Kurš kontrolēs likumdevēju un kurš — izpildvaru

Par semināru administratīvās un konstitucionālās tiesvedības nodalīšanai

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Diskusijā par administratīvās un konstitucionālās tiesvedības nošķiršanu: tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Vācijas Fonda internacionālajai juridiskajai sadarbībai direktors Matiass Vekerlings, bijušais Vācijas konstitucionālās tiesas tiesnesis Bertolds Zommers, konstitucionālo tiesību eksperts Matiass Hartvigs

Divas dienas pagājušās nedēļas nogalē, 31. oktobrī un 1. novembrī, notika Satversmes tiesas rīkots starptautisks seminārs “Konstitucionālā un administratīvā tiesvedība: kompetences robežas un savstarpējā mijiedarbība”.

Pasākuma galvenais uzdevums bija apspriest Satversmes tiesas kompetences iespējamās izmaiņas pēc Administratīvā procesa likuma (APL) spēkā stāšanās nākamā gada 1. februārī.

Pirmkārt, atšķirībā no kriminālprocesu un civilprocesu regulējošiem tiesību aktiem, APL 104. pants paredz, ka gadījumā, ja tiesai administratīvajā procesā rodas šaubas par piemērotās tiesību normas atbilstību augstāka juridiska spēka normai, tā pati veic pārbaudi un gadījumā, ja konstatē neatbilstību, šo normu nepiemēro. Turpretī Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa kodeksā, kā arī Satversmes tiesas likumā noteikts, ka šādā situācijā vispārējās jurisdikcijas tiesa nevis pati izlemj jautājumu par tiesību normas nepiemērošanu, bet sniedz tiesas pieteikumu Satversmes tiesā, lai tā izskata lietu par attiecīgās tiesību normas atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām.

Otrkārt, līdz šim sakarā ar ieilgušo APL izstrādi un spēkā stāšanos Satversmes tiesa ir skatījusi arī lietas par Ministru kabineta un zemāku valsts pārvaldes iestāžu izdotu normatīvu aktu (tai skaitā iekšēju) atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, ko citu valstu praksē bieži vien dara administratīvās tiesas. Tādēļ būtu apsverama iespēja šādas tiesības piešķirt jaunveidojamajām administratīvajām tiesām, Satversmes tiesas kompetencē atstājot tikai Ministru kabineta noteikumu izvērtēšanu vai citādi ierobežojot šobrīd Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktā noteikto Satversmes tiesas kompetenci.

Apspriest šīs divas jautājumu grupas un piedāvāt risinājumus — tāds bija semināra mērķis. Tā rīkotāji bija sagatavojuši arī dažādus variantus grozījumiem vairākos Satversmes tiesas likuma pantos.

Divās dienās tika nolasīti septiņi referāti par dažādiem administratīvās un konstitucionālās tiesvedības nošķiršanas aspektiem šobrīd, kā arī ielūkojoties ārvalstu pieredzē un Latvijas tiesību aktu tapšanas vēsturē. Referentu skaitā bija gan pašmāju eksperti, gan ārvalstu lietpratēji: Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš (konstitucionālās un administratīvās tiesvedības nošķiršana Satversmes tiesas tapšanas un līdzšinējās darbības laikā); bijušais Vācijas Federatīvās konstitucionālās tiesas tiesnesis Bertolds Zommers (šo abu tiesvedību nošķiršana Vācijā); salīdzinošo valsts tiesību eksperts Matiass Hartvigs (pieredze dažādās Eiropas valstīs); Latvijas Policijas akadēmijas profesors Jānis Načiščonis (skats no administratīvo tiesību viedokļa); Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inese Ņikuļceva (TM viedoklis); Saeimas Juridiskā biroja konsultante Sigita Līdaka (Saeimas Juridiskā biroja skatījums); Valsts cilvēktiesību biroja Analīzes daļas vadītāja Līga Biksiniece (VCB viedoklis). Plašāks šo viedokļu atspoguļojums tiks sniegts “Jurista Vārda” nākamajā, 11. novembra, numurā.

Arī tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, atklājot semināru, atzina, ka konstitucionālās un administratīvās tiesvedības nošķiršana viegla var likties tikai teorētiski: Satversmes tiesai — kontrole pār likumdevēju, administratīvajām tiesām — pār izpildvaru. Prakse bieži vien izrādās sarežģītāka. Tomēr, kā atzina ministrs, ir labi, ka diskusija par likumdošanas sakārtošanu ir sākusies vēl pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās. Kaut arī līdz nākamā gada 1. februārim atlikuši vairs tikai trīs mēneši, ministrs bija pārliecināts, ka šajā laikā starp diskusijā iesaistītajām pusēm tiks atrasts kopīgs viedoklis un atliks laiks arī tā iestrādāšanai tiesību aktos.

Dina Gailīte, “LV” tiesību redaktore