Ziņu faili

l 13.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprināta Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā (NPIES) atjaunotā versija. NPIES tiek atjaunota ik gadu, iekļaujot panākto progresu un tuvākajā nākotnē plānotos uzdevumus. III Nacionālā programma tika apstiprināta 1998.gada aprīlī un atjaunota 1999.gada jūnijā. Tagad programma atkal atjaunota, ievērojot notikušās pārmaiņas, padarīto jaunās Pievienošanās Partnerības un screening jeb likumdošanas ‘’caurskatīšanas’’ procesā, kā arī Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu par Latviju.

NPIES ietver četrus stratēģiskos virzienus: sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā, sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā, sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pildīšanai, kā arī sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā. Institūciju stiprināšana ir atjaunotās NPIES prioritāte, kas programmā līdz šim nebija ietverta. Patlaban tiek veikts darbs pie institūciju stiprināšanas plāna. NPIES ir ietverta informācija par piecām Eiropas Savienības un Latvijas sarunu sadaļām: zinātne un pētniecība, izglītība un prakse, statistika, konkurences politika un valsts atbalsts, patērētāju un veselības aizsardzība. Institūciju stiprināšanas pasākumu kopējais mērķis ir attīstīt Eiropas integrācijas procesam nepieciešamās struktūras, cilvēku resursus un vadības prasmes, kas nodrošinātu tādu ekonomisko un regulējošo sistēmu attīstību, kādas nepieciešamas, lai kandidātvalsts veiksmīgi spētu pildīt Eiropas Savienības dalībvalsts saistības, ietverot visas acquis communautaire pārņemšanas fāzes – likumdošanas pārņemšanu, tās ieviešanu un efektīvu izpildi. Pirmsiestāšanās posmā un, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvijai būs nepieciešams veikt savas administrācijas restrukturizāciju, kuras mērķis: kvalitatīvi nodrošināt acquis īstenošanu.

Programmas atjaunošanas koordināciju veic Eiropas integrācijas birojs, taču atjaunošanas darbā bija iesaistīti vairāk nekā 300 speciālistu no ministrijām, to pakļautības iestādēm, kā arī citām institūcijām, kuru darbība saistīta ar integrācijas procesa prioritātēm. Šādas nacionālās programmas izstrādā un ik gadu atjauno arī citas Eiropas Savienības kandidātvalstis.

l Pirmdien, 12.jūnijā, notika pirmā Eiropas integrācijas padomes (EIP) sēde, kopš darbu sācis Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadītais Ministru kabinets.

EIP apstiprināja Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālo pozīciju trīs sadaļās - "Brīva kapitāla kustība", "Ekonomiskā un monetārā savienība" un "Enerģētika". Tika izskatīts arī jautājums par Valsts inspekciju darba uzlabošanas programmas ieviešanas gaitu. EIP uzdeva Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam iesniegt Ministru kabinetam izskatīšanai 20.jūnija valdības sēdē konceptuālu materiālu par inspekciju reformu norisi.

Tika lemts arī par atbildīgo institūciju sarunu sadaļā "Brīva pakalpojumu kustība". Secināts, ka uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvības nozares koordinācijai nepieciešamas trīs papildu štata vietas Ekonomikas ministrijā. EIP uzdeva Ekonomikas ministrijai un Finansu ministrijai sagatavot priekšlikumus par iespējamo štata vietu un finansējuma pārdali starp ministrijām un to pakļautības iestādēm.

Pirms atjaunotās Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā (NPIES) apstiprināšanas Ministru kabinetā, Eiropas integrācijas birojs sagatavojis apkopojošu ziņojumu par pagājušajā gadā apstiprināto pasākumu izpildes gaitu. Kopumā programmas izpilde vērtējama pozitīvi. Ziņojumā uzmanība pievērsta galvenokārt tiem pasākumiem, kuri noteiktajos termiņos nav paveikti. Galvenie iemesli, kāpēc paredzēto pasākumu izpilde tiek kavēta vai arī tie paliek neizpildīti, ir finansu resursu nepietiekamība un starpinstitucionālā saskaņošana, kas atsevišķos gadījumos negatīvi ietekmē normatīvo aktu virzību.

l Kārtējais Eiropas Padomes vietējo un reģionālo varu kongress no 23. līdz 25. maijam sanāca Strasbūrā. Latvijas pašvaldības kongresā pārstāvēja Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis, Jūrmalas pilsētas domes deputāte Ligita Začesta, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Tā kā bija beidzies iepriekšējā kongresa prezidenta Francijas pārstāvja Alēna Šenarda (Alain Chenard) pilnvaru laiks, par kongresa prezidentu turpmākajiem diviem gadiem tika ievēlēts Spānijas pārstāvis no Katalonijas Liberts Kvatrekasass (Libert Cuatrecasas). Par Vietējo pašvaldību palātas prezidentu ievēlēja Insbrukas pilsētas mēru Hervigu van Štā ( Herwig Van Sta) no Austrijas, bet par reģionālo pašvaldību palātas prezidentu — Somijas pārstāvi Risto Koivisto (Risto Koivisto). Kongresa gaitā tika apstiprinātas statūtu izmaiņas, kas paredz izveidot četras pastāvīgi darbojošās komitejas agrāko darba grupu vietā. Tās ir institucionālā, izglītības un kultūras, ilgtspējīgās attīstības un sociālās kohēzijas komiteja. Latvijas pārstāvjiem saskaņā ar kongresa statūtiem ir iespēja piedalīties divu komiteju darbā, turklāt ir noteikta arī viena delegāta vieta pastāvīgajā komitejā, kura pieņem lēmumus kongresa starplaikā. Latvijas pašvaldību pārstāvis pastāvīgajā komitejā būs A.Lielmežs, institucionālajā komitejā — J.Teikmanis, ilgtspējīgās attīstības komitejā — L.Začesta.

Kongresa laikā notika arī vietējo un reģionālo pašvaldību palātu sēdes. Vietējo pašvaldību palātā tika izskatīts jautājums par finansu resursu atbilstību pašvaldību funkcijām Eiropas Padomes valstīs, par vietējiem nodokļiem un par finansu izlīdzināšanu, kā arī tika pieņemtas rekomendācijas valdībām šajos jautājumos. Šajā palātā izskatīja arī jautājumu par vietējo demokrātiju Igaunijā. Tika pieņemtas rekomendācijas Igaunijas valdībai, kurās, cita starpā, ieteikts: jāgroza pašvaldību robežas, jākonsultējas ar iedzīvotājiem (Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.punkts, 6.paragrāfs), jāveicina mazo pašvaldību brīvprātīga apvienošanās un uz reģionālo (rajonu) asambleju bāzes jāatjauno reģionālās pašvaldības.

Reģionālo pašvaldību palātā tika izskatīti jautājumi par reģionalizācijas gaitu Viduseiropā, par reģionālo demokrātiju Moldovā, par politisko partiju finansiālo caurskatāmību reģionālajā līmenī, par pārrobežu sadarbības veicināšanu.

Kongresa plenārsēdes darba kārtībā bija jautājumi par vietējo un reģionālo demokrātiju Francijā un Čehijā.

Visos kongresā izskatītajos jautājumos tika pieņemtas rezolūcijas un rekomendācijas, kas būs noderīgas arī tālākajā Latvijas pašvaldību attīstībā.

l No 23. līdz 25.maijam apgāds ‘’Izglītība’’ un Eiropas Komisijas delegācija Latvijā Rīgā, Arhitektu namā rīkoja tematisku izstādi ‘’Jaunākie izdevumi par Latviju un Eiropas Savienību’’. Izstādē bija aplūkojamas Eiropas Komisijas delegācijas, Eiropas integrācijas biroja un apgāda ‘’Izglītība’’ izdotās publikācijas gan latviešu, gan krievu valodā.

Izstādes ietvaros 24.maijā notika apgāda ‘’Izglītība’’ un Eiropas integrācijas biroja organizēts seminārs bibliotēku darbiniekiem. Semināra laikā bija iespējams iepazīties ar izstādes ekspozīciju, saņemt jaunākos izdevumus par Eiropas Savienības tematiku, noklausīties lekcijas par aktuālām tēmām, kā arī saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Savukārt 25.maijā norisinājās Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā organizēts seminārs vispārizglītojošo skolu skolotājiem ‘’Ko Latvijai nozīmēs eiro ieviešana?’’.

Izstādē bija aplūkojamas Eiropas Komisijas delegācijas, Eiropas integrācijas biroja un apgāda ‘’Izglītība’’ izdotās publikācijas gan latviešu, gan krievu valodā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"LV" tieslietu virsredaktore DINA GAILĪTE,

"LV" nozaru redaktori — ARTIS NĪGALS, LIENA PILSĒTNIECE

s