Par Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnēm

Trešdien, 29. oktobrī, Rīgas Tehniskajā universitātē Ekonomikas ministrijas pārstāvji — ekonomikas ministra padomnieks Grigorijs Oļevskis, valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate, Rūpniecības departamenta direktora vietniece Astrīda Burka un vecākā referente Zane Smilga — tikās ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem un vairākiem asociāciju vadītājiem, lai prezentētu un uzklausītu zinātnieku viedokli un priekšlikumus par ministrijas izstrādāto dokumentu “Latvijas Rūpniecības attīstības pamatnostādnes”.

2001.gada martā Ministru kabinetā (MK) tika akceptētas pirmās Rūpniecības attīstības pamatnostādnes. Pašlaik situācija ir mainījusies — ņemot vērā, ka no 2004.gada Latvija būs Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī to, ka izstrādāti un pieņemti vairāki nozīmīgi politikas plānošanas dokumenti (Attīstības plāns, Nacionālā inovāciju programma), radās nepieciešamība izstrādāt jaunu politikas dokumentu, kas noteiktu rūpniecības attīstības turpmākos virzienus un kas saskanētu ar Eiropas Savienības definētajiem rūpniecības attīstības virzieniem paplašinātā Eiropā.

Sākot darbu pie Rūpniecības attīstības pamatnostādņu izstrādes, tika formulēti šādi sasniedzamie mērķi:

1) veikt situācijas analīzi par faktoriem, kas ietekmē rūpniecības attīstību Latvijā;

2) formulēt pastāvošās problēmas saistībā ar rūpniecības konkurētspējas attīstību;

3) definēt rūpniecības politikas pamatprincipus;

4) identificēt galvenos politikas rīcības virzienus.

Kā rūpniecības politikas ilgtermiņa mērķis tiek definēts izveidot efektīvu un konkurētspējīgu rūpniecību, kas nodrošinātu augstus un stabilus tautsaimniecības tempus.

Kā vidēja termiņa galvenie uzdevumi tika noteikti:

• veiksmīga integrācija ES vienotajā tirgū;

• rūpniecības sektora produktivitātes paaugstināšana;

• augsto tehnoloģiju īpatsvara pieauguma nodrošināšana rūpniecības struktūrā;

• stabilu ikgadējo eksporta apjomu pieaugumu nodrošināšana.

Identificētās būtiskākās problēmas rūpniecības attīstībā arī reāli parāda, kādos virzienos turpmāk būtu jāstrādā:

• augsti kvalificētu speciālistu trūkums, it īpaši informācijas un telekomunikāciju, elektronikas un zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs;

• fragmentāra nacionālā inovāciju sistēma, nepietiekama tās koordinācija;

• efektīva eksporta atbalsta mehānisma trūkums, kas sekmētu jaunu tirgu apgūšanu un mārketinga pasākumus ārējā tirgū;

• kvalitātes sistēmas ieviešanas, sertificēšanas un uzturēšanas augstās izmaksas, nepietiekama strukturētas informācijas pieejamība par brīvprātīgajām un obligātajām kvalitātes prasībām;

• zems uzņēmējdarbības aktivizācijas līmenis, it īpaši reģionos;

• nepietiekama informācija un atbalsts vides un darba aizsardzības prasību ieviešanai;

• apgrūtināta pieeja finansējumam virknē no iepriekš uzskaitītajām problēmu sfērām.

Pamatnostādnēs EM definē šādus rūpniecības attīstības pamatprincipus, kam ir veicinošs raksturs — lai veicinātu rūpniecības konkurētspēju:

• uz zināšanām un zinātnes sasniegumiem balstītu rūpniecības nozaru attīstība;

• produktivitātes paaugstināšana tradicionālajās rūpniecības nozarēs, to reindustrializācija;

• visu līmeņu izglītības, pētniecības lomas palielināšana rūpniecības attīstības nodrošināšanā;

• inovatīvo procesu ievērojama stimulēšana, inovācijām labvēlīgu priekšnosacījumu nodrošināšana, vispusīgs atbalsts inovatīvai darbībai;

• uzņēmējdarbības vides pilnveide, uzņēmējdarbības aktivizācija;

• jaunu tirgu apgūšana.

Dokumenta nobeigumā Ekonomikas ministrijas speciālisti definē galvenos rīcības virzienus, uz kuriem balstoties tiks izstrādāts arī rīcības plāns šo pamatnostādņu ieviešanai:

1) nodrošinājums ar augsti kvalificētiem speciālistiem;

2) inovāciju veicināšana;

3) kvalitātes nodrošināšana;

4) uzņēmējdarbības vides pilnveidošana;

5) pieeja finansējumam;

6) ilgtspējīga attīstība.

Ceturtdien, 30. oktobrī, Latvijas Rūpniecības attīstības pamatnostādnes tika izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē un nodotas starpinstitūciju saskaņošanai. Pēc pamatnostādņu apstiprināšanas valdībā Ekonomikas ministrija izstrādās detalizētu rīcības plānu.

Ekonomikas ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa