Par kluso Liepāju, kas zina, ko grib

Kamēr ap Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldi un attīstību bango politiskās kaislības, Latvijas trešā lielākā osta — Liepāja — turpina attīstīties. Salīdzinoši lēnāk, toties konsekventi un skaidri zinot, ko vēlas sasniegt. Ir divi neapstrīdami fakti. Pirmais — Liepājas osta attīstās: kravu apgrozījums ir palielinājies no 2,3 miljoniem tonnu 1999. gadā līdz 4,3 miljoniem tonnu pērn, tātad gandrīz dubultojies. Otrais — šeit ne tikai nav vērojami politisko partiju cīniņi par ietekmi Liepājas ostā, bet arī tur strādājošie uzņēmēji, vismaz publiski, nekonfliktē.

Viens no iemesliem, kāpēc Liepājas osta attīstās vienmērīgi, ir neatkarība no kādas konkrētas kravu grupas. Proti, Liepāju mazāk skar politizētais naftas un naftas produktu eksporta un tranzīta tirgus Krievijā, kurā notiekošais tik negatīvi ietekmējis Ventspili.

Par ostas attīstību Liepājas mērs Uldis Sesks un SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš runā optimistiski. Tēze par politiski motivētu strauju Kaļiņingradas un Klaipēdas ostu attīstību (runa ir par t.s. 2K projektu, ko lietuvieši lobē Maskavā; tā jēga — tādu nosacījumu radīšana, lai Krievijas eksporta kravas vairāk tiktu Klaipēdai un Kaļiņingradai) tiek vērtēta skeptiski — ekonomiskais izdevīgums tomēr esot svarīgāks par politiskiem lēmumiem (šim viedoklim, vērojot Krievzemē notiekošo, gan varētu nepiekrist).

Par lielāko izaicinājumu U. Sesks un G. Krieviņš atzīst to, ka ostā vēl ir palikušas brīvas teritorijas, bet to apgūšanai ir nepieciešami ļoti prāvi līdzekļi, kas vietējiem nav pa spēkam, jo runa ir par faktiski aizaugušām pļavām. Lieli ieguldījumi būs nepieciešami arī Karostas sakārtošanā — šī teritorija aizņem 47% no SEZ kopējās platības, tomēr vismaz pagaidām tā turpina dzīvot savu, ekonomiski neaktīvu dzīvi.

U. Sesks uzsver, ka Liepāju nevajadzētu asociēt tikai ar ostu — pilsētā ir attīstīta rūpniecība (rūpniecības kopapjoms uz vienu iedzīvotāju Liepājā ir 1602 lati, savukārt Latvijā vidēji — 851 lats), liepājnieki lepojas ar vietējo kultūras dzīvi, tiekot attīstīts tūrisms.

Pilsētas tēla dažādošanas centienus var saprast, jo pēdējo gadu pieredze liecina, ka koncepcija par Latviju kā tiltu starp Krievijas dabas bagātībām un pasaules tirgiem nav nemaz tik neapstrīdama, kā tas liekas, vadoties pēc biznesa loģikas. Skeptiķi norāda ne tikai uz Krievijas (tas pats attiecas arī uz Baltkrieviju, kuras tranzīts ir būtisks Latvijas ostām) manieri ekonomiskos mērķus pakārtot politiskajiem mērķiem, bet arī uz to, ka mūsu austrumu kaimiņi attīstās un pretendē starptautiskajā darba dalīšanā ieņemt augstāku hierarhisku nišu par izejvielu piegādātāju. Problēmu var formulēt tā: vai austrumu kaimiņvalstu tranzītkravu apjomi Baltijas ostām, t.sk. Liepājai, būs pietiekami? Atbilde ir apstiprinoša: starptautiskajos tirgos ir vērojams izejvielu cenu kāpuma tendences sākums. Tas nozīmē, ka izejvielu plūsma no NVS reģiona uz pasaules tirgiem nesamazināsies un jautājums, vai mazajā Latvijā ir vieta trim lielām ostām, kļūst neaktuāls.

“NEDĒĻA”; pēc M. Zandera raksta “Liepājas osta: small is beautiful”