Par IeM iestāžu darbu šajā gadā

No šogad deviņos mēnešos Latvijā kopumā reģistrētajiem 37 668 noziedzīgajiem nodarījumiem atklāti 45,3% — par 4,2 % vairāk nekā pērn šajā laikā, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Stratēģijas departamenta apkopotā informācija.

Pēc statistikas datiem, absolūtajos skaitļos atklāto noziegumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada deviņiem mēnešiem pieaudzis par 13,5 % — šogad atklāti 17 044 noziedzīgi nodarījumi, pērn — 15 041. No visiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem 50,4 % (18 992) bijuši smagi, no tiem atklāti 8211 jeb 43,2 % (2002. gadā — 39,6 %).

IeM valsts sekretārs Juris Rekšņa uzskata, ka pozitīvi vērtējama atklāto noziegumu skaita palielināšanās. Noziedzības līmenis jau vairākus gadus būtiski nemainās, tas liecina par policijas darba kvalitāti, norāda valsts sekretārs, piebilstot, ka to apliecina ne vien statistika, bet arī tas, cik droši un aizsargāti jūtas valsts iedzīvotāji.

2003.gada deviņos mēnešos valstī reģistrēti 1115 noziedzīgi nodarījumi, vairāk nekā 2002.gada analoģiskajā periodā (+3,1%). Noziedzīgo nodarījumu rezultātā nodarīti materiālie zaudējumi 82,08 miljonu latu apmērā — par 29,89 miljoniem latu vairāk nekā pērn deviņos mēnešos.

J. Rekšņa norāda, ka noziedzīgo nodarījumu radīto zaudējumu apjomu galvenokārt veido ekonomiskie noziegumi, kuros parasti tiek konstatētas lielas nenomaksāto nodokļu summas. Valsts sekretārs uzsver, ka policijas darba galvenās prioritātes ir cīņa ar narkotikām un ekonomisko noziegumu apkarošana.

Šogad deviņu mēnešu laikā samazinājies noziedzīgo nodarījumu skaits, kuros lietoti šaujamieroči (-33,9%), kabatzādzības (-43,3%), zādzības no automašīnām (-34,1%) un tirdzniecības objektiem (-8,6%), kā arī laupīšanas (-5,7%).

Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu visstraujāk pieaudzis ar narkotiskiem līdzekļiem saistīto noziedzīgo nodarījumu skaits — par 55,3%. Ievērojami palielinājies arī slepkavību (+19,7%), smago miesas bojājumu ar letālu iznākumu (+21,2%), izvarošanu (+9,7%), izspiešanu (3,8 reizes), ļaunprātīgo dedzināšanu (+40,7%), automašīnu zādzību (+12,9%) un huligānisma gadījumu skaits (+13,1%). Vairāk reģistrēts arī noziedzīgu nodarījumu ekonomikā (+25,6%), bet policija šogad jau atklājusi vairāk nekā pusi (1159 jeb 55 %) no tiem. Ekonomikas jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu rezultātā valstij nodarīts materiālais zaudējums 2,32 miljonu latu vērtībā.

J. Rekšņa uzskata, ka reģistrēto ar narkotikām saistīto un ekonomisko noziegumu skaita pieaugums kopumā vērtējams pozitīvi, jo liecina, ka šie noziegumu veidi pamazām zaudē latentitāti. „Iedzīvotāji kļūst aktīvāki un drošāki — vairāk ziņo par šāda veida noziegumiem, un līdz ar to policijai ir lielākas iespējas tos novērst vai atklāt,” norāda valsts sekretārs.

13 668 noziedzīgie nodarījumi jeb 36,3% no kopējā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita šogad izdarīti galvaspilsētā Rīgā. Latvijas lielākajās pilsētās (Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē un Ventspilī) šogad deviņos mēnešos reģistrēti 6236 noziedzīgie nodarījumi jeb 16,6% no kopējā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita valstī. Lauku rajonos izdarīti 16 998 noziedzīgie nodarījumi jeb 45,1% no kopējā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita valstī.

Augstākais noziedzības līmenis joprojām saglabājas Ventspils rajonā — 241 noziedzīgais nodarījums uz 10 000 iedzīvotājiem. Rīgas pilsētā šis rādītājs ir 183,9, lielākajās valsts pilsētās — vidēji 155,0 un lauku rajonos — 142,7. Viszemākais noziedzības līmenis šogad deviņos mēnešos fiksēts Madonā — 99,3 noziegumi uz 10 000 iedzīvotājiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments