Lai mazinātos naudas ietekme uz politiku

Par priekšlikumiem partiju finansēšanas sistēmā

Ir jāizbeidz partiju “bruņošanās sacensība”, kas īpaši saasinās priekšvēlēšanu laikā, prasot reklāmas un aģitācijas pasākumos ieguldīt arvien lielākus līdzekļus — gandrīz vienprātīgi atbalstot nepieciešamību ierobežot partiju izdevumus, piektdien, 31.oktobrī, sabiedriskās politikas centra “Providus” rīkotajā diskusijā “Partiju finansēšana: ko mainīsim?” atzina Saeimā iekļuvušo partiju pārstāvji un eksperti.

8.Saeimas vēlēšanu kampaņa partijām izmaksāja aptuveni 6,3 miljonus latu jeb nepilnus piecus latus uz vienu vēlētāju, kas vairākkārt pārsniedz citu Eiropas valstu rādītājus. Dažādi neatkarīgi pētījumu avoti aprēķinājuši, ka vēlēšanu gados partiju izdevumi pieaug vidēji par 67 procentiem (robežās no 30 līdz pat 93 procentiem). Priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu īpatsvars sasniedz pat 80 procentus no kopējiem partiju izdevumiem (vidēji partijas šim nolūkam tērē aptuveni 63 procentus no saviem līdzekļiem). Arvien dārgākās vēlēšanu kampaņas pieprasa arvien lielākus ienākumus partiju kasēs. Tas savukārt liek meklēt arvien jaunus ienākumu avotus un stiprina partiju koruptīvās saites ar lielākajiem šo finanšu avotu turētājiem. Situāciju vēl pasliktina vājā valsts kontrole pār partiju ienākumu atbilstību likumam un nespēja pārkāpumu gadījumos piemērot reālus sodus.

Lai mainītu iepriekšminēto situāciju un uzlabotu partiju finansēšanas sistēmu, kā arī pastiprinātu kontroli pār to, vienlaikus nodrošinot lielāku atklātību par partiju ienākumu avotiem un tēriņiem, savus priekšlikumus piektdienas diskusijā piedāvāja gan neatkarīgi politologi un sabiedrības procesu pētnieki, gan valsts likumdevēja vara un izpildvara. Šobrīd savu risinājumu piedāvā gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Valsts kanceleja, kurai izstrādāt priekšlikumus partiju finansēšanas sistēmas maiņai uzdevis Ministru prezidents Einars Repše.

Saeimā pastāvošo problēmu risinājumus meklē gan Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisija, gan īpaši izveidota darba grupa politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumdošanas izmaiņām.

KNAB pieprasa stingrāku kontroli

Jau teju pirms mēneša KNAB iesniedza Saeimā savus priekšlikumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, vienlaikus rosinot izmaiņas arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Lai arī Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisija radikālākos KNAB priekšlikumus, piemēram, aizliegumu ziedot juridiskām personām, noraidīja, tomēr KNAB priekšnieka vietas izpildītāja Juta Strīķe diskusijā atgādināja šo priekšlikumu rašanās cēloņus un problēmas, ko tie risinātu.

J.Strīķe atgādināja, ka KNAB priekšlikumi radušies, balstoties uz nelielu pieredzi, jo KNAB partiju finanses pārbauda tikai no šā gada 1.februāra. Tomēr arī šajā nelielajā laika posmā veiktajās pārbaudēs atklāts daudz likumdošanas nepilnību un kontroles sistēmas trūkumu. Pirmkārt, KNAB vadītāja uzsvēra nepieciešamību noteikt striktu atbildības sadalījumu par konstatētajiem pārkāpumiem. Pēc KNAB uzskata, no partijām nevar prasīt atbildību par lietām, ko tās pašas nav spējīgas pārbaudīt. Piemēram, partijas var saukt pie atbildības par anonīmu ziedojumu pieņemšanu, bet nevar tām likt atbildēt par starpniecības gadījumiem. KNAB piedāvā par ziedošanu ar starpnieka palīdzību lielāko likuma bardzību vērst pret starpniecības iniciatoru, nevis pašu starpnieku, ko labprātīgas atzīšanās gadījumā KNAB piedāvā atbrīvot no soda vispār.

KNAB stingri pastāv uz tiesībām prasīt no ziedotāja naudas avotu likumības pierādīšanu. To, ka tas ir nepieciešams, J.Strīķe pamato ar faktu, ka no 500 fiziskajiem ziedotājiem, ko KNAB līdz šim uzaicinājis sniegt paskaidrojumus, 65 procentiem ziedotās summas nav atbildušas deklarētajiem ienākumiem. Lielākoties visi šie ziedotāji atsaukušies uz seniem iekrājumiem, kuru izcelsmi un pastāvēšanu vairs nav iespējams kontrolēt.

Lai arī pašlaik KNAB ierosinājums aizliegt ziedot juridiskajām personām nav guvis atbalstu Saeimā, J.Strīķe pauda viedokli, ka šādam aizliegumam tomēr būtu jābūt. Juridisko ziedotāju īpatsvars nav liels — aptuveni 13 procenti no kopējā ziedotāju skaita, norādīja KNAB vadītāja. Taču, ziedojot ar juridisko firmu starpniecību, ir viegli apiet divas likuma normas — fiziskajām personām noteiktos ziedojumu ierobežojumus un aizliegumu ziedot ārzemniekiem, secinājis KNAB.

Valsts kanceleja atbalsta partiju finansēšanu no budžeta

Valsts kancelejas izstrādātos priekšlikumus partiju finansēšanas sistēmas maiņai un uzlabošanai diskusijā prezentēja Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta direktores vietniece Baiba Pētersone. Viņa uzsvēra, ka katrs Valsts kancelejas priekšlikums ir vērsts uz vienu mērķi — mazināt naudas ietekmi politikā. Par vienu no galvenajām problēmām mērķa sasniegšanā un reālu izmaiņu panākšanā B.Pētersone minēja tiešo ieinteresētību — ieinteresēti ir gan politiķi, kurus partiju naudas jautājumi skar nepastarpināti, gan masu mediji, kuriem priekšvēlēšanu periods ir “pļaujas laiks”...

Valsts kanceleja uzskata, ka atbalstāma ir lielākā daļa ideju, kas vērstas uz partiju izdevumu samazināšanu — gan reklāmas, gan priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu ierobežošana, gan limita noteikšana priekšvēlēšanu kampaņām, bet vienlaikus uzsver, ka šie pasākumi būtu ieviešami kompleksi, jo tikai tā tiks panākts vēlamais efekts.

Radikāls ir Valsts kancelejas ierosinājums finansēt partijas no valsts budžeta. Valsts kanceleja uzskata, ka tādējādi partijas tiks finansētas no legāla un neitrāla līdzekļu avota — nodokļu maksātāju naudas. Valsts budžeta finansējums ļaus arī reāli sodīt partijas par pārkāpumiem — šobrīd tas lielākoties nav iespējams, jo pārkāpuma konstatēšanas brīdī partijas kase nereti jau ir tukša. Valsts finansējums, kas visām partijām tiktu dalīts pēc skaidri noteiktiem principiem, ļautu vēlētājiem arī labāk saprast, cik racionāli katra partija rīkojas ar tai atvēlētajiem līdzekļiem.

Valsts kanceleja atbalsta aizliegumu ziedot juridiskajām personām un uzskata, ka būtu samazināma arī maksimālā ziedojumu summa fiziskajiem ziedotājiem, kas pašlaik ir 10 000 latu gadā.

Partiju viedokļi dalās

Saeimā pārstāvēto politisko partiju biedri gandrīz vienprātīgi atbalstīja ierosinājumus noteikt limitu partiju tēriņiem priekšvēlēšanu laikā. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšsēdētājs Māris Grīnblats norādīja, ka atbalsta izdevumu samazināšanu, bet tam ir jābūt kompleksam pasākumam ar ieņēmumu ierobežojumiem. Viņš pauda viedokli, ka fizisko un juridisko personu ziedojumiem jābūt ar vienādiem ierobežojumiem un ka valstij ir jāatrod veids, kā panākt ziedojumu legalitātes pārbaudes maksimālu pietuvināšanu aktīvākajam ziedojumu saņemšanas laikam, kas padarītu kontroli efektīvāku.

Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Arnolds Laksa uzskatīja, ka valstij pastiprināta uzmanība ir jāpievērš priekšvēlēšanu izdevumu kontrolei, izmeklējot arī tādas parādības kā slēptā reklāma un antireklāma jeb apmelošanas kampaņas. Par galveno uzdevumu partiju finansēšanas sistēmas maiņai A.Laksa uzskata priekšvēlēšanu izdevumu samazināšanu, kura sekmīga realizācija, viņaprāt, atvieglo darbu partiju ieņēmumu sakārtošanā un pārbaudē.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Augusts Brigmanis atzīmēja, ka partiju finansēšanu no valsts budžeta ZZS jau ir atbalstījusi savos statūtos un uzskata par uzdevumu ilgākam laika periodam. Tomēr A.Brigmanis arī norādīja, ka ziedotājus kā partiju finansēšanas avotu vajadzētu saglabāt, diskutējams ir jautājums par fizisko personu ziedojumu aizliegšanu.

Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns savukārt teica, ka partiju finansēšanas sistēmas maiņai ir jēga tikai tad, ja mainās visa politiskās darbības vide, kuras sakārtošanā partiju finansēšanas jautājums ir tikai viens solis. Viņš atbalstīja partiju izdevumu samazināšanu un vienlaikus uzsvēra, ka gadījumā, ja tiktu pieņemti visi diskusijā izskanējušie ierobežojumi, iznāktu ļoti labs partiju finansēšanas likuma variants.

Tautas partijas pārstāvis Mihails Pietkevičs savukārt ieteica akcentēt atklātības nodrošināšanu: skaidri paust kas un cik kurai partijai ir ziedojis un vai ziedotā nauda iegūta legālā ceļā. Viņš uzskata, ka juridisko personu ziedojumu aizliegšanai vēl nav pienācis laiks. Tāpat M.Pietkevičs atbalstīja ideju, ka ziedotājam nevar likt ciest par to, ka tas ir atbalstījis kādu partiju. Viņaprāt, tikai maksimāla atklātība ziedotāju jautājumos ļaus vēlētājiem pašiem izdarīt savus secinājumus.

Savukārt partijas “Jaunais laiks” pārstāvis Ainars Latkovskis norādīja, ka partiju finansēšanas sistēmas maiņai būtu jābūt vērstai uz to, lai partijas padarītu vienlīdzīgākas un neatkarīgākas no naudas, ko tās var atļauties tērēt reklāmai. Viņš atbalsta juridisko personu ziedojumu aizliegumu kompleksā ar partiju finansēšanu no valsts budžeta, bet ne agrāk kā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore