"Baltija uzticas Vācijai"

Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera oficiālā trīs dienu vizīte Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ļauj cerēt uz to integrācijas paātrināšanu Rietumu organizācijās. "Tas ir signāls, ka Rietumi Baltijas valstis vairs nevērtē kā pēcpadomju valstis, bet gan kā ES un NATO kandidātvalstis," saka Atis Lejiņš no Latvijas Ārpolitikas institūta. Lietuvas ārlietu ministra vietnieks V.Ušacks uzsver Vācijas, kura bieži sevi sauc par "baltiešu advokāti", īpašo ietekmi: "Bez Vācijas atbalsta būtu grūti gaidīt pozitīvu lēmumu par NATO paplašināšanu."

Krievija kādreiz pie Padomju savienības piederošo valstu tuvināšanos Rietumiem uztver skeptiski un īpaši strikti noraida to vēlmi kļūt par NATO dalībniecēm. Visas trīs valstis ir arī ieinteresētas iestāties ES. Igaunija pieder pie tām Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm, kuras varētu Savienībā tikt uzņemtas jau pirmajā paplašināšanas raundā 2003. gadā. Savukārt Latvija un Lietuva pieder pie otrā paplašināšanas raunda. Visas trīs valstis ir arī Baltijas jūras Padomes dalībnieces, kuras uzdevums ir padziļināt piekrastes valstu sadarbību. Vasarā Vācija pārņems prezidentūru šajā forumā.

Uzticēšanās Vācijai ir liela. Galu galā Vācija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gadā atzina Baltijas valstu neatkarību. Tālab izveidojās ciešas attiecības. Piemēram, Igaunija kā padomdevēju savas ekonomikas privatizācijā izraudzījās toreizējo Berlīnes "Treuhand" iestādi, bet jaunās demokrātiskās konstitūcijas izstrādāšanā Tallina orientējās pēc Vācijas Pamatlikuma. Cieša sadarbība ir arī valodu un kultūras līmenī.

Šrēdera vizītes galvenie punkti, pēc Vācijas valdības sniegtās informācijas, ir bilaterālo attiecību pilnveidošana un "Baltijas valstu tuvināšana Eiropas Savienībai". Baltiešiem nākošajās dienās galvenais jautājums būs, vai Vācijas attieksme pret Eiropas Savienības paplašināšanu paliks nemainīga. Pagājušajā mēnesī ietekmīgu ekonomikas pārstāvju grupa no Vācijas aicināja ES paplašināšanu pārcelt uz vēlāku laiku.

"Tagesspiegel"