–24 g.v.) (44,2%), latvieši (42,3%), zemnieki (84,9%), individuālie uzņēmēji (51,3%), valsts iestādēs strādājošie (43,3%) un mājsaimnieces (42,3%), vidzemnieki (48,3%), kā arī Rīgā (41%) un Latvijas laukos dzīvojošie (47,2%).

To, ka Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi, ir norādījuši 34,7% aptaujas dalībnieku. Vidēji biežāk to ir atzīmējuši respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem (45,1%), aptaujātie ar augstāko izglītību (40,5%), cittautieši (41,1%), nepilsoņi (41,3%), valsts sektorā strādājošie (41,8%), zemnieki (49,5%) un speciālisti (42,2%), Latvijas iedzīvotāji ar vidēji augstiem ienākumiem (Ls 85–126) (39,9%), Latgalē (42,9%), kā arī Rīgā (40,7%) dzīvojošie.

 

Secinājumi:

1. Iegūtās atbildes jautājumā par Latvijas attīstības modeli nākotnē liecina, ka nedaudz biežāk aptaujas dalībnieki ir pauduši viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (38,1%). Samērā populārs respondentu vidū ir izrādījies arī viedoklis, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (32,6%).

2. Praktiski vienāds skaits aptaujāto ir prognozējuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis kopumā uzlabosies (30,8%) vai arī, ka kopumā pasliktināsies (29,4%), Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Savukārt 22,7% respondentu uzskata, ka viņu personiskās labklājības līmenis nemainīsies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.

3. Balsojuma dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2000. gada februārī) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju iespējamajā balsojumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, nozīmīgas izmaiņas nav vērojamas. Kopumā iegūtie rezultāti ir vērtējami kā relatīvi stabili, jo iegūtie dati būtiski nepārsniedz pētījuma kopējās kļūdas +/- 3% robežas. Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, ļoti nedaudz ir samazinājies par balsojošo skaits, nedaudz pieaugot neizlēmušo skaitam. Rezultāti liecina, ka šobrīd par balsotu 39,7% Latvijas iedzīvotāju, pret balsotu 37,3% Latvijas iedzīvotāju un vēl nav izšķīrušies 23% aptaujāto.

4. Pieci aptaujā visbiežāk minētie par balsojuma iemesli ir: "iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants" (44,6%), "iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā" (44,5%), "paplašināsies izglītības, studiju iespējas" (41,7%), "iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi" (38,4%) un "Latvijai nav citas iespējas (nevar pastāvēt viena pati)" (38,3%).

5. Pieci aptaujā visbiežāk minētie pret balsojuma iemesli ir: "iestāšanās ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai" (63,8%), "iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum" (41,5%), "iestāšanās ES ir drauds vietējai rūpniecībai" (36,8%), "ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm" (36,7%) un "Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi" (34,7%).