Esam apmierināti ar Latvijas progresu

Eiropas Komisija publicējusi “Visaptverošo uzraudzības ziņojumu”, kurā sniegts pārskats par nākamo dalībvalstu sagatavotību uzņemšanai ES

Vakar preses konferencē par Eiropas Komisijas ziņojumu: Eiropas Komisijas Latvijā delegācijas vadītājs Endrū Rasbašs un Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Piebalgs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 5. novembrī, Eiropas Komisija publicēja “Visaptverošo uzraudzības ziņojumu”, kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam sniegts pārskats par desmit nākamo ES dalībvalstu progresu, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija atzinusi, ka 2004. gada 1. maijā — pievienošanās brīdī — jaunās dalībvalstis būs pilnībā gatavas dalībai ES. Tomēr katrai nākamajai dalībvalstij ziņojumā vēl norādīts uz nepilnībām, kas novēršamas līdz iestāšanās brīdim.

Latvijas progresa ziņojums ir visnotaļ labvēlīgs. Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi mūsu veikumu ES likumdošanas pārņemšanā un ieviešanā. Ziņojumā arī norādīts, ka lielākajā daļā sektoru sasniegta augsta atbilstības pakāpe Eiropas Savienības likumdošanai. Eiropas Komisijas vērtējumā, Latvijas valsts pārvalde un tiesas kopumā spēs nodrošināt ES likumdošanas ieviešanu. Ziņojumā atzīmēta arī Latvijas ekonomikas stabilā izaugsme.

Progresa ziņojumā atzīmētas piecas specifisku problēmu jomas Latvijā, kurās līdz iestāšanās brīdim vēl nepieciešama aktīva rīcība. Piemēram, jāizveido dzīvnieku izcelsmes atkritumu savākšanas, pārstrādes un iznīcināšanas sistēma. Ziņojumā arī norādīts, ka Latvijā steidzami jāpabeidz muitas datorizācija un muitas informācijas sistēmu iekļaušana Eiropas Savienības datorizētajā tīklā. Steidzami jāpabeidz arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) informācijas aprites sistēmas izveide un savietojamība ar citām ES dalībvalstīm.

Vakar Eiropas Komisijas delegācijas mītnē Rīgā notika preses konference, kurā delegācijas vadītājs vēstnieks Endrū Rasbašs un Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks vēstnieks Andris Piebalgs pauda gandarījumu par Latvijas sekmīgo attīstību un tās atspoguļojumu progresa ziņojumā.

“Vispirms es gribu uzsvērt, ka ziņojumā minēts Latvijas ļoti ievērojamais progress salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu,“ uzsvēra Endrū Rasbašs, piebilstot, ka pieci problemātiskie punkti simt četrdesmit punktu garajā dokumentā veido visai niecīgu kritisko piezīmju daļu. “Kopumā mēs esam ļoti apmierināti ar Latvijas progresu,” uzsvēra E.Rasbašs, piebilstot, ka zināmas problēmas var atrast visu desmit nākamo dalībvalstu vērtējumā.

Andris Piebalgs akcentēja Ārlietu ministrijas labo sadarbību ar Eiropas Komisiju. Pateicoties Eiropas Komisijas ieteikumiem, no tā sauktās sarkano kartīšu zonas izdevies izņemt jautājumus, kas saistīti ar gatavošanos strukturālo fondu izmantošanai, tāpat ar tiesu reformu un ostu likumdošanu saistītos jautājumus. A. Piebalgs uzsvēra, ka līdz nākamā gada 1. maijam Latvija būs pilnīgi gatava uzņemties Eiropas Savienības dalībvalsts saistības.

“LV” jautājums: — Pēc Atēnu Pievienošanās līguma parakstīšanas kvalitatīvi mainījies Latvijas statuss attiecībās ar Eiropas Savienību. Ar ko šā Eiropas Komisijas ziņojuma raksturs atšķiras no agrākajiem ziņojumiem?

Endrū Rasbašs: — Jā, acīmredzot man šo tikšanos vajadzēja sākt ar svinīgu paziņojumu, ka Latvija 2004. gada 1. maijā kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas ir skaidrs ne vien tāpēc, ka Latvija 16. aprīlī parakstīja Pievienošanās līgumu, bet arī tāpēc, ka Latvijas tauta 20. septembrī pieņēma fundamentālu demokrātisku lēmumu, šo līgumu ratificējot referendumā. Tas arī nosaka šā progresa ziņojuma jauno raksturu, jo tas pret Latviju pauž attieksmi kā pret nākamo ES dalībvalsti. Var teikt, ka mūsu attiecības ar Latviju un citām agrākajām kandidātvalstīm iegājušas jaunā fāzē, un tagad mūsu attieksme pret nākamajām ES dalībvalstīm ir tāda pati kā pret jau esošajām. Eiropas Komisijas pamatuzdevums ir uzraudzīt, lai dalībvalstis izpildītu līgumos ietvertās normas, un tas redzams arī šajā progresa ziņojumā.

Andris Piebalgs: — Šis ir pilnīgi cita tipa ziņojums. Ja atceramies pagājušā gada progresa ziņojumu, tad tas bija politiski ļoti jutīgs dokuments. Tas raksturoja, vai, pēc komisijas domām, attiecīgā valsts izpilda ES kritērijus, un tālāk šis lēmums tika adresēts ES dalībvalstīm, lai tās varētu apstiprināt Eiropas Komisijas priekšlikumu. Šā progresa ziņojuma mērķis ir pilnīgi cits: jaunās dalībvalstis tiek pārbaudītas, kā tās pilda ES iestāšanās sarunās pieņemtās saistības, un tā ir arī informācija ES dalībvalstīm par jauno dalībvalstu gatavību. Tātad šis ir pilnīgi cita rakstura dokuments. Varu teikt, ka iepriekšējos ziņojumus gaidīju ar daudz lielāku nepacietību nekā šo, jo tajos bija svarīgs burtiski katrs vārds. Šajā gadījumā Eiropas Komisija jau visu gadu bija pietiekami atklāta, un mēs diezgan skaidri zinājām, kas būs teikts šajā ziņojumā.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Valsts prezidente par Eiropas Komisijas ziņojumu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 5.novembrī, pēc tikšanās Rīgas pilī ar Ministru prezidentu Einaru Repši komentēja Eiropas Komisijas (EK) pēdējo ziņojumu par Latviju pirms iestāšanās, uzsverot, ka Ministru kabinetam un atbildīgajām institūcijām ir rūpīgi jāstrādā, lai līdz 2004.gada 1.maijam Latvija būtu panākusi EK ziņojumā norādīto uzdevumu izpildi, kas pavērtu durvis uz pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu.

Ziņojumā minētie “pieci sarkanie karodziņi ir tieši tie paši, kas tika minēti iepriekšējā [EK] ziņojumā. Tas nozīmē, ka Latvija šajā laika posmā nav spējusi līdz galam panākt šo uzdevumu izpildi, taču, kā sarunās ar mani ir apliecinājis Ministru prezidents, attiecīgie ministri un dienestu, piemēram, muitas, vadītāji, Latvija ir spējīga šo darbu paveikt līdz 2004.gada 1.maijam. Pirms kāda laika man bija nopietnas bažas par muitas savietojamību, jo, ja Latvija nebūs gatava, tas mums dārgi maksās. Šie pieci uzdevumi ir prioritāri, un ir iepriecinoši, ka Ministru prezidents un valdība ir gatava tiem sekot līdzi,” sacīja prezidente.

Valsts prezidenta preses dienests