Par Eiropas naudas ceļu Latvijā

Lai atgādinātu Latvijas Attīstības plāna (AP) sagatavošanas vēsturi, nosauktu tajā ietvertās prioritātes, kā arī pastāstītu par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apjomu 2004. gadā, Latvijas līdzfinansējuma apjomu un par šīs naudas sadales kārtību, uz diskusiju Finanšu ministrijā (FM) aizvakar, 29.oktobrī, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis bija uzaicinājis uzņēmējus, pašvaldību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Diskusijā piedalījās Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gints Freimanis, FM Eiropas Savienības fondu departamenta direktors Andris Kužnieks, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Jānis Leja, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kā arī plašs žurnālistu un interesentu pulks.

Ar ko AP atšķiras no NAP

Pēc FM piedāvātās dienas kārtības finanšu ministrs un FM valsts sekretāra vietnieks iepazīstināja ar Latvijas Attīstības plāna izstrādi un Finanšu ministrijas gatavību jau no nākamā gada ar līdzfinansējumu atbalstīt projektus. Norādot, ka tie ir divi atšķirīgi dokumenti, kuri izstrādāti katrs citam mērķim, bet kurus mēdz apvienot un jaukt, tika izskaidrotas Latvijas Attīstības plāna un Nacionālās attīstības plāna (NAP) atšķirības. Pēc G.Freimaņa teiktā, būtiskākā atšķirība ir tā, ka Attīstības plāns, lai arī izstrādāts uz NAP pamata, ir veidots vienīgi ES struktūrfondu līdzekļu piesaistei, savukārt Nacionālās attīstības plāns ir plašāka mēroga valsts plānošanas dokuments un nav saistīts ar ES līdzekļu piesaisti.

Kad un par ko iesniedzami projekti

Kā pastāstīja G.Freimanis, attīstības plāna izstrādē akcentēti cilvēkresursi, infrastruktūra un uzņēmējdarbības vides sakārtošana. Ņemot vērā visas ES struktūrfondu izmantošanas iespējas, AP tika ietvertas vēl divas Latvijai svarīgas prioritātes — lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstība. Par nozīmīgāko četru ES struktūrfondu — Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) — piesaistē AP tiek uzskatīta līdzsvarotas attīstības veicināšana valsts teritorijā, tai seko uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana, cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana, ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana, tehniskā palīdzība. Ņemot vērā šīs prioritātes, ir sagatavojami un jau no 2004.gada 1.janvāra līdzfinansējuma saņemšanai iesniedzami atbilstoši projekti.

Kā vērtēs un izvēlēsies projektus

FM Eiropas Savienības Fondu departamenta direktors Andris Kužnieks pastāstīja un ar atsevišķiem piemēriem ilustrēja FM veidoto politiku sturktūrfondu administrēšanai, piebilstot, ka tā vēl līdz galam nav pabeigta — nav viegli radīt pusēm pieņemamu struktūrfondu administrēšanas mehānismu, jo ir dažādas prioritātes, tām pakļautas dažādas aktivitātes un plašs ir projektu iesniedzēju loks. Turklāt ir jāņem vērā arī esošā valsts pārvaldes sistēma un līdzšinējā pieredze ES pirmsiestāšanās fondu apguvē, kā arī citu ES dalībvalstu prakse šajos jautājumos. Tika ilustrēta iespējamā Eiropas Sociālā fonda atbalsta saņemšanas shēma uzņēmējiem, kas varētu notikt ar Latvijas Attīstības aģentūras starpniecību, iesniedzot šajā iestādē nepieciešamos projekta dokumentus. Citāda un diferencēta būs valsts un pašvaldību iesniegto projektu izvērtēšanas shēma, jau sākot ar projektu iedalījumu. Paredzēti tādi projekti, kas netiks vērtēti konkursa kārtībā (valsts vai nozares ministrijas definēti), konkursa ceļā atlasīti projekti, kā arī SAPARD programmas vērtēšanai līdzīgi projekti.

No A.Kuženieka stāstītā varēja secināt, ka projektu vērtēšanas un arī iesniegšanas kārtība tiek izstrādāta ļoti niansēti. Nav vēl nolemts par projektu vērtēšanas laiku un rezultātu paziņošanu. Tāpat, neraugoties uz diskusijas dalībnieku iebildumiem, valsts nav paredzējusi noteikt striktu mērauklu nacionālā līmenī un konkursa kārtībā atbalstāmo projektu skaitam. Diskusijas dalībnieki, kas nepārstāvēja FM, bija vienisprātis, ka neziņa par to, kā darbosies projektu vērtēšanas ieviešanas shēmas, rada pamatotas bažas.

Vēl šonedēļ notiks pēdējais sarunu posms ar Eiropas Komisiju par Attīstības plānu. Atlicis vienoties par struktūrfondu ieviešanas kārtību, par projektu atlasi un finansējama piešķīrumu, par projekta izdevumu apmaksas un sekojoša ES līdzfinansējuma saņemšanas kārtību.

Cik naudas ieguldīs valsts, cik saņemsim no ES

Finanšu ministra Valda Dombrovska skaidrojums par to, cik naudas jau nākamgad būs iespējams piesaistīt no ES fondiem un cik projektu līdzfinansējumam ir jānodrošina no valsts budžeta, iespējams, kliedēja plašsaziņas līdzekļos nereti izskanējušās bažas par Latvijas valsts nespēju līdzfinansējumu garantēt. V.Dombrovskis norādīja, ka jau nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts 14,76 miljonu eiro līdzfinansējums, bet kopumā ar ES līdzekļiem Latvijā 2004.gadā var apgūt 59,76 miljonus eiro. Finanšu ministrs paskaidroja, ka laika posmā līdz 2008.gadam kopējais Latvijas un ES fondu atbalsts AP prioritātēm plānots 829,96 miljoni eiro.

Šos skaitļus pārvēršot Latvijas valsts valūtā — latos, V.Dombrovskis norādīja, ka nākamgad ES un Latvijas finansēto projektu summa 39 miljoni latu tiks piešķirta ar Ministru kabineta lēmumu. Uz Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes iebildumu, ka vēlamāk būtu bijis finansējumu novirzīt nozaru ministrijām, sadalot arī prioritātes, finanšu ministrs atbildēja, ka valdība nav izvēlējusies mākslīgi sadrumstalot projektu vērtēšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību. Lai gan būtiska nozīme ir IKP un ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai (kas straujāk notiek attīstīto valstu teritorijās), ES struktūrfondu apguve Latvijā tomēr vairāk svērsies uz reģionālo atšķirību samazināšanu un reģionu attīstību. Tomēr arī šajā ziņā nav novilkta strikta robeža. Tāpat finanšu ministrs nepiekrita izteiktajām bažām, ka finansējumu koncentrēs vienīgi lielajiem projektiem, tādējādi atstumjot mazo un vidējo uzņēmumu vai nevalstiskā sektora izstrādātos projektus.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore

Finanšu plūsma pa gadiem (miljonos eiro)

ES struktūrfondu finansējums 2004.–2008. (milj. eiro)