Starp ienesīguma iespējām un ierobežojumu aplokiem

Par nākotnes, par bioloģisko lauksaimniecību

Dr. habil. oec. Arnis Kalniņš — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums — “LV” Nr.151, 29.10.2003., Nr.152, 30.10.2003.

Realizācijas daudzveidību izmantošana

Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noietā jāizmanto visi iespējamie realizācijas veidi, kanāli. Ir diezgan izplatīts uzskats, ka jāveido īpaša bioloģisko produktu tirdzniecības sistēma, lai palielinātu pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem, tā varētu sastāvēt no vairākiem posmiem.

1. Specializēti tirdziņi: uzņēmīgākie un nostiprinājušies bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāji var atvērt savas pastāvīgi darbojošās tirgus vietas kopējos pilsētu tirgos. Piemēram, Rīgas pilsētas Centrāltirgū pastāvīgā tirdzniecības stendā ik dienas savu plašo bioloģiskās labības produkcijas klāstu (rudzu un saldskābā maize, dažādi milti un klijas, maizes izstrādājumi) piedāvā SIA “Zelta kliņģeris” no Kuldīgas rajona Vārmes pagasta (bez tam “Zelta kliņģeris” savu maizi tirgo arī lielveikalos “Nelda”, “Elvi”). Tādas tirdzniecības vietas kā stendi Centrāltirgū varētu veidoties arī citiem produkcijas veidiem (medus produkcijas, piena, olu, gaļas, dārzeņu un augļu–ogu, tējas un citu produkciju).

Savu lomu bioloģiskās produkcijas realizācijā var saglabāt tā sauktais “Zaļais tirdziņš” Alberta laukumā Rīgā. Pagaidām tā ir realizācijas vieta, lai iepazīstinātu pircējus ar bioloģisko produkciju un veidotu pieprasījumu, uzzinātu pircēju loku.

Regulāra tirgošanās (piemēram, reizi nedēļā) pilsētu tirgos noteiktā laikā un noteiktās vietās ar bioloģisko produkciju būtu lietderīga un kļūtu par tradīciju.

2. Tiešā tirdzniecība: Latvijā vēl ļoti nepietiekami izmanto bioloģiskās produkcijas tirdzniecību pašā lauku saimniecībā (tā sauktā “tiešā tirdzniecība”), izņemot varbūt zemeņu pārdošanu uz lauka ogu ienākšanās laikā, ābolu realizāciju.

Virknē rietumvalstu (Austrijā, Vācijā u.c.) noteiktu tirdzniecības nišu ieņem arī pavisam tiešā tirdzniecība un tiešais integrācijas modelis (arī bioloģiskās produkcijas ieguvē). Lauku saimniecības ietvaros ir viss cikls — zemes apstrāde, lopbarības audzēšana, cūku un liellopu nobarošana, cūku kaušana, kautķermeņu sadale, uzglabāšana un pārstrāde, gala produkcijas sagatavošana un fasēšana (varbūt izņemot pāris liellopu nokaušanu tuvējā specializētajā mājlopu kautuvē 1–3 reizes mēnesī), ieskaitot gaļas izstrādājumu (arī desu, kūpinājumu u.c.) realizāciju divas reizes nedēļā savā saimniecības veikalā — piektdienās un sestdienās.

Tā ir ne tikai gaļas mājlopu izaudzēšanā, pārstrādē un realizācijā, bet arī piena un piena produktu, maizes izstrādājumu, olu un makaronu, dārzeņu, augļu–ogu sulu un vīna un citas bioloģiskās produkcijas ražošanā un realizācijā.

Tajā ietilpst arī tāds tirdzniecības veids, ka pēc pasūtījumiem notiek bioloģiskās produkcijas piegāde tieši uz mājām.

Pievilcīgs priekšnosacījums tiešās tirdzniecības modelim ir laba pirktspēja, pietiekams apkārtējo iedzīvotāju blīvums un patērētāju labās zināšanas par bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas kvalitāti un priekšrocībām.

3. Lielveikali: bioloģiskajam produktam vajadzētu arī noteikti atrasties lielveikalā līdzās parastajam produktam. Ja lielveikalu ķēdēs ar bioloģisko produkciju neies pašmāju ražotāji, noteikti te parādīsies un savu vietu ieņems importētā bioloģiskā lauksaimniecības produkcija.

Apgūstot bioloģiskās produkcijas pārdošanas tirgu lielveikalu tīklā, Latvijā jārēķinās ar dažām nopietnām vispārējām tendencēm, kurām ir globāls raksturs, bet kuras tieši skars arī Latviju.

Pirmkārt, Lietuvā ir centieni ar bioloģiskās lauksaimniecības produkciju ienākt lielveikalu ķēdēs, vispirms “T–Market” lielveikalu tīklā. Pašā Lietuvā “T–Market” tirdzniecības tīkla lielveikalos jau ir ierādīta vieta arī bioloģiskajiem lauksaimniecības produktiem. Lielveikali izstrādā bioloģisko produktu realizācijas koncepcijas, mēģinot izveidot pat atsevišķas bioloģisko produktu nodaļas. Tādējādi Latvijas tirgū varētu pastiprināti ienākt Lietuvas lauku saimniecībās saražotā bioloģiskā lauksaimniecības produkcija. Ja Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāji laikus neiekaros savu nišu lielveikalu ķēdēs, var iznākt, ka šajā gadījumā imports no Lietuvas ieņems nozīmīgu vietu.

Otrkārt, dāņi, zviedri, vācieši un citi diezgan intensīvi iepērk lauksaimniecībā izmantojamo zemi, it sevišķi Kurzemē (Latvijā ir krietni vairāk bioloģiskajai saimniekošanai atbilstošākas platības nekā šo zemju iepircēju izcelsmes valstīs) un šeit, balstoties uz savās valstīs izkoptām audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijām un jau izveidojošām tradīcijām–kārtību bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas realizācijā, var samērā ātri ieņemt atbilstošu nišu lielveikalu tīklā. Piemēram, Nīderlandē tirgus eksperti vērtē, ka nākamajos desmit gados bioloģiskās cūkgaļas īpatsvars tirgū varētu pieaugt līdz 3 procentiem tagadējo 0,6% vietā. Cūku kautuvju firma “Dumeco” piedāvā ražotājiem kooperācijā ar nīderlandiešu lielveikalu tīklu labus bioloģiskās cūkgaļas realizācijas ilgtermiņa līgumus par garantētām cenām. Šīs cenas orientētas uz produkcijas ražošanas izmaksām, un šo cenu lielums šobrīd tiek lēsts 2,50 eiro par kautsvara kilogramā.

Tātad lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām kopā ar Zemkopības ministriju ir jāveido arvien padziļinātāks dialogs par šiem jautājumiem ar lielveikalu tīkla atsevišķām ķēdēm.

4. Kooperācija: ne mazāk svarīgi ir izveidot savu kooperatīvu, kas būtu gatavs uzņemties bioloģisko produktu uzpirkšanu, lai mazumtirgotājiem nebūtu jāmeklē produkcija pa visām Latvijas bioloģiskajām saimniecībām.

Cits kooperācijas paveids balstās uz koncepciju, ka, piemēram, lopkopības novirziena lauku saimniecības apvienotu savus centienus izveidot tuvējās pilsētās savu veikalu vai veikalu tīklu, lai ik dienas tur pārdotu svaigu produkciju.

Taču, lai šos bioloģiskos produktus no visām saimniecībām sagādātu kopā, ir jābūt kooperācijai pārstrādē, fasēšanā un tirdzniecībā, ir jāiekļūst lielajās veikalu ķēdēs. Turklāt visas ES mērogā.

5. Papildu iespējas: izmantojamas arī bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas papildu realizācijas iespējas:

a) skolu, slimnīcu un pansionātu ēdienkartēs iekļaujot vairāk bioloģiskās pārtikas produktu. Piemēram, Zviedrijā piensaimnieku un zemnieku organizācijas visādā veidā reklamē pašmāju piena produktus. Īpaša vērība tiek veltīta skolām un to apgādei ar pienu — vismaz 80 procenti Zviedrijas skolēnu mācību laikā skolās saņem pienu;

b) nākotnē būs iespējams eksportēt bioloģiskās lauksaimniecības produktus. Sava veida paraugs ir eksporta operāciju darījumi Ungārijā un Čehijā. Ungārija aptuveni 90% bioloģiski ražoto produktu eksportē uz ES un Šveici. Čehijai lielākais eksporta tirgus ir Vācija (60%) un Austrija (28%), arī Nīderlande. Latvijas apstākļos tie var būt labības produkti, dārzeņi, kartupeļi, liellopu gaļa, piena produkti, ogas, biškopības un citu nelielāku nozaru produkcija (arī variantā, kad šo pašu rietumvalstu lieltirgotāji iepērk uz vietas Latvijā lielākās un sistemātiskākās partijās).

Citu pieredze bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirdzniecībā

Par vienu no perspektīvākajiem virzieniem — modeļiem bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā var pieņemt izveidojušos sistēmu Zviedrijā, vienlaikus uztverot vairākas pozitīvas nianses no citām valstīm. Bioloģiskie lauksaimniecības produkti Zviedrijā aizņem 4,5% no pārtikas preču tirgus. Vidējais saimniecības lielums ir 46 ha. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirdzniecība atrodas kooperatīvu pārziņā. Preces ir lielveikalos (Latvijā lielveikalos pārdod ļoti nedaudz), notiek arī tiešā pārdošana — no saimniecības (augļi, dārzeņi). Vēl realizāciju var papildināt ar specializētiem veikaliem un piegādi mājās. Kādas ir cenu atšķirības starp konvencionāli ražoto un bioloģiski ražoto produkciju, redzams 7.tabulā.

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā Zviedrijā vērojamas vairākas pozitīvas iezīmes, kas nosaka tās stabilitāti:

• bioloģisko pārtikas produktu vienveidīgs marķējums un sertifikācijas sistēma dod patērētājam orientāciju un uzticēšanos;

• visi lielie pārtikas preču mazumtirgotāji pārdod bioloģiskos pārtikas produktus;

• zviedru bioloģiskās lauku saimniecības un to interešu grupas ir labi organizētas. Ir sistemātiska un korekta domu apmaiņa ar saviem konvencionāliem kolēģiem;

• lauku saimniecību interesenti var ātri saņemt konsultācijas par bioloģisko lauksaimniecību. Bioloģiskās lauksaimniecības konsultēšanu veic tradicionālie konsultāciju dienesti. Kopējā sadarbība starp tradicionālām organizācijām un bioloģisko lauksaimnieku kustību Zviedrijā ir ļoti laba;

• valsts atbalsts vērsts uz to, lai uz bioloģisko ražošanu pāriet mudinātu visas nozarēm attiecīgajā lauku saimniecībā, ieskaitot bioloģisko lopkopību; atbalsts ir organizēts tā, lai izdevīgāki nosacījumi (stimuls) būtu bioloģiskajai lauksaimniecībai nelabvēlīgākos novados;

• Zviedrijas parlaments un valdība rosina, lai tuvākajos gados bioloģiskā lauksaimniecība aizņemtu līdz 20 procentiem no lauksaimniecībā apsaimniekotajām platībām (aizsākumi bioloģiskajā lauksaimniecībā datējami ar 1985.gadu, bet lielākais pieaugums šajā nozarē sākās 1995.gadā).

Tradīcijām bagāta ir arī bioloģisko produktu tirdzniecība Vācijā. Par bioloģiskās produkcijas dažādu realizācijas kanālu struktūras paraugu Latvijai var kalpot pašreizējā Vācijas pieredze.

Vācijā pārtikas preču mazumtirdzniecība ir stagnācijas līmenī vai apjomu ziņā pat sarūk. Taču par bioloģiskās lauksaimniecības produkciju interese ir, un tāpēc šajā segmentā ir iespējams apgrozījuma palielinājums. Bioloģiskās produkcijas daļa Vācijā, pēc dažādiem avotiem, ir no 1,7% un pat vairāk nekā 3% no kopējā pārtikas apgrozījuma. Bioloģiskās produkcijas apgrozījums iekšzemē tiek vērtēts no 2 līdz 3 miljardiem eiro.

Vispirms ir ievērojams tiešās tirdzniecības īpatsvars, kas sasniedz ap 15 līdz 20%. Tālāk lielākais bioloģiskās produkcijas tirgus pieaugums ir konvencionālajā pārtikas produktu mazumtirdzniecības tīklā, kur tiek pārdots apmēram 33% no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas. Trešais realizācijas kanāls ir pārdevumi specializētos dabīga uztura veikalos, veidojot ap 29%. Atlikusī daļa — 20% — tiek realizēti ēdināšanas uzņēmumos, piegādes un izsūtīšanas veikalos, gastronomijā.

Kas no citu pieredzes

var noderēt

Investīcijas Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai katrā konkrētajā saimniecībā ir attaisnojamas ar nosacījumu, ka skaidrs ir produkcijas realizācijas veids un drošums. Vislabāk izšķirties par turpmākām investīcijām šajā sektorā tad, kad attiecīgās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir uzkrājis nelielu pieredzi sava saražotā reālai realizācijai.

Ekonomiski pamatotas ir investīcijas bioloģiskās produkcijas pārstrādē, it sevišķi apvienojoties, veidojot kopējus pārstrādes uzņēmumus. Pagaidām, pirmkārt, tirgū piedāvā galvenokārt neapstrādātus produktus. Otrkārt, ir vērojama pārstrādes uzņēmumu nepietiekama sagatavotība šo produktu ražošanai, īpaši bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu pārstrādāt atsevišķi no konvencionālā saimniekošanā iegūtām. Treškārt, pastāv arī trūkumi bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu un produktu kvalitātes izvērtējumā (mikrobioloģiskie, fizikāli ķīmiskie rādītāji). Lietderīgi arī koncentrēt bioloģiskās saimniecības pēc iespējas tuvāk pārstrādes uzņēmumiem, lai būtu vieglāk piesaistīt investīcijas.

7.tabula

Bioloģisko produktu cenas Zviedrijā, eiro/kg