Par Eiropas naudas siekiem un sieciņiem

Piekto daļu no Latvijai atvēlētajiem Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļiem pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, mācību iestādes un uzņēmēji varēs iegūt vienam no svarīgākajiem uzdevumiem — cilvēku zināšanu papildināšanai un dot iespēju viņiem apgūt jaunas iemaņas. Naudu projektiem, kuri vērtējami kā vieni no svarīgākajiem un kuru galvenais mērķis būs bezdarba samazināšana, izglītošana un sociālās atstumtības izskaušana, varēs saņemt no Eiropas Sociālā fonda (ESF). Latvijā plāno nākamgad iztērēt ap 30 miljonu latu ESF naudas, kas ir aptuveni ceturtā daļa no trijos gados plānotās summas. Lai arī fonda līdzekļu daļa vairāk nekā pusmiljarda latu ES strukturālo fondu kopējā naudas upē ir tikai 21,2%, Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze liecina, ka ieguldījumi cilvēku izglītošanā un pārkvalifikācijā dot vislielāko ieguldījumu valsts izaugsmē un tam līdzekļus nevajag žēlot. Patlaban Latvija visvairāk naudas (32,58%) gatava atvēlēt infrastruktūras projektiem.

Par ESF naudas sadali Latvijā atbildīgo divu starpniekinstitūciju — Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) un Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūras (PIAPA) — amatpersonas kā būtiskāko problēmu, kas traucē sagatavoties fonda apguvei, min pusgatavo Latvijas Attīstības plānu (LAP), kuru joprojām saskaņo Latvija un EK. Plānam ir jānosaka galvenās prioritātes, kam struktūrfondu naudu tērēs. Zinot tās, varēs izstrādāt tā saucamo LAP papildinājumu, kurā ļoti detalizēti tiks uzrakstīts, kāda veida projekti varēs pretendēt uz atbalstu, kas valstij pašlaik ir svarīgāks un kādi būs vērtēšanas kritēriji (piemēram, bezdarbniekiem labāk mācīt datorprasmes vai kosmetologa iemaņas, kurš uzņēmējs varēs pieteikt angļu valodas kursus saviem darbiniekiem). Ierēdņi sūrojas, ka nav skaidra arī projektu finansēšanas kārtība un vai valstij pietiks naudas līdzfinansēšanai. Trūkst Finanšu ministrijas izstrādātu starpniekinstitūciju akreditēšanas kritēriju (bez akreditācijas iestādes nevar piedalīties ES naudas dalīšanā). FM patlaban gatavo visus trūkstošos dokumentus, kam jābūt līdz gada beigām, un cer, ka Rīgā paredzētās sarunas par LAP būs pēdējās un līdz gada beigām plānu oficiāli apstiprinās EK.

Līdzīgi kā nauda infrastruktūrai, arī sociālā fonda līdzekļi pirmām kārtām varētu aiziet lielo, valsts mēroga projektu īstenošanai. Labklājības ministrijas, kuras pārziņā ir NVD, parlamentārā sekretāre Ilze Stobova uzsver, ka jau tagad valstī ir atvēlēta nauda noteiktu problēmu risināšanai, piemēram, invalīdiem domāto subsidēto darba vietu izveidei, arī bezdarbnieku mācībām. Šīs programmas varēs turpināt arī no ESF. Daudzus projektus kopīgiem spēkiem vajadzēs realizēt gan pašvaldībām, gan valstij. «Pašvaldības vislabāk var redzēt, kur ir problēmas,» viņa uzsver un piebilst, ka sekmīgai fonda apguvei pašvaldībām būs jāspēj vienoties savā starpā. I.Stobova cer, ka pietiekami aktīvi fonda apguvē būs arī uzņēmēji. Turklāt uzņēmēju projektiem būšot zaļā gaisma, jo viņi ir gatavi riskēt ar savu naudu. «Valsts un pašvaldības ar savu naudu tā riskēt nevar, tāpēc vērtēšanas kritēriji būs stingrāki,» uzsver I.Stobova.

Uz lielo projektu pusi sliecas arī atbildīgā par izglītības projektiem PIAPA. Aģentūras vadītāja Dita Traidās uzsver, ka jau tagad ir zināmi potenciālie naudas saņēmēji — profesionālās izglītības skolas un augstākās mācību iestādes. Viens no pirmajiem projektiem, kas varētu pretendēt uz ES atbalstu, ir profesionālās izglītības satura modernizācijas projekts, kurš skars vairākus desmitus skolu.

PIAPA ir gatava viena pati strādāt ar izglītības projektiem, un potenciālajiem naudas gribētājiem būs jādodas tos iesniegt aģentūras birojā Rīgā, taču ar nodarbinātības un sociālās atstumtības projektu pieņemšanu ir daudz sarežģītāk, jo NVD daļu no saviem darbiem gatava pārlikt uz citu iestāžu pleciem. Viena no tām būs Latvijas Attīstības aģentūra (LAP), kura pieņems projektus no uzņēmējiem. NVD par sociālo fondu atbildīgās daļas pagaidu vadītāja Diāna Jakaite pieļauj, ka pētījumus par sociālo atstumtības riska grupām varētu uzticēt Sabiedrības integrācijas fondam. Savukārt pašvaldības projektus varēs iesniegt NVD. Dienests jau tagad ir izveidojis savas pārstāvniecības Latvijas reģionos (Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs). Reģionos gatava darboties arī LAA. Ne NVD, ne PIAPA nepieņems galīgos lēmumus par projektu atbalstu. Tās tikai pārbaudīs, vai pieteikumos ir visa informācija. Naudu sadalīs speciāli LM un Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotas komisijas, kurās būs ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

«Ir jānodrošina maksimāla atklātība, kā nauda tiek sadalīta,» paskaidroja I.Stobova. Viņa piebilda, ka komisijas strādās nepārtraukti un tas nekavēs ātri pieņemt lēmumus.

“DIENA”; pēc A. Pelanes raksta “Sociālais fonds piedāvās makšķeri”