Eiropas un visas pasaules kopīgo drošību

Piektdien, 31.oktobrī, NATO ģenerālsekretāra vietnieks Džons Kalstons piedalījās LATO starptautiskajā konferencē un tikās ar amatpersonām

Piektdien, 31.oktobrī, lidostā “Rīga”: NATO ģenerālsekretāra vietnieks aizsardzības politikas plānošanā Džons Kalstons un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: A.F.I.

Tiekoties ar Valsts prezidenti

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga piektdien, 31. oktobrī, lidostā “Rīga” tikās ar NATO ģenerālsekretāra palīgu Džonu Kalstonu.

Sarunā Dž.Kalstons atzinīgi novērtēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku progresu, uzsverot, ka Latvijas armijas reforma ceļā uz profesionāliem spēkiem “notiek pareizā virzienā”. V.Vīķe–Freiberga sacīja, ka 31. oktobrī Rēzeknes rajona Audriņos atklātais trīsdimensiju radars ir šobrīd lielākais ieguldījums drošības garantēšanā, un “tas ir viens piemērs tam, kā līdzekļi no aizsardzības sektora var kalpot arī kopējai sabiedrības ikdienas drošībai”.

Pārrunātas arī NATO aktualitātes un nākamgad plānotā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Stambulā, kas apstiprinās NATO paplašināšanos.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Saeimas komisijas priekšsēdētāju

Piektdien, 31.oktobrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Džonu Kalstonu.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar NATO paplašināšanās jautājumus.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs iepazīstināja NATO ģenerālsekretāra vietnieku ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un prioritātēm. Viņš pastāstīja, ka komisijā darbojas pārstāvji no visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, un atzina, ka galvenie uzdevumi ir darbs likumdošanā aizsardzības un iekšlietu jomās, parlamentārā uzraudzība, kā arī sadarbības un sakaru nodrošināšana ar NATO dalībvalstu parlamentiem. A.Laksa atzina, ka Latvijai iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā ir viens no svarīgākajiem ārpolitiskajiem mērķiem. Runājot par Latvijas nostāju NATO integrācijas jautājumā, A.Laksa pauda viedokli, ka Latvija ir apmierināta ar NATO pievienošanās protokolu ratifikācijas gaitu. Viņš arī informēja, ka Latvijas valdība jau sagatavojusi un iesniegusi Reformu ieviešanas plānu dalībai NATO, kurā noteikti tuvākie uzdevumi un to veikšanas termiņi, kā arī norādīti līdzekļi šo mērķu sasniegšanai. Tika atzīmēta arī cīņa ar korupciju un darbs sabiedrības integrācijā.

Savukārt Dž.Kalstons augstu novērtēja Latvijas gūtos panākumus, gatavojoties dalībai aliansē un atzina, ka šis ir pārmaiņu laiks arī visām NATO dalībvalstīm kopumā. Viņš uzsvēra, ka pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV terorisms kļuvis par aktuālu draudu avotu visai pasaulei. Dž.Kalstonu arī teica, ka Latvijas militāro spēku piedalīšanās Irākas pēckara atjaunošanas procesā ir reāla garantija tam, ka nākotnē mūsu valsts tiks aizstāvēta. Viņš uzsvēra, ka Latvijai kā topošajai NATO dalībvalstij ir ļoti svarīga Nacionālo bruņoto spēku savietojamība ar NATO militārajiem spēkiem.

Sarunas gaitā pārrunāti arī jautājumi, kas skar Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Abas puses atzina, ka atbalsta eiroatlantiskās saiknes stiprināšanu un tādu Eiropas drošības un aizsardzības politiku, kas vērsta uz NATO spēju papildināšanu, nevis dublēšanu.

Saeimas preses dienests