Lai spējam atbalstīt tos, kam klājas visgrūtāk

Par garantētā minimālā ienākumu līmeņa palielinājumu nākamajā gadā

Tieši pusgadu pašvaldībās trūcīgiem iedzīvotājiem reāli tiek piešķirts viens no daudzajiem sociālā pabalsta veidiem — pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi “ Par garantēto minimālo ienākumu līmeni” paredz, ka šogad vienai personai GMI ir 15 latu mēnesī. Atbilstoši minētajiem noteikumiem šādu pabalsta apmēru pašvaldība var piešķirt līdz šā gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka atbilstoši likumam ir jāvienojas un valdībai jāpieņem lēmums, kāds GMI apmērs nosakāms nākamajā gadā.

Atstāt, kā ir, vai paaugstināt?

Pēc Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju sarunām, kurās ministre Dagnija Staķe ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini pārrunāja GMI pabalsta ieviešanas rezultātus un nākamā gada finansiālās iespējas šo pabalsta veidu paaugstināt, LPS valdes 4. novembra sēdē puses panāca vienošanos, ka no 2004.gada 1. janvāra GMI vienai personai nosakāms 18 latu.

Gan ministre, gan pašvaldības ir atzinušas, ka šobrīd noteiktais GMI līmenis — 15 latu — ir pārāk zems. Tomēr pašvaldībām, kas ir šī pabalsta piešķīrējas, ir jāizšķiras starp vēlmi paaugstināt GMI un iespējām to izmaksāt. GMI līmeņa paaugstinājums uz 18 latiem būs papildu slodze pašvaldību sociālajiem budžetiem

Labklājības ministre atbalstījusi GMI līmeņa paaugstināšanu, lai tiktu pildīts galvenais uzdevums — sniegt atbalstu krīzes situācijā nonākušajām trūcīgajām ģimenēm un jo īpaši ģimenēm ar bērniem. Kopš aprīļa, kad pašvaldībās tiek izmaksāts šāds pabalsts, LM ir apkopojusi datus par šā pabalsta veida pieprasījumu un pašvaldību piešķirtajiem līdzekļiem GMI izmaksām.

GMI nav kļuvis par pieprasītāko pabalstu

Pēc saņemtajām ziņām, GMI vēl nav kļuvis par pieprasītāko pabalsta veidu pašvaldībās, lai gan tas ir domāts vistrūcīgāko iedzīvotāju situācijas uzlabošanai. Piemēram, septembrī GMI pabalstu saņēmuši tikai 27% no visiem pašvaldību pabalstu saņēmējiem. Arī sākotnēji šim pabalstam iecerēto līdzekļu izlietojums ir proporcionāli mazāks. Pēc LM aprēķiniem, līdz gada beigām pašvaldības šā pabalsta izmaksās būs iztērējušas tikai pusi no līdzekļiem, kas bija ieplānoti šā gada sākumā.

Viens no iemesliem, kāpēc šis pabalsts nav iemantojis popularitāti, ir pabalsta saņēmēja līdzdalības apliecinājums savas situācijas risinājuma meklējumiem.

Lai trūcīgais saņemtu GMI pabalstu, tiek slēgta vienošanās ar viņu par to, ka jāmeklē darbs, jāpārkvalificējas, jāpiedalās sabiedriskajos darbos, jāstājas nodarbinātības dienesta uzskaitē, kā arī jāatsakās no dažādu apreibinošu vielu lietošanas, ja ir tāda problēma. LPS valdes sēdē līdzdalības liecinājumu kā bremzējošu faktoru nosauca Sabiles novada domes priekšsēdētāja Lolita Neilande.

Otrs iemesls, kas nerosina trūcīgos iedzīvotājus vērsties pašvaldībā pēc šā pabalsta, ir zemais GMI līmenis un sarežģītā piešķiršanas kārtība.

Kāpēc vieni spēj, bet citi ne

Lai arī joprojām vairākas pašvaldības cenšas LM ieskaidrot, ka tās nespēj trūcīgiem savas teritorijas iedzīvotājiem izmaksāt garantēto minimālo pabalstu līdzekļu trūkuma dēļ, 17 pašvaldības ir radušas iespēju jau šogad GMI noteikt augstāku nekā valstī. Šo pašvaldību noteiktie GMI līmeņa ietvari ir no 18 līdz 30 latiem vienam cilvēkam. Tieši šajās (turīgajās) pašvaldībās GMI pabalsts ir izmaksāts visbiežāk.

Likums paredz, ka pašvaldībām ir tiesības nodrošināt GMI pabalstu saviem vistrūcīgākajiem cilvēkiem un ģimenēm, sniedzot to ne tikai skaidrā naudā, bet arī piešķirot brīvpusdienas, pērkot mācību līdzekļus, apmaksājot komunālos pakalpojumus un nodrošinot ar malku.

Kopumā, neraugoties uz GMI noteikto līmeni — 15 latiem, pēc pieprasījuma un izmaksās vidēji valstī šī pabalsta apmērs ir 7,4 lati. Visaktīvāk šis pabalsta veids šajā pusgadā izmantots Rīgā.

Gan LPS, gan LM pārstāvjus tikšanās reizē īpaši satrauca situācija Rēzeknes rajona Silmalas pagastā. Iesniegtie dati liecina, ka septembrī GMI šajā pašvaldībā vidēji 5,8 latu apmērā saņēmuši 523 iedzīvotāji. Taču vēl satraucošāk jāvērtē tas, ka 1398 iedzīvotājiem šā pabalsta izmaksa ir atteikta. LPS valdes loceklis, Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis aicināja kolēģus drīzumā apmeklēt šo pašvaldību un izvērtēt situāciju.

Lai objektīvāk spriestu par pašvaldību atskaitēs iesniegtajiem datiem un izprastu situāciju, LM pārstāves LPS valdes sēdē apliecināja, ka nākamgad ir plānots rīkot izbraukumus gan uz pašvaldībām, kas aktīvi ieviesušas GMI pabalstus, gan tām, kas norāda uz līdzekļu trūkumu sociālajām vajadzībām.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore