Kad paveiktais nāk ar darāmo Latvijas laukos

Zemkopības ministrs preses konferencē, atskatoties uz pirmo darba gadu šajā amatā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Lauksaimniecības nozarei un lauku attīstībai būtiskākais gada notikums ir 20. septembra referenduma par iestāju Eiropas Savienībā pozitīvais iznākums — tā, izvērtējot gada laikā paveikto, atzina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Savukārt grūtākie brīži bija krīze cukura un cūkkopības nozarēs. Šī gada laikā ir izdevies palielināt budžetu lauksaimniecībai par 8 miljoniem latu, kas tiks atvēlēti gan ražošanai, gan lauku kā sociālas vides attīstībai. Ministrs izteica pārliecību, ka Saeimas 6. novembra sēdē tiks apstiprināti budžeta grozījumi, kas paredz subsīdijas lietavās cietušajiem zemniekiem. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par precizēto lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu”, lai padarītu skaidrākus kredīta saņemšanas nosacījumus un paplašinātu to nozarē nodarbināto fizisko un juridisko personu loku, kas var pretendēt uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītu.

Panāktais sarunās ar Eiropas Savienību

2002. gada beigās tika pabeigtas Latvijas iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES), kurās viena no smagākajām sadaļām bija “Lauksaimniecība”. M. Roze uzskata, ka panāktie rezultāti ir ļoti pozitīvi, to sekmēja arī tas, ka ministrija zināja — aiz tās vienota stāv visa nozare un nevalstiskās lauksaimnieku atbalsta organizācijas.

Latvija ir panākusi augstāku ražošanas kvantitatīvo rādītāju palielinājumu nekā citas kandidātvalstis, skaitliski panāktas tādas ražošanas kvotas, kas nodrošinās ilgtermiņa attīstības iespējas tradicionālajām un perspektīvajām lauksaimniecības ražošanas nozarēm. Ir panākts tāds tiešo maksājumu modelis lauksaimniekiem, kas tiem nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES. Proti, šie tiešie maksājumi būs divreiz lielāki, nekā sākotnēji piedāvāja Eiropas Savienība. Bez tiešajiem maksājumiem gan lauksaimnieki, gan zivsaimnieki tiks atbalstīti arī caur lauku attīstības pasākumiem. Būtiski ir tas, ka Latvija panākusi dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumu modernizācijai un pārstrukturizācijai pārejas periodus, kuru laikā būs jānovērš neatbilstības ES standartiem.

Zemkopības ministrija ir domājusi arī par lauku attīstību, par cilvēkiem, kas grib dzīvot laukos, bet nevēlas vai nevar nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu. Tiek īstenota Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma (NUAP). Jau pirmajos programmas īstenošanas mēnešos saņemti pieteikumi par visu atvēlēto grantu summu — 1,75 miljoniem latu.

Tāpat veiksmīgi tiek realizēta SAPARD programma — vairāk nekā 1200 apritē esoši projekti ir ceturtais labākais rādītājs starp visām kandidātvalstīm. Tas, cik ātri un kvalitatīvi tika izmantoti SAPARD līdzekļi, apliecina, ka mūsu lauksaimnieki vēlas ieiet Eiropas tirgū un būt gatavi konkurencei, uzskata M. Roze. Ļoti būtiski ir tas, ka ES akreditāciju ir veicis Lauku atbalsta dienests, kas administrējis visvairāk ar Eiropas finansējumu saistītos projektus.

Lauksaimniecība pēc 2004.gada 1.maija

Jau no nākamā gada 1. janvāra lauksaimnieki varēs skaitīt attaisnotos izdevumus tiem projektiem, kas ir līdzvērtīgi SAPARD programmām — lauksaimniecības modernizācijai, pārstrādei un nelauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai. Šos projektus varēs realizēt jau no 1. janvāra, taču ES sāks atmaksāt tikai no 1. maija. Visi pārējie projekti sāks darboties no 1. maija.

Eiropas Komisija savā ziņojumā ir norādījusi uz pieciem Latvijas nepadarītajiem darbiem, to starpā neatrisināto jautājumu par dzīvnieku atliekvielu iznīcināšanu. M. Roze pastāstīja, ka ir notikusi ministrijas vadības sanāksme par šo jautājumu. Vairāki uzņēmēji ir ieinteresēti celt šādu dzīvnieku atliekvielu iznīcināšanas uzņēmumu, jo vai nu saskata tajā biznesa iespējas, vai saprot, ka bez šāda uzņēmuma viņu bizness būs apdraudēts. Vairākas mūsu kaimiņvalstis ir paredzējušas subsīdijas šo atkritumu utilizēšanai, tās būs nepieciešamas arī Latvijai, lai saglabātu mūsu ražotāju konkurētspēju. No ekonomiskā viedokļa šādu uzņēmumu būtu saprātīgi būvēt kopā ar saimniecisko atkritumu pārstrādes uzņēmumu. Taču uzņēmuma radīšana prasīs samērā ilgu laiku, un Latvija ir saņēmusi Lietuvas un Polijas priekšlikumu izmantot viņu uzņēmumus.

Pēc 1. maija lauksaimniekiem pavērsies daudz plašāks produkcijas noieta tirgus, kā arī būs godīgāka konkurence, jo vairs nepastāvēs nevienādās katras valsts eksporta subsīdijas savai produkcijai. Tā, piemēram, Polijai pēc 1. maija vairs nebūs nekādu iespēju pielietot eksporta subsīdijas, par kurām šodien satraucas mūsu ražotāji. Tie Latvijas uzņēmumi, kuriem ir Eiropas sertifikācijas numurs, savu produkciju varēs pilnīgi brīvi tirgot visā ES teritorijā bez muitas un tālākām veterinārajām kontrolēm. Tie uzņēmumi, kuriem nebūs Eiropas sertifikācijas numuru, varēs strādāt iekšējā Latvijas tirgū, tikai tos stingrāk kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Lauksaimniecības nozares un pārstrāde

Lai uzlabotu ekonomisko situāciju cūkkopībā un stabilizētu cūkgaļas iepirkuma cenas, 2002. gada beigās tika apstiprināti pasākumi cūkkopības nozares stabilizēšanai no subsīdiju līdzekļiem. Tāpat, lai kompensētu vietējiem pārtikas ražotājiem cukura cenas starpību starp pasaules un vietējā tirgus cenu, paaugstinot konkurētspēju iekšējā tirgū, ministrija izstrādāja un noteica subsīdiju izlietošanas kārtību cukura cenas stabilizēšanai, kas paredzēja subsīdijas izmaksāt pārstrādes uzņēmumiem, kas no 2002. gada janvāra līdz augustam ir pirkuši Latvijā ražotu cukuru pārstrādei ne mazāk kā vidēji divas tonnas mēnesī. Kopumā nozaru stabilizācijai pagājušā gada nogalē tika izmaksāti 5,9 miljoni latu, šogad — 6,6 miljoni latu.

Grūtības zivsaimniecībā

M. Roze atzina, ka Latvijai ir bijušas domstarpības ar mūsu galveno konkurentu nozvejā — Zviedriju. Pēc iestājas ES situācija normalizēsies, lai gan zivsaimniecībā nav panākts tik daudz, kā gribētos, jo nebūs pieejami tādi jūras zivju resursi, kādiem ir gatavas nozvejas un pārstrādes nozares. Tādēļ vairāk jādomā par tiem zivju resursiem,kas ir iekšējos ūdeņos un šobrīd netiek pilnībā izmantoti.

Būtiskais meža nozarē

Sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO) Zemkopības ministrija ir izstrādājusi “Latvijas meža un saistīto nozaru nacionālo programmu”, kurā noteikti nozares attīstības mērķi un virzieni ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Programmu paredzēts iesniegt valdībā apstiprināšanai 2004. gada maijā. Ministrija arī izstrādājusi likumprojektu par apaļkoksnes un augošo koku uzskaites un aprites kārtību, kas ir ļoti būtiski, lai novērstu šobrīd pilnīgi legālās iespējas neuzskaitīt koksni. Tas novērsīs pārmetumus Latvijai par nelikumīgu koku izciršanu. Lai nodrošinātu savvaļas faunas un floras aizsardzību, ir izstrādāts un pieņemts Medību likums. Latvija arī aktīvi piedalās ES kopējās meža politikas izstrādē. Pirms trim gadiem mūsu valstī tika nodalīta meža uzraudzība no meža apsaimniekošanas, un šo modeli rūpīgi pēta un par tā pārņemšanu domā vairākas ES valstis.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore