"Eiropas Savienībai beidzot ir jāparāda noteiktība"

Arvien asāk tiek kritizētas Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunas un arvien neslēptāk kritizēta tiek arī Vācijas ārpolitika. Igaunijas ārlietu ministrs Hendriks Ilvess pirms Vācijas kanclera vizītes Baltijā un otrās "Luksemburgas grupas", kurā ietilpst Polija, Ungārija, Slovēnija, Čehijas Republika, Kipra un Igaunija, ārlietu ministru tikšanās Ļubļanā, kas notiks pirmdien, teica: "Tas ir skaidri redzams, ka Eiropai ir ļoti nepieciešama vadība un vīzija." Dzelzs priekškars krita pirms vairāk nekā desmit gadiem, un, ja sarunas arī turpmāk noritēs tikpat lēni kā līdz šim, paies 18 gadu, līdz pirmā valsts no bijušās komunisma ietekmes zonas drīkstēs iestāties ES. "Man tas neizskatās pēc īpaši dinamiska procesa," tā Ilvess teica sarunā ar laikrakstu.

Līdzīgi kā Amerikai pēc Otrā pasaules kara un līdzīgi kā Eiropas Kopienas dibinātājtēviem arī ES beidzot ir jāparāda "noteiktība un sirds", saka Ilvess. Tikai tā būs iespējams atrast izeju no stagnācijas, kas arvien vairāk piesaista uzmanību. Ilvess teica, ka varētu daudz ko atrisināt, ja vien kāds ES valstsvīrs pieceltos un teiktu: "Šis ir vēsturisks uzdevums, ķersimies tam klāt." Ilvess neslēpa, ka, to sakot, ir domājis arī par Vācijas valdību. "Ja Gerhards Šrēders vēlas uzņemties šo lomu, viņam ir garantēta vēl lielāka vēsturiskā nozīme nekā Robertam Šūmanam," teica Ilvess.

Ilvess teica, ka pirms trim gadiem Igaunijai vēl bijā jācīnās, lai to uzņemtu kandidātvalstu pirmajā grupā. Šodien vairs nav nekādu šaubu, ka Igaunija pieder pie veiksmīgākajām šīs grupas valstīm. Igaunija, līdzīgi Somijai, tad piederētu pie aktīvākajām un pozitīvākajām ES dalībvalstīm. Pretēji pārējām pirmās grupas kandidātvalstīm Igaunijai nekādas problēmas nesagādājot ne lauksaimniecība, ne arī personu brīva pārvietošanās. Tāpat nevarot neredzēt arī to, ka "Luksemburgas grupas" sarunas arī Igaunijai noritot arvien lēnāk. Un arvien skaidrāk kļūstot redzams, ka paplašināšanas sākums nav atkarīgs no visām kandidātvalstīm vienādā mērā, bet tikai no Polijas.

Pirms tikšanās Ļubļanā Skandināvijā un Baltijā īpaši bija dzirdami Vācijai adresēti pārmetumi. Vācijas valdība ES paplašināšanu saistot ar Polijas uzņemšanu. Vācija pat apgalvo, ka iestājas par ātrāku sarunu norisi ar Poliju, taču palielinās intervāls starp Poliju un pārējām grupas kandidātvalstīm, bet nekas nenotiek. Baltijas valstu Ārlietu ministrijās, kuras visas trīs vada sarunas par iestāšanos, saka: "Signāli, ko mēs saņemam, ir skaidri. Vācija kā paplašināšanās motors saka: bez Polijas nekādas paplašināšanās." Līdz ar to Polija un Vācija ir izveidojušas paplašināšanās bremzētāju aliansi.

Tāpēc Rīgā, Tallinā un Viļņā, kā arī Stokholmā Vācijas ārpolitikai tiek pārmesta novilcināšanas taktika. "Luksemburgas grupa" kritikā iet pat tik tālu, ka Vācijas diplomātiju tur aizdomās, ka tā apzināti velk garumā sarunas. Īpaši Ungārija, Slovēnija un Igaunija pārmet Vācijai, ka tā sarunās par ES likumdošanu ievieš arvien jaunas detaļas un nosacījumus, lai intervāls starp šīm valstīm un Poliju nekļūtu vēl lielāks. Taču Polijai kļūst arvien grūtāk sekot pārējām grupas valstīm un Vācijai tāpēc rodas arvien lielākas problēmas ar atbildības uzņemšanos. Un pastāv draudi, ka ES solījums, ka valstis tiks novērtētas pēc to individuālajiem sasniegumiem, var kļūt par makulatūru.

Zviedrija tagad Vācijai vēl papildus pārmet, ka tā ar jaunu diskusiju sākšanu novirza uzmanību no paplašināšanas. Šādi Zviedrija reaģēja uz ideju, ko Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers nesen Berlīnē izteica saistībā ar apvienotās Eiropas nākotni. Tādējādi Zviedrija uzsvēra to kandidātvalstu advokātes lomu, kurās pastāv līdzīgas bažas. Tagad valdība Stokholmā Igaunijai ir apsolījusi, ka nākamajā gadā Zviedrijas ES prezidentūras laikā sarunas ar šo Baltijas valsti grib virzīt uz priekšu raitāk. Iespējams, ka Igaunija tad varētu izrādīties pirmā valsts, kas tad būs pabeigusi sarunas par iestāšanos. Igaunijas prezidents Meri Fišera ideju nosauca par "akadēmisku ekskursu", kura idejas par realitāti varētu kļūt vienas vai divu paaudžu laikā. Meri Somijā teica: "Eiropas Savienības iekšējās reformas ir jāveic paralēli paplašināšanai un nevis uz paplašināšanas rēķina." Ilvess sacīja, ka Fišera priekšstats par divpalātu sistēmu un ES dalībvalstu "senātu" satur pozitīvus elementus īpaši mazajām dalībvalstīm. Taču Ivess brīdināja no tāda "Eiropas kodola", kas tiktu definēts tikai pēc dalībvalstu lieluma, ģeogrāfijas un dalības ilguma Savienībā. Arī mazās dalībvalstis varētu piederēt pie ES dzinējspēka pat tad, ja tās, tāpat kā Somija un Igaunija, atrodas perifērijā.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

Sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozaru redaktori GINTS MOORS, LIENA PILSĒTNIECE