Par Latvijas un Zviedrijas kontaktiem

Vakar, 4.novembrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jēranu Hokansonu, lai pārrunātu aktuālus jautājumus par divpusējo kontaktu veicināšanu, Eiropas Savienības ārpolitikas aktualitātēm un attiecībām ar Krieviju.

Sarunas laikā I.Vaidere augstu novērtēja Zviedrijas sniegto palīdzību Latvijai, uzsverot, ka Zviedrija ir viena no galvenajām Latvijas tirdzniecības partnerēm. Ļoti ciešas attiecības ir izveidojušās arī daudzās citās jomās, piemēram, sociālajā un izglītības jomā.

Savukārt J.Hokansons sacīja, ka viņa uzdevums ir ne tikai veicināt Zviedrijas eksportu uz Latviju, bet arī importu no Latvijas. Vēstnieks I.Vaiderei apstiprināja Zviedrijas valdības lēmumu par tiešo divpusējās palīdzības pārtraukšanu Latvijai līdz ar tās iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā. Viņš paskaidroja, ka valdībai ir politiski grūti izskaidrot Zviedrijas sabiedrībai, kādēļ būtu jāmaksā vēl par tiešo palīdzību, ja tas jau tiek darīts caur Briseli. J.Hokansons izteica cerību, ka nākotnē tomēr Zviedrija turpinās sniegt atbalstu.

Atbildot uz I.Vaideres jautājumu par Zviedrijas vērtējumu ES ārpolitikas attīstībai, vēstnieks informēja: lai arī viņa valsts nav NATO dalībvalsts, tai ir līdzīgs skatījums par ES ārpolitikas veidošanu — jāsaglabā transatlantiskā saikne, un ES aizsardzības politika nedrīkst dublēties ar NATO.

Zviedrijas vēstnieku īpaši interesēja I.Vaideres viedoklis par Krievijas izvērsto kampaņu pret Latviju. Komisijas priekšsēdētāja atzīmēja, pēc viņas domām, trīs redzamākos faktorus, kas izraisa šādu Krievijas politiku: pirmkārt, tas ir saistīts ar Krievijas Valsts domes vēlēšanām šī gada decembrī, otrkārt, Krievija pati nevar lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem savā ārpolitikā, jo bieži vadās no pozīcijas “bloķēt, nevis veidot”, treškārt, Krievija cenšas palielināt krievu valodas un minoritātes ietekmi topošajā ES dalībvalstī zināma statusa iegūšanai, lai vēlāk šo statusu varētu pārnest arī uz citām dalībvalstīm.

Tikšanās noslēgumā I.Vaidere izteica neizpratni par Zviedrijas tiesas lēmumu Bū Johansona lietā un lūdza vēstnieku iespēju robežās veicināt taisnīga risinājuma sasniegšanu, uzsverot, ka šādi, lai arī reti, gadījumi negatīvi ietekmē pozitīvo valsts tēlu.

Saeimas preses dienests