Lai dzīvotu un justu ar veselu sirdi

Piektdien, 31. oktobrī, notika ārstu kardiologu un neiroķirurgu konference “Sirds un asinsvadu slimības. Mūsdienīga profilaktiskā terapija — kvalitatīvākai sabiedrības veselībai”. Par Latvijas situāciju šajā kontekstā, kā arī profilakses lielo nozīmi informēja Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Dr. med., asoc. prof. Uldis Kalniņš, Latvijas Kardiologu biedrības viceprezidents Dr. habil. med., prof. Andrejs Kalvelis un Latvijas Neiroķirurģijas asociācijas prezidents Dr.habil. med., asoc. prof. Valdis Keris.

2001. gadā visā pasaulē no sirds un asinsvadu slimībām ir nomiruši 56 miljoni cilvēku. Eiropas Savienībā 20 miljoniem cilvēku ir sirds koronāro asinsvadu slimības. Latvijā diemžēl nav datu, cik ir šādu slimnieku, jo šo saslimšanu atklāšana, uzskaite un reģistrēšana prasa naudu un laiku. Taču ir dati par to, ka Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis — 56% gadījumu. Latvijā gadā vidēji ir 5000 cilvēku ar miokarda infarktu. Latvija saslimstībā un mirstībā no sirds un asinsvadu slimībām ir pirmajā vietā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā. Problēma ir tā, ka sirds un asinsvadu slimības cilvēkam var būt slēptā veidā, slimnieks to var nejust līdz brīdim, kad viņu piemeklē infarkts vai insults. Tādēļ cilvēkiem vajadzētu izvairīties no dažādiem riska faktoriem, kas veicina saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām, — smēķēšanas, paaugstināta holesterīna līmeņa, paaugstināta asinsspiediena, kā arī liekā svara. Latvijā šo riska faktoru izplatība ir ļoti augsta — 20% sieviešu un 44% vīriešu smēķē, paaugstināts asinsspiediens ir 40% sieviešu un 50% vīriešu, palielināts ķermeņa svars ir 56% sieviešu un 54% vīriešu. Tas arī izskaidro iedzīvotāju biežo saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām.

Uz “LV” jautājumu, vai nabadzība arī ir riska faktors, dakteris V. Keris atbildēja apstiprinoši, sakot, ka nabadzīgiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt, jo, piemēram, liekais svars un paaugstināts holesterīna līmenis rodas no neveselīgas, vienveidīgas un vitamīniem nabagas pārtikas. Ļoti nelabvēlīgas sekas cilvēka veselībai rada paaugstināts stress. Pētījumi rāda, ka deviņdesmito gadu sākumā, kad Austrumeiropā notika pārmaiņu laiki — pāreja no sociālisma uz kapitālismu —, šajās postpadomju valstīs dramatiski pieauga saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām. Latvijā šajā ziņā smagi bija 1994. un 1995. gads. Tagad makroekonomiskā situācija uzlabojas, un vairs tik strauji nepieaug saslimstība.

Kā uzsver ārsti, cilvēks pats var ļoti daudz darīt, lai samazinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Pats svarīgākais — piekopt veselīgu dzīvesveidu, nesmēķējot, sportojot un veselīgi ēdot. Kardiologi iesaka uzturā pastiprināti lietot dārzeņus, augļus, graudu produktus un jo īpaši zivis, gan liesas, gan treknas. Jaunākie pētījumi rāda, ka vajadzētu atgriezties pie zivju eļļas lietošanas ikdienā, jo ir tieša saistība starp “omega 3 TS” pietiekamu uzņemšanu organismā un mirstības riska samazināšanos no sirds un asinsvadu slimībām. Lai nodrošinātu organismam pietiekamu “omega 3 TS” uzņemšanu, būtu jālieto treknas zivis divas līdz trīs reizes nedēļā, apmēram 200 gramus. Medicīnas zinātne ir parūpējusies par tiem, kam zivis negaršo vai nesanāk tās lietot uzturā, radot “omega 3 TS” zivju eļļu kapsulās, kas ir nopērkamas jebkurā aptiekā bez receptes.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore