Par veselības aprūpes iestāžu optimizāciju

Vakar veselības ministres Ingrīdas Circenes preses konferencē

Nākamgad 14 mazās Latvijas slimnīcas vairs nevarēs pildīt stacionāra funkcijas, jo valsts šim mērķim nepiešķirs līdzekļus. Iemesls, kāpēc ar Alojas, Auces, Baldones, Dundagas, Elejas, Ilūkstes, Maltas, Sabiles, Skrundas, Slokas, Ugāles, Viesītes, Zilupes un Kalnciema slimnīcām vairs netiks slēgti līgumi par stacionāra pakalpojumu pirkšanu, ir viens — šīs slimnīcas nav sertificētas atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai. Tā paredz, ka, slēdzot līgumus ar slimokasēm par ārstniecības pakalpojumu pirkšanu, priekšroka dodama sertificētām veselības aprūpes iestādēm.

Kā vakar, 30.oktobrī, žurnālistus informēja veselības ministre Ingrīda Circene, tas, ka slimnīcām sekmīgas darbības nodrošināšanai būs nepieciešams sertifikāts, bija zināms jau pirms vairākiem gadiem — pirmais termiņš, līdz kuram tika pieprasīta slimnīcu sertifikācija, bija 1999.gada beigas. Šis laiks tika pagarināts vēl par gadu, jo ne visas ārstniecības iestādes bija paspēts izvērtēt. Kopš šā laika ir pagājuši jau četri gadi, bet vēl šogad Latvijā bija 18 nesertificētas slimnīcas. Pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, trīs no šīm slimnīcām — Mazsalacas, Iecavas un Ērgļu slimnīca — pašlaik ir iesniegušas dokumentus sertifikācijai, un sertifikāta saņemšanas gadījumā tās tiks iekļautas nākamā gada līgumiestāžu sarakstā. Savukārt Rūjienas slimnīca tiks pievienota Valmieras slimnīcai un kļūs par tās filiāli.

Kā skaidroja Veselības ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta direktore Renāte Pupele, visas slimnīcas, ar kurām nākamgad netiks slēgti līgumi par stacionāra pakalpojumu pirkšanu, ir nelielas — vidēji tajās ir 20 līdz 30 gultu un tajās tiek sniegta galvenokārt terapeitiskā palīdzība. Turpmāk šo slimnīcu pacienti tiks stacionēti citās tuvumā esošajās ārstniecības iestādēs. Cik naudas tika tērēts mazo slimnīcu gultasvietu finansēšanai un ārstniecības pakalpojumu pirkšanai, R.Pupele konkrēti neminēja, bet skaidroja, ka šie līdzekļi nav lieli un ka nekāda ietaupījuma no tā veselības aprūpes budžetā nebūs. Nesertificētajās slimnīcās tērētie līdzekļi nonāks to ārstniecības iestāžu rīcībā, kuru pakalpojumu apjoms palielināsies, uzņemot papildu pacientus. R.Pupele pastāstīja, ka lielākajās slimnīcās gan parasti ir arī dārgāki veselības aprūpes pakalpojumi, taču viņa prognozēja, ka to stacionējamo pacientu skaits, kas nonāks lielajās slimnīcās, būs mazāks, jo uz vietas esošie nelielie stacionāri nereti pildīja ne vien medicīniskas, bet arī sociālas funkcijas.

Prognozējot nesertificēto slimnīcu tālāko likteni, R.Pupele norādīja, ka tas ir tikai pašu slimnīcu, to īpašnieku — pašvaldību — un slimokasu rokās. Valsts no šīm slimnīcām nepirks tikai stacionāra pakalpojumus, taču tām ir visas iespējas attīstīt ambulatoro pakalpojumu sniegšanu vai meklēt citus attīstības ceļus.

Līgumu neslēgšana ar nesertificētajām slimnīcām ir viens no pirmajiem reālajiem pasākumiem, kā Latvijas iedzīvotāji sajutīs veselības aprūpes iestāžu struktūras plāna optimizāciju jeb tā sauktā māsterplāna ieviešanu, par ko tiek runāts jau daudzus gadus. Otrs pasākumu komplekss, kuru sākts realizēt jau šogad, ir nelielo, bet sertificēto slimnīcu pārprofilēšana. Atbilstoši māsterplāna projektam Latvijā vajadzētu būt 10 daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām un 28 lokālajām slimnīcām. Pašlaik Latvijā ir 121 slimnīca, no tām 31 valsts, 79 pašvaldību un 11 privātās slimnīcas. Uz lokālās slimnīcas statusu varēs pretendēt slimnīca, kas apkalpo vismaz 25 000 iedzīvotāju, pārējās pakļautas pārprofilēšanai, kas nozīmē ārstniecības iestādes darbības formas un sniegto pakalpojumu maiņu.

Vakar Veselības ministrija beidza sarunas ar 13 ārstniecības iestāžu vadītājiem, pašvaldību un slimokasu pārstāvjiem, kurās pārrunāts šo slimnīcu turpmākais liktenis. Šīs slimnīcas ir sertificētas, bet nelielas, apkalpojamo iedzīvotāju skaits neļauj pretendēt uz lokālās slimnīcas statusu, tāpēc tām ir aktīvi jādomā par profila maiņu. Veselības ministrija sola, ka tuvākajos gados neviena no šīm slimnīcām netiks slēgta.

Kā norādīja veselības ministre I.Circene, apkopojot sarunu rezultātus, iezīmējušies vairāki slimnīcu attīstības virzieni. Daļa slimnīcu tiks pārveidotas par paliatīvās aprūpes centriem, kur aprūpēs neārstējami slimus pacientus. Kā paskaidroja ministre, šogad ir izstrādāti noteikumi, kas ārstniecības iestādei ļauj sertificēties par paliatīvās aprūpes iestādi. Tie arī paredz, ka katrā Latvijas reģionā šāda veida aprūpes iestādei ir jābūt un jāspēj nodrošināt vismaz 20 gultasvietas.

Vēl viena iespēja ir pievienot mazās slimnīcas lielajām kā filiāles. Tā jau ir izdarījusi Rūjiena, šādu vēlmi izteikusi arī Viļānu slimnīca, kas ir gatava pievienoties Rēzeknes slimnīcai, Kandavas slimnīca ir gatava kļūt par Tukuma, bet Kārsavas slimnīca — par Ludzas slimnīcas nodaļu.

Daļa mazo slimnīcu ir gatavas kļūt par veselības un sociālās aprūpes centriem vai dienas stacionāriem, kas sniedz plānveida terapijas pakalpojumus. Dažas slimnīcas izteikušas vēlmi specializēties, piemēram, Saulkrastu slimnīcai Veselības ministrija piedāvā izveidot un attīstīt traumpunktu, bet slimnīcas vadība rosina izveidot grūtnieču aprūpes centru.

Lai sekmētu mazo slimnīcu pārveidi un sniegtu arī materiālu atbalstu, Veselības ministrija no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras rezerves fonda līdzekļiem ir paredzējusi naudu pārprofilēšanas projektiem. Projektu apjoms nav liels — līdz 20 000 latu. Lai šo naudu saņemtu, slimnīcām līdz šā gada 3.novembrim jāiesniedz naudas izlietojuma projekts. Projektam jābūt tādam, ko var realizēt vēl šogad. Kopumā Veselības ministrija šim mērķim paredzējusi aptuveni 1 miljonu latu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore