Par dokumentu ES struktūrfondu naudas saņemšanai

Pagājušajā nedēļā, 30.oktobrī, sekmīgi beigušās Latvijas un Eiropas Komisijas (EK) sarunas par Attīstības plānu. Plāns tiks tehniski precizēts atbilstoši sarunu rezultātiem un iesniegts EK. Paredzams, ka galīgo apstiprinājumu par Attīstības plāna akceptu Latvija saņems līdz šā gada beigām, pēc tam uz Attīstības plāna bāzes EK sagatavos Vienoto programmdokumentu, kas ir pamats struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai ES dalībvalstij.

Pēdējā sarunu posmā ceturtdien Latvija un EK panāca kompromisu par EK ieteikumu apvienot divas prioritātes – “Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana” un “Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana”. Tā kā Latvijas puse uzsvēra, ka zivsaimniecības un jūras piekrastes teritorijas attīstības veicināšana Latvijai ir ļoti būtiska, tika panākts kompromisa risinājums. Abas prioritātes tika apvienotas vienā – “Lauksaimniecības, lauku un ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana” (nosaukums var tikt precizēts), taču tiek saglabātas divas apakšprioritātes ar nodalītiem pasākumiem, finansējumu un ieviešanas procedūru. Tādējādi kopumā apvienotajai prioritātei tiks paredzēti 19% no struktūrfondu līdzekļiem.

Jau iepriekš Latvijas puse sarunās piedāvāja ES fondu finansējumu tādiem sociālajiem pasākumiem kā sociālās izstumtības mazināšana, veselība un izglītība palielināt līdz 80% no projekta kopējām izmaksām. EK pret šo priekšlikumu neiebilda. Sarunās akceptēti arī daudzi Attīstības plāna tehniskie precizējumi.

Latvija līdz 7.novembrim precizēs Attīstības plānu atbilstoši sarunu rezultātiem un iesniegs EK. Tiek plānots, ka Vienotā programmdokumenta papildinājums, kuru sagatavo un apstiprina Latvija un kurā jau detalizētāk aprakstīti visi prioritātēs iekļautie pasākumi un to īstenošanas ceļi, varētu tikt sagatavots nākamā gada janvārī. Vienlaikus ar papildinājumu tiek plānota arī projektu atlases kritēriju apstiprināšana.

Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija pretendēs saņemt ES struktūrfondu līdzekļus – finansējumu sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī no visiem četriem ES struktūrfondiem — Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF); Eiropas Sociālā fonda (ESF); Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un no Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI).

Attīstības plāns ir programmēšanas dokuments ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai laikā no 2004. līdz 2006.gadam, kurā ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kurām novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plāns kalpos par projektu Vienotajam programmdokumentam, uz kā pamata tiks piešķirts ES finansējums un kuru vienpusēji apstiprinās Eiropas Komisija.

Latvijas galvenie mērķi, kas definēti Attīstības plānā, ir līdzsvarotas valsts attīstības veicināšana, infrastruktūras attīstība, biznesa vides un cilvēkresursu attīstība.

Attīstības plānā iekļautās prioritātes un atbalstāmie pasākumi:

1.prioritāte. Līdzsvarotas attīstības veicināšana:

— vides infrastruktūras un tūrisma attīstības iespēju uzlabošana;

— pieejamības un transporta sistēmas attīstība;

— informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība;

— izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība.

2.prioritāte. Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana:

— Pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos;

— uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība;

— mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu stiprināšana;

— pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem;

— valsts pētījumu attīstība.

3.prioritāte. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana:

— nodarbinātības veicināšana;

— izglītības un tālākizglītības attīstība;

— sociālās izstumtības apkarošana.

4.prioritāte. Lauksaimniecības, lauku un ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana:

Apakšprioritāte. Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana:

— investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos;

— atbalsts jaunajiem zemniekiem;

— lauksaimniecības produktu pārstrādes uzlabošana;

— lauku teritorijiu adaptācijas un attīstības veicināšana;

— mežsaimniecības attīstība;

— vietējās kapacitātes attīstīšana, atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas (LEADER veida pasākums);

— mācības.

Apakšprioritāte. Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana:

— zvejas intensitātes sabalansēšana;

— flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana;

— zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība;

— neliela apjoma piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām.

5.prioritāte. Tehniskā palīdzība.

Finanšu ministrijas preses dienests