Ar integrētu redzējumu par Latvijas attīstību

4.novembrī preses konferencē: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un ekonomikas ministrs Juris Lujāns Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“Latvijas attīstības ilgtermiņa galvenais mērķis ir nākamo 20—30 gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni uz vienu iedzīvotāju, bet vidējā termiņa periodā panākt būtisku tā pieaugumu no pašreizējiem 35% līdz 52% 2010.gadā. Lai to sasniegtu, jānodrošina IKP pieaugums par 8% ik gadu” — tas ir citāts no Tautsaimniecības vienotās stratēģijas projekta, kuru vakar, 4. novembrī, prezentēja Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers un ekonomikas ministrs Juris Lujāns.

Dokuments tapis darba grupā, kurā piedalījās visu ministriju pārstāvji, tā ka tas ir vienots dokuments, kurā visas tautsaimniecības nozares tiek skatītas kopsakarā, izvērtējot, kā kādas nozares attīstība ietekmēs tautsaimniecību kopumā. Stratēģijai ir trīs daļas — īstermiņa stratēģijas (1–3 gadi), vidēja termiņa stratēģijas (5–10 gadi) un ilgtermiņa stratēģija (20–30 gadi). Viena no stratēģijas būtiskākajām daļām ir mērķu un to sasniegšanas izvērtējuma radītāji, kas, J. Lujāna vārdiem runājot, ir lineāls, ar kuru var izmērīt tautsaimniecības attīstības efektivitāti. Šī izvērtējuma pamatā ir Latvijas tautsaimniecību raksturojoši rādītāji, kas procentuāli salīdzināti ar vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem. Viens no būtiskākajiem valsts attīstības kritērijiem ir nodarbinātība, kā rāda minētā tabula, Latvijā šis rādītājs ir 56%, Eiropas vidējais rādītājs — 64,1%. Īstermiņā ir iecerēts nodarbinātības līmeni Latvijā paaugstināt līdz 64%, bet ilgtermiņā — 2030. gadā — līdz 70%. Šādā veidā skaitliski parādīti Latvijas tautsaimniecības attīstības galvenie virzieni un mērķi visās nozarēs. Ir aplūkota makroekonomika, infrastruktūras attīstība, cilvēkresursu attīstība, kas paredz būtiski paplašināt mūžizglītības iespējas, ir noteiktas prioritātes rūpniecības nozaru attīstībā, samazinot zemo tehnoloģiju nozares un attīstot vidējo un augsto tehnoloģiju nozares. Sabiedrībai ļoti būtiskas ir tādas sadaļas kā sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana un sabalansēta reģionālā attīstība. J. Lujāns izteica cerību, ka izstrādāto stratēģiju ņems vērā uzņēmēji, plānojot sava biznesa attīstību, kā arī studenti, domājot par perspektīvām darba tirgū.

Ekonomikas ministrs norādīja uz trim instrumentiem kā realizēt stratēģijas mērķus — likumdošana, īpaši fiskālās un monetārās politikas jomā, informatīvie mehānismi (Centrālās statistikas pārvaldes darbs) un budžeta plānošana saskaņā ar stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. 2005. gada budžetam jau būtu jābalstās uz Tautsaimniecības vienoto stratēģiju. Te gan būs nepieciešama politiskā griba, jo, kā norādīja A. Šlesers, lielākā valdības darba problēma līdz šim ir bijusi tā, ka ik ministrs lobē savu nozari, nedomājot par tautsaimniecības attīstību kopumā. Šī stratēģija būtu palīgs, veidojot vienoto ilgtermiņa redzējumu par Latvijas nākotni. Plānots, ka valdībā minētais dokuments tiks izskatīts nākamā gada sākumā.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore