Par cerību uz veiksmi naudas lietās

Saeimas deputāte, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane:

Foto: A.F.I.

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība uz daudziem valstī notiekošajiem procesiem ir raudzījusies perspektīvā. Kā prioritāte ir noteikta Latvijas integrācija Eiropas Savienībā, kam ir atvēlēts ievērojams līdzekļu apjoms, kā arī dalība NATO, kas garantē stabilu pamatu tam, lai mēs varētu attīstīties.

Kā pozitīvs faktors jāmin arī tas, ka ir izdevies panākt 2% budžeta deficīta līmeni, kas dod ievērojamu iespaidu attiecībā uz Latvijas ārējo tēlu, uzticamību mūsu valstij. Ir būtiski, lai ārvalstu investori zinātu, ka Latvija ir stabila valsts ar stabilu finanšu sistēmu. Faktiski tas ir signāls ārvalstu investoriem, ka šeit var droši strādāt, investēt naudu.

Kā nozīmīgs sasniegums jāmin tas, ka ar nākamo gadu ir izdevies palielināt minimālo algu un pensijas pensionāriem, kā arī algas skolotājiem, ārstiem un policistiem. Te es noteikti vēlētos uzsvērt, ka celsies dzīves līmenis šo profesiju pārstāvjiem. Tas arī nozīmē, ka pavērsies lielākas iespējas izmantot kredītus un līzingus dzīves apstākļu uzlabošanai.

Protams, kopā ar jautājumu par minimālās algas pacelšanu vienmēr izceļas diskusijas arī par nepieciešamību palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Jāatzīst, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, un ir pilnībā skaidrs, ka tas ir jāpalielina, taču 2004. gadā to izdarīt diemžēl vēl nav iespējams. Tā kā tika palielināts finansējums dažādās valstij būtiskās nozarēs strādājošo algošanai, kā arī samazināts uzņēmumu ienākumu nodoklis no 19% uz 15%, 2004. gada valsts budžeta apjoms neļāva veikt arī neapliekamā finansējuma palielināšanu. Šis jautājums, visticamākais, tiks atrisināts tuvākā gada laikā, un es pieļauju, ka, sākot ar 2005. gadu, neapliekamais minimums tiks paaugstināts.

Budžeta kontekstā aktuāls jautājums ir arī attiecībā uz nodokļu atlaidēm 40% apmērā lielajiem investoriem, kuru investīciju apjoms trīs gadu laikā sasniedz 10 miljonus latu. Kā zināms, šobrīd valdība ir apturējusi šo atlaižu piešķiršanu, kamēr nav precīzi definētas valsts prioritātes. Šo prioritāšu noteikšanas jautājums jau tuvākajā laikā būtu jāatrisina Finanšu un Ekonomikas ministrijai. Šeit es aicinātu arī uzņēmēju organizācijas būt aktīvām, piedalīties diskusijā un izteikt savu viedokli. Kolīdz tas būs izdarīts, kļūs arī skaidrs, kuras nozares var pretendēt uz šīm atlaidēm — naftas tranzīts, celtniecība vai kāda cita. Nevar būt runa par investīciju apjoma samazināšanu, jo tas ir optimālais slieksnis, ko no budžeta līdzekļiem varam atbalstīt. Lai to mainītu, ir nepieciešama nopietna diskusija un dzelžaina argumentācija. Noteikti ir arī jādomā par kontroli, lai mēs būtu pārliecināti, ka šīs investīcijas ir patiešām ieguldītas, ne tikai uzrakstītas uz papīra.

Vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka 30 miljoni latu, kas nākamā gada budžetā ir atvēlēti kā līdzfinansējums ES strukturālajos fondos, ir nepietiekama naudas summa, tajā pašā laikā jāsaka, ka nākamajā gadā būs interesanti vērot, vai šie 30 miljoni latu vispār tiks apgūti. Šeit es saskatu vēl ļoti lielu darbu izglītošanā un informēšanā, lai projekti, kas tiek gatavoti ES naudas saņemšanai, būtu sagatavoti pietiekami augstā līmenī. Uzskatu, ka gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām šī ir kopīga problēma — nepietiekams zināšanu līmenis, lai projektus sagatavotu. Tāpēc ir ļoti svarīgi sagatavot labus speciālistus projektu izstrādei un vadīšanai. Būtu apsveicami, ja uz ES finansējumu pretendētu ne tikai tādas pašvaldības kā Rīga, Ventspils vai Liepāja, bet arī pārējās.

Jā, Latvijas zemnieki jau ir paziņojuši, ka viņu projektiem vien ir nepieciešami šie 30 miljoni latu, kas ES fondu līdzfinansējumam ir iekļauti valsts budžetā. Es domāju, ka lauksaimniecība ir tā nozare, kurā strādājošajiem uzņēmējiem vienmēr būs augstas prasības, vajadzības, pamatojoties vai nu uz to, ka saule bijusi par karstu, vai arī to, ka lietus lijis pārāk spēcīgi. Lai arī runā, ka lauksaimniecība Latvijā nīkuļo, tomēr, salīdzinot ar situāciju citās Eiropas valstīs, varam redzēt, ka ar to Latvijā nodarbojas aptuveni 19 procentu iedzīvotāju, savukārt Eiropas valstīs 3–4 procenti.

Profesionāli sagatavoti projekti un interešu lobēšana Eiropā ir svarīga ne tikai uzņēmējiem un pašvaldībām, bet arī Latvijai un citām mazajām valstīm, lai kopīgi aizstāvētu savas intereses. Ceru, ka pēc pieciem gadiem, kad mēs varēsim analizēt to, kā esam izmantojuši ES līdzekļus, varēsim secināt, ka esam bijuši tikpat veiksmīgi kā Īrija.

“DIENAS BIZNESS”; pēc B. Brigmanes raksta “Visam naudas nepietiek”