"Čehija tieksies uz federālo Eiropu"
Čehijas ministru prezidents Milošs Zemans noraida finansiālo kompensāciju Sudetijas vāciešiem par viņu padzīšanu no valsts pēc Otrā pasaules kara. 55 gadus vecais sociāldemokrāts neredz nekādu iemeslu no jauna diskutēt par šo jautājumu.
BZ : Kā jūs vērtējat Sudetijas vāciešu prasības izmaksāt viņiem kompensāciju par padzīšanu no Čehijas pēc Otrā pasaules kara?
Zemans : Sudetijas vāciešu kopiena nav Čehijas valdības partnere. Nav partnere, tātad nav komentāru. Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers šo prasību jau ir noraidījis, Čehijas ārlietu ministrs arī.
BZ : Vai nebūtu pienācis īstais laiks legalizēt Beneša dekrētus, vāciešu īpašuma atsavināšanu un viņu izsūtīšanu no valsts, tos formāli anulēt?
Zemans : Formula, ko ir akceptējusi gan Vācija, gan Čehija, skan šādi: Beneša dekrēti ir atcelti. Lūdzu, saprotiet mūsu vēsturisko situāciju. Vācu varasvīri pret mums piekopa genocīdu. Runa nebija tikai par mūsu nacionālās suverenitātes zaudēšanu vien. Beneša dekrēti bija tikai kā reakcija uz to visu.
Tā ir principāla kļūda, ka vienmēr tiek runāts par Beneša dekrētiem. Mēs ar Gerhardu Šrēderu atradām saprātīgu nogurdinošo diskusiju nobeigumu. Mēs publicējām oficiālu paziņojumu, un es lietu uzskatu par izbeigtu. Atbildīgi politiķi nodarbojas ar aktuālajām un nākotnes problēmām.
BZ : Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis nesen ES pārmeta egoismu, jo tā aizkavējot sarunas par iestāšanos.
Zemans : Es ļoti ceru, ka ES gada beigās Starpvaldību konferencē Nicā būs radījusi visus iekšējos priekšnoteikumus, lai būtu iespējama paplašināšanās uz austrumiem.
BZ : Nesen Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers rekomendēja izveidot Eiropas savienotās valstis. Vai jums šī ideja patīk?
Zemans : Federāla Eiropa ir arī mans sapnis, lai arī es zinu, ka tai ir pretinieki. Es esmu pārliecināts, ka Eiropas integrācijas padziļināšana un ES paplašināšana nav viena ar otru pretrunā. Daudz vairāk ir tādu paralēlu procesu, kas varētu viens otru savstarpēji stimulēt.
BZ : Vai tad, ja pēc iestāšanās Čehija uzreiz nepiederēs pie "Eiropas kodola", tā sākumā nebūs otrās šķiras dalībvalsts?
Zemans : Tas būs atkarīgs arī no mums pašiem. Mēs gribam piederēt pie Eiropas sirds un esam gatavi iestāties arī Valūtas savienībā. Un mēs jau tagad izpildām tam nepieciešamos svarīgākos priekšnoteikumus.
BZ : Kad Čehija kļūs par ES dalībvalsti, tai būs stingrāk jāapsargā robeža ar Slovākiju. Vai tas neapgrūtinās abu valstu sadarbību?
Zemans : Ja ES prasīs pastiprināt kontroli uz robežas, tad mēs to arī darīsim. Taču tā nedrīkst aizmirst, ka Slovākija divus trīs gadus vēlāk arī kļūs par ES dalībnieci. Ekonomiski tas būtu neprāts. Taču, ja Komisija stingri pastāvēs uz Šengenas robežu, mēs to akceptēsim.
BZ : Kad Čehija vēlas iestāties ES?
Zemans : Pirmais iespējamais datums ir 2003. gads. Tas būs atkarīgs no diviem faktoriem: kā mēs izpildīsim mājas darbus un kā jaunu dalībvalstu uzņemšanai būs sagatavota ES.
BZ : Vai iekšpolitiskā nedrošība var aizkavēt iestāšanos ES?
Zemans : Parlaments nedarbojas pret valdību. Tas akceptē visus mūsu priekšlikumus. Ir panākta vienošanās starp abām spēcīgākajām politiskajām partijām, ka šī leģislatūras perioda laikā netiks izvirzīti priekšlikumi par neuzticības izteikšanu un nenotiks arī balsojumi par uzticības izteikšanu. Tāpēc mana mazākuma valdība ir daudz stabilāka nekā daudzas vairākuma valdības.
"Berliner Zeitung"
Damirs Frass un Franks Herods