• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ziņu aiz ziņas, par domu aiz domas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.2003., Nr. 154 https://www.vestnesis.lv/ta/id/80644

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar stabilu drošības garantiju izpratni

Vēl šajā numurā

04.11.2003., Nr. 154

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par ziņu aiz ziņas, par domu aiz domas

• Arhitekte Zaiga Gaile: “Es tiešām brīnos par mūsu arhitektūras skolu, kas ir apstājusies 70. gadu Eiropas modernistu domāšanas līmenī, kuru vecā Eiropa jau sen ir pārdzīvojusi. Vīzija par debesskrāpjiem viņiem joprojām liekas kaut kas vērtīgs.”

Pēc “DIENAS”

 

• Miljonārs Kaspars Viškints vēlas atjaunot Zēlustes muižu (Šerpmuižu) Rīgā iepretī Brīvdabas muzejam. Rekonstrukcijai nepieciešami ap miljonu latu. Muižā dzīvos pats miljonārs, taču viņam jāievēro stingri Rīgas domes nosacījumi: jāsaglabā vēsturiskajai kultūrainavai raksturīgais reljefs, jāveic parka dendroloģiskā izpēte, jāsaglabā tā vēsturiskie elementi, apkārtne jāiekārto pēc tradicionālajiem Rīgas muižiņās praktizētajiem principiem. Pāris reižu gadā Zēlustei jābūt pieejamai publiskai apskatei.

Pēc “DIENAS BIZNESA”

 

• Dr.hist. prof. Heinrihs Strods: “Man izdevās dabūt atskaiti par 1949. gada izvešanām. Ieklausieties tikai: savu tautiešu deportācijā piedalījās pāri par 35 000 Latvijas aktīvistu! Tie nebija krievi, čekisti vai sarkanarmieši, bet latvieši!”

Pēc “NEDĒĻAS”

 

• Kultūrkritiķis Pēteris Bankovskis: “Lai ko arī teiktu jauntautiskie uzņēmējgara aktīvisti, Kārļa Skalbes “Pasaka par vērdiņu” ir un paliek latviskajai [kultūr]ainavai būtiskāka par visiem starptautiskajiem panākumiem un pasākumiem. Nešaubīgi arī tās nabaga laimes klusās, pelēkās asariņas dēļ, kas avota ūdeni padarīja rūgtu. Taču galvenais ir kas cits — atziņa, ka “tu gribēji būt kungs, bet biji un paliki tikai pirtnieks, pirtnieks”... Tas nekas, ka tev bankā miljoni un kabatā Londonas biznesa skolas vai Hārvarda universitātes diploms.”

Pēc “DIENAS”

 

• Krievu vēsturnieks Vladimirs Perederijs: “Tā kā esmu pirmskara uniformu cienītājs, mani mazliet apbēdina, kā Latvijas armijas karavīri izskatās mūsu dienās. Protams, nav iespējams saglabāt vecās formas, taču vajadzēja būt kaut kam nacionālam. Pašreizējās Latvijas armijas formas atgādina kaut kādu vidējo NATO standartu, kuru patiesībā NATO nevienam nav uzspiedusi. Ar ko atšķiras amerikāņu karavīrs no latviešu karavīra? Tā uzreiz nemaz nepateiksi.”

Pēc “LAUKU AVĪZES”

 

• Ievas Akurāteres dziedātās Atmodas laika himnas “Manai tautai” komponiste ir Amerikas latviete Brigita Ritmane, vārdu autors — viņas tēvs Andris. Andris Ritmanis: “Kad, viesodamies Latvijā, braucu ar taksometru un šoferis uzzināja, ka esmu dziesmas vārdu autors, viņš par braucienu neņēma man naudu. Es nekad nebūtu iedomājies, ka dziesmai var būt tik nozīmīga vieta Latvijas cilvēku apziņā.”

Pēc “BRĪVĀS LATVIJAS”

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!