Par IT līderiem perspektīvajos reģionos

Stokholma ieņem 18. vietu britu konsultāciju uzņēmuma Robert Huggins Associates sastādītajā pasaules 125 labāko zināšanu rajonu sarakstā. Tas nozīmē, ka Zviedrijas galvaspilsēta, par spīti krīzei informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā, ir pacēlusies par četrām vietām uz augšu kopš pērnā gada World Knowledge Competitiveness Index publicēšanas. Stokholma šogad ir arī atrāvusies no savas sīvākās konkurentes Eiropā - Helsinkiem - kas noslīdējusi par vienu pakāpienu un ieņem 37. vietu. Eiropas trešais intensīvāko zināšanu reģions ir Luksemburga, kas atrodas 44. vietā.

Pētījumā salīdzināti tādi reģionu faktori kā ražīgums, zināšanas prasošos sektoros nodarbināto skaits, izglītības līmenis, kā arī pētniecībai un attīstībai piešķirtie līdzekļi.

Pētījuma autori konstatē, ka Stokholma izceļas pirmām kārtām ar augsto nodarbinātības īpatsvaru tādās intensīvu zināšanu nozarēs kā IT, datoru ražošana, pētniecība un attīstība. Autori norāda, ka Skandināvija ir visas Eiropas dzinējspēks straujajā augsto tehnoloģiju sektora attīstībā. 100 vispievilcīgāko reģionu vidū atrodas arī Dienvidzviedrija (69. vieta) un Rietumzviedrija (72. vieta). Smolande, Ēlande u‘11n Gotlande atrodas 83. vietā, apsteidzot tādus ātraudzējus kā Singapūra, Īrija un Honkonga.

Tajā pašā laikā Zviedrija un pārējā Eiropa zināšanu konkurencē bezcerīgi atpaliek no ASV. Amerikas reģioni reitingā ieņem 14 pirmās vietas, un no četrdesmit galvenajām zināšanu jomām trīsdesmit septiņās līderi ir amerikāņi. Pētnieki ziņojumā raksta, ka ASV ļoti prasmīgi komerciāli izmanto ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tādējādi nemitīgi nodrošinot labu pieaugumu. Eiropa šajā ziņā darbojas krietni sliktāk, riskējot nākotnē negatīvi ietekmēt reģiona konkurētspēju. Vislabāk novērtētais ārpusamerikas reģions ir Tokija, kas atrodas 15. vietā, un arī daudzi citi Āzijas reģioni gada laikā ir ievērojami uzlabojuši savas pozīcijas.

Pēc “METRO”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas un “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.