Lai profesionāla apsardze

Par ieslodzījuma vietu kvalificētu drošību

Foto: A.F.I. Šķirotavas cietuma priekšnieks Valdis Bruners, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis — monitori redz visu

Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks un Ieslodzījuma vietu departamenta vadītājs Dailis Lūks pasākumā, kurā Iekšlietu ministrijas sardzes pulks nodod TM Ieslodzījuma vietu pārvaldei ārējās apsardzes funkcijas

Aizvadītajā vējainajā sestdienā, 1. novembrī, pie Šķirotavas cietuma cita pēc citas apstājās vieglās automašīnas, ārējā pagalmā pulcējās ikdienai neierasti daudz gan speciālajos formas, gan civilapģērbos tērptu cilvēku. Viņu vidū — tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dailis Lūks, cietuma vadība, vēl citas amatpersonas un visai kupls plašsaziņas līdzekļu pārstāvju pulks. Šis notikums bija tādas ievērības vērts, jo notika profesionālās apsardzes pieņemšana šajā — nu jau pēdējā — ieslodzījuma vietā. Tagad visi cietumi valstī ir pārgājuši uz pilnu profesionālo apsardzi.

Pēc tam kad Šķirotavas cietuma priekšnieks pulkvežleitnants Valdis Bruners ziņoja tieslietu ministram A. Aksenokam par gatavību pārņemt cietuma apsardzi, norisa iepriekšējās apsardzes vīru maiņa ar profesionāli sagatavotiem sargiem. Kopumā viņi ir 48, vienā maiņā strādā 24 cilvēki.

Pēc tam bija cietuma apskate. Žurnālistiem un citiem viesiem bija iespējams apskatīt izremontētās sardzes telpas, videonovērošanas monitorus, caurlaižu telpu, cietuma teritoriju un dzīvojamo zonu. Šeit ir gan klubs, sporta zāle, kurā var spēlēt basketbolu, trenažieri, gan kapela, kur ielūkoties un reizēm parunāties ar kapelānu, palasīt reliģiska rakstura literatūru un pārdomāt savu dzīvi. Apmeklētājus ieveda arī cietuma virtuvē, kur gatavoja pusdienas un smaržoja pēc zirņu zupas un kotletēm. Nogaršot šādu zupu varēja arī tieslietu ministrs, un šķita, ka bija visai apmierināts. Viesi ielūkojās kopmītnes tipa telpā, kur mitinās vairāki desmiti ieslodzīto, kā arī izstaigāja metālapstrādes un kokapstrādes darba telpas, kas brīvdienā gan bija tukšas.

Kā vēlāk preses īssaietā atzina gan aizsardzības, gan tieslietu ministrs, te un arī citās ieslodzījuma vietās paveikts liels darbs, lai tās un apsardze atbilstu Eiropas prasībām.

Tieslietu ministrs A. Aksenoks uzsvēra, ka ir beidzies svarīgs posms, lai no obligātā militārā dienesta kareivju iesaistīšanas cietumu apsardzē pārietu uz profesionālo apsardzi. Pirmā koncepcija par nepieciešamību nomainīt aktīvā karadienesta kareivjus ar profesionālo apsardzi tika pieņemta Ministru kabinetā jau pirms vairākiem gadiem. Pirmā cietuma nodošana

Šķirotavas cietumā profesionālās apsardzes pieņemšanas reizē — Iekšlietu ministrijas Sardzes pulks nodod Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei ārējās apsardzes funkcijas; Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa un Sardzes pulka komandieris Vjačeslavs Koržanovs svarīgajā brīdī

profesionāļu rokās notika 1998. gada 1.martā Daugavpils Grīvas cietumā. Līdz 1999. gadam apsardzes maiņa tika veikta pavisam septiņos cietumos, bet pēc tam šim mērķim pārtrauca finansējumu. Apsardzes problēma kā viena no būtiskākajiem trūkumiem tika minēta Starptautiskās spīdzināšanas novēršanas komisijas galaziņojumos par situāciju Latvijas ieslodzījuma vietās. Valdība konkrētu pasākumu koncepciju par pāreju uz profesionālo apsardzi atkārtoti akceptēja 2001. gada 16. oktobrī. Šajā laikā —divos gados — apsardze tika nomainīta septiņos cietumos: 2002. gadā Jēkabpils, Matīsa un Valmieras, bet šogad — Brasas, Pārlielupes, Jelgavas un beidzot Šķirotavas cietumā. Lai šo uzdevumu izpildītu, darbā tika pieņemti un apmācīti vairāk nekā 700 apsargi. Reģionos pārsvarā tie ir vietējie iedzīvotāji.

Finansējums tika piešķirts no programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2002. un 2003. gada budžetiem, no vienas puses, bet no otras — līdz ar funkciju pārdalīšanu, nošķirot Iekšlietu ministrijas Sardzes pulkam paredzētos līdzekļus un nododot tos Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) 73 procenti no tā līdzšinējā finansējuma. Kopējais finansējums šā procesa īstenošanai divos gados ir aptuveni 4,3 miljoni latu. Tie izlietoti personāla mācībām, apsardzes elektronisko sistēmu, dažādu komunikācijas būvju un personāla sadzīves apstākļu uzlabošanai. Turpmāk profesionālā apsardze IeVP budžetā izmaksās aptuveni divus miljonus latu gadā.

Aizsardzības ministrs Ģ.V. Kristovskis arī pauda gandarījumu par pēdējos gados paveikto, atcerējās: vēl pirms kāda laika tika saņēmis obligātajā karadienestā iesaukto jauniešu tuvinieku vēstules, kurās mātes izteikušas sarūgtinājumu, ka dēliem karadienesta laikā jāapsargā cietumi, nevis jāmācās aizstāvēt savu dzimteni. Tagad šis paradokss ir novērsts. Aizsardzības ministrija atrada iespēju sniegt palīdzību profesionālajai apsardzei nepieciešamā apģērba un daļēji arī ieroču sagādāšanā. Skaidrs, ka profesionālie apsargi, kuri gados ir vecāki nekā jauniesauktie obligātā dienesta kareivji, spēs kvalitatīvāk veikt savus pienākumus. Divus mēnešus viņi apguva nepieciešamos likumdošanas pamatus, praktiskās iemaņas speciālajā Dzintaru mācību centrā. Iepriekš notika zināma atlase, ievērojot veselības stāvokli, nepieciešamo — vismaz vidējo — izglītību un pārbaudot iepriekšējās darba un dzīves gaitas. Bet reformas rezultātā Nacionālie bruņotie spēki varēs palielināt obligātajā militārajā dienestā iesaucamo skaitu par vismaz 2500 personām.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa atcerējās 1992. gadu, kad ministrijai vajadzējis pārņemt cietumu apsardzi un puišiem nebijis ne formas tērpu, ne tāda aprīkojuma, kāds ir tagad. Tikai žēl, ka pāreja uz profesionālo apsardzi tā ieilgusi ... Iekšlietu ministrija arī turpmāk nodrošinās ieslodzīto konvojēšanu no cietuma uz tiesām un pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām.

Preses īssaietā žurnālistus interesēja, kā tika izraudzīta un apmācīta profesionālā apsardze, cik šiem sargiem liels atalgojums, vai pirms valsts svētkiem gaidāmā amnestija varētu skart šajā un citos cietumos ieslodzītos. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks D.Lūks pastāstīja par sargu mācībām, ka pašlaik viņu alga ir 120 latu pēc nodokļu nomaksas, turklāt iepriekšējā nedēļā Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par ieslodzījuma vietu darbinieku algām, taču daudz kas būs atkarīgs no reālām iespējām. Tieslietu ministrs piebilda, ka nākamā gada valsts budžetā tiek paredzēts piešķirt 700 000 latu ieslodzījuma vietu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Lai gan likums par amnestiju vēl nav pieņemts, tas tomēr varētu attiekties uz daļu no ieslodzītajiem par mazākiem pārkāpumiem, sievietēm ar bērniem, invalīdiem, tiem, kuri notiesāti, nesasniedzot 18 gadu vecumu, kā arī tiesa, taisot spriedumu, ņems vērā amnestijā paredzētus apstākļus. Pēc ministra domām, nākamgad tie varētu būt ap 130 cilvēki, kurus atbrīvotu no cietuma; daļai varētu samazināt soda izciešanas laiku. Uz dažiem žurnālistus interesējošiem jautājumiem par apsardzes lomu un darba apstākļiem atbildēja arī Šķirotavas cietuma priekšnieks V. Bruners.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore

Foto: A.F.I.