Ar stabilu drošības garantiju izpratni

Par Latvijas Transatlantiskās organizācijas 3. starptautisko konferenci

Piektdien, 31. oktobrī, Rīgā notika Latvijas Transatlantiskās organizācijas 3. starptautiskā konference. Tajā analizēja NATO lomu Irākā pēc Sadama Huseina režīma gāšanas un pārrunāja transatlantisko attiecību turpmākās prognozes. Konferenci atbalstīja K. Adenauera fonda Baltijas nodaļa.

Sanākšanu atklāja Latvijas Transatlantiskās organizācijas priekšsēdētāja biedrs Toms Baumanis un K. Adenauera fonda Baltijas nodaļas pārstāvis Andreass fon Belovs. Konferences dalībniekus uzrunāja Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, uzsverot, ka, pievienojoties NATO, mūsu valstij pirmo reizi pēc tās neatkarības atjaunošanas būs stabilas drošības garantijas. Pēc tam ministre atbildēja uz vairākiem jautājumiem. Izvērtās domu apmaiņa, kurā tika skarti arī daži Eiropas un ASV starptautisko tiesību izpratnes aspekti.

Referātu nolasīja NATO Militārās komitejas bijušais priekšsēdētājs ģenerālis Klauss Naumans. Runātājs norādīja, ka terorismu nevar uzvarēt tikai ar militāriem līdzekļiem – ir nepieciešams atjaunot savstarpējo uzticību. Šobrīd aktuāls ir jautājums par NATO ātrās reaģēšanas struktūru izveidi.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks aizsardzības politikas plānošanā Džons Kolstons analizēja šā gada martā Berlīnē parakstītās Eiropas Savienības un NATO vienošanās rezultātus. Vēl pastāv zināmas neskaidrības par Eiropas ātrās reaģēšanas spēkiem un to vadības štābu. Eiropā vēl ir pārāk daudz vadoņu, bet par maz karaspēka, atzīmēja Dž. Kolstons.

Izvērstajā diskusijā tika skarti jautājumi par Krievijas Federācijas karaspēku Moldovā un Gruzijā. Krievija savu solījumu par sava karaspēka izvešanu vēl nav izpildījusi. Tika paustas domas, ka Eiropai nepietiek pretraķešu aizsardzības līdzekļu, ka turpmāk Eiropai mazāk jāpaļaujas uz ASV un militārajā jomā jāstrādā patstāvīgi. Spriežot par to, kā pasaule dzīvo pēc Sadama Huseina režīma krišanas, izskanēja viedoklis, ka demokrātiju nevar vienkārši ieviest un uzspiest. Tā ir jāatttīsta un tās dalībnieki jāpieradina pie demokrātijas tradīcijām. Ne visas valstis tam ir gatavas. Bažas rada tas, ka Tuvajos Austrumos iet bojā daudz karavīru, kritušo skaits ir lielāks nekā tiešo kaujas operāciju laikā. Cīņā pret teroristiem nepietiek ar karavīru skaita palielināšanu vien – ir jāpanāk lojāla sadarbība ar bijušo pretinieku, nevis jācenšas tam uzspiest savas domas. Terorisma apjomus vairo arī fakts, ka pasaulē 90% iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, šajā vidē teroristu vadoņi gūst atbalstītājus. Nedrīkst nenovērtēt arī reliģisko fanātismu. Tādēļ jāmaina NATO politika, jācenšas likvidēt terorisma cēloņus un saknes.

Ukrainas ārlietu ministra padomnieks Igors Harčenko uzsvēra savas valsts vēlmi iekļauties NATO. Ukraina ir līdzdarbojusies virknē starptautisku pasākumu miera uzturēšanā un parādījusi savu gribu sadarboties. Diskusija izraisījās par Krievijas Federācijas sadarbību ar NATO. Krievija tiecas pēc tiešā kontakta ar ASV, nevis pēc sadarbības ar NATO starpniecību. Krievijas vājās vietas ir Kaukāza un Vidusāzijas valstu robežas. Pašreiz Krievija pārvar ekonomisko krīzi, un tādēļ tā nevar veltīt vairāk uzmanības sadarbībai ar Rietumiem. Krievijā vēl nav īstas demokrātijas, reālā vara tur ir Kremlim, nevis Valsts domei.

Konferences dalībnieki vienprātīgi atbalstīja domu, ka jāpalielina NATO loma pasaules terorisma ierobežošanā un jāpaplašina Organizācijas līguma 5. pants.

Auseklis Skaidris Ozoliņš, Latvijas Transatlantiskās organizācijas biedrs