"Vai Krievija var ietekmēt paplašināšanos"

ES pa šo laiku jau ir ducis kandidātvalstu. No katras Brisele prasa īstenot drastiskas reformas un stingrus sarunu rituālus. Polijas valdība var izrādīties pirmā, kas šī iemesla dēļ paklūp.

Polija ir pabeigusi, un tagad ieradīsies Ungārija. Šodien Briselē par Ungārijas iestāšanos Eiropas Savienībā runās tieši 45 minūtes. Tikai "sarunas" nav īstais vārds. Nekas apspriests netiek, jau ilgi.

Eiropas Savienības 15 dalībvalstis iestāties Savienībā svinīgi uzaicināja 11 Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, kā arī Kipru. Noteikumi tika izvirzīti mazāk svinīgā atmosfērā, bet ļoti stingri: ir jāizskata vesela grāmata ar 31 sadaļu, kas dokumentē likumu kopumu, vadlīnijas, direktīvas un ES standartus. Tas, kurš to visu izpildīs, kurš "noslēgs" visas sadaļas, varēs iestāties. Tātad kandidātvalstīm nacionālajās tiesībās ir jāiekļauj 80 000 lappušu biezā ES likumdošana. Tas nozīmē jūtamus ierobežojumus lauksaimniecībā, rūpniecībā, apkārtējā vidē, sabiedrībā — un nacionālajā suverenitātē, ko Austrumeiropieši izcīnīja tikai apmēram pirms desmit gadiem. Gan te, gan tur ir iespējami pārejas termiņi, tātad neliela izslēgšana uz laiku. Un, ja runa ir par to, tad 15 dalībvalstis pēkšņi tomēr ir gatavas sarunām. Taču ne ar kandidātvalstīm, bet pašas savā starpā, jo katrai ir sava neliela ideja par pārejas laikiem. Taču ES ir nepieciešama "kopēja pozīcija" vēl pirms Ungārija pārkāpj Savienības slieksni. "Neticiet tiem, kuri saka, ka Eiropas Savienība ir nobijusies un baidās no paplašināšanas," nesen poļu kolēģim Aleksandram Kvašņevskim teica Francijas prezidents Žaks Širaks. Viņa valsts kopā ar Ungāriju, Čehiju, Slovēniju, Igauniju un Kipru pieder pie pirmā viļņa: pie sešām no 12 kandidātvalstīm, ar kurām ES pēc apmēram divu gadus ilgām sarunām ir nonākusi līdz sarežģītākajām sadaļām: personu brīvai pārvietošanās, lauksaimniecībai, apkārtējās vides aizsardzībai.

ES visās jomās prasa radikālas reformas, kurām ir jāveicina iestāšanās, taču neviena kandidātvalsts pašreiz neredz gaismu tuneļa galā. Nestabilā Polijas valdība varētu būt pirmā, kas paklūp. Taču pēdējā tā nepaliks. To nojauš arī Ungārijas sarunu delegācijas vadītājs Endre Juhašs. Viņš angliski saka: "Mēs neesam apmierināti. ES izvairās ieņemt noteiktu pozīciju." Īsi sakot: ES spēlē uz laiku. Smags pārmetums. Tikpat labi ungāri varētu arī runāt tukšam gaisam. "Mēs pieņemam zināšanai," saka kāds diplomāts. Sadaļa tiek "noslēgta", ja ES un kandidātvalsts pozīcijas ir vienādas — kandidātvalsts vai nu ir apsolījusi vai arī jau var pierādīt, ka ir pārņemta ar šo sadaļu saistītā ES likumdošana. Un tad 45 minūtes ir pagājušas.

Pēc tam ierodas Igaunijas sarunu delegācijas vadītājs.

Polija politiski ir svarīgākā kandidātvalsts. Taču pēdējā laikā Varšava spiedienu ir pārspīlējusi, uz ko Polijas pārstāvim Briselē tika diskrēti norādīts. Un tas nepavisam nesader ar draudzīgo "EU — Score — Board". Tur Polija pēc "noslēgto" sadaļu skaita, salīdzinājumā ar pārējām "pirmā viļņa" kandidātvalstīm, atrodas beigās. Pie dažas labas atvērtās sadaļas joprojām ir atzīmēts zaļais punkts, kas nozīmē, ka nekas vēl nav izdarīts, sarkanais nozīmē, ka ir panākts progress, bet zilais, ka sadaļu var "noslēgt". Turklāt pašreiz arī Polijas valdība ir kļuvusi nestabila. Tātad tā nav diena, kad Briselē var sist dūri galdā.

"Mēs esam kā mašīneļļa starp 15 dalībvalstīm un kandidātiem," saka kāds kompetents ES ierēdnis. Līdz pat 20 vīriem lielā "Paplašināšanās ģenerāldirekcijas" komanda pastāvīgi uztur sakarus ar kandidātvalstīm. Tā noskaidro tēmas, kurās kandidātvalstīm vēl ir jāveic uzlabojumi, un par to informē arī pašas kandidātvalstis. Un viņi mēģina 15 dalībvalstis brīdināt tad, ja kāda kandidātvalsts jūtas iedzīta stūrī. Tā ved uzskaiti par kandidātvalstīs panākto progresu reformu īstenošanā, kā arī ES standartu un likumdošanas pārņemšanā. Kandidātvalstis labprāt uzklausa Ginteru Ferhoigenu, jo viņš ir tas vīrs, kurš rudenī izrakstīs liecību: "progresa ziņojumu" par katru kandidātvalsti.

Un tad, iespējams, pēc diviem gadiem sāksies lielā nobeiguma spēle: 15 ES dalībvalstis ieradīsies Briselē un ar kandidātvalstīm runās par pārejas termiņiem, kā arī par citiem politiski jutīgiem jautājumiem.

Tuvāk beigām pirmo sešu kandidātvalstu solidaritāte droši vien kļūs vājāka. Ja Polija izrādīsies atpalicēja, Čehija, Slovēnija un Ungārija tempu nesamazinās.

Durvis ir vaļā, jo ES vēlas paplašināties. Principā. Kaut kad.

"Die Welt"

Nikolauss Blome