"Igaunijai ir jāsasparojas"

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders runā Igaunijas parlamentā atzina "Vācijas vēsturisko atbildību par Igaunijas reintegrāciju Eiropas struktūrās". Igaunijas premjers Marts Lārs rēķinās ar to, ka viņa valsts ES iestāsies 2003. gadā.

Berliner Zeitung : Somijas prezidente Tarja Halonena nesen paziņoja, ka ES par paplašināšanos uz Austrumiem gan nav zaudējusi entuziasmu, bet ir kļuvusi reālistiskāka. Vai jūs tagad baidāties, ka sarunas varētu turpināties ilgāk, nekā sākumā tika gaidīts?

Marts Lārs : Mums vissvarīgāk ir, cik labi vien iespējams, paveikt savu darbu. Gatavošanās integrācijai ES nav noderīga tikai iestājai Savienībā vien, bet galvenokārt mums pašiem. Protams, ka mēs sekojam debatēm un esam ievērojuši reālistiskāku pieeju, kas dažos viedokļos ir skaidri saskatāma. Taču sarunas norit ļoti labi, un mēs redzam, ka Helsinku kritēriji, saskaņā ar kuriem katra valsts tiek vērtēta pēc tās pašas sasniegumiem, ir spēkā joprojām. Es domāju, ka dažas valstis sarunas varētu pabeigt 2001. un 2002. gadā.

BZ : Vai jūs rēķināties ar Igaunijas iestāšanos ES 2003. gadā?

Lārs: Mums 2003. gads ir kā mērķis, kad mēs gribam pabeigt gatavošanos. Integrācijas process mums palīdz, jo tas parlamenta un valdības darbam piešķir skaidri noteiktu virzienu.

BZ : Aptaujas rāda, ka igauņiem iestāšanās NATO būtu svarīgāka nekā iestāšanās ES.

Lārs : Daudzi cilvēki vēl patiesībā nezina atbildi, taču mēs varam pieņemt, ka referendumā par iestāšanos ES mums būtu līdzīgs rezultāts kā Somijā. (57% somu vēlētāju nobalsoja par iestāšanos ES — red.)

BZ : Jūsu valstī iestāšanos ES galvenokārt atbalsta neigauņi.

Lārs : Es domāju, ka pēc pēdējām aptaujām būs nelielas pārmaiņas. Pēc aptaujām ES dalībvalstīs redzams, ka vienmēr ir bijusi liela iedzīvotāju daļa, kas ir pret ES.

BZ : Pirms dažām nedēļām prezidents Lennarts Meri aicināja igauņus būt tolerantākiem pret krievu līdzpilsoņiem. Vai jūs domājat, ka grūtais integrācijas process Igaunijā ievilksies pat līdz iestāšanās ES?

Lārs : Es tā nedomāju, jo integrācijā Igaunija ir guvusi vērā ņemamus panākumus. Mēs bijām savstarpēji naidīga, sadalīta sabiedrība. No šīs totālās konfliktsituācijas mēs esam nonākuši līdz absolūtai miera situācijai. Igaunijas sabiedrībā vairs nav konfliktu. Šī integrācija ir viens no lielākajiem Igaunijas neatkarības sasniegumiem.

BZ : Taču joprojām 10% iedzīvotāju ir tā sauktās svešinieku pases un līdz ar to tikai ierobežota iespēja piedalīties politikā.

Lārs : ES domāju, ka viņiem ir lielākas iespējas piedalīties politikā nekā daudziem cilvēkiem rietumvalstīs. Nav daudz valstu, kurās šādi iedzīvotāji var piedalīties arī vietējās vēlēšanās. Daudzi cilvēki vēl nav pieņēmuši lēmumu, kādu pilsonību viņi gribētu. Viss ir atkarīgs no viņiem, jo kļūt par Igaunijas pilsoni nav liela problēma.

BZ : Nesen Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers iepazīstināja ar federālas Eiropas vīziju par valstu kodola grupu. Kā jūs to vērtējat?

Lārs : Mēs esam redzējuši, ka jau tagad ES dažas valstis sadarbojas ciešāk nekā pārējās. Dažas vēlas uz priekšu virzīties ātrāk nekā citas, un to mēs redzam arī attiecībā uz eiro un Šengenas vienošanos. Atšķirīgs ātrums un attīstība eksistē jau tagad. Mēs nebaidāmies, ka valstis, kuras ES iestāsies tagad, kļūs par otrās šķiras valstīm. Ja mēs gribam tur būt, mums ir jāpacenšas. Par to, cik federālai beigās ir jābūt Eiropai, tiks vēl daudz diskutēts.

BZ : Līdz ar Igaunijas uzņemšanu ES Savienības robeža ar Krieviju pagarināsies par dažiem simtiem kilometru. Robežlīgums starp Igauniju un Krieviju vēl nav parakstīts. Vai tam ir negatīva ietekme uz sarunām par iestāšanos?

Lārs : Nē, jo visi zina, ka bumba tagad atrodas Krievijas pusē. Mēs robežlīgumu esam parafējuši jau pirms ilgāka laika, bet Krievija izvairās to parakstīt. Robeža tiek kontrolēta pilnībā un var kļūt par ES robežu.

BZ : Igaunija nesen realizēja nodokļu reformas, kas uzņēmumiem piešķir nodokļu priekšrocības. Vai Igaunija ES kļūs par nodokļu paradīzi?

Lārs : Nē, par nodokļu paradīzi mēs noteikti nekļūsim. Reformas ir izdevīgas uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt investīcijas, jo mēs esam atteikušies no investīciju aplikšanas ar nodokļiem.

BZ : Pašreiz parlaments ir iesaldējis priekšlikumu par kompensāciju izmaksāšanu baltvāciešiem.

Lārs : Tas skar ne tikai baltvāciešus vien, bet arī daudzus igauņus. Personas, kuras 1939. gadā pēc Hitlera aicinājuma, pamatojoties uz vienošanos starp Vāciju un Igauniju, atstāja valsti, nevar saņemt kompensāciju. Kompensācija ir jāsaņem tiem, kuriem valstis bija jāatstāj pēc tam, kad Igaunija 1940. gadā tika okupēta. Tas ir tikai godīgi, jo viņi visi bija Igaunijas pilsoņi.

"Berliner Zeitung"

Ar Igaunijas ministru prezidentu Martu Lāru sarunājās korespondents Klaudius Tehnaus.