No Irākas ar apziņu par izpildītu goda darbu

Aivars Caune

Edijs Vēveris

Foto: A.F.I. Rolands Rēderis

No Irākas atgriezušies miera uzturēšanas spēku daudznacionālās divīzijas Latvijas kontingenta karavīri. Pēc savu pienākumu nodošanas jaunajam Latvijas kontingenta komandierim bijušais Latvijas spēku komandieris majors Aivars Caune, Nacionālo bruņoto spēku komandiera militārais pārstāvis kapteinis Edijs Vēveris un apgādes nodrošinājuma pārzinis virsseržants Rolands Rēderis 3. novembrī tikās ar žurnālistiem, lai informētu par latviešu karavīru dienesta gaitu un sadzīvi tālajā Irākā.

Varam lepoties ar mūsu karavīriem

Majors Aivars Caune: “Latviešu karavīru kontingents bija sadalīts divās daļās: lielākā daļa — 98 — kājnieku rotas sastāvā piedalījās patruļdienestā, konvojēšanā, ieroču meklēšanā, apsardzē un kārtības uzturēšanā savā atbildības rajonā, otra — 37 karavīru skaitā bija dislocēta Ziemeļirākā ASV aviācijas bāzē, viņu galvenie uzdevumi bija sapieru darbs un kravu pārvadājumu drošība, kā arī citi uzdevumi. Vēl daļa karavīru dienēja dažādos štābos Bagdādē, Babilonā, Kerbelā u.c.

Dienests bija grūts, jo mēs no Latvijas spēkiem bijām Irākā pirmie. Pēc šiem daudzajiem mēnešiem varu sacīt, ka karavīri godam paveikuši savu uzdevumu. Esmu pateicīgs komandieriem, kas viņus šeit, Latvijā, sagatavoja misijai, kā arī viņiem pašiem par izturību. Latviešu karavīru augsto profesionālo sagatavotību atzinīgi novērtēja koalīcijas spēku vadība, kā arī irākiešu policija, varas pārstāvji pilsētās, viņi nāca pie mums pēc palīdzības, un mēs labprāt to viņiem sniedzām.

Katrs karavīrs vēlas sev drošāku ekipējumu

Viena no problēmām, kas skāra mūsu karavīrus, bija laikā saņemt Irākas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas formas un ekipējumu no amerikāņu nodrošinājuma centriem. Amerikāņu karavīri, runājot par tuksneša lauka formu piemērotību dienestam, varēja diskutēt par tādām niansēm, ka kabatas nav īstajā vietā, jo zem bruņuvestes tās nebija aizsniedzamas, tāpēc daudzi karavīri brīvajā laikā piekopa skrodera amatu, šujot tās uz piedurknēm un biksēm, bet mūsu puiši ilgāku laiku svīda un rēgojās “zaļi” uz putekļaini pelēcīgā fona. Amerikāņu bruņuvestes izglāba daudzas dzīvības, Irākas kara operācijās aprēķināts pat jauns sasniegums militāro konfliktu vēsturē — kritušo un ievainoto attiecība ir 1:7 parasto 1:3, 1:4 vietā. Protams, mūsu karavīriem bija bruņuvestes, bet ikviens tās nēsātājs vēlējās to vieglāku un relatīvi drošāku, un amerikāņu sintētisko materiālu aizsargvestes ir vienas no vieglākajām pasaulē. Līdzīgi varētu salīdzināt arī pārējos karavīra individuālos aizsardzības līdzekļus.

Kāpēc mūsējie nesaņēma visu paredzēto ekipējumu laikus?

Majors Aivars Caune: “ Ekipējumu pietiekami ātri nesaņēma kājnieku rota. Iemesli jāmeklē cita līmeņa štābos un amatpersonās, kāpēc šī koordinācija netika veikta pietiekami operatīvi. ASV pašlaik Irākā ir aptuveni 150 000 karavīru, kuri jāapgādā, viņiem ir dažādas prioritātes. Turklāt daudznacionālo spēku divīzija, kuras sastāvā ir karavīri no apmēram divdesmit zemēm, Mongoliju ieskaitot, ienāca savā atbildības rajonā Irākā ļoti strauji. Acīmredzot amerikāņi gluži tehniski nespēja to veikt, jo no starpvalstu līgumu saskaņošanas līdz nogādāšanai karavīru nometnēs ir vajadzīgs laiks. Tagad karavīri ar tuksneša formu un zābakiem ir nodrošināti. Karojot tuksneša apstākļos, galvenais ir ūdens, pārtika un degviela. Es ar cita parauga bruņuvesti nostaigāju visu sava dienesta laiku un, kā redzat, esmu sveiks un vesels. Vienmēr jau karavīram gribas drošāku aizsardzību. Bruņuvestes bija, ieroči bija. Varbūt nebija modernu tēmekļu, kādus arī gribējām.”

Drošību Irākā nevar salīdzināt ar drošību Rīgā

Runājot par karavīru drošību Irākā un iespēju tikt notriektiem lidojumā ar helikopteru, majors ironizēja par žurnālistes jautājumu, salīdzinot to ar lāstekas uzkrišanu, ejot pa Rīgas ielu. Protams, karavīrs kā profesionālis apzinās, ka viņa darbs ir saistīts ar zināmu risku, kaut vai tāpēc, ka ikdienā viņš strādā vidē, kur blakus ir cilvēki ar ieročiem. Apšaudes notiek katru dienu, karavīri to apzinās, ir morāli tam sagatavojušies. Aivars Caune: “Nopietnākas ir situācijas, kad notiek tiešs uzbrukums, kā tas bija vienā no kontrolpunktiem. Mūsu puiši neapjuka, bet “nodeva” tā pretī, ka divu minūšu laikā pretinieks pazuda. Tās bija otrās rotas ugunskristības tūlīt pēc ierašanās Irākā. Kad ierados pie viņiem, nemanīju nekādu baiļu sindromu, un mēs mierīgi analizējām notikušo. Toties vietējais tulks bija pārbijies un pēc tam visādi mēģināja izvairīties no piedalīšanās patruļās.”

No drupām līdz modernām tualetēm

Aivars Caune uzsvēra pionieru patiesību — pirmajam vienmēr ir grūtāk. Viņš savu dienestu Irākā uzsāka, dzīvojot drupās un ēdot tikai sauso pārtiku. Tagad tur ir ūdens tualetes, izņemot Dienvidirākas grupu, bet arī tur tās jau nogādātas, atliek vien uzstādīt. Tie, kas pabijuši šāda reģiona zemēs, īpaši ja tur koncentrējas liels cilvēku skaits, par to nozīmīgumu nesmīkņās. Arī adaptēšanās nepierastajai virtuvei prasīja savas nodevas, bet infekcijas uzliesmojumu nebija. Tomēr klimatiskie apstākļi mums sagādā lielas grūtības. Ja vasarā gaisa temperatūra sasniedz pat +50°C un dušā izlietojamais ūdens ir limitēts, tas, kā arī putekļainais gaiss un mūžīgi sasvīdušais formas tērps nomāc.

Savstarpējās attiecības ar irākiešiem

Foto: A.F.I. 3.novembrī preses konferencē: apgādes nodrošinājuma pārzinis virsseržants Rolands Rēderis, Latvijas spēku komandieris majors Aivars Caune un Nacionālo bruņoto spēku komandiera militārais pārstāvis kapteinis Edijs Vēveris

Mūsu karavīri nepiekrīt, ka irākieši atšķirīgi izturas pret amerikāņu spēkiem un citu valstu vienībām, tajā skaitā latviešiem. Amerikāņi varbūt ir noslēgtāki pret irākiešiem, bet mūsu puiši mēģina uzsākt dialogu ar viņiem, kaut ar ķermeņa un žestu valodu. Daudzi no irākiešiem prot angļu valodu. Latviešu rotā ir trīs tulki. Musulmaņu tradīciju sakarā amerikāņiem problēmas rada lielais sieviešu militārpersonu skaits, jo irākieši nu nekādi nevar samierināties, ka viņus konvojē vai komandē sieviete.

Mūsu karavīri ir iesaistīti Irākas jaunās armijas formēšanā. Policijas vienības jau noformētas. Jo vairāk Irākas drošības spēkos iesaistīsies paši irākieši, jo drīzāk situācija uzlabosies, lai gan dažreiz musulmaņu zemēs saskaņā ar vietvalžu savstarpējām cīņām par varu uzliesmo jauni konflikti.

Tagad pāri robežai tiek sūtītas labi sagatavotas mobilas teroristu grupas, ar kurām grūti cīnīties.

Gandarīti apzināsimies: mums ir izcili sapieri

Tieši tā mūsējos novērtējuši amerikāņu speciālisti. Nesprāgušo lādiņu un munīcijas neitralizēšanas speciālisti Irākā saskaras gan ar amerikāņu, gan PSRS un Krievijas ražojumiem. Amerikāņi Irākas karā lietoja arī kasešu munīciju 155 mm haubicēs un daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmās MLRS. Kasešu munīcijas trūkums ir tas, ka vairāki procenti izšauto vienību paliek neizsprāgušas un vēlāk apdraud irākiešus un koalīcijas spēku karavīrus. Mūsu sapieriem gan jābūt labiem speciālistiem attiecībā uz dažādiem amerikāņu izgudrojumiem, bet amerikāņu acīs viņi tiek cienīti kā lieli krievu nāves rīku pārzinātāji, ar kuriem bija bagātīgi apgādāta Huseina armija.

Latvietis ir drosmīgs un izturīgs karavīrs

Tā par saviem biedriem saka virsseržants Rolands Rēderis. Un to var attiecināt arī uz viņu pašu, bijušo kuldīdznieku. Viņš kā pavisam jauns puisis 1993. gadā sācis savas dienesta gaitas Kuldīgas 45. Zemessardzes bataljonā. Šajā misijā viņš izpildīja apgādes un ekipējuma pārziņa uzdevumus, bet parasti ir daudz plašāka profila karavīrs.

Rolands Rēderis: “Šī misija bija tāda kā morālo spēku pārbaude. Bāzes tuvumā katru vakaru notika šaudīšanās ar vieglajiem ieročiem, ātri vien pie tā pieradām. Latvietis ir izturīgs. Varbūt vēl mūsu vīriem nav bijusi īstā pārbaude (te virsseržants meklēja koku, pie kā piesist — A.K.), bet latviešu puikas nav viegli iebaidāmi, viņi katrs savā jomā ir labi speciālisti un savu lietu prot.

— Vai jums nepiezagās doma — ko es šajā musulmaņu zemē meklēju ?

— Nē. Tikai ilgas pēc mājām, sevišķi misijas beigu daļā.

Liekot pretiniekam tevi cienīt

Irākas misijā gūtā pieredze jāizmanto gan turpmākajā militārajā izglītībā, gan sagatavošanās gaitā nākamajām misijām, kurās, integrējoties NATO un pārejot uz profesionālo dienestu, mūsu bruņotajiem spēkiem nāksies piedalīties. Viena no atziņām, ko izteica majors A.Caune, bija amerikāņu militārā taktika — to varētu nosaukt par agresīvu. Ja pretinieks viņiem demonstrē agresivitāti, tad amerikāņi tūdaļ pārņem situāciju savā ziņā — nekavējoties izsūta patruļas, veic rūpīgu novērošanu, apšauda pārkāpējus.

Tāda pieredze, kādu mūsu karavīri iegūst Irākā, nav bijusi nevienā iepriekšējā misijā, un tas būs neatsverams ieguvums mūsu karavīru apmācībā.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”