Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam 30.oktobra Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu — grozīt šā gada 30.oktobra Saeimas sēdes darba kārtību — izslēdzot no tās 47.jautājuma — likumprojekta “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums” izskatīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsojam par 47.jautājuma izslēgšanu no darba kārtības. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 6, neviens deputāts neatturas. 47.jautājums no darba kārtības izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas deputātu Kalvīša, Bērziņa, Lagzdiņa, Kučinska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 30.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsojam par darba kārtības... Es atvainojos, vai Mihails Pietkevičs vēlējās runāt?

Lūdzu, “par” vēlas runāt ... par izmaiņām darba kārtībā jūs vēlaties runāt? Ko lūdzu? Mēs balsojam par izmaiņām darba kārtībā pašreiz. Lūdzu, viens “par” var runāt. Lūdzu, Mihail!

M.Pietkevičs (TP). Cienījamie kolēģi! Tautas partijas frakcija ir piedāvājusi izdarīt grozījumus likumā “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. Un Tautas partija šos grozījumus ir piedāvājusi izdarīt likumā, lai visdrīzākajā laikā Saeima jau nebūtu būtībā atbildētāja kārtējā tiesas procesā Satversmes tiesā, jo, ja jūs ieskatītos šajos piedāvātajos grozījumos pašā likumā un likumprojekta anotācijā, tad jūs redzētu, ka šis likums “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”, kāds tas ir pašlaik spēkā, ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam, kuros ir noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, un tas, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Tajā pašā laikā Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums, konkrēti tie panti, kuros Tautas partija piedāvā izdarīt grozījumus, 10. un 12.pantā, paredz to, ka bezdarbnieka statusu un līdz ar to arī bezdarbnieka pabalstu nevar iegūt, iegūstot izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs vai pilnu laiku studējošie augstskolās. Līdz ar to būtībā, ja mēs vistuvākajā laikā nerisināsim šo problēmu tādā veidā kā to piedāvā Tautas partijas frakcija ar grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, visticamāk, ka Saeima varēs kārtējo reizi rakstīt kādu attaisnojumu vai paskaidrojuma rakstu Satversmes tiesā, kad kāds students būs vērsies Satversmes tiesā ar iesniegumu par šīm Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma antikonstitucionālajām normām. Un es domāju, ka visiem ir skaidri zināms, cik daudz ir studentu Latvijā un cik daudz tomēr no viņiem ir spiesti strādāt, un attiecīgi tad, kad viņiem šis darbs zūd, varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo par viņiem ir pilnībā nomaksāti visi sociālie maksājumi. Tajā pat laikā šis likums, kāds šobrīd ir spēkā, — “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums” — viņiem to liedz.

Tā ka es lūgtu atbalstīt, iekļaut šo Tautas partijas frakcijas priekšlikumu sēdē un iespējami ātrākā laikā tomēr lemt par šiem grozījumiem un tos izdarīt, jo pretējā gadījumā mums šobrīd spēkā ir antikonstitucionālas likuma normas. Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Cienījamie deputāti! Mēs zinām realitāti. Lai nodrošinātu eksistenci, daudzi dienas nodaļas studenti ir spiesti strādāt. Bet mēs nevaram šo pārejas situāciju, kuru ir izraisījusi mūsu ekonomikas nesakārtotība, uzskatīt par normu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pagājušās otrdienas sēdē izskatīja Cilvēktiesību biroja iesniegumu — svītrot kolēģa Pietkeviča minētos pantus no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma. Un mūsu komisija, apzinot visus “par” un “pret”, nolēma nepārsteigties ar šī jautājuma risināšanu, jo mums nākas atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Piemēram, ko darīt tādā gadījumā, ja pilna laika, pievērsiet uzmanību arī šim terminam, pilna laika dienas nodaļas students studē par budžeta līdzekļiem vai pat saņem stipendiju, ko darīt tādā gadījumā, kad šis students neizmanto savas bezdarbnieka tiesības un arī pienākumus pārkvalificēties, ko darīt tad, ja šim studentam divas reizes tiek piedāvāts darbs, kuru viņš sava studiju procesa dēļ nevar veikt.

Un tādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzskata, ka ir nepieciešams Labklājības ministrijas atzinums, ir nepieciešams Izglītības un zinātnes ministrijas atzinums, un, protams, jāuzklausa arī augstskolu mācību spēku viedoklis.

Tādēļ mēs esam sagatavojuši vēstuli gan labklājības ministrei, gan izglītības un zinātnes ministram, gan arī, protams, finanšu ministram, jo ir skaidrs, ka šāds likuma grozījums prasīs papildu līdzekļus, kā arī esam lūguši Saeimas Juridisko biroju izskatīt šo jautājumu.

Mēs par atbilžu iesniegšanas termiņu esam noteikuši 1.decembri, un tādēļ lūdzu atlikt šo jautājumu līdz 1.decembrim un šajā brīdī balsot pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 30, atturas — 22. Darba kārtībā likumprojekts nav iekļauts.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un aturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums... Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Guntara Krasta iesniegumu ar lūgumu piešķirt atvaļinājumu šā gada 30.oktobrī. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntaram Krastam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Martijana Bekasova atsaukšanu no Eiropas Parlamenta novērotāja statusa”.

Iesniedzēju vārdā runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Katrs Saeimas deputāts, uzsākot darbu, zvēr vai svinīgi sola stiprināt Latvijas suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tas attiecas uz katra deputāta vārdiem un darbiem gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Un, ja deputāts publiski pauž savu viedokli, lai kāds tas arī būtu, būtu ļoti savādi, ja šis publiski paustais viedoklis atšķirtos no tā, ko deputāts ir teicis, zvērot vai svinīgi solot. Tas ir viens. Un tas pagaidām ir tikai tas, kas skar deputāta rīcību, nepildot pilnvarotas amatpersonas pienākumus.

Jā, deputāts ar savu viedokli var staigāt, diženi izrunāties savu pielūdzēju priekšā. Un tur ir jāskatās tiešām, ko viņš saka tādu, kas saskan vai nesaskan ar likumā paredzēto.

Bet tagad parunāsim par tādu deputātu, kas pauž viedokli vai sniedz informāciju kā Latvijas Republikas Saeimas pilnvarota persona, kā persona, ko mēs šeit ar savu balsojumu esam pilnvarojuši pārstāvēt Latvijas valsti ārpus Latvijas. Un te jau nu ir pavisam cita runa. Un tā nav personīgā viedokļa paušanas ierobežošana.

Un tagad, lūdzu, kolēģi! Kā jūs vērtēsiet cilvēku, kurš sēž 13 gadus pēc kārtas Latvijas parlamentā, kurš 13 gadu laikā nav praktiski bijis spējīgs līdz tribīnei atnākt un skaidri paust kaut kādā jautājumā savu viedokli. Kurš tomēr tika pilnvarots pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā, kuram tika uzticēts iegūt tur informāciju un šo informāciju sniegt šeit saviem kolēģiem.

Nerunāsim jau nemaz par to, ka šis pats deputāts — Martijans Bekasovs, solot stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, nav spējīgs skaidrā latviešu valodā pateikt dažus teikumus. Izņemot, ja viņam uzraksta priekšā, tad stostīdamies nolasa.

Tā ka būtu ļoti patīkami viņu šodien dzirdēt, kad viņš bez kaut kādiem špikerīšiem atnāktu un šeit pateiktu skaidri savu viedokli.

Un tajā pašā laikā šis cilvēks varen nadzīgi, tikko ticis ārā no Latvijas, piedalās Latvijas valsts apmelošanā, nepatiesas informācijas izplatīšanā, būdams Latvijas Republikas Saeimas pilnvarota amatpersona. (No zāles deputāts J.Jurkāns: “Pasaki konkrēti!”)

Līdz ar to ir vienkāršs jautājums: vai Saeimai ir tiesības šādu cilvēku atstāt kā pilnvarotu amatpersonu? Vai viņš vairs var pārstāvēt Latviju, ja viņš rupji melo?

Tagad daži piemēri no “meistardarba”, kas tika izplatīts Eiropas Parlamentā. Jau pats virsraksts — “Informācija par nacionālo minoritāšu diskrimināciju Latvijā”. Ļoti skaists virsraksts, ļoti būtisks.

Un tagad izvilkums: “Nepilsonis Latvijā nevar dabūt darbu.” Varbūt kopā, kolēģi, iesaku aiziet uz kādu tirgu, uz kādu uzņēmumu, uz kādu iestādi un paskatīties. Tepat Rīgas Centrāltirgū, nav tālu jāiet no šejienes. Cik tur ir tādu nepilsoņu, kas vēl pie reizes latviešu valodu arī neprot. Kas tur strādā? Nevar dabūt darbu. Visrupjākie meli! Nekaunīgi meli! Un mierīgi. Un visi uzskata, ka tas ir normāli, ka Saeimas pilnvarots deputāts, kas 13 gadus šeit ir nosēdējis, var šādi rīkoties. Un nu ir lielie uztraukumi — ko tad nu mēs dzirdēsim no ārpuses. Protams, vispirms no Krievijas par to, ka mēs cilvēku, kas savu valsti apmelo, nevis liekam cietumā, nē! Mēs viņu vienkārši vairs nepilnvarojam pārstāvēt Latvijas valsti.

Otri meli. Virsrakstā ir “Nacionālo minoritāšu diskriminācija”, tekstā ir runa par PSRS militārpersonām un kompartijas funkcionāriem. Un sūdzība, ka, redziet, Latvija viņiem nepiešķir pensijas. Interesanti gan! Kāpēc Latvijai būtu jāpiešķir pensija PSRS militārpersonai, kura šeit ir ieradusies nevis likumīgi, bet kā okupācijas armijas pārstāvis. Protams, teksta autors nemin to, ka vairāk nekā 20 tūkstoši PSRS militārpersonu saņem pensiju no Krievijas. Par to jau runas nav.

Tātad vēl tālāk pie šī paša. Pēc šī teksta sanāk, ka visas PSRS militārpersonas, visi kompartijas funkcionāri ir nacionālās minoritātes. Tātad Pelši arī mēs pieskaitīsim pie nacionālās minoritātes. Būtībā savā sirdī viņš laikam tur jau arī ir. Bet nu, nekāda minoritāte ne no Pelšes, ne no Vosa nesanāks. Tā ka kārtējie meli! Runājot par militārpersonām, tad tā arī vajag pateikt, ka viņas ir dažādu tautību. Protams, skaidrojuma, kāpēc šīs militārpersonas ir Latvijā, tur nav, un to arī nav ko meklēt. Jo šī apzinātā izvairīšanās no stāvokļa skaidrošanas, kāds ir Latvijā, tas ir raksturīgi visai šai te pārstāvniecībai. To, ka šī okupācija kā tāda ir radījusi stāvokli Latvijā tādu, kāds tas ir, un ar ko mums ir jārēķinās, par to jau nav jārunā. Ir vienkārši jātracina tie, kas lasa tikai krievu valodā uzrakstīto, jārunā par to apmēram tāpat, kā kādreiz PSRS runāja: “Rokas nost no Korejas!”, “Rokas nost no Vjetnamas!”, tagad ir virsraksts “Rokas nost no Bekasova!” Redziet, kāds, saproties, sasniegums!

Lūk, cienītie kolēģi, tagad vērtējiet, vai cilvēku, kas ir nodevis faktiski valsti, būdams valsts pārstāvis, kas ir visrupjākā veidā apmelojis valsti, kuras pilsonis viņš skaitās, vai tādu cilvēku var kaut kur sūtīt ārpus Latvijas kā pilnvarotu pārstāvi? Tas ir mans jautājums.

Tagad tie lielie satraukumi, kas tad nu būs. Cilvēks, redziet, ir paudis savu viedokli. Šis cilvēks, kas paudis savu viedokli, saņem pilnu algu Latvijas Republikas Saeimā. Saņem visas kompensācijas, līdztekus saņem pilnu samaksu Briselē kā novērotājs. Tā nav kaut kāda persona no malas. Nē! Tā ir valsts amatpersona. Un runa ir par to, ka šāds cilvēks valsti pārstāvēt nedrīkst.

Un šķiet, ka laiks ir šad un tad saprast vienu — jo mēs biežāk šādā veidā vērsīsimies pret cilvēkiem, kas mūsu valsti apmelo, jo mūs vairāk cienīs ārpus Latvijas. Latvijas ārpolitikai ir nelaime: mēs it kā cenšamies vienmēr atbildēt uz apvainojumiem, mēs cenšamies taisnoties un skaidrot, nevis sniegt savu patiesību pirmie.

Es saprotu, ka pēc šī te mūsu balsojuma, nu, vai nu tāds, vai citāds tas būs, būs reakcija, tā būs, protams, dažāda, un tad, man liekas, ir īstais laiks paskaidrot. Un paprasīt citām valstīm — kā jūs rīkojaties ar tiem cilvēkiem, kas rīkojas pret jūsu valsts interesēm? Iedomājieties jebkuras valsts parlamentārieti, kurš ir atbraucis uz citu valsti ar pilnvarām, ar balsojuma pilnvarām, un kurš sāk par savu valsti runāt ne tikai labu. Pieņemsim, ja tas sliktais atbilst patiesībai, tā ir viena lieta, bet ka viņš melo un melo rupji pie tam, lūk, par ko ir runa.

Un tāpēc šādu cilvēku es aicinātu atsaukt no šīs novērotāja pienākumu pildīšanas, un tad, kad mēs runāsim par ētikas kodeksu, tad es būšu viens no tiem, kas ierosinās tur vienu punktu: par valsts apmelošanu Saeimas deputāts būtu jāsoda kā... par to varam lemt, bet mēs neesam paredzējuši tā īsti ne Kārtības rullī, ne kur citur, ko darīt ar deputātu. Nevis par to, ka viņš pauž savu viedokli, bet ka viņš melo par savu valsti. Ko darīt ar šādu deputātu un kā rīkoties.

Tā ka, runājot par nākamajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem no mūsu valsts kaut kur, šī norma būtu jāatceras. Es varu tikai aicināt, cienītie kolēģi, padomājiet, vai tāds cilvēks, kas neko labu nevēl savai valstij, kas ir solījis stiprināt Latvijas suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, vai tāds cilvēks, kurš faktiski ir pārkāpis arī šos solījumus, ir cienīgs pārstāvēt Latviju kā valsti.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam par procedūru.

A.Golubovs (LSP). Sakarā ar to, ka tas ir patstāvīgais priekšlikums, man ir iebildumi. Es lūdzu neizskatīt šo priekšlikumu šodien un nodot to Mandātu un iesniegumu komisijai.

Sēdes vadītāja. Diemžēl, Golubova kungs, izskatīšana ir sākusies, jums vajadzēja šo te procedūras jautājumu lemt iepriekš...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs. Tā kā jūs pirms izskatīšanas neprasījāt, vai kādam ir iebildumi, man iebildumi bija uzreiz, un man bija nospiesta poga, es lūdzu pārtraukt izskatīšanu un nodot komisijai.

Sēdes vadītāja. Pirmkārt, ir jābūt rakstveida šādam priekšlikumam, un pēc debatēm tad tālāk deputāti lems.

Lūdzu turpinām debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantu ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tas nozīmē, ka nevienu cilvēku, tajā skaitā arī deputātu, nedrīkst vajāt par viņa uzskatiem. Līdz ar to lēmuma projekts “Par deputāta Martijana Bekasova atsaukšanu no Eiropas Parlamenta novērotāja statusa” ir juridiski nekorekts, analfabētisks un pretrunā ar mūsu pamatlikumu. Uzskatu, ka tādā veidā Saeimā notiek politiska izrēķināšanās ar deputātu Bekasovu.

Līdz ar to Tautas saskaņas partija kategoriski uzstājas pret šādu lēmuma projektu. Un es prognozēju, ka viss beigsies ar lielu starptautisku skandālu. Vai patiešām mēs esam ceļā uz autoritāru valsti? Un vispār — kā nav kauna lēmuma projekta autoriem kārtējo reizi apkaunot Latviju? Ja Latvija ir patiešām demokrātiska valsts, tad Martijanam Bekasovam jāpaliek Eiropas Parlamentā novērotāja statusā.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Jā, šo priekšlikumu iesniedzām mēs vai rosinājām — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Bet, kā jūs redzat, to parakstījuši ne tikai mūsu partijas pārstāvji, bet arī vairāku citu Saeimas partiju pārstāvji. Jūs redzat, ka šeit ir gan partijas “Jaunais laiks” deputātu Druvietes kundzes, Strēļa kunga paraksti, gan Strazdiņa kunga un Ozoliņa kunga paraksti no Zaļo un Zemnieku savienības, gan Tautas partijas pārstāvja Dalbiņa kunga. Un, ja mēs būtu vēlējušies, ja būtu nepieciešamība, protams, to būtu parakstījuši vēl vairāki desmiti deputātu.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka es jūtu, ka šis jautājums bija nobriedis un par to mums bija beidzot jārunā šeit, un šodien patiešām ir jāizšķiras. Un izšķiršanās ir ļoti nopietna. Vai patiešām, kā Dobeļa kungs jau runāja, vai ļausim pretvalstiski noskaņotiem cilvēkiem, deputātiem, kas devuši zvērestu šeit visu kolēģu un tautas priekšā, apkaunot šo valsti un darboties pret šīs valsts interesēm? Es domāju, ka mēs nedrīkstam pieļaut tā turpināt uzvesties.

Un vēl. Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi un ar balsu vairākumu atbalstījusi šo priekšlikumu. Un tādēļ mums patiešām šodien beidzot būtu jāizšķiras ne tikai par Bekasova “nolikšanu pie slitas”, bet arī jāpadomā par daudzu citu šīs partijas vai šo partiju, kas tagad pārstāv — tur vesels bars un droši vien vēl sadalīsies —, “nolikšanu pie vietas”. Jo viņi patiešām braukā pa pasauli, izmanto Saeimas, mūsu tautas naudu un gānās par mūsu valsti, ceļ tai neslavu. Bet, redziet, es jau šeit no tribīnes kādreiz esmu atgādinājis, ka piekāpšanās vienmēr neko labu nedod: tai seko kārtējais spiediens un atkal piekāpšanās. To liecina pēdējo dienu notikumi vai visu pēdējo mēnešu notikumi. Man vakar kolēģe Inese Vaidere rādīja vienu rakstu no laikraksta “Čas”, kur Plinera kungs lielās, ka, redziet, viņa vadībā saceltais troksnis ap Izglītības likumu ir devis rezultātus. Un ka valdība piekāpusies un tagad mācības notiks no nākamā gada tikai 60% latviešu valodā 10.klasei. Bet, protams, viņš saka, ka tas ir tikai sākums. Viņam jau ar to nepietiek, ka tas ir tikai sākums. Viņam vajag visu, daudz vairāk. (No zāles J.Pliners: “Demagoģija!”)

Lūk, baro vilku, cik gribi, tas vienmēr skatīsies uz mežu, skatās un arī skrien uz mežu. Un, vadoties pēc šīs tautas parunas, protams, mums jārīkojas ļoti strikti. Un es ceru, daudz nekavējot jūsu laiku, ka mēs šodien ļoti nopietni, ļoti atbildīgi izvērtēsim vai jau esam izvērtējuši un nobalsosim, ka Bekasovu ir jāatsauc no šā atbildīgā uzdevuma un jāpadomā arī par viņam līdzīgu — Cileviča un vēl dažu citu — atsaukšanu no viņiem dotā uzdevuma. Un, ja vajadzēs, mēs varam arī pamainīt Kārtības rulli, lai tajā nebūtu tādu lietu, kur it kā obligāti mums Nacionālās drošības komisijā, piemēram, jāievēlē, lūk, no šiem interešu pārstāvji. Tas ir smieklīgi! Interfrontes pārstāvis atradīsies Latvijas drošības ... drošību pārzinās. Tas taču ir smieklīgi!

Tāpēc mums pavisam nopietni jāizvērtē arī daudzas citas pārējās lietas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi deputāti! Par vienu no iespējamām opozīcijas darbības vadlīnijām var būt princips — jo sliktāk, jo labāk. PCTVL frakcija kopumā un es personīgi noraidām šo principu. Varbūt par iemeslu tam kalpo nepilnvērtības komplekss, kuru valsts iedveš krieviem. Lūk, jūs šeit esat viesi, ienaidnieki, Maskavas aģenti un tamlīdzīgi. Vienā no kārtējiem piketiem izglītības aizstāvībai dzimtajā valodā mūsu piekritēju pūlis sāka skandināt: “Eta naša strana! Eta naša strana!” Protokolam: “Šī ir mūsu zeme!” Un tas arī ir PCTVL lozungs un pasaules uzskats. Tieši šādā kontekstā mēs arī uztveram šo kaunpilno, valsti pazemojošo lēmuma projektu. Šis 10 deputātu parakstītais dokuments var izveidot Eiropā tik negatīvu Latvijas tēlu, kuru nav pa spēkam izveidot pat 10 bekasovu, kas atrodas Eiroparlamentā gan kā novērotāji, gan kā deputāti. Deputāti, kas parakstīja šo papīreli, patiesi nejēdz, ko dara, viņi pat nesaprot, ka viņi pazemoja ne tikai savu valsti, bet pirmām kārtām paši sevi.

Nils Muižnieks ar visu savu ministriju vaiga sviedros meklē netiešas nacionālās un rasu diskriminācijas pazīmes. Lai atvieglotu Muižnieka kungam darbu, dodu viņam padomu — biežāk iestaigāt Saeimā. Šeit viņš ieraudzīs tādas lietas, kādas zinošajam Eiropas Parlamentam nav pat sapnī rādījušās. Un šis rupjais uzbrukums vienkāršajam Latgales milicim Bekasovam kalpo tam par sliktu piemēru. (Zālē troksnis.)

Viedokli par nepilsoņiem un valodas problēmām, ko Eiropas Parlamentā pauda Bekasovs, atbalsta vismaz katrs otrais Latgales iedzīvotājs.

Var jau būt, ka arī Latgali, tāpat kā Bekasovu, mēs atsauksim no Eiropas Savienības. Šis ir pats apkaunojošākais dokuments, kuru mēs esam izskatījuši 8.Saeimas pilnvaru laikā. Lai glābtu mūsu valsts seju, pastāv tikai viena izeja — nekavējoties noņemt to no izskatīšanas.

Es aicinu kaut vai vienu no deputātiem, kas parakstīja šo dokumentu, pēdējā brīdī glābt arī savu reputāciju. Nekavējoties atsaukt savu parakstu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka mēs neesam daudz ko sapratuši šajā dokumentā. Es domāju, ka Bekasova kungs, šis vienkāršais Latgales milicis, vadījās no cēlākajām un godīgākajām jūtām.

Ja mēs uzmanīgi izlasām pirmo rindkopu, tur ir teikts, ka 1940.gada 21.jūnijā, pēc būtības es runāju, šeit ieradās cilvēki, kuri kā partijas funkcionāri bija strādājuši ārpus Latvijas. 1940.gadā 21.jūnijā praktiski visa Eiropa bija okupēta, un tajā laikā Padomju Savienība, kā mēs zinām, sadarbojās ar hitlerisko Vāciju. Viņa bija uzbrukusi gan Polijai, gan Somijai. Bija tikai divas partijas — Nacionālsociālistiskā partija un Komunistiskā partija. Bekasova kungs jau nemin, kādas partijas funkcionāri šeit ir. Viņš norāda ironiski acīmredzot Eiropas Savienībai uz to, ka, ja mums ir jāmaksā komunistu funkcionāriem ārzemēs pensija, tad arī mums ir jāmaksā vēl vairāk nacistu funkcionāriem Latvijā pensija, kas ir šeit pēc tam strādājuši. Tā ir ļoti asprātīga analoģija.

Otrs. Bekasova kungs faktiski ir izdarījis to darbu, kas ir jādara Latvijas Ārlietu ministrijai. Viņš pirmo reizi publiski ir norādījis, ka 600 tūkstoši cilvēku sapelnījuši savas pensijas ārzemēs. Kāpēc jūs domājat, ka viņi ir sapelnījuši Krievijā tās pensijas? Varbūt viņi ir sapelnījuši arī Francijā, Lielbritānijā, Vācijā, un Bekasova kungs vienkārši grib lūgt Eiropas Savienības fondus un palīdzību un palielināt Latvijai saņemamo finansējumu no šīm valstīm. Tā ka arī tur mēs nevarētu viņam kaut ko briesmīgi pārmest.

Es domāju, ka tā daļa, kur Bekasova kungs asprātīgi norāda, ka Latvijā tiek angļu vai franču valoda mācīta krieviski, viņš vienkārši ironizē par Krieviju. Krievijas dome ir pieņēmusi likumu, ka somiem, karēļiem, tjurku tautām, kā arī arābiem, visiem ir jālieto kirilica. Viņi nedrīkst lietot ne arābu burtus, viņi nedrīkst lietot latīņu burtus. Tātad acīmredzot šeit ir smalki, vismaz es to saprotu, ka Bekasova kungs smalki ironizē.

Vienīgā lieta un vienīgā neprecizitāte Bekasova kungam ir acīmredzot par vairāk nekā 10 tūkstošiem demonstrantu 4.septembrī. Bet redziet, tur var saprast izskaidrojumu. Ja viņš ir spaidīts un viņam matemātika ir mācīta latviešu valodā, kuru viņš nav pārvaldījis, tad viņš to matemātiku nav iemācījies un acīmredzot ir vienkārši nepareizi saskaitījis tos ciparus.

Es domāju tā, ka nevarētu šeit runāt, es negribētu piekrist godājamās opozīcijas viedoklim te no Sociālistiskās partijas pārstāvju puses, ka nevar Bekasova kungu atsaukt. Viņš jau nav ievēlēts. Es domāju, ka jāformulē tieši citādi. Ka Sociālistiskā partija atradīs vēl kaismīgākus cīnītājus, kas Eiropas Savienībai varēs norādīt uz to, ka šeit ir cilvēki, kas 12 gadus mokās, ka šeit ir jāveido kaut kāds repatriācijas fonds, un es aicinu deputātus arī iedziļināties šajās problēmās un humāni šiem cilvēkiem palīdzēt.

Mani ļoti sāpina tas, ka Krievijas vēstnieks teica, ka Krievijas vēstniecībā ir apmēram... tas bija jau kaut kādu pusotru gadu atpakaļ, bija vairāk nekā 3000 iesniegumu no cilvēkiem, kuriem tiešām nav šeit radinieku, kuri grib atgriezties Krievijā, bet Krievija nespējot viņiem palīdzēt, teiksim, ar mēbeļu furgoniem, nespēj palīdzēt ar dzīvokļiem, un tad, kad mēs ar Bērziņa kungu martā bijām Krievijas domē pagājušajā gadā, mēs norādījām uz šo problēmu, ka pēc “Eirobarometra” veiktās aptaujas, kas bija divus gadus atpakaļ veikta Latvijā, gandrīz katrs otrais nepilsonis norādīja, ka viņam ir divas vēlmes. Daļa it kā gribētu izbraukt nākotnē uz Eiropas Savienību, daļa gribētu atgriezties Krievijā pie nosacījuma, ka viņi saņem kārtīgu kompensāciju jaunas dzīves uzsākšanai.

Un tad Krievijas ārlietu ministrs pateica: ko jūs gan iedomājaties, mums 20 miljoni prasa šādu palīdzību, Krievija nav tik bagāta, lai viņiem palīdzētu ar visām šīm finansēm. Es saprotu, ka Bekasova kunga ideja ir piesaistīt Latvijai Eiropas Savienības fondus šeit, bet, kā jau es teicu, tā kā viņš ir mācījies matemātiku latviešu valodā, viņam ir problēmas, tad varbūt ka Sociālistiskā partija atradīs vienkārši vēl kādu labāku pārstāvi, kurš daudz labāk tiks galā ar šiem uzdevumiem.

Tāpēc es domāju, ka nekāds pārkāpums nebūs, ja šī partija nomainīs savu delegātu, un mēs varētu viņu tikai atbalstīt šajā godīgajā un svētīgajā darbā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Latvijas cilvēki! Vēsturei ir tieksme atkārtoties vienreiz kā drāmai, otrreiz kā farsam. Tie no mums, kas 80.gadu beigās sekoja politiskajiem notikumiem, droši vien atceras mūsu slaveno tautas deputātu piedzīvojumus ļaunuma impērijas galvaspilsētā. Vairākums no viņiem demonstratīvi nenēsāja PSRS deputāta zīmīti, aizvietojot to ar mūsu sarkanbaltsarkanajiem karodziņiem. Bet viens drosmīgs tautas kalps parādīja visai pasaulei arī to, ka viņš var nenēsāt arī apavus. Un ar to rādīja visai pasaulei Baltijas garīgās priekšrocības — baltās zeķes. Toreiz neviens melnais pulkvedis necentās atsaukt tautfrontiešus no Maskavas. Demokrātija taču ir demokrātija visiem.

Gāja gadi, un Latvijas valstsvīri sajuta garšu, atņemot mandātus politiski nepareizajiem deputātiem. Puča atbalstītāji, militāristi, čekisti, vāciski runājošie... Visi šie biedri un kungi palika mūsu atmiņā kā demokrātijas upurjēri. Un šodien mums, Latvijas deputātiem, mūsu sirdsapziņa prasa: cik ilgi mēs upurēsim mūsu kolēģus?

Deputāta Bekasova vienīgā vaina ir tā, ka viņš pieder pie absolūtā mazākuma Eiropas Parlamentā. Un viņš ir vienīgais etniskais krievs šajā cienījamā iestādē. Manuprāt, visiem Latvijas politiķiem, kas grib, lai Latviju uztvertu kā demokrātisku valsti, vajag rūpēties par tādām minoritātēm.

Lūdzu jūs vēlreiz pārdomāt un nebalsot par šo demonstratīvo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ne tik sen Dobeļa kungs teica, ka Martijans Bekasovs ir Saeimas deputāts jau 13 gadus. Par ko tas liecina? Tas liecina, ka ievērojama daļa Latvijas pilsoņu uzticas šim deputātam, ievēlē viņu katrā Saeimā, un, manuprāt, tas dara tikai deputātam Bekasovam godu.

Kā jums zināms, deputātam ir tiesības un pat pienākums paust savu un savu vēlētāju gribu, domas un ieceres. Dobeļa kungs teica, ka Bekasova kungs meloja. Ja viņš meloja vai neievēroja likumu, lūdzu, sniedziet tiesā, un jūs vienkārši atrisināsiet šo jautājumu.

Es domāju, ka vai uzskatu... ka Dobeļa kungs, izraujot no konteksta, pieminēja, ja Martijans Bekasovs rakstīja, ka nepilsonis nevar dabūt darbu. Es arī apgalvoju, ka, piemēram, nepilsonis ar augstāko juridisko izglītību nevar Latvijā dabūt advokāta darbu, notāra darbu. Ja es tagad saku kaut ko ne tā, kā jums patīk, tās jau ir jūsu problēmas. Tātad vai tas ir meli? Jā. Ja, godājamie deputāti, jūs šodien pieņemsiet šo lēmumu, jūs kārtējo reizi pierādīsiet demokrātijas trūkumu Latvijā, kārtējo reizi paši grausiet Latvijas prestižu Eiropā un pasaulē. Vai tas ir mums vajadzīgs? Es uzskatīju un uzskatu, ka nacionālradikāļi ir pirmkārt savas tautas ienaidnieki, tātad mūsu gadījumā latviešu tautas ienaidnieki, un tikai pēc tam citu tautu ienaidnieki.

Kurš deva tiesības dobeļiem un tabūniem noteikt, kurš no deputātiem ir lojāls vai nelojāls Latvijai?

Dobeļa kungs apvaino Bekasova kungu, ka viņš saņem deputāta algu. Vai pats viņš nesaņem to pašu algu? Vai viņš atgrieza atpakaļ to kompensāciju, kuru viņš saņēma kā neievēlētais 7.Saeimas deputāts 8.Saeimā? Cik man ir zināms, tas nenotika.

Es aicinu jūs ar gaišu prātu izvērtēt šo jautājumu, kuru mēs šodien apspriežam. Nu, es nezinu... Ja jūs gribat kārtējo reizi zaudēt Eiropas tiesā, paklausiet nacionālradikāļus un dariet to. Bet principā... Jā, un vienlaicīgi jūs palīdzēsiet Bekasovam un Latvijas Sociālistiskajai partijai celt arī savu prestižu.

Bet tomēr es ceru uz jūsu gudrību un ceru, ka jūs nobalsosiet pret.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (JL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Varbūt mūs dzird kāds, kas ir ievēlējis Bekasova kungu. Par ko gan es ļoti šaubos, jo šī auditorija diez vai klausās šeit zālē vai kā savādāk, un diez vai šai “revolucionārajai šūniņai” uzticīgie deputāti... uzticīgie vēlētāji ir padomājuši par to, ka Bekasova kungs viņiem pašiem — tātad, šai auditorijai, viņu vēlētājiem — ir nodarījis sliktu. Ir nodarījis sliktu, cīnoties it kā par viņu mērķiem ar pilnīgi nepareizām, melīgām un negodīgām metodēm. Demokrātija ir tā, kur jums ir tiesības izteikties. Jums ir tiesības izteikties. Bet, ja jūs izsakāties tādā melīgā veidā, jūs savai auditorijai nevis esat moceklis, kā mēs varam viņu tādu pārtaisīt, bet jūs darāt sliktu. Jums ir tiesības darīt savai vēlētāju auditorijai sliktu, un mēs nevaram jums tās liegt. Bet sakarā ar to, ka mums nav uzdevums Bekasova kungu pārtaisīt par mocekli, mūsu uzdevums ir, lai Latvijas Saeimu Eiropas Parlamentā pārstāvētu novērotāji, kuri ir spējīgi aizstāvēt Latvijas valsts intereses, nevis pārstāvēt “revolucionāras šūniņas” intereses.

Un šajā te gadījumā es lūgtu kolēģus atbalstīt priekšlikumu — atsaukt Bekasova kungu, jo arī man personīgi ir ļoti grūti strādāt Eiropas Parlamentā kā novērotājam, apzinoties, ka kopā ar mani strādā cilvēks, kurš nevis aizstāv Latvijas valsts intereses, bet kurš tikai teorētiski pārstāv kādas grupas intereses, nedarbojoties Latvijas valsts interesēs, bet melīgi (No zāles deputāts M.Bekasovs: “Nav melīgi!”) un, manuprāt, pilnīgi “garām” mēģina aizstāvēt savu vēlētāju intereses. Nepadarīsim Bekasova kungu par mocekli! Viņš vienkārši savu auditoriju ir piekrāpis.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jautājums ir interesants, grūts, nepatīkams un tomēr noderīgs, pie kā mēs tagad stāvam. Es vakar vēl nezināju, kā izturēties, kā balsot — “par” vai “pret”. Bet, tā noklausoties un apsverot visu, lieta kļūst aizvien skaidrāka.

Es varbūt sākšu ar dažiem skaidrojumiem saviem kolēģiem kreisajā spārnā. Plinera kungs, par tiem darba aizliegumiem jeb darba iespējām. Man ir starptautiska pieredze. Es nodzīvoju diezgan ilgi Vācijā, visi mani bērni tur ir piedzimuši. Viņiem nebija tiesību pat par skolotāju strādāt demokrātiskajā... tātad Federatīvajā Vācijā, ja viņi nebija pieņēmuši Vācijas pavalstniecību. Mēs bijām un palikām visu laiku ārzemnieki.

Bezdzimtenes ārzemnieki. Liene bija bezdzimtenes ārzemnieks. Viņai nebija tiesības strādāt par skolotāju, ja nepieņem Vācijas pavalstniecību. Lai pieņemtu Vācijas pavalstniecību, ir nepieciešams uzrakstīt savu biogrāfiju rokrakstā nevainojamā vācu valodā, pierādīt visas tās zināšanas, kuras prasa arī mūsu Naturalizācijas pārvalde. Tad, ja iegūst pavalstniecību, ir vaļā vesela rinda nodarbinātības iespēju, nodarbošanās iespēju... kuras nav bezvalstniekiem, nepilsoņiem.

Lūdzu nevajag šīs lietas ignorēt. Ja jūs pasakāt vienā vārdā: “Viņi nevar dabūt darbu!” tad tas iznāk, ka viņi pat ielu nevar slaucīt. Viņi neko nevar darīt! Tā nav! Tā ir apzināta maldināšana, Plinera kungs! Viņi nevar dabūt tādu darbu, kādu neviena civilizēta un tiesiska valsts nedod cilvēkiem, kas vēl nav šīs valsts pilsoņi. Lūk, tā! Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Kabanova kungs! Par vajāšanām šeit nav runas. Neviens negrib vajāt Bekasova kungu. To nu ne! Lai dzīvo mierīgi Bekasova kungs, kur viņam patīk. Tikai vienu lietu mēs negribētu. Mēs negribam, ka Bekasova kungs pārstāv Latvijas valsti, pie tam vēl kā novērotājs un līdz ar to cilvēks, kas var izteikties Eiropas Parlamentā jau tagad, un pauž uzskatus, kas ir pret Latvijas valsts interesēm.

Ziniet, es domāju, šis gadījums nonāks nevis Eiropas tiesā. Vispirms Latvijas Satversmes tiesā nonāks, jo nu ir jāizšķir jautājums, vai šeit šis deputāts nav pārkāpis savu solījumu, stājoties deputāta amatā, kuru mēs visi devām, un šā solījuma saturā ir tādi vārdi: “Apņemos aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.” Neatkarīgu un demokrātisku valsti! Kādu valsti aizstāv Bekasova kungs, ja viņš domā, ka tie funkcionāri, kas strādāja Latvijas okupēšanas interesēs, kas piedalījās Latvijas okupācijā toreiz 1940.gadā, ka tie būtu tiesīgi saņemt Latvijas pensijas? Ja tā, tad jau tā vairs nav neatkarīga Latvijas valsts, kuru Bekasova kungs pārstāv.

Tā ir, pēc viņa domām, tā viltotās vēstures republika, kas mūžīgi ir piederējusi Krievijai. Tā Krievija apgalvo, piemēram, arī par Kēnigsbergu, ka tā mūžīgi mūžam ir bijusi Krievijas sastāvdaļa, kas nekad nav bijis. Nu, tur mēs neko nevaram darīt. Meliem nav robežu, var melot nezin ko. Bet melot un darīt to kā Latvijas Saeimas pārstāvis, tas iet drusku par tālu. To mēs nevaram ņemt pretī. Un lieta neiet vairs. Un tiešām būs jāizšķiras, varbūt vispirms ar to jānodarbojas Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai, pēc tam jānodarbojas Latvijas Satversmes tiesai, jo šeit ir Satversmi skarošs jautājums. Šeit Satversmes apdraudējums notiek! Ja var cilvēks rīkoties it kā Latvijas Republikas pārstāvis, tāds viņš arī oficiāli ir, tur nav ko iebilst. Bet vai viņš tāds var palikt, ja viņa rīcība ir pret doto solījumu — aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti. Ja viņš šo Latviju uzskata kā Krievijas sastāvdaļu. Vai tad viņš var būt demokrātisks deputāts šeit, Latvijas Saeimā? Lūk, tas ir jautājums, kas būtu jāizšķir Latvijas Satversmes tiesai.

Es ceru, ka mēs tik tālu nonāksim un tās lietas skaidrosies. Visumā notikums ir tomēr ar savu pozitīvo pusi. Tas ierosina un spiež mūs runāt par vēsturi. Mēs nevaram ilgstoši dzīvot ar falsificētu vēsturi, kuru mums grib uzspiest, un visai Eiropai grib uzspiest savu vēstures viedokli, paši nerūpēdamies pat par savas zemes cilvēkiem, tiem miljonu upuriem, kas padomju laikā ir iznīcināti. Parādiet, kur ir piemineklis uzcelts šiem miljoniem Gulaga upuru Krievijas laukos. Kur tas ir? Noliegti viņi ir — šie cilvēki! Šī netaisnā, velnišķīgā vara pastāv vēl šodien Krievijā kā tāds pārmantojums, ar kuru netiek galā. Un te nu mēs esam spiesti ar to saskarties. Mums būs jārunā ne vienu reizi vien. Mums būs jāraksta, mums vajadzēs starptautiskas vēsturnieku konferences, kādas jau ir notikušas Latvijā un notiks, ar Krievijas vēsturnieku līdzdarbību. Mums ir jāskaidro, obligāti jāskaidro vēsture. Jo ir tā, kā es dzirdēju, kā pirms dažiem gadiem Vācijas vēsturnieku kongresā teica Vācijas valsts prezidents Rauss. Viņš teica tā: “Tautai, kurai nav vēstures, nav nākotnes. Mums ir jāzina pagātne, tad mēs varam veidot nākotni.” Ja mēs pagātni nezinām, ja par pagātni mums ir tik diametrāli atšķirīgi uzskati, kā mēs to jūtam savā sabiedrībā šeit, tad mēs nevaram veidot nākotni. Tāpēc būsim spiesti ar to nodarboties un redzēt, kur mēs nonākam. Lai runā juristi, lai runā Rietumu tiesībnieki. Mums nav bail no tā. Bet mēs zinām, ka mums ir jāaizstāv Latvijas, neatkarīgas, demokrātiskas valsts intereses, un tāpēc notiks šodien šis balsojums.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Arī es esmu viena no tiem deputātiem, kas 13 gadus strādā Saeimā, tāpat kā Bekasovs. Tikai toreiz — 1990.gadā — Bekasovs bija ievēlēts no interfrontes un balsoja pret Latvijas neatkarību, bet es no Tautas frontes, un balsoju par neatkarību. Bet acīmredzot šie tikumi tomēr nemainās. Un ja Bekasovs ir pārkāpis vispārpieņemtās ētikas normas, nostājies, izsakot dažādus pieņēmumus, kas ir nepatiesi pret Latvijas valsti, es aicinu deputātus balsot par viņa atstādināšanu no Eiropas Parlamenta novērotāja statusa.

Bet es tikai gribu izteikt vēl vienu piebildi par to, ko runāja Plinera kungs. Viņš teica, ka juristam ar augstāko izglītību, kurš ir nepilsonis, nedod tiesības strādāt par advokātu. Kā gan var dot tiesības strādāt par advokātu cilvēkam, kurš, kaut arī ieguvis augstāko izglītību, bet tomēr nav apliecinājis savu lojalitāti mūsu valstij, tātad viņš var arī izmantot šīs advokāta tiesības, ja viņam tādas tiktu dotas, ne mūsu valsts, ne mūsu valsts pilsoņu, ne mūsu valsts iedzīvotāju labā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.

J.Pliners (PCTVL). Tikko godājamais deputāts Kļaviņa kungs kā skolēnam stāstīja man, kas notiek ar nepilsoņiem Vācijā. Es to, bez šaubām, zinu. Es arī protu lasīt. Bet diemžēl Latvijā pie mums ir pavisam cita situācija. Jūs, Kļaviņa kungs, aizbraucat, atbraucat uz Vāciju, bet vairums no mūsu nepilsoņiem Latvijā ir dzimuši, Latvijas zemītē guļ viņu vecāki un vecvecāki, bet ar tām tiesībām, ar to pilsonību ir tā, kā ir. Viss, kas šodien notiek Saeimas zālē, atgādina man boļševismu. Tikai otrādi.

Pasakiet, cienījamie kolēģi, cienījamie deputāti, cik no jums, godīgi sakot, lasīja deputāta Bekasova kunga rakstu vai ziņojumu Eiroparlamentā? Cik? Ko jūs tagad nosodāt? Man tas atgādina tikai... jums tikko izdalīja... tikko jums tagad izdalīja... Ko jūs man rādāt?... Tas man atgādina... jūs atceraties tos boļševisma laikus, kad... “es Pasternaku nelasīju, bet viņš ir liela maita”. Tā mēs šodien apspriežam šo jautājumu.

Es vēlreiz aicinu nebalsot “par”. Nedarīt sev un mūsu valstij kaunu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Vai kāds no jums izlasīja pilnībā to rakstu, kurš bija izplatīts Eiroparlamentā? Man liekas, ka varbūt tikai daži. Tas ir pirmais.

Otrais. Visi tie dati, kuri bija tur, ir paņemti no atklātiem Latvijas avotiem. No atklātiem materiāliem. To jūs varat arī paši izlasīt statistiskos krājumos.

Un vēl viens. Dobeļa kungs, atšķirībā no jums, ka jūs neievēlēja šajā Saeimā, Bekasovu 13 gadus ievēl.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

Labi... Tad deputāts Jānis Strazdiņš. Lūdzu!

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājot Mandātu un iesniegumu komisijā, mēs saņēmām šos materiālus un ļoti rūpīgi izpētījām. Mums bija ļoti dziļa diskusija par šo jautājumu, jo nebūt mēs netaisāmies Bekasova kungu pataisīt šeit par tādu mocekli, bet mēs paudām, parakstot šādu priekšlikumu, savu sašutumu pret to dezinformāciju, ko cienījamais Bekasova kungs sniedz Eiropas sabiedrībai.

Un man kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam ir pilnīgi nepieņemama šī sadaļa par izglītību Latvijā. Būtībā Bekasova kungs citē savu cienījamo kolēģu uzskatus, kuri jau ilgstoši musina mūsu sabiedrību, šķeļ mūsu sabiedrību, organizē manifestācijas jeb tā saucamās tikšanās ar vēlētājiem vēl arī tādos īpaši svarīgos mūsu Latvijai brīžos kā Eirovīzijas konkursa laikā un citos svarīgos pasākumos, pirms svarīgā balsojuma par Eiropas Savienību. Tā ir politiska darbība, kur cenšas izmantot dažādas tiešām smagas aktuālas tēmas, jā, arī valodas apgūšanas jautājums Latvijā nav vienkāršs, un mēs zinām, kā tas ir radies... Mēs zinām, kas notika 1940.gadā, mēs zinām, kāpēc parādījās šie vairāk nekā 600 000 cilvēku, kuriem tagad ir problēmas ar valodas apgūšanu. Tā nav mūsu vaina! Tā ir šī vēsturiskā netaisnība, tās ir okupācijas sekas. Mūsu valsts ir viena no vislojālākajām un visdemokrātiskākajām valstīm, kas cenšas risināt šos jautājumus un ir ieguldījusi daudz līdzekļu un daudz morālā un fiziskā spēka, lai palīdzētu cilvēkiem integrēties mūsu sabiedrībā.

Būtībā es pilnīgi pievienojos Kiršteina kunga teiktajam, ka Bekasova kungs dara faktiski lāča pakalpojumu tiem cilvēkiem, kuri gribētu apgūt latviešu valodu, kuri gribētu būt konkurētspējīgi, kuri gribētu iegūt augstāko izglītību augstā kvalitātē, kurš aizmirst vienu lietu, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, arī latviešu valoda Eiropas Savienībā būs oficiālā valoda un tiem cilvēkiem, kas labi apgūs latviešu valodu, būs daudz vieglāk dzīvot arī Eiropas Savienībā.

Tā ka būtībā jūs, citējot savu dažu kolēģu tās dogmas, kuras viņi pauž jau vairāku gadu garumā un it sevišķi paasinājumus pēdējā laikā, kad izšķīrās Latvijas liktenis, iztaisījāt kārtējo lāča pakalpojumu savai valstij, Saeimai, kurai jūs devāt zvērestu, un... Tā ka es uzskatu jūsu rīcību ar šādu paziņojumu par neētisku. Un aicinu atbalstīt, lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš. Otro reizi.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamie kolēģi! Nu tā jau ir: daži cilvēki mācās ātri un apgūst zināšanas, citiem tu vari trīsreiz un desmitreiz to pašu stāstīt, viņš nemācās. Nu nekā nevar izdarīt!

Plinera kungs, man pie jums atkal jāgriežas. Nu redzat, nu tā ir, mums ir tā pieredze ar stāvokli, ka tu neesi savas valsts, tās valsts pilsonis, kurā tu dzīvo. Un tā ir Eiropas norma, ka pilsoņiem ir savas politiskās tiesības. Krievija vēl šodien jauc — un jūs cenšaties būt viņu atbalstītāji —, vienmēr jauc cilvēktiesības ar politiskām tiesībām. Tās ir divas dažādas lietas. Atbildība par valsti, uzticība valstij un tā tālāk, viss, kas saistās ar to. Federatīvajā Vācijā, lai kļūtu par ierēdni, un tāds ir arī skolotājs, ir jādod solījums būt uzticīgam valstij. To var tikai no pilsoņa prasīt, ne taču no nepilsoņa. Un ne jau tikai vienā amatā nevarēja strādāt tie cilvēki, kas nebija kaut kādu iemeslu dēļ pieņēmuši Vācijas pavalstniecību. Mūsu nepieņemšana faktiski bija mūsu pašu griba. Mūsu ģimene bija latviska ģimene. Mūsu bērni iemācījās kā pirmo valodu mātes un tēva valodu, protams. Sākot iet bērnudārzā un skolā, viņi bez problēmām iemācījās vācu valodu un varēja būt ļoti sekmīgi Vācijas skolās un studēt augstskolās. Jūs tagad nostādāt visu šo kopienu, kas šeit dzīvo kopš kara beigām, kā tādus nabaga martirus, kuriem nu tagad uzspiež latviešu valodu. Nu vismaz kopš Latvijas neatkarības sākuma varēja tie cilvēki, ja viņiem nebija patiesas nepatikas pret Latviju un latvietību, sākt mācīties. Viņi sen būtu apguvuši latviešu valodu, vismaz bērni. Viņiem nebūtu nekādu problēmu. Nu, es saprotu, vecie virsnieki to nevar un negrib, viņi ir “uzvarētāji”, viņi ir “atbrīvotāji”, viņi ir viss kas cits, tikai vienu lietu viņi neņem pretī: ka viņi ir kļuvuši par okupantiem, neiedami ārā no tām mājām, no kurām viņi izsvieda latviešus tepat Rīgā. (Starpsauciens: “Pareizi”!) No tām neiet ārā, un cauri, un viņi ir atbrīvotāji.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Kļaviņa kungs, jūsu laiks ir beidzies!

P.Kļaviņš. Nu tos neizmācīsim. Tas ir skaidrs. Bet jaunie sen būtu iemācījušies latviešu valodu, ja nebūtu šī viena lielā grupa, kas cerēja, ka Latvija nu nevarēs palikt šinī neatkarības stāvoklī, ka pievienos jau atkal vecajai mātei Krievijai. Bet nē! Redziet, ar to, ka mēs tagad esam un nonākam aizvien ciešāk Eiropā, šīs cerības par atkalpievienošanos Krievijai ir beidzot jāaprok. Pilnīgi un pagalam!

Un es pieņemu, ka visi krievu tautības Latvijas pilsoņi pārorientēsies samērā viegli un zinās, ka ir jādzīvo ar tādu realitāti, kādu Eiropa mums dod. Un tur nevarēs uzspiest ne ar kādiem meliem, ne ar kādiem vēstures viltojumiem savu viedokli...

Sēdes vadītāja. Kļaviņa kungs, jūsu laiks ir beidzies, es atvainojos!

P.Kļaviņš. ...un panākt, lai mūs vēl kaut kur beidzamajā brīdi attur, ka nu mēs netiekam Eiropas Savienībā. Nenotiks tas! Paldies Dievam, nē, un...

Sēdes vadītāja. Kļaviņa kungs, jūsu laiks ir beidzies...

P.Kļaviņš. ...es tikai iesaku jums būt apdomīgākiem. Jūs zaudēsiet... jūs zaudēsiet nākamajās vēlēšanās visus, ja ne visus, tad lielāko daļu savu atbalstītāju, ja jūs turpināsiet šādā veidā strādāt pret Latvijas valsti.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Iesniedzēju vārdā vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Iesniedzēju mērķis bija ne tikai ierosināt šī melīgā paziņojuma izgudrotāja atsaukšanu no valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas, bet arī pievērst uzmanību vispār šīm problēmām, kas ir mūsu Saeimā, tam, ka mums ir vesela rinda Saeimā ievēlētu deputātu, kas faktiski strādā nevis Latvijas valsts interesēs, bet strādā Krievijas valsts interesēs.

Deputāts Pliners, kā jau parasti, neko nav lasījis un neko nav sapratis. Un tāpēc gribētu pateikt, kas notika ar šo paziņojumu, šeit, pie mums. Sen tas ir izplatīts, par to ir bijusi informācija Latvijas laikrakstos, tālāk ir bijusi Mandātu un iesniegumu komisijas sēde, kurā vienbalsīgi komisija nolēma aicināt attiecīgo frakciju sūtīt citu novērotāju. Tas viss jau ir bijis. Visi, kas vēlējās nopietni iepazīties ar šo informāciju, to varēja izdarīt.

Plinera kungs bieži runā nepatiesību šeit, tas viņam ir raksturīgi, un tāpēc nav ko brīnīties! Tā ka vairs nav šeit ko piebilst, šeit ir mūsu izšķiršanās, vai mēs esam spējīgi skaidri un gaiši paust savu viedokli pret Latvijas valsts apmelotājiem, kas faktiski ir tiešās okupācijas sekas.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs balsojam par lēmuma projektu, ir saņemts piecu deputātu Golubova, Solovjova, Deņisova, Maksimova un Fjodorova iesniegums ar lūgumu nodot lēmuma projektu “Par deputāta Martijana Bekasova atsaukšanu no Eiropas Parlamenta novērotāja statusa” Mandātu un iesniegumu komisijai. (Starpsauciens no zāles: “Jau izskatīts!”)

Viens deputāts var runāt “par”, viens deputāts var runāt “pret”.

“Par” un “pret” deputāti nevēlas runāt.

Lūdzu balsosim par piecu deputātu iesniegumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 67, atturas — 1. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par deputāta Martijana Bekasova atsaukšanu no Eiropas Parlamenta novērotāja statusa”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 22, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Inetas Ozolas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto jautājumu par Inetas Ozolas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šāda lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ingrīdas Bērziņas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto jautājumu “Par Ingrīdas Bērziņas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ilzes Celmiņas iecelšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto jautājumu “Par Ilzes Celmiņas iecelšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Solvitas Glaudānes iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Solvitas Glaudānes iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Elitas Grigorovičas iecelšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot jautājumu “Par Elitas Grigorovičas iecelšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”, vienlaikus atbrīvojot viņu no Dobeles Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu — Mūrnieces, Kariņa, Kampara, Latkovska un citu deputātu — lūgumu iekļaut šā gada 30.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektiem “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu deputātus balsot par minētā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 17, atturas — 3. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums deputātu pieprasījums — Tautas partijas deputātu pieprasījums finanšu ministram Valdim Dombrovskim.

Iesniedzēju vārdā runās deputāts Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (TP). Priekšsēdētājas kundze! Dombrovska kungs! Deputāti! Valsts ir dzēsusi 20,5 miljonu lielu nodokļu parādu uzņēmumam “Dinaz nafta”. Tas ir izdarīts, neraugoties uz to, ka šī uzņēmuma īpašnieki presē lielās ar savu bagātīgo dzīvesveidu un ekskluzīvajiem īpašumiem. Šis gadījums pilnībā atbilst tam, ko Repšes kungs mēdz saukt par nekaunīgu valsts apzagšanu vai noziedznieku bezkaunīgu trakošanu. Savukārt “Dinaz” gadījumā Repšes kunga darbības liek domāt par dūmu aizsega radīšanu, lai piesegtu savējos. Ar nopietnu seju ir pieprasīta papildu informācija.

Es labi atceros, kā “Dinaz” lieta tika atklāta. Vēl iepriekšējā valdībā šo neapšaubāmi sarežģīto lietu noveda līdz krimināllietai. Un, lūk, pēc gada ir rezultāts. Nav skaidrs, kas vispār ir paveikts krimināllietā šā gada laikā. Protams, cīņa ar kontrabandu un nodokļu nemaksāšanu ir sarežģīta. Tā ir ilgstoša un smaga. Tomēr man ir grūti noticēt, ka tiešām neko nevarēja izdarīt. Drīzāk atbilde ir cita. Jau tagad runā par atsevišķu augstu amatpersonu ieinteresētību “Dinaz” lietā. Nav izslēgts, ka šeit mēs varam runāt par augsta līmeņa korupciju. Ir skaidri redzams, ka 20,5 miljonu latu lielais parāds dzēsts noteiktu personu interesēs. Šis ir gadījums, kas būtu jāizmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Un nevis formāli, bet pēc būtības. Tad mēs pa īstam varētu novērtēt, uz ko ir spējīga jaunā biroja vadītāja Strīķes kundze, kas gan netika iecelta ar Saeimas atbalstu.

Dombrovska kungam būs jāpieliek ļoti nopietnas pūles, lai pārliecinātu mūs par savu nevainību. Lai kāds arī būtu Dombrovska kunga skaidrojums šajā lietā, ir skaidrs, ka valsts ir zaudējusi 20,5 miljonus latu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz atzīt šo pieprasījumu par steidzamu. Lūdzu.... vai ir kāds deputāts, kas vēlas runāt pret steidzamību? Šādu deputātu nav. Lūdzu balsojam par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 50, atturas — 19. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts.

Līdz ar to pieprasījums tiek nodots Mandātu un pieprasījumu komisijai... Pieprasījumu komisijai, es atvainojos...

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu mēs izskatīsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS). Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt pēc... starpbrīdī.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē uz kopīgu sēdi ar Revīzijas komisiju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Boriss Cilevičs, Guntis Bērziņš, Guntars Krasts, Ēriks Škapars, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Kārlis Strēlis, Baiba Brigmane, Inese Šlesere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Aigars Pētersons vēlas arī paziņot kaut ko? Lūdzu, vārds paziņojumam.

A.Pētersons (JL). Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde Sarkanajā zālē. Lūdzu!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām darbu. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt likumprojektus, kuri ir tiešā saistībā ar likumu “Par valsts budžetu 2004.gadam”. Šādi likumprojekti šodien mums jāizskata 18.

Pirmais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Dokuments nr.1294B.

Komisija ir saņēmusi vienu — Juridiskā biroja priekšlikumu un ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav, un lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — neviens, atturas — 11. Likums “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”“ pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.1295B — likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā minēto likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 17. Likums “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 1296B — likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Komisija ir saņēmusi 2 priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Tautas partijas frakcija. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tiem, kas interesējas par sportu, vajadzētu zināt, ka nākamajā gadā notiek vasaras Olimpiskās spēles, un Olimpiskajās spēlēs piedalās šie augstas klases sportisti. Un Olimpiskajās spēlēs mūsu, Latvijas, sportisti nes Latvijas vārdu pasaulē, popularizē Latviju un aizstāv Latvijas godu. Un ir ļoti nožēlojami, ka tieši olimpiskajā gadā “Jaunā laika” valdība reāli samazina līdzekļus augstas klases sasniegumu sporta finansēšanai, jo mēs ļoti labi zinām, ka katru gadu ir inflācija, ka elektrības cenas ceļas, pakalpojumu cenas ceļas, un inflācija būs nākamgad arī, tas ir iestāšanās gads Eiropas Savienībā, un ir paredzams, ka inflācija būs nu ne mazāka kā 4 procenti. Un mūsu frakcija piedāvā nu pašu to minimumu, lai saglabātu sporta finansēšanu vismaz šā gada līmenī. Jūs piedāvājat diemžēl samazināt sporta finansēšanu, pat neskatoties, ka tas ir olimpiskais gads.

Lai saglabātu vismaz šāgada līmenī, es ļoti lūdzu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Ministru kabineta vārdā — finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Tātad šeit es gribētu pakomentēt sekojošo, runājot par šo priekšlikumu. Arī iepriekš, protams, finansējums sportam, līdzīgs priekšlikums ir izteikts arī kultūrai, netika indeksēts atbilstoši inflācijai. Tātad Tautas partijas laikā šis finansējuma modelis bija, es pat teiktu, amorāls. Tātad finansējums bija piekļauts tam, kas bija ieņēmumi no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Tātad, vienkāršā valodā runājot, jo tauta vairāk nodzeras un nopīpējas, jo vairāk naudas būtu sportam un kultūrai.

Mūsuprāt, šāds finansējuma modelis ir amorāls, un tāpēc mēs piedāvājam nodrošināt stabilu finansējumu no valsts pamatbudžeta, pie tam garantētu finansējumu no valsts pamatbudžeta, paredzot, ka katrā nākamajā gadā finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā.

Aicinu neatbalstīt Tautas partijas priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ja jau finanšu ministrs saka, ka akcīzes nodoklis alkoholam un tabakai ir amorāla parādība, varbūt vispār neiekasēsim!

Dombrovska kungs, pasakiet, kāda atšķirība, vai šo naudu izmanto bērnu pabalstiem vai vēl kādam citam mērķim. Jūs sakāt, ka sportam — tas būtu amorāli. Es uzskatu, ka tieši Tautas partijas priekšlikums, kas attiecas arī uz inflāciju jeb patēriņa indeksa iekļaušanu šajā finansējumā, ir pilnīgi, absolūti nepieciešams. Līdzīgi tas arī ir Kultūrkapitāla fonda likumā.

Tā ka es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es esmu drusciņ izbrīnīts, kāpēc finanšu ministrs tik zemu vērtē savas valdības darbu un paredz, ka tauta nodzersies. Tautas partijas priekšlikums ir pamatots uz līdzīgiem gadījumiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar Somiju, ceļoties tautas labklājībai, cilvēki sāk iegādāties veselīgākus un dārgākus dzērienus, nevis nodzeras. Viņi vairs nedzer, teiksim, vārtu rūmē kaut kādus lētos spirtus, viņi dzer dārgākus vīnus, viņiem palielinās šie ienākumi un palielinās attiecīgi arī nodokļi. Tāpēc mani drusciņ pārsteidz tas, ka šeit nāk finanšu ministrs un uzzīmē mums tik šausmīgi drūmu ainu, ka “Jaunā laika” valdīšanas periodā tauta pēkšņi nodzersies un ka būs nehumāni, teiksim, iekasēt šos nodokļus, kurus varētu izlietot kultūras vajadzībām un sporta vajadzībām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienītā priekšsēdētāja un cienījamie opozīcijas pārstāvji no Tautas partijas! Kiršteina kungs nupat jau izteica tādu ļoti interesantu ideju. Diemžēl es kā eksperts šajos jautājumos nevaru tam piekrist. Jo, redziet, bagātais nodzeras no labiem dzērieniem, nabagais — no sliktiem dzērieniem. Galarezultāts ir viens un tas pats. Viņi nonāk pie narkologiem un beigās degradējas. Ja viena liela tautas daļa degradēsies, nu mēs neviens nebūsim apmierināti, kaut arī viņi būs no visaugstākajām aprindām.

Ir cita nelaime. Nevarētu sacīt nelaime, bet priecīgs paziņojums. Beidzot mūsu valsts ir pabeigusi divas lielas programmas. Viena — narkomānijas ierobežošanas programma, un viena — alkoholisma ierobežošanas programma. Šodien mums būs jāizskata vēl likums, par akcīzes nodokli arī alum. Un ir priekšlikums daļu no šiem ieņēmumiem novirzīt tieši šo programmu realizācijai. Ja jūs gribat balstīt sportu tikai uz nodzeršanās lielumu, tad, piedodiet, tad tur būs mīnusi! Es jums garantēju, ka gan Veselības ministrija, gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Kultūras ministrija, gan sabiedrība kopumā, kurai dzeršana jau tā noriebusies, darīs visu iespējamo, lai alkohola patēriņš beidzot samazinātos. Un tad sportam paliks mazāk.

Tā ka labāk nu piekrītiet Dombrovska kungam! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Nu, cienījamie kolēģi! Nu es nezinu, kāpēc šeit no tribīnes vajag nodarboties ar demagoģiju. Un pirmkārt to nevajadzētu darīt finanšu ministram, jo šis mūsu priekšlikums nekādā ziņā nav saistīts ar alkoholu, ar dzeršanu vai ar nedzeršanu. Šis mūsu priekšlikums ir saistīts ar to, ka jūs, pieņemot šo likumu, samazināt sporta finansējumu, un samazināt sporta finansējumu nākamajā Olimpiskajā gadā, kad ir Olimpiskās spēles. Un tieši tāpēc Tautas partijas priekšlikums šeit nav nekādā saistībā ar dzeršanu, ar nedzeršanu vai ar alus dzeršanu, ar vīna dzeršanu vai ar šņabja dzeršanu. Tautas partijas priekšlikums paredz to, lai ievērotu inflāciju arī sporta finansēšanā, jo, ja mēs to neievērojam, tad diemžēl reāli nākamgad sports saņems mazāk naudu kā šogad. Un kopš Tautas partija ir Saeimā, nekad nav bijusi tāda situācija, ka sports saņemtu mazāk naudas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vienmēr šis finansējums ir pieaudzis. Un diemžēl šī ir pirmā neatkarīgās Latvijas valdība, un tā ir “Jaunā laika” valdība, kura samazina gan finansējumu sportam, gan finansējumu kultūrai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē ir šāda te situācija.

Piedodiet man, cienījamie kolēģi, bet tā ir patiesība. Tā ka es aicinu balsot “par” un nemuldēt te par dzeršanu vai par nedzeršanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā Brigmanes kundze... nevēlas neko teikt. Paldies. Lūdzu deputātus balsot par 1. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 50, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Es gribētu par šo priekšlikumu paskaidrot nedaudz deputātiem. Vēsturiski, kā tas ir izveidojies. Šāds pats priekšlikums ir arī iesniegts vēl sešos likumprojektos, kuru ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, kurš nosaka, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimā gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu, valsts budžeta attiecīgajās programmās finansējumu paredz ne mazāku kā iepriekšējā budžeta gadā. Pēc šāda priekšlikuma izstrādāšanas un atbalstīšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs saņēmām ļoti daudz vēstules no dažādām organizācijām, īpaši Kultūrkapitāla fonda un radošo apvienību pārstāvjiem, kuri nepiekrīt tādam lēmumam, jo viņus uztrauc tas, ka Saeima varētu pieņemt citu lēmumu. Un viņi atbalsta un lūdz arī atbalstīt Saeimu iepriekšējā — pirmajā — lasījumā pieņemto formulējumu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets.

Lūdzu balsot par šo te priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 87, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā grozījumus Sporta likumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 39, atturas — 1. Likums “Grozījumi Sporta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr.1297B — likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Saņemti 3 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. To arī atbalsta komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 39. Likums “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Kolēģi! Dokumenta numurs nr.1298B — likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

1.priekšlikums — iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad jūsu priekšā ir divi iespējamie varianti, kā ieskaitāmi dzīvokļu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi. Pirmajā lasījumā pieņemtais, faktiski no Ministru kabineta nākošais variants, piedāvā, ka visi līdzekļi, kas iegūti neatkarīgi no tā, vai nu tās ir privatizētas valsts mājas vai valstij piederošās, vai pašvaldībām piederošās mājas, tiek regulēts ar likumu... tātad tiek regulēts no valdības puses un nonāk valsts budžetā.

Otrs ir tas, ko piedāvā Tautas partija, un nosaka, ka valstij piederošās mājas, kas tiek privatizētas, un tie iegūtie līdzekļi nonāk valsts budžetā, bet pašvaldību māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek nodoti pašvaldību budžetā un pašvaldību rīcībā. Es domāju, ka šis otrais variants ir daudz loģiskāks un atbilstošāks situācijai, tāpēc ka — atbilstoši likumam par pašvaldībām — pašvaldībām ir pienākums sniegt iedzīvotājiem palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā. Un šis ir smags jautājums, un tam ir nepieciešams daudz līdzekļu. Ar šīm problēmām mēs sastopamies regulāri arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, kad risinām dzīvokļu jautājumus. Un tāpēc es domāju, ka būtu pareizāk, ka mēs līdzekļus, kas iegūti pašvaldību māju privatizācijas rezultātā, nodotu pašvaldību rīcībā. Es domāju, ka tas ir labāk nekā, ka mēs tagad viņiem atņemam šos līdzekļus un pēc tam žēlsirdīgi piešķiram.

Es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu minēto apsvērumu dēļ!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 4. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 43, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5.priekšlikumu iesniegusi Tautas partijas frakcija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministra kungs! Patiešām būs ļoti interesanti, kā tagad pašvaldības lielā mērā palīdzēs nosegt valsts parādu, jo 40% tātad, pieņemot šo te likumu, tālāk tiks novirzīti valsts parāda segšanai. Tautas partija atbalsta to, ka tas varētu būt valsts mājās, bet tajā pašā laikā ir ārkārtīgi interesanti runāt par pašvaldībām. Man ir neizprotama arī mazliet tā attieksme, kāda bija, pieņemot likumu, ko jūs atceraties, kurā vispirms bija ierakstīts, ka pašvaldībām jāsniedz atbalsts, jādod dzīvokļi visiem, kuri tiek izvietoti no denacionalizētajām mājām.

Pēc tam, kad prezidente šo likumu tomēr atgrieza atpakaļ, tad tika iestrādāts, ka tomēr valsts kaut kādu palīdzību pašvaldībām sniegs. Un toreiz, runājot ar cilvēkiem nedaudz, ne jau šajā zālē gluži, tika runāts: tas nekas, mēs tur ierakstījām, arī 100 lati būs palīdzība, un galvenais, lai ietu tas viss uz priekšu.

Šodien tātad mēs nobalsojam, ka arī pat to nelielo daļu, ko pašvaldības varētu iegūt dzīvokļu problēmu risināšanā, tālāk ieskaitīs valsts pamatbudžetā, kur, es domāju, pēc tam noteikti būs Finanšu ministrija ļoti pateicīga par pašvaldību lielo līdzdalību valsts problēmu risināšanā. Agrākie 40 procenti, kuri bija līdz šim jāieskaita, tie bija Centrālās dzīvokļu komisijas rēķinā, un faktiski par to tika sniegta arī kaut kāda, pat samērā laba, metodiskā palīdzība un vadība. Šobrīd nekādas palīdzības tālāk nebūs. Un tas tikai kārtējo reizi parāda, man ir skumji skatīties, attieksmi pret pašvaldībām.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es, atklāti sakot, brīnos, kā šāds priekšlikums varēja nākt no valdības, jo šis priekšlikums ir, atklāti sakot, pilnīgi absurds. Diemžēl šo priekšlikumu neizskatīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura līdz šim ir bijusi atbildīga par Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likuma precizēšanu, bet izskatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kura ir atbildīgā komisija.

Un kāda, kolēģi, bija situācija līdz šim? Līdz šim situācija bija tāda, ka visa tā nauda, tie miljoni, kas tika iegūti, mūsu valstī privatizējot dzīvokļus, un nedzīvojamais fonds, kas atrodas valsts un pašvaldību dzīvojamajās mājās, kā jūs zināt, 50% apmērā tiek privatizēts par latiem, un piecu gadu laikā tām juridiskajām un fiziskajām personām, kas ir privatizējušas pašvaldību mājās esošo nedzīvojamo fondu, ir pienākums šos latus iemaksāt Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas līdzekļos. Un 40% no šīs summas Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija pārdalīja un nodeva trūcīgajām pašvaldībām dzīvokļu jautājumu risināšanā: privatizējamo māju sakārtošanai, palīdzības sniegšanai dzīvojamo māju īpašnieku biedrībām un palīdzēja risināt šo mājokļu problēmu trūcīgākajās pašvaldībās.

Šobrīd, godātie kolēģi deputāti, valdība ierosina ne tik vien netaisnīgu šīs naudas izņemšanu no pašvaldību tātad kabatas, jo runa ir par naudu, kas ir iegūta, pārdodot jeb, kā likumā teikts, privatizējot pašvaldību īpašumu. Un tagad šī nauda tiek ielikta valsts kasē, valsts budžetā un izmantota vispārējām vajadzībām.

Otrkārt, šī norma ir pilnīgi antikonstitucionāla. Vai tiešām mēs gribam šodien pieņemt jau otru grozījumu valdības iesniegtajā likumā, kurš neatbilst Satversmei un citiem likumiem? Un otrreiz jau mūsu... tātad mūsu parlamentam, mūsu valdībai būs jāiet uz Satversmes tiesu, jātaisnojas, kādēļ šāda kļūda ir pieņemta, kādēļ šāds netaisnīgs likums ir pieņemts. Un es pat pieļauju, ka šī grozījuma pieņemšanas gadījumā varētu griezties deputāti pie Valsts prezidentes un lūgt neizsludināt šo likumu. Tātad tādējādi tiktu apdraudēta visa budžeta likumu paketes pieņemšana. Dabīgi, finanšu ministrs tagad runā, viņam ir ļoti jautri un jāsmejas par to, kā pašvaldībām nauda tiek izņemta. Viņš šeit nesaskata nekādas problēmas. Bet tas jau ir raksturīgi finanšu ministram Dombrovskim.

Es aicinātu, godātie kolēģi, atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu un neaplaupīt mūsu pašvaldības.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šī kārtība, kura pastāvēja līdz šim, arī tā bija tāda, ka 60% aizgāja valsts budžetā un 40% faktiski tika izmantoti tieši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šajā privatizācijas fondā un tamlīdzīgi.

Bet ko es gribēju teikt, ka šeit šie jautājumi skar tikai to momentu par šo privatizāciju, kur ir šī dzīvokļu privatizēšana par latiem. Un šeit es nepiekrītu domai, ka šie dzīvokļi vairumā tiek privatizēti par latiem. Praktiski privatizācija pamatā notiek par sertifikātiem, un par latiem tiek privatizēti tikai tie dzīvokļi, kuri izbrīvējas, kur atsakās.... teiksim, paliek brīvi, un tad pašvaldībai ir tiesības, teiksim, šos dzīvokļus tālāk privatizēt citām personām.

Tāpēc es domāju, ka šī proporcija — 60 pret 40 — tā paliek, un cienījamās Tautas partijas frakcijas arī šis priekšlikums šeit jau pasaka: valsts dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudžetā. Es te neredzu, teiksim, ka jūs sakāt, ka šī nauda jūsu priekšlikumā izteikta citām vajadzībām. Te jau jūs parādāt, ka tā ieskaitāma valsts parādu samaksāšanai un pārfinansēšanai. Nē, es saku, tāpēc jūs jau paši pasakāt, kam jūs to naudu gribat novirzīt — valsts parādu samaksai un pārfinansēšanai. Tāpēc es domāju, ka šie divi iesniegtie priekšlikumi faktiski nebūtu atbalstāmi, un jāpieturas pie tās pozīcijas, kas ir iestrādāta līdz šim dzīvokļu — valsts un pašvaldību dzīvokļu — privatizācijā, tas ir, ka šī 60% un 40% attiecība saglabājas, jo privatizācija praktiski iet uz beigām un mainīt šos nosacījumus nebūtu lietderīgi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Pavisam lēni tā un skaidri vēlreiz dažos vārdos informēšu, kādā kārtībā un kādā veidā tiek privatizēta dzīvojamās mājās esošā nedzīvojamā fonda daļa.

Tātad ļoti daudzās dzīvojamās mājās pirmajos stāvos... Godātais Šķestera kungs, kā Rīgā, tā Liepājā, tā arī Latgales pilsētās un pagastos atrodas veikali vai arī citas nedzīvojamās telpas. Šis fonds saskaņā ar likumu jau 8 gadus tiek privatizēts par latiem. Un jaunajiem īpašniekiem šī 50% maksa, kas ir fiksēta latos, 5 gadu laikā bija jāieskaita Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas līdzekļos, kura šo naudu sadalīja trūcīgākajām pašvaldībām mājokļu jautājumu risināšanā.

Tagad, Šķestera kungs, mēs pasakām, ka šī nauda, šie 40% ir jāieskaita valsts pamatbudžetā. Un Tautas partijas ierosinājums ir tāds, ka šī nauda, kas nāk no pašvaldību nedzīvojamā fonda pārdošanas, ir jāatstāj pašvaldībām, savukārt nauda, kas ir iegūta no valsts nedzīvojamā fonda privatizācijas, jāieskaita valsts budžetā. To vajadzētu zināt cilvēkiem, kas ir saistīti ar pašvaldību lietām.

Es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Varbūt Šķestera kungam, lai redzētu to atšķirību, es nolasīšu šīs divas redakcijas. Tātad valdība piedāvā valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus 40% apmērā ieskaitīt Finanšu ministrijas norādītajā kontā valsts kasē un izmantot valsts parāda samaksai un finansēšanai. Kur šajā priekšlikumā ir atslēgas vārdi? Valsts un pašvaldību. Tātad pašvaldību. Jums arī tikko izstāstīja, ka, teiksim, par naudu tiek privatizēts nedzīvojamais fonds, brīvais fonds, un īstenībā šī nauda ... Jūs pašreiz paredziet, pie tam nevis vispārējām vajadzībām, bet valsts parāda samaksai.

Ar ko atšķiras mūsu priekšlikums? Mēs neiebilstam tam, ka valsts savu naudu — valsts dzīvojamo māju privatizācijā iegūto, un tur ir vienīgā atšķirība, valsts privatizācijā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti valsts parāda segšanai.

Šķestera kungs, nu kāds ir pamats atņemt pašvaldībām šos 40% naudas, lai cik tā ir liela vai cik tā ir maza, ja ir likums par dzīvokļu jautājumu risināšanu, šī funkcija ir pašvaldību funkcija, un atņemt šo naudu un ieskaitīt budžetā, un segt ar to valsts parādu. Es domāju, ka šeit, es nezinu, tas ir vienkārši arī nekvalitatīvi, tas ... man vienkārši, es nesaprotu, kā tāds priekšlikums var rasties. Jūs izlasiet ļoti precīzi! Un tā atšķirība jau ir tā, ka mēs piedāvājam … valsts savas mājas ja pārdod labi, naudu ieņem, sedz valsts parādu, valsts īpašumu un tā tālāk. Nu kāds sakars pašvaldību māju naudas ieņēmumiem ar valsts parādu? Atņemt 40% naudas.

Es tomēr aicinātu... Jo principā, es domāju, šeit arī juridiski radīsies daudz problēmu. Es aicinātu tomēr, nu, vienkārši loģiski padomāt, izlasīt šo priekšlikumu, ļoti vienkārši, šeit nekas sarežģīts nav.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko piebilst? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par 5. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 40, atturas — 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 27, atturas — 13. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un tāpēc lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 31, atturas — 7. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Valsts Kultūrkapitāla fonda likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokumenta numurs 1300-B, likumprojekts “Valsts Kultūrkapitāla fonda likums”.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (TP). Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Pēdējā laikā mēs diezgan bieži runājam un bažījamies par mūsu identitāti. Un tam ir zināms pamats. Šai globalizācijas laikmetā, protams, mazai tautai nosargāt savu identitāti, savu kultūru ir diezgan pagrūti. Kā to dara Eiropas tautas Eiropas Savienībā, kurām šajā darbā ir jau ilga pieredze? Viņas iesaista sabiedrību divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai pati sabiedrība varētu piedalīties tātad līdzekļu pārvaldīšanā, līdzekļu sadalīšanā, tas ir demokrātijas process. Otrkārt, veido dažādus fondus — gan sabiedriskus, gan mecenāta, gan valsts fondus. Lūk, šī iemesla dēļ tika izveidots arī Kultūrkapitāla fonds. Un Kultūrkapitāla fonds tika izveidots, jo Latvijā valsts oficiāli radošo procesu — mākslas procesu — atbalsta tikai caur valsts iestādēm jeb valsts uzņēmumiem, kuri ir Kultūras ministrijas pārraudzībā. Citādāk Latvijā šis process netika atbalstīts. Un Kultūrkapitāla fonds tika izveidots, lai atbalstītu šo procesu. Tātad viens iemesls.

Otrs. Šis demokrātijas process, lai varētu piedalīties plašāks cilvēku loks, paši patērētāji arī piedalīties šo līdzekļu sadalē. Un kas notiek tagad? Tagad faktiski šis Kultūrkapitāla fonds tiek iznīcināts. Jo es apbrīnoju — jauns, simpātisks finansists, vai tiešām nevar tik elementāru lietu sarēķināt, pasaka — ja ir likumā ierakstīts — saglabāt iepriekšējā gada līmenī, bet tam ir jāatņem nost reālā inflācija, tad iznāk reāli mazāk taču. Kā var apgalvot finansists, ka tas ir reāli iepriekšējā gada līmenī. Nu nav taču tā! Nevar melot tautai! Un nevar arī priecāties. Es vienkārši vēršos pie “Jaunā laika” deputātiem. Jūs lielāko tiesu esat pirmo reizi šeit, un daudz ko jūs nezināt, kādēļ un kas tika radīts. Un ar prieku atbalstiet… daudz ko iznīcināt. Bet par to visu arī būs jāatbild pēc brīža.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šo Tautas partijas priekšlikumu, kurš vienkārši šinī gadījumā saglabās tiešām reālo finansējumu, ko valdība sakās dot. Bet valdības priekšlikums reāli šo fondu pakāpeniski gadu no gada iznīcina.

Paldies. Aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Pareizi, Rihard!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Palīdzēsim Finanšu ministrijai parēķināt matemātiku mazliet. Ja mēs atstājam līdzšinējo redakciju, kā jau te teica Pīka kungs, tad reāli līdzekļi Kultūrkapitāla fondam samazinās. Par to arī ir izteikuši bažas paši Kultūrkapitāla fonda pārstāvji. Vēl jo vairāk, ja atbalsta nākamo Juridiskā biroja priekšlikumu, ka Ministru kabinets lemj par šīs naudas piešķiršanu ne mazāk kā iepriekšējā gadā, tas nozīmē — ne mazāk, ne vairāk kā tieši iepriekšējā gadā — tad reāli šie līdzekļi samazinās. Nu, ļoti vienkārša matemātika. Ja iepriekšējā gadā Kultūrkapitāla fondam ir 5 miljoni budžets un ja inflācija ir kaut vai 3%, kaut gan prognozējas, ka tā būs lielāka, tad Kultūrkapitāla fonds nākamajā gadā automātiski zaudē 150 000 latu. Tātad tas ir reāls samazinājums, un, lai ko varētu teikt finansisti, tā ir realitāte. Tādēļ es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko teikt? Lūdzu deputātus balsot par 3. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 43, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi, bet, kā jau es teicu jums vienā no iepriekšējo likumprojektu izskatīšanas procesiem, pēc šāda komisijas lēmuma pieņemšanas mēs saņēmām ļoti daudz vēstules, un šajā konkrētajā gadījumā arī par Kultūrkapitāla fonda likumu, kur daļa mūsu sabiedrības aicina deputātus neatbalstīt šādu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 4. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 66, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Lūdzu atbalstīt 6. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā Nr.10, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 9. un 10. .... Deputāts Gundars Bērziņš vēlas runāt par 10. priekšlikumu? Ja? Tātad pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Atklājam debates par 10. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamā Saeima! Ja Tautas partija iesniedz priekšlikumus, tie netiek atbalstīti, un, ieraugot šo absurdu, kas ir ielikts likumā, es arī domāju, vai sagatavot priekšlikumu, vai ne.

Bet zinot to, ka, teiksim, cilvēkiem, kas varbūt neko nesaprot, ir ļoti vienkārši balsot, jo viņiem parāda, ka viss, ko Tautas partija piedāvā, ir ļoti slikti, es izšķīros par mēģinājumu pārliecināt komisiju. Un man izdevās pārliecināt, jo kas bija iestrādāts valdības variantā un kas tika piedāvāts… Tātad... Kultūras ministre kontrolē fonda līdzekļu izlietošanas likumību, lietderību un pareizību. Tātad kultūrā tiek ieviests vārds “pareizība”, kas no tādas Galvenās literatūras pārvaldes laikiem, kas varbūt nodarbojās ar rakstīšanu tanī laikā, zina, Latvijā sen nebija redzēts. Tātad kultūrā, sevišķi radošajā procesā, finansēšanai ir paredzēts kultūrkapitāls, tika ieviests termins, ka tiks pārbaudīta un novērtēta kultūras pareizība.

Un tā kā, paldies Dievam, mēs neiesniedzām šo priekšlikumu, Tautas partija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā cilvēki uzklausīja un šo absurdu likvidēja.

Es aicinu šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu atbalstīt, bet arī iepazīties ar to, ko bija iesniegusi valdība.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 10. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 11. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Un 12.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir jau iestrādāts 11. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tad lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 22, atturas — 14. Likums “Valsts Kultūrkapitāla fonda likums” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Zvejniecības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījums Zvejniecības likumā” komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un tāpēc lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 21, atturas — 22. Likums “Grozījums Zvejniecības likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 1302B. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Tāpēc lūdzu atbalstīt 3. — Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. ir priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Gundars Bērziņš. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie deputāti! Šis ir viens no speciālajiem budžetiem un tādām fundamentālām lietām, kuras tika uzsāktas 1996.gadā un ir, man šķiet, diezgan veiksmīgi strādājušas. Tā ir Autoceļu fonda izveidošana, sasaistot tā ieņēmumus ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem no naftas produktiem. Es ceru, lai cik ētiski tīrs jūtas finanšu ministrs, amorālu rīcību šeit viņš nesaskatīs.

Bet kāda ir situācija? Šobrīd valdība, “lāpot” savus budžeta caurumus, ko mēs redzam, piemēram, šogad... Ja šogad pamatbudžets ir ar deficītu, tad visu šo deficītu nosedz speciālie budžeti. Lai kaut cik kontrolētu deficīta līmeni, vienīgā iespēja, kas tiks lietota nākošgad, un vienīgais mērķis, kāpēc tiek likvidēti speciālie budžeti, ir naudas izņemšana šīm nozarēm, jo pārējie mērķi, teiksim, kaut kāda šo budžetu caurskatāmība vai kaut kas cits, piemēram, veselības speciālais budžets iepriekšējā gadā bija aprakstīts 30 apakšprogrammās, šogad — trīsreiz mazāks programmu skaits. Līdz ar to apropriācijas kļūst vispārīgākas un pamatbudžeta programma neatrisina un, taisni otrādi, pazemina budžeta caurskatāmību un caurspīdību.

Bet Autoceļu fondā ir vēl viena problēma. Es arī televīzijā redzēju uzstājoties Zīles kungu, kurš skaidri un gaiši pateica, ka šī nauda, kas tiek pašreiz atstāta ceļu fonda rīcībā, nodrošinās tikai lielo ceļu finansēšanu, un praktiski Latvijā būs jāaizmirst par mazo ceļu finansēšanu, izņemot 2 miljonus 300 tūkstošus latu, kas būs ļoti niecīga summa, lauku ceļu programmām. Turklāt, likvidējot speciālo budžetu, bet paradoksāli, finanšu ministra kungs, kas ir pilnīgi nesaprotami, šī pamatbudžeta programma veic ārējās saistības. Ja Autoceļu fonds bija atdalīts no budžeta, tam bija sava ieņēmumu bāze, iezīmēta ieņēmumu bāze, bija kredīti, kredītsaistības, ko uzņēmās šis fonds. Un skaidrs, ka tad, ja šī nauda ir atdalīta, tad tā tiek plānota un maksāta. Tagad šī ir pamatbudžeta programma ar apropriāciju, bet izrādās, ka šeit vairs Budžeta un finanšu vadības likums nav svarīgs, no šīs pamatbudžeta apakšprogrammas tiek veikta valsts ārējā parāda atmaksāšana. Un līdz ar to šis fonds tika plānots ar to, ka nešaubīgi nauda šajā fondā pieaugs, pieaugot gan ieņēmumiem no akcīzes nodokļa, gan arī jūs zināt, ka tuvākajā laikā būs diezgan dramatiska izšķiršanās. Valdība šobrīd vēl nav nākusi, bet tuvāko mēnešu laikā, varbūt pat tuvāko nedēļu laikā nāks ar diezgan dramatisku akcīzes nodokļa palielinājumu, un šobrīd ceļi no tā nesaņems itin neko.

Es domāju, ka inflācija jāvērtē, ka inflācija šogad, piemēram, augusts pret augustu pagājušogad bija 3,7%, septembrī pret septembri — 3,1%. Jūs zināt, ka tikko ir cēlušies elektrības tarifi. Ceļas siltumtarifi. Būtiski paaugstināsies degvielas cenas un sadārdzināsies šis process. Un īstenībā ceļu finansēšanai reālā nauda, ņemot vērā gan kredītu atgriešanu, gan inflāciju, gan citas lietas, samazināsies. Mūsu tas mazākais piedāvājums, mazākā ļaunuma princips, ir garantēt gan valsts, gan pašvaldību ceļu programmām pieaugumu, kas nepasliktinātu šo situāciju un ievērtētu inflācijas koeficientu. Turklāt nevar teikt, ka šāda prakse Latvijas likumdošanā nav lietota. Tieši šāds pats formulējums ir atsevišķos spēkā esošajos likumos un ir izmantota tieši precīzi tāda pati redakcija.

Tāpēc nevar teikt, ka, piemēram, Tautas partija piedāvā kaut ko tādu, kas pašreiz spēkā esošajā Latvijas likumdošanā nav. Ir likumi, kur tieši šādā redakcijā ir noteikts, lai situāciju nepasliktinātu, budžetu pieņemot, tiek ievērtēts patēriņa cenu indekss vai inflācija... reālā inflācija tekošajā gadā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 4. — deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 43, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu balsosim par 5. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi, bet, kā jau es iepriekš norādīju jums, ka mēs esam saņēmuši ļoti daudz protestu pret šādu formulējumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 65, atturas — 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 24, atturas — 17. Likums “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Likumprojektam “Grozījums likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Tabulā parādās viens...

Sēdes vadītāja. Ir. Es atvainojos.

B.Brigmane. Tabulā parādās viens priekšlikums, kuru ir iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurš ir atsaukts ar frakcijas vadītāja Grīnblata parakstu. Parakstījis vēstuli.

Sēdes vadītāja. Tad, ja nav priekšlikumu, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 26, atturas — 15. Likums “Grozījums likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokumenta nr.1304B, likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Grīnblats. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kalniņš. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par deputāta Pētera Kalniņa 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 42, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Arī 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kalniņš, un komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3. — deputāta Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 41, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 25, atturas — 16. Likums “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” komisijā ir saņemts viens priekšlikums, kuru ir iesniegusi Tautas partijas frakcija. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti par 1.priekšlikumu lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 1. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 19, atturas — 20. Likums “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. ir iesniedzis Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 48, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 48, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 19, atturas — 18. Likums “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tie ir visi priekšlikumi, un tāpēc lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 32, atturas — 8. Likums “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par akcīzes nodokli”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1308 B. Likumprojekts “Par akcīzes nodokli”.

1.priekšlikums ir iesniegts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikumu finanšu ministra vietā iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5.priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā ir iesniedzis vides ministrs Vējonis, ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Bet deputāti lūdz balsojumu par 5. — finanšu ministra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 33, atturas — 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 6.priekšlikums arī ir iesniegts finanšu ministra vietā, iesniedzis vides ministrs Vējonis, un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — deputāta Emša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 8. — deputāta Emša priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 43, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 28. — finanšu ministra vietā vides ministra Vējoņa iesniegtais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 12, atturas — 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 23, atturas — 18. Likums “Par akcīzes nodokli” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” 1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 48, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 23, atturas — 5. Likums “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi Dzelzceļa likumā” 1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi. Bet šis ir atkal tas gadījums, kad mēs citos likumprojektos neatbalstījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — neviens, pret — 79, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 24, atturas — 17. Likums “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektā “Grozījums Autopārvadājumu likumā” 1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 46, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Taču šis atkal ir tas gadījums, kad pārējos likumprojektos deputāti nav atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 67, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Tie ir arī visi iesniegtie priekšlikumi. Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 24, atturas — 16. Likums “Grozījums Autopārvadājumu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1251. Tātad uz otro lasījumu likumprojektam ir iesniegti 33 priekšlikumi. Sāksim ar 1.

Tātad 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegts. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikumu būtu ieteicams atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Strazdiņš un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un iestrādājusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā nr.4

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 7.priekšlikumu ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikumu ir iesniegusi veselības ministre Circenes kundze. Un priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.priekšlikums ir iestrādāts 16. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Šos priekšlikumus ir iesniegusi veselības ministre Circenes kundze un Saeimas Juridiskais birojs, bet komisija atrada par iespēju šos priekšlikumus apvienot un iestrādāt 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 17. priekšlikumu ir iesniegusi veselības ministre Circenes kundze. Un priekšlikums ir iestrādāts 18. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 19. priekšlikumu ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Deputāts Strazdiņš un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi 20.priekšlikumu. Priekšlikums ir iestrādāts 21. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Deputāta Strazdiņa un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nr. 22 ir komisijas atbalstīts, nedaudz redakcionāli vēl precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 23.priekšlikums arī ir deputāta Strazdiņa un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. To Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 24.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 25.priekšlikumu ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 26.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 27., 28. un 29. priekšlikumu ir iesniegusi ministres kundze Circene. 30.priekšlikumu iesniedzis deputāts Strazdiņš un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Šie priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā nr.31.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav iesniegti. Ir priekšlikums pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Strādājam ar dokumentu nr.1277B.

1.priekšlikumu satiksmes ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Lujāns. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 2.priekšlikumu tieši tāpat Lujāna kungs iesniedzis. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 3., 4. — arī Lujāna kunga iesniegti priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 5. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 6. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 7. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 8. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 9. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 10. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 11. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 12. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 13. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 14. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 15., 16. — arī Lujāna kunga iesniegti priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 17., 18. — Lujāna kunga priekšlikumi. Arī atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 19. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 20. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 21.priekšlikums — arī satiksmes ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Lujāns. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 22. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 23. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 24. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 25. — Lujāna kunga priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 26. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 27. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 28. — arī satiksmes ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Lujāns. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 29.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Un arī šis ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 30. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 31. — Lujāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. 32.priekšlikumu satiksmes ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Lujāns. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalvītis. Aicinātu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, dokuments nr.422. Esam saņēmuši otrajam lasījumam vienu priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Jānis Urbanovičs. Komisija šo priekšlikumu noraida. (No zāles deputāts Dobelis: “Pareizi darīja!”)

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu, kurš ir atzīts par steidzamu, pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 23, neviens neatturas. Likums “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Ja ziņotāja nav, tad pašreiz pārejam pie nākošā darba kārtības jautājuma.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Preču un pakalpojumu loteriju likums””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1399B.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi, un tādēļ aicinu jūs balsot par likumprojektu galīgajā, otrajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums likumā “Preču un pakalpojumu loteriju likums”” pieņemts.

Ē.Škapars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1433C.

Šis ir likumprojekts, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza ar faktiski tikai vienu vienīgo labojumu, kas bija termiņa pagarinājums uz vienu gadu. Kā jūs redziet, uz otro, galīgo, lasījumu neviens priekšlikums iesniegts nav.

Tāpēc lūdzu balsot par šī likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā... Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Šiliņš.

V.Šiliņš (JL). Cienītie Saeimas deputāti! Mums trešajā lasījumā ir ienākuši 118 priekšlikumi.

1. — deputāta Golubova priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 2. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 3. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 4. — deputāta Gunta Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts, bet 5. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 6. — deputāta Golubova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 7. — deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 8. — deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 9. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 10. — deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 11. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 12. — deputāta Gunta Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 13. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 14. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 15. — deputāta Gunta Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 17. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 16. un 17.priekšlikumu.

V.Šiliņš. 18. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 19. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 20. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 21. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 23. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 24. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 27. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 28. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 31. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 32. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 34. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 35. — deputāta Gunta Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 36. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 37. — Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 38. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 39. — Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 40. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 41. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 42. — deputāta Gunta Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 43. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 44. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 45. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 45. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 45, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Šiliņš. 46. — Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 47. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 47.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 46, atturas — 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Šiliņš. 48. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 49. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 50. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 51. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 51.priekšlikumu uzsākam debates.

Deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Jau 13 gadus mūsu valstī ir spēkā likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. 13 gadus darbojas ļoti plašs un praksē pārbaudīts atklātums sabiedrisko organizāciju darbībā.

Spēkā esošajā likumā ir 21.pants, kas saucas “Atklātums sabiedrisko organizāciju darbā”. Šis pants ļoti detalizēti nosaka, kādas tiesības ir attiecīgo sabiedrisko organizāciju biedriem, gan iepazīties ar pieņemtajiem lēmumiem, kā konferenču, kongresu, valžu un citu institūciju, kā arī, kādas tiesības ir ņemt dalību sabiedrisko organizāciju darbībā, būt klāt kongresos, konferencēs arī masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem.

Diemžēl 3.lasījumā izskatāmais likumprojekts ļoti skopi reglamentē atklātuma lietas. Un faktiski, ja kolēģis Jānis Urbanovičs nebūtu iesniedzis savu priekšlikumu ar kuru viņš ierosina papildināt 37.pantu ar jaunu piekto daļu, tad vispār atklātums nebūtu reglamentēts un nebūtu garantēts biedrību turpmākajā darbībā.

Ko tad šobrīd saka spēkā esošais likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

Pirmkārt, žurnālistiem ir tiesības būt klāt jebkuras sabiedriskās organizācijas vai to apvienības kongresā, konferencē vai kopsapulcē. Turpmāk, pat ja mēs pieņemsim atbalstāmo Jāņa Urbanoviča priekšlikumu, kongresa vadība varēs izdzīt žurnālistus no kongresa sēžu telpas, aizcirst durvis, parādīt, tā teikt, pigu un teikt: “Mēs turpmāk strādāsim slepeni.” Un runa šeit, godātie kolēģi, nav par ikdienas darbu. Runa ir par augstāko lēmējinstitūciju, par atklātumu augstāko lēmējinstitūciju darbībā.

Tālāk. Spēkā esošā likuma 21.panta otrā un trešā daļa saka sekojošo, ka ikvienam sabiedriskās organizācijas biedram, ikvienam žurnālistam ir tiesības iepazīties ar ikvienas sabiedriskas organizācijas pieņemto lēmumu. Šajā likumā šādu normu mēs neatradīsim.

Es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Bet kopā mums jāpadomā par to, vai šis likums, ja mēs to pieņemsim, nebūs jālabo, jo šis likums nodrošina daudz lielāku slepenību biedrību un nodibinājumu darbībā. Un tas ir kaitīgi un pat bīstami, godātie kolēģi! Pat bīstami daudzos gadījumos demokrātiskas valsts funkcionēšanai.

Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt Jāņa Urbanoviča priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Šiliņa kungs vēlas ko piebilst?

Vai deputātiem ir iebildumi pret 51. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

Cienījamie kolēģi! Priekšlikumus likumprojektam “Biedrību un nodibinājuma likums” mēs turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!... Reģistrācijas režīmu! Es atvainojos!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam!

O.Kastēns (LPP). Cienījamie deputāti! Eiropas lietu komisija lūdz deputātus pulcēties uz Sarkano istabu!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lūdzu ieklausīties manī ļoti uzmanīgi, jo tas, ko es teikšu, attieksies uz katru deputātu, kas ir šajā zālē, un ļoti personīgi. Arī deputāti, kas pašlaik manī neklausās. Klementjeva kungs, arī uz jums personīgi.

Es gribētu pastāstīt ļoti īsi sekojošu lietu. Ārlietu komisija vakar noklausījās ārlietu ministres ziņojumu par pašreizējo situāciju Irākā. Un situācija ir, kā jūs arī no citiem masu informācijas līdzekļiem zināt, visai asa, ir traucēta, apgrūtināta 2700 skolu darbošanās Irākā. Tāpēc Ārlietu komisija nolēma, ka Ārlietu komisijas deputāti katrs personīgi ziedos savus personīgos līdzekļus šim skolu atjaunošanas procesam.

Nākošajā nedēļā uz turieni dosies mūsu pārstāvji, lai šo ziedojumu nodotu. Un vēl vienu lietu es gribētu uzsvērt. Šis ziedojums būs ļoti svarīgs arī tam, lai veidotos labvēlīga atmosfēra pret mūsu kareivjiem Irākā. Jo palīdzība skolām, palīdzība bērniem, tas, protams, būtu ļoti svarīgi. Ja jūs, deputāti, arī tie deputāti pa kreisi, kuri tagad skaļi un demonstratīvi ceļ troksni, ja ir ar mieru ziedot, Ārlietu komisija būs ļoti pateicīga, Ārlietu komisijas konsultanti būs gatavi šos ziedojumus pieņemt. Liels paldies jums jau iepriekš!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Roberts Jurķis, Guntars Krasts, Raimonds Pauls, Ēriks Škapars, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Izskatām 52.priekšlikumu trešajam lasījumam likumprojektam “Biedrību un nodibinājumu likums”.

Lūdzu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (JL). Mēs palikām pie 52. — Urbanoviča kunga priekšlikuma. Un šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 52. — Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 37, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Šiliņš. 53. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 54. — Urbanoviča kunga priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 55. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 56. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 57. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 58. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 59. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 59. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 52, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Šiliņš. 60. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 61. — Urbanoviča kunga priekšlikums — daļēji atbalstīts un iestrādāts 62. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 63. — Urbanoviča kunga priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 64. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 65.priekšlikums — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 66. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 67. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 68. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 69. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 70. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 71. — deputāta Gunta Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 72. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 73. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 48, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Šiliņš. 74. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 75. — Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 76. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 77. — komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 78. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 79. — komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 80. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 81. — deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 82. — Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 83. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 84. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 85. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 86. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 87. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 88. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 89. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 90. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 91. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 92. — Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 93. — deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 94. — deputāta Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 95. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 96. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 97. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 98. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 99. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 100. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 101. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 102. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 103. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 104. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 105. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 106. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 107. — Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 108. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 109. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 110. un 111. ir komisijas priekšlikumi. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 112. — komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 113. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 114. — komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 115. — Golubova kunga priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 117. — Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Un 118. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Lūdzu balsot Saeimu par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par — 71, pret — 16, atturas — 3. Likums “Biedrību un nodibinājumu likums” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ārlietu komisija, izskatot likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, konstatēja, ka ir saņemti 5 priekšlikumi.

1. — ārlietu ministres Kalnietes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. 2. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. 4. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. 5. — Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte S.Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pirms trešā lasījuma. Uz trešo lasījumu minētajā likumprojektā tika saņemti 38 priekšlikumi.

Es gribētu paskaidrot, ka lielākā daļa no šiem priekšlikumiem ir noraidīti. Bet tie nav noraidīti pēc būtības, tie ir noraidīti tikai tāpēc, ka, kā jūs visi zināt, ir Satversmes tiesas lēmums, ar kuru likumdevējam ir uzdots veikt izmaiņas advokatūras darbības tiesiskajā regulējumā. Un, lai nerastos pretruna, ir izveidota darba grupa, kas izstrādā šos grozījumus, skatot tos kompleksā ar vairākiem citiem normatīvajiem aktiem, un tikai tāpēc tie priekšlikumi ir noraidīti.

Tātad 1. — deputāta Agešina priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Satversmes tiesas šā gada 6.oktobra spriedumu zvērinātu advokātu profesionālā organizācija pašlaik nevar pilnā mērā garantēt tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu realizāciju. Bez tam no Satversmes tiesas sprieduma arī izriet, ka jēdzienam “advokāts” piemīt vairākas nozīmes — ne tikai filoloģiskā, bet arī juridiskā interpretācija. Tas nozīmē, ka nedrīkst mākslīgi ierobežot pārstāvības tiesības.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu, jo, ja mēs to neizdarīsim, tad tas būs pretrunā ar mūsu likumdošanu, jo Satversmes tiesas spriedums, kā zināms, ir galīgs un nepārsūdzams. Jābalso “par”.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (JL). Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, kā jau es minēju, ar Satversmes tiesas spriedumu ir uzdots likumdevējiem līdz 1.martam novērst šīs pretrunas, un Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kura izvērtēs visu likumu kopumā. Un tātad nedarīsim kļūdas un nelabosim kaut ko steigā un vienu labojumu atrauti no citiem, tāpēc lūdzu šo priekšlikumu pašreiz neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 45, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 4. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 60, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 5. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 57, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 6. — tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 67, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 8. — tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 9. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Guļ visu laiku…”)

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Nila Muižnieka un Tatjanas Ždanokas kārtējā konfrontācijā Ženevā vakar atkal tika skarts jautājums par nepilsoņu tiesību ierobežošanu. Protams, Muižnieka kungs, kurš aizstāvēs valdības viedokli, atkal zaudēs. Zaudējumu nesošais viedoklis ir zināms, un īsumā to var formulēt šādā veidā: jo vairāk ierobežojumu nepilsoņiem, jo vairāk stimulu naturalizācijai. Šis piespiedu kārtā integrācijas princips tiek plaši pielietots arī citās sfērās: valodas jomā, izglītības jomā. Rietumu eksperti, kuri tad arī uzspieda mums šo pašu integrācijas problēmu, ar lielu izbrīnu vēro, kā Latvijas augsnē dīgst viņu iesētie graudi. Izdīgušie asni saskaņā ar marksistisko dialektiku jau pilnībā noliedz to, kas ģenētiski tika ieprogrammēts dīglī. Jautājums, kas attiecas uz ierobežojumiem strādāt par advokātiem, ir viens no tiem, kuri izsauc īpašu kritiku Rietumos. Jo šī sfēra pieder pie privātā biznesa, bet valsts iejaukšanās tajā tiek uztverta negatīvi, kā totalitārisma palieka. Zinoši ļaudis, kas ir kompetenti advokāta darbībā, labi izprot, ka manis piedāvātajam grozījumam piemīt tīri formāls raksturs. Šis grozījums nebūt nevedīs pie tā, ka Advokātu kolēģijas rindas papildināsies ar kaut cik ievērojamu nepilsoņu skaitu. Jo Advokātu kolēģija — tā ir slēgta kasta, kura nav pieejama arī daudziem izciliem juristiem, kas ir Latvijas pilsoņi un etniski latvieši.

Satversmes tiesas spriedums piespieda daļēji mīkstināt dažus šāda veida nepamatotus ierobežojumus, bet lielākā daļa no tiem likumā palika. Tātad runa ir vienīgi par tādu abstraktu lietu kā Latvijas tēls. Ja mans grozījums tiks atbalstīts, Ārlietu ministrijas ierēdņiem būs vieglāk aizstāvēt mūsu valsts vaiga gaišumu ārvalstīs. Kaut gan principiāli nekas nemainīsies. Man liekas, ka Saeimas lielākā daļa vēl nav nobriedusi tādai izdevīguma un lietderīguma sapratnei, bet tomēr lūdzu likt manu grozījumu uz balsošanu.

Pie reizes arī par citu — 28.priekšlikumu — pielaist nepilsoņus strādāt kaut vai par advokātu palīgiem. Tas tieši atbilst valdības pieejai šai problēmai, garam. Lūk, kāds nepilsonis piecus gadus stažēsies, pie reizes arī nokārtos naturalizācijas eksāmenu, bet pēc tam patriotiski un lojāli kalpos likuma burtam — tiesai.

Aicinu balsot par!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 9. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 65, atturas 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. Es jums gribētu piebilst, ka mēs skatām nevis komunisma sēklu aprites likumu, bet gan Advokatūras likumu. Tātad Advokatūras likumā 10.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 11.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 64, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 12. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien apspriežamajā likuma pantā, rupji pārkāpjot likumdošanas procesa viegli plūstošo gaitu, iejaucās Satversmes tiesa. Tā atzina, ka Latvijas Universitātes privilēģijas advokātu sagatavošanā, salīdzinājumā ar citām mācību iestādēm, neatbilst Satversmei. Bez šaubām, pats par sevi Satversmes tiesas spriedums, kas attiecas uz diskriminējošo stāvokli, kuru opozīcija daudzkārt piedāvāja atcelt, ir ārkārtējs notikums. Šādos gadījumos Krievijas cariskās armijas oficieriem piedienēja nošauties, ierēdņiem — atkāpties no amata, bet deputātam — labprātīgi atteikties balotēties nākamajās parlamenta vēlēšanās. Taču pie mums no Satversmes tiesas sprieduma atgaiņājas kā no uzmācīgas mušas. Tajā pat likumā 14.pantā ir 5.punkta b apakšpunkts, kurā atkal tā paša iemesla dēļ, kaut arī nedaudz citādākā formā, tiek noteikts Latvijas Universitātes privileģētais stāvoklis, un es piedāvāju aizstāt vārdus “Latvijas Universitāte” ar vārdiem “universitātes tipa augstskola”.

Godājamie kolēģi! To es pats neesmu izgudrojis. Šādu paplašinātu mācību iestādes jēdzienu, kurai ir vienlīdzīgas tiesības advokātu sagatavošanas jautājumos salīdzinājumā ar citām tiesīgām, citā apakšpunktā piedāvāja otrajam lasījumam pati Juridiskā komisija. Un šo formulējumu jau vienbalsīgi atbalstīja Saeima. Ja mans grozījums tiks noraidīts, tad var iznākt tā, ka Saeima, formāli ievērojot Satversmes tiesas spriedumu, atklāti nodemonstrēs, ka nav vienisprātis ar to pēc būtības.

Es domāju, ka kolēģu likumdevēju plānos neietilpst šāda tiesiskā nihilisma demonstrēšana, un aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā... Lūdzu, komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Komisijas vārdā atkārtoju jau vismaz trešo reizi, ka šie priekšlikumi tiks skatīti Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, un vēršu deputāta Buzajeva uzmanību uz nākošo punktu, kur Juridiskās komisijas priekšlikums ir izslēgt šo iepriekšējā otrajā lasījumā pieņemto redakciju, lai tiešām vienotos par redakciju, kas nebūs pretrunā ar Satversmes tiesas lēmumu un kas neierobežotu citas augstskolas juridisko izglītību... saņēmušiem cilvēkiem iegūt... kļūt par advokātiem. Bet pašreiz aicinu balsot pret 12. — deputāta Buzajeva priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 12. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 66, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Leopolds Ozoliņš ir pieteicies debatēs? Deputāts Leopolds Ozoliņš nav pieteicies debatēs. Paldies!

Vai deputātiem ir iebildumi pret 13. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

S.Āboltiņa. 14.priekšlikums, kurš ir Tieslietu ministrijas Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts ar reģistrācijas numuru 402, kas ir iekļauts kā priekšlikums, un 15. — deputāta Agešina priekšlikums — atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 14. un 15.priekšlikumu iebildumu
nav.

S.Āboltiņa. 16. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 50, atturas — 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 17. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 48, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 18. — deputāta Agešina priekšlikums, un 19. — likumprojekts, kurš iekļauts kā priekšlikums, — atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. — deputāta Jurķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. — deputāta Agešina priekšlikums, un 22. — likumprojekts nr.402 kā priekšlikums — atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. — deputāta Agešina priekšlikums, un 24. — likumprojekts ar numuru 402 kā priekšlikumi atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 25.priekšlikums — likumprojekts ar reģistrācijas numuru 402 — atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 26. — tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 27. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 28. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsojumu par 28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 68, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 29.priekšlikums — likumprojekts ar reģistrācijas numuru 402. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 30. — deputāta Agešina priekšlikums, 31. — likumprojekts ar reģistrācijas numuru 402. Atbalstīti daļēji. Atbalstīts ir 32. — deputāta Buzajeva priekšlikums, kurš ietver abus iepriekšminētos.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 33. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 36. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 37. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 38. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka šī minētā norma, ka Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti Latvijā var sākt praktizēt, stājas spēkā tikai no 2004.gada 1.maija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemts nebija. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 20. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”.

Saskaņā ar Satversmes 68. pantu šāda līguma izskatīšanai nepieciešams, lai Saeimas sēdē būtu klāt vismaz divas trešdaļas no deputātu kopskaita. Tādēļ lūdzu reģistrēties kvorumam!

Atgādināšu reģistrācijas kārtību. Pēc tam, kad būs atskanējis skaņas signāls un uz pults ekrānā zem uzraksta “Reģistrs” mirgos dzeltena lampiņa, nospiediet taustiņu, kurš atrodas tieši zem uzraksta “Reģistrs”. Ja jūs esat reģistrējušies, sāks mirgot lampiņas zem uzrakstiem “Pret”, “Atturas” un “Par”.

Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kopā reģistrējušies 79 deputāti. Tātad kvorums ir mums, jā.

Lūdzu, sākam izskatīt likumprojektu.

I.Vaidere (TB/LNNK). Ļoti cienījamās deputātes un augsti godātie deputāti! Saeimas Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā minēto likumprojektu un konstatēja, ka priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 4, atturas — 2. Likums pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Godātie deputāti! Atļaujiet Ārlietu komisijas vārdā man apsveikt jūs ar šo patiesi vēsturisko lēmumu. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums. Dokumenta reģistrācijas nr.452.

Saskaņā ar Obligātā militāra dienesta likuma 37.pantu obligātā aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām personām darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā un tām tiek garantētas tiesības pēc dienesta pabeigšanas atgriezties iepriekšējā darbavietā. Tiesības pēc dienesta pabeigšanas atgriezties iepriekšējā darbavietā diemžēl nav terminētas, kas darba devējam radīja un rada neprognozējamību saistībā ar darbavietu plānošanu. Grozījums nosaka termiņu, kura laikā jāizlieto tiesības atgriezties darbavietā. Un, proti, vienu mēnesi pēc atvaļināšanās dienas.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 17.novembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Alternatīvā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu (reģistrācijas nr.453). Apspriežamais likumprojekts sasaucas ar analogu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” 37.pantu. Tādēļ neatkārtošos, un komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 17.novembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Cienījamie deputāti! Tas ir likumprojekts nr.328. Un tā būtība ir aizstāt minētajā likumā vārdus “Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija” ar vārdiem “Tieslietu ministrija” attiecīgajā locījumā. Šis likums iesniegts tādēļ, ka ar likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” jau tikusi likvidēta minētā apakšprogramma un tās finansējums ir pārņemts Tieslietu ministrijas apakšprogrammā “Centrālais aparāts”. Līdz ar to Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija kā atsevišķa budžeta iestāde jau ir beigusi pastāvēt, un ne tikai tās finansējumu, bet arī tās uzdevumus pilnībā ir pārņēmusi Tieslietu ministrija. Konstatēts arī, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumu 2.punktam ir jāveic valsts pārvaldes sakārtošana atbilstoši minētajam likumam. Un Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas juridiskais statuss ir noteikts ministra apstiprinātā nolikumā. Pašreizējā statusā šī komisija neatbilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam. Komisijas sēdē tika atzīts, ka Valsts pārvaldes likums pie ministrijas ļauj izveidot sabiedrisko padomi, kurā ietilptu represēto organizāciju pārstāvji, kā arī tiek domāts par iespēju paplašināt šīs padomes sastāvu un, iespējams, arī mainīt represēto apliecību izsniegšanas kārtību. Grozījumus šajā likumā ir paredzēts izskatīt arī saistībā ar jautājumu par atvieglojumu piešķiršanu represētajiem, pie kā mūsu komisija strādās nākamajā nedēļā.

Un tādēļ lūdzu atbalstīt grozījumus minētajā likumprojektā pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 15, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2003.gada 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 6.novembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Cienījamie deputāti! Tas ir dokuments nr.329. Grozījumu jēga un motivācija ir tieši tāda pati kā iepriekšējam likumprojektam, un tādēļ lūdzu atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 17, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2003.gada 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — šī gada 6.novembris. Paldies!

I.Druviete. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, reģistrācijas nr.463, pirms pirmā lasījumā. Lai ieviestu Komerclikuma regulējumu, šobrīd notiek uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību pārreģistrācija no Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā. Un ļoti bieži vien šie grozījumi, šī pārreģistrācija ir formāla, savukārt par to ir jāmaksā valsts nodeva. Un šie minētie grozījumi piedāvā šo jautājumu regulēt nedaudz godīgāk, teiksim tā, fleksiblāk. Un atsevišķos gadījumos par šo pārreģistrāciju, kas ir formāla procedūra, maksāt tikai 50% no samaksas par grozījumu ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā vai dokumenta izsniegšanā, jo samazinātu valsts nodevu ir nepieciešams noteikt saskaņā ar Komerclikumu Komercreģistrā pārreģistrētajiem uzņēmumiem, jo tā ir vienkārši formāla procedūra.

Tātad, izskatot minēto likumprojektu, komisija atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 10.novembris. Citu priekšlikumu nav! Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””, dokumenta reģistrācijas nr.462. Likumprojekts nodrošina likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” noteiktās padotības formas atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajai, kā arī palīdz atrisināt jautājumu par tādu situācijas nepieļaušanu, kad apbruņotā militarizētā institūcijā dienējoša persona apvieno savu dienestu ar dienestu Zemessardzē.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šī gada 17.novembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 454.

Apspriežamajā likumprojektā ietvertais grozījums Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā nepieciešams, lai pilnvarotu Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā tiek veikta Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzība jeb apsardze.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šā gada 17.novembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokumenta numurs — 1391. Šajā likumprojektā ir sagatavoti grozījumi tikai otrajā pielikumā, un šajā pielikumā tiek precizētas biosfēras rezervāta ārējās robežas, kā arī dabas lieguma robežas. Platība netiek mainīta, bet šādas izmaiņas ir nepieciešamas tikai tāpēc, ka pie precīzās uzmērīšanas atsevišķu zemes gabalu robežas tiek precizētas. Precizējumi nepieciešami arī šajā likumā.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam — 10.novembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šā gada 10.novembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” . Dokumenta reģistrācijas numurs 400.

Kopā likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti divi priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 21.oktobra sēdē.

1.priekšlikums — iesniedzis deputāts Valērijs Agešins. Priekšlikumā ieteikts atļaut arī Latvijas nepilsoņiem būt par apsardzes uzņēmumu vadītājiem. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteikto redakciju turpmāk par apsardzes uzņēmumu vadītājiem būs ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī Eiropas Savienības pilsoņi. Protams, ka šis solis ir ļoti aktuāls un nepieciešams. Bet kāpēc tādas tiesības joprojām nav Latvijas nepilsoņiem? Nepilsoņa statuss piešķirts samērā lielai valsts iedzīvotāju daļai, un vairāk nekā puse no nepilsoņiem ir dzimuši Latvijā. Pārējie — jau sen dzīvo mūsu valstī. Ierobežojumu nepilsoņiem atcelšana nenovedīs ne pie kā briesmīga, ne pie kādām briesmīgām sekām. Tieši otrādi — tā tiks uztverta kā uzticību mazākumtautībām veicinošs solis. Tas būs solis tolerances un politkorektuma virzienā. Bez tam šo ierobežojumu atcelšana samazinās arī potenciālās kritikas iespējas no starptautisko cilvēktiesību sargājošo organizāciju puses, kuras pieprasa samazināt nepamatoto atšķirību tiesībās starp pilsoņiem un nepilsoņiem skaitu.

No kā jūs visu laiku baidāties, cienījamie kolēģi? No saviem iedzīvotājiem?

Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 68, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 2.priekšlikums, arī iesniedzis deputāts Valērijs Agešins, iesakot būtiski sašaurināt Apsardzes darbības likuma 6.panta otrajā daļā uzskaitītos gadījumus, kad uzņēmumiem aizliegts izsniegt speciālo atļauju vai licenci apsardzes darbības veikšanai. Komisija priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 14, atturas — 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 17.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — šī gada 17.novembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ir izveidojusies tāda situācija, ka Latvijas Republikas sadarbībai ar Mongoliju nav būtībā nekāda tiesiska regulējuma. Un ir pilnīgi saprotams, ka tas ir nopietns kavēklis mūsu abu valstu tālākai sadarbībai. Lai pastiprinātu teikto, atgādināšu, ka šogad viesojās pie mums augsta līmeņa Mongolijas parlamenta un prezidenta, un valdības delegācija, un mēs dzirdējām no šīs delegācijas nenoliedzamu vēlmi sadarboties. Un vairāku apstākļu dēļ mēs arī jūtamies spējīgi sadarboties ar Mongoliju ļoti daudzos jautājumos, kas interesē abas puses. Šis konkrētais likums uz vienlīdzības pamata veicinātu abu valstu studentu, izglītības speciālistu, zinātnieku, akadēmiskā personāla pieredzes un arī cilvēku apmaiņu. Bet, kas varbūt ir ļoti svarīgi šajā periodā mūsu valstī, ka šis likums veicinās Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts iespējas nākotnē piedalīties Eiropas Savienības palīdzības programmās Mongolijai, kas ir tapis ar TACIS, ERASMUS un “World”, un mums ir šeit lielas salīdzinošās priekšrocības to apstākļu dēļ, ka mums Latvijā ir tādas valodu zināšanas, kas atbilst arī valodu zināšanām, kas eksistē Mongolijā.

Tātad es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šā gada 4.novembris. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (ZZS). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam, jo tas ir cieši saistīts ar budžeta problēmām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 25, atturas — 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.E.Bresis. Tātad likumprojektā paredzēta situācija, ka, protams, kā mēs visi zinām, nav vairs Valsts vides aizsardzības speciālie fondi, un visi līdzekļi, kas nāk no šā nodokļa, tiek sadalīti 60% pašvaldībām un 40% valsts budžetam. Šis stāvoklis arī ir aprakstīts mūsu piedāvātajā likumprojektā. Bez tam arī likumprojekts apraksta šīs naudas administrēšanas kārtību. Tāpat arī sakārto terminoloģiju. Ministriju nosaukumi un arī citi termini pievesti tādā situācijā, kāda pašreiz eksistē valstī.

Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 5, atturas — 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

V.E.Bresis. Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 6.novembri. Un izskatīt 20.novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 6.novembris un izskatīšana — šā gada 20.novembra sēdē. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1445 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Šis likumprojekts paredz, ka valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” lemj par administrācijas izmaksu segšanu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā. Likumprojektā ietvertās normas precizē aģentūras tiesības uzraudzības funkciju īstenošanā. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 16, atturas — 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Ē.Škapars. Lūdzu pieņemt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 6, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 6.novembris. Un izskatīšana otrajā lasījumā 20.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šā gada 6.novembris. Izskatīšana 20.novembra sēdē. Paldies!

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Izglītības inovācijas fonda likumā, kur 14.pantā paredzētas redakcionālas izmaiņas, nomainot vārdu “revīzija” ar “audits”, un mēs uzklausījām Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu mainīt pārejas noteikumu termiņu — ar 2004.gada 1.decembri.

Lielāki finansējumi ir paredzēti 2005.gadā — 800 tūkstošu latu apmērā, lai varētu sākt realizēt šo inovācijas fondu, un tas varētu dot lielu ieguldījumu mūsu izglītības un zinātnes attīstībai.

Lūdzu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka man ir jārunā par šo te grozījumu Izglītības inovācijas fonda likumā. Diemžēl iecere bija brīnišķīga. Šis Izglītības inovācijas fonda likums, kā komisijas priekšsēdētājs Strazdiņa kungs teica, patiešām ir bezgala nozīmīgs. Tas ir nozīmīgs tāpēc, ka visiem Latvijas pedagogiem tika dotas lielas cerības, ka šis Izglītības inovācijas fonds jau sāks darboties ar 2003.gadu. Tagad, kā mēs redzam, diemžēl ir vēlme atlikt fonda darbību jau uz 2005.gadu. Viss tas būtu labi, ja Izglītības un zinātnes ministrija darītu to, kas ministrijai ir jādara. Bet diemžēl arī šajā jomā mēs redzam tikai mīnusus, bezdarbību un haosu. Un ja jau reiz mēs lasām pat šajā likumprojekta anotācijā, konkrēti — sociālo seku izvērtējums. Ne jau autori to raksta. Ka izglītības inovācijas projektam, kas nodrošinās izglītības programmu satura pilnveidi un izglītības kvalitātes uzlabošanu, ir finansiālā atbalsta trūkums, diemžēl aizkavējas progresīvu pārmaiņu ieviešana izglītības sistēmā. Ja jau likumprojekta autori raksta, ka sakarā ar to, ka atliek šī fonda realizāciju, tad ko lai mēs sakām skolotājiem?

Un situācija jau ir tāda, ka diemžēl ministrs ar vieglu roku atlika arī pamatizglītības standarta darbā uzsākšanu, tad ko tad lai tie skolotāji dara? Viņiem ir jāsāk pašiem domāt, kā uzlabot izglītības kvalitāti. Un diemžēl, palasot “Jaunā laika” programmu, konkrēti izglītības sadaļu, jā, vārdi jau ir brīnišķīgi par tuvākajiem mērķiem tur ir rakstīts skaidri un gaiši: “Modernizēt izglītību, lietojot inovatīvas pedagoģijas metodes, izmantojot modernās tehnoloģijas, pilnveidojot darba organizāciju un ieviešot starptautiskiem standartiem atbilstošas kvalitātes vadības sistēmas.”

Bet kas tad notiek galu galā patlaban? Ministrija šo te pamatskolas mācību satura reformu atceļ, fonds neuzsāk darbību, skolotāji ir vienmēr radošas enerģijas pārpilni, lai paši sāktu kaut ko darīt izglītības satura veicināšanā.

Pagājušajā nedēļā, mīļie kolēģi, Jūrmalā veselu nedēļu strādāja slavenais Anunašvilli kungs — pedagoģijas zinātņu virsotnes, patiešām pīlārs, un diemžēl skolotāji ir nemierā ar to, ka ministra kungs ir atcēlis tik ļoti nozīmīgo satura reformu, paši sāk izglītoties no apakšas un dara to jau patiesībā ļoti sen. Tikai diemžēl arī šajā jomā viņiem ir ļoti grūti tikt galā, jo šajā izglītības jomā arī viņiem netiek palīdzēts, viņu maciņš ir pārāk plāns, lai viņi samaksātu par tālākām izglītības programmām paši. Bet skolotāji nepagurst, viņi meklē izeju jo situācijas. Tikai ļoti, ļoti gribētos, lai Izglītības un zinātnes ministrija un konkrēti ministra kungs nevis tikai runātu un filozofētu par ārkārtīgi interesantām un kaut kādām uz nākotni vērstām — par orientējošu vērtību mācību satura padomēm, kur tagad nu tik spriedīs un nu tik nez ko vēl lems, un es domāju, ka skolotāji gaida palīdzību tagad. Un ja jau šis pārslogotais saturs, par kuru mēs visi ikdienā runājam, ne tikai kā Saeimas deputāti, bet es domāju, ka lielākā daļa kā vecāki zina, kuriem gan bērni, gan mazbērni mācās skolās, ka mēs nepārtraukti kritizējam šo pārslogoto izglītības saturu, runājam, ka bērni ir pārguruši un noslogoti, un šajā jomā ministrijā nekas netiek darīts, atlikta tātad šī satura reforma uz 2005.gadu, tad vismaz ar izglītības šo te inovācijas fondu jūs aicinātu, ja mēs tūlīt, tūlīt pat varētu sākt jau, nerunājot par to, ka 2003.gads, bet ja ar 2004.gadu varētu sākt, tad skolotāji paši ir gatavi rakstīt gan mācību metodiskos materiālus, gan dažādus inovācijas projektus veidot, lai uzlabotu patiešām izglītības kvalitāti. Un tad nebūs tā, ka izglītības ministram Šadurska kungam ir jādomā, kā ar budžeta plūsmas palīdzību reanimēt, lūk, šīs visai valstij vajadzīgās ar tehnoloģijām saistītās specialitātes.

Kur tad tās radīsies, ja mēs... kā tas veidosies, ja mēs neizglītosim skolotājus no apakšām? Un savukārt, ja skolotāji nepratīs un nebūs veiksmīgi tieši jaunajās tehnoloģijās, kā mēs to izdarīsim? Kur radīsies tie bērni, kas pēkšņi izvēlēsies studēt matemātiku, studēt fiziku, ja skolotājs netiks laikmetīgi izglītots, un jūs zināt, kāda ir šobrīd situācija? Piemēram, šajā mācību gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē reflektanti, kuri kārtoja matemātikā eksāmenu, no 450 reflektantiem tika sekmīgi novērtēti ... kā jūs domājat, cik? ... diemžēl tikai puse. Un diemžēl vērtējums bija no 1 līdz 3 ballēm. Tas ir šausmīgi!

Latvijas labākajās skolās, kurās jau notiek zināma bērnu atlase, atsevišķās skolās tiekoties, un ne tikai atsevišķas skolās... patiesībā ļoti daudzās, skolotāji ir izmisumā — klasē ir apmēram 10 līdz 12 cilvēki nesekmīgi matemātikā. Kā mēs to atrisināsim, neizglītojot skolotājus un bremzējot šo inovācijas fonda attīstību? Vai tiešām mēs to atrisināsim tā, kā Šadurska kungs domā, ka pārvirzīs, lūk, līdzekļus no humanitārajām programmām uz eksaktajām programmām un tūlīt visi bērni skries un mācīsies matemātiku un fiziku? Nē. Viņi to nevarēs izdarīt, ja viņiem visā pamatskolas izglītības laikā būs sliktas atzīmes. Viņi matemātiku nezinās un nemīlēs. Un ja mēs nemainīsim šo saturu un bremzēsim, lūk, šādu labu pasākumu, kas ir, protams, tikai viens no labajiem pasākumiem — šis Izglītības inovācijas fonds, tad, protams, skolotāji arī nezinās, kā izkļūt no šīs bedres un ministra kungs ne ar kādu rīkojumu to neatrisinās viena gada vai dažu mēnešu laikā.

Un tāpēc es ļoti gribu aicināt pārdomāt un neatlikt atkal uz kaut kādu nezināmu laiku, un tad pretējā gadījumā man ļoti negribētos, ka latviešu tautai tik ļoti nozīmīgajās jomās — izdzīvošanas un apliecināšanas jomās — kā veselībā un izglītībā patiesībā notiek nepārtraukta raustīšanās. Nevis skaidra un noteikta stratēģija ar noteiktu koncepciju, ko mēs un kā darīsim, kādos laikos, bet viens rīkojums uz priekšu, otrs rīkojums — atpakaļ. Un tad gan veselības ministre Circenes kundze, gan izglītības ministrs Šadurska kungs ir spiests tautai muļķīgi, piedodiet, tā kā te to mēs visi vakar redzējām Dombura kunga raidījumā, teikt, ka mēs vēl rēķinām, mēs vēl domājam, mēs vēl filozofējam, bet kas notiek ar bērniem? Bērni diemžēl... Es nerunāju par tiem 10—15%, kas ir ar augstāko attīstības līmeni, kuriem problēmu nav, bet mēs esam piemirsuši lielo skolēnu skaitu. Un tāpēc ar šo inovācijas fondu mēs skolotājus ļoti stimulētu darboties pašiem, veidot modernas mācību metodikas, modernas mācību grāmatas un nevis gaidīt no augšas.

Bet var būt, ka tā ir labi? Var būt, ka tā vajag. Lai rodas nemiers skolotājos. Lai rodas nemiers Latvijas iedzīvotājos. Un tad būs atkal šķēršļi, kurus pārvarēt un teikt: “Jā, mēs to izdarījām!” Bet tas jau būs par vēlu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamie kolēģi! Kad pienāks tādi laiki, kad šeit tribīnē kāps Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs un aicinās mūs uz jauniem izaicinājumiem izglītībā? Gada laikā mēs esam dzirdējuši tikai atkāpes, tikai projektu noslāpēšanu un atcelšanu. Un arī šodien man tiešām ir žēl jūs, Strazdiņa kungs, ka jūs mūs neiedvesmojat ar jaunu piedāvājumu, bet sakāt atkal: “Mīļā Saeima, pārceļam atkal uz vēl vienu gadu vienu likumprojektu, kuru jūs tik kvēli pagājušajā gadā šajā pašā laikā solījāties uzsākt no 2004.gada 1.janvāra.”

Tikai čiks vien ir iznācis. Ķerieties, mīļie, pie darba! Un es sagaidu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas patiešām izaicinājumus izglītībā. Un es jūtu jums līdz, Strazdiņa kungs, ka jums nav piedāvājuma no Saeimas puses izglītības attīstībā. Vienkārši skumji!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Zommeres kundze! Cienījamā Goldes kundze! Atļaujiet man jūs tiešām iepriecināt. Mūsu komisijā šis jautājums jau tika skatīts. Un man bija arī gods tikties ar Attīstības aģentūras vadību, ar Ēlerta kungu, ar viņa tuvākajiem palīgiem. Un es aicinu visus Saeimas deputātus uzsākt ārkārtīgi svarīgu darbu — veidot pie mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas jaunu apakškomisiju — nākotnes apakškomisiju, kur strādāt visiem tiem, kas tiešām reāli, kompleksi grib risināt šos inovācijas jautājumus valstī. Lai attīstītos mūsu tautsaimniecība, izraut vienu posmu no visiem pārējiem nav iespējams. Mums vajadzīgs attīstīt arī visas pārējās zinātnes nozares, lai mēs spētu valstī ražot tādu produkciju, kas būtu konkurētspējīga pasaules tirgos, un lai mums būtu lieli ekonomiski ieguvumi. Dabīgi, ka jādara ir arī no apakšas. Bet viss jāsāk tomēr no mums, deputātiem. Mēs tiešām pasekosim komisijā, lai tas darbs sāktos un lai Izglītības un zinātnes ministrija neko vairs nespētu atlikt, un arī visas pārējās ministrijas — arī Ekonomikas ministrija — ķertos šim jautājumam klāt, lai Ministru prezidenta biedrs izvirzītu šos jautājumus. Tas ir komplekss jautājums, kas ir jārisina mums visiem.

Tā ka es aicinu padomāt, kurš vēlētos strādāt šādā apakškomisijā. Un tomēr es lūdzu, uzklausot visus jūsu aizrādījumus, pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 32, atturas — 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Strazdiņš. Iesaku ieteikt iesniegšanas termiņu 4.novembri.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Silva Golde grib ieteikt kādu citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nē? Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 4.novembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, izslēdziet mobilo telefonu skaņu!

A.Laksa (LPP). Dārgie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 278. Kopā likumprojekta otrajam lasījumam esam saņēmuši 41 priekšlikumu, kas izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 21.oktobra sēdē.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Solovjovs, aicinot papildināt finanšu darījumu legālo definīciju. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums ir likumprojektā iekļautā likumprojekta (ar reģistrācijas numuru 360) tiesību norma, vērsta uz likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” saskaņošanu ar diviem likumiem — Finanšu instrumentu tirgus likumu un Kredītiestāžu likumu. Šo priekšlikumu komisija atbalsta savā redakcijā, kas redzama 3.priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Urbanovičs. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedzis Deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniegusi ārlietu ministre Kalniete. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Par 6.priekšlikumu?

A.Laksa. Par 7. Tātad 7.priekšlikums. Iesniegusi ārlietu ministre Kalniete. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Dokumentā rakstīts, ka ir noraidīts.

A.Laksa. Tātad jā. Vēršu uzmanību, ka strādāsim ar dokumentu nr. ... Izskatot 7.priekšlikumu, jāstrādā ar dokumentu nr. 1453.

Sēdes vadītāja. Jā. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 8.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Jūs neprasījāt. Cienījamie kolēģi! Balsosim par 7. — ārlietu ministres Sandras Kalnietes priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 23, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir redakcionāls. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 9. — finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 10. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 11.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, precizējot likumprojekta 7.pantā ieteikto 6. panta redakciju. Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 12. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 13. — deputāta Solovjova priekšlikums. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 14. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 15. — arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Arī 16. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 17.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 18.priekšlikums, kuru iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Arī 19. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 20. priekšlikumu iesniedzis deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu noraida.(Starpsauciens:“Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 20.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 21.priekšlikums — iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 22. — deputāta Solovjova priekšlikumu — komisija noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Arī 23. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu —komisija noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 24. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu —lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Arī 25. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 26. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 27. — deputāta Solovjova priekšlikumu— komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Arī 28. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu — komisija noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 29. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 30.priekšlikums — iesniedz deputāts Urbanovičs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Es nemaz negribu aizstāvēt zagļus un korumpantus, bet lūdzu kolēģus pievērst uzmanību tam faktam, ka naudas konfiskācija bez krimināllietas ierosināšanas šajā gadījumā nav iespējama. Tas ir pretrunā ar kriminālprocesa principiem. Ja mēs patiešām gribam dzīvot tiesiskā valstī, tad jāatbalsta deputāta Urbanoviča 30.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā deputāts Arnolds Laksa vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 30. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 48, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 31.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Lūdzu atbalstīt... Atvainojos, 32.priekšlikums — iesniedz deputāts Urbanoviča kungs. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 33. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 34.priekšlikums, kuru iesniedza finanšu ministrs Dombrovska kungs, netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 35. — iesniedz finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 36.priekšlikums — iesniedz deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 37.priekšlikums — iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 38. — finanšu ministra Dombrovska kunga priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 39. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 40.priekšlikums ir likumprojektā iekļautais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 360 — tiesību norma, kas ietver likumā spēkā stāšanās termiņu. Komisija priekšlikumu noraida un aicina pieņemt komisijas izstrādāto pārejas noteikumu — izteikt 41.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 41.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 18, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 25.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.novembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektiem “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā””. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt?

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu — pagarināt minētajiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 14.novembrim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas ko teikt? Lūdzu...

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1392B.

Tātad uz otro lasījumu likumprojektam “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” bija iesniegts tikai viens priekšlikums, un to ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija, kas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku. Un ir priekšlikums šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”“ pieņemts. Paldies.

Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņoju, ka šodien pulksten 17.00 tiks sniegtas atbildes uz deputātu jautājumiem.

Vārds paziņojumam arī deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisijas sēde — pulksten 15.05 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Ingrīda Labucka, Gundars Bērziņš, Boriss Cilevičs, Silva Golde, Guntis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Andis Kāposts, Krišjānis Kariņš, Paulis Kļaviņš, Guntars Krasts, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Anta Rugāte, Jevgenija Stalidzāne, Elita Šnepste, Ingrīda Ūdre, Ausma Ziedone—Kantāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 30.oktobra sēde ir slēgta. Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimes priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Mums ir jāizskata deputātu jautājums, tātad Tautas partijas deputātu Gundara Bērziņa, Dalbiņa, Muižnieces, Pietkeviča un Lagzdiņa jautājums Ministru prezidentam Einaram Repšem.

Tā kā rakstiskā atbilde neapmierināja deputātus, tad šodien ir ieradies Ministru prezidents, kas sniegs savu atbildi arī mūsu deputātiem.

E.Repše (Ministru prezidents). Labdien! Es esmu jau atbildējis jums. Līdz ar to varbūt kādi jums ir papildjautājumi?

Sēdes vadītāja. Tātad papildjautājumi. Vai no iesniedzējiem tieši ir? Jā, lūdzu! Muižnieces kundze, lūdzu!

V.Muižniece (TP). Diemžēl, Repšes kungs, mēs nevaram piekrist jūsu viedoklim, ka esat atbildējis. Šī atbilde mūs neapmierina, jo, mūsuprāt, atbilde nav sniegta pēc būtības.

Un pirmais jautājums tādēļ ir šāds: kāda iemesla dēļ jūs neesat pēc būtības atbildējis uz šiem jautājumiem, kaut arī formāla atbilde, protams, tā ir?

E.Repše. Jūs jautājāt. Es uzskatu, ka es esmu atbildējis, un tieši pēc būtības. Līdz ar to kādi būtu jums papildjautājumi?

Sēdes vadītāja. Otrs papildjautājums, lūdzu.

V.Muižniece. Ziedotājs Dzelve ir presei apliecinājis, ka jūsu personīgajā kontā ir iemaksājis 5000 dolāru. Toties jūsu atskaitē parādās tikai 2500 latu, kaut gan vajadzētu būt turpat 3 tūkstošiem latu. Sakiet, lūdzu, kur ir palikušie šie 500 lati!

E.Repše. Visu, kas tika ieskaitīts, es esmu deklarējis, un mūsu atskaites ir precīzas. Par kaut kādiem tātad Dzelves izteikumiem un viņa veiktiem likumpārkāpumiem es, protams, nevaru atbildēt.

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka pārējie klātesošie vēlas uzdot papildjautājumus. Un pirmais papildjautājuma iesniedzējs ir Dalbiņa kungs.

J.Dalbiņš (TP). (Dep. J.Dalbiņa teiktais nav dzirdams.)

Sēdes vadītāja. Labi. Ir pieteicies arī Mihails Pietkevičs. Lūdzu!

M.Pietkevičs (TP). Jā, bet es esmu klātesošais. Saeimas Kārtības rullis paredz, ka pēc tam, kad no iesniegumu parakstītājiem ir uzdoti divi papildjautājumi, visi klātesošie uzdod vēl trīs papildjautājumus. Pārējie klātesošie.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Ministru prezidenta kungs! Vai uzskatāt, ka uz jūsu personīgajā kontā saņemto naudu par politisko darbību ir jāattiecina mazāk stingri korupcijas novēršanas nosacījumi nekā uz partijas ziedojumiem?

E.Repše. Es esmu jau atbildējis jums, un pēc būtības, ka mēs labprātīgi esam izpildījuši pēc labākās sirdsapziņas likuma prasības pēc gara un burta. Un vairāk man pie šī jautājuma nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, klātesošie, vai kāds vēlas... Lūdzu, Ināra Ostrovskas kundze!

I.Ostrovska (JL). (Dep. I.Ostrovskas teiktais nav dzirdams.)

E.Repše. Es domāju, ka ir jāierobežo partiju priekšvēlēšanu tēriņi. Es domāju, ka ir jāpadara krietni nopietnāka arī tieši tātad partiju atskaišu revīzija un kontrole. Manuprāt, būtu nosakāmi vēl papildu ierobežojumi atsevišķiem ziedotājiem un saistītām ziedotāju grupām, un tātad kompleksā kārtībā šie pasākumi varētu novest pie daudz labākas partiju finanšu kontroles.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Ārgalis.

A.Ārgalis (TP). Repšes kungs, vai esat pārliecināts, ka šis anonīmais ziedotājs jūsu personīgajā kontā nevar būt saistīts ar noziedzīgiem grupējumiem?

E.Repše. Man par to nav nekas zināms. Tātad brīdī, kad šis ziedojums tika pieņemts, viņš bija precīzi identificēts. Un bankas pārskaitījums no Dzelves kunga. Un, ja Dzelves kungs ir, kā izrādās, vai kā viņš pats saka, izdarījis kādus likumpārkāpumus, tad lai arī viņš par tiem atbild. Un jūsu jautājums īstenībā ir uzdodams viņam.

Sēdes vadītāja. Paldies, cienījamie deputāti! Jautājumu loks ir izsmelts. Saskaņā ar Kārtības rulli Ministru prezidents ir atbildējis uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Paldies!

E.Repše. Paldies!