Par pretraķešu vairogu intervenču vietā

Ņemot vērā Irākā radušās grūtības, ASV valdības sajūsma par preventīvajiem uzbrukumiem ir manāmi noplakusi. Amerikāņu valdības jaunie raķešu plāni varētu atstumt Eiropu. ASV vadībai ir skaidrs: problemātisko valstu Ziemeļkorejas un Irānas gadījumā uzbrukums droši vien nav labākais aizsardzības līdzeklis. Tādējādi priekšplānā atkal izvirzās stratēģija, kuru jau ilgāku laiku lolo konservatīvās aprindas. Savulaik tā tika dēvēta par “zvaigžņu kariem”, bet tagad to reklamē ar nosaukumu “Missile Defence” - “pretraķešu aizsardzība”. Šī stratēģija varētu novest pie jaunas konfrontācijas ar eiropiešiem, kas projektu vērtē skeptiski.

SZ ir saņēmusi informāciju, ka Buša administrācija apsver iespēju izvēlēties atsevišķas valstis, kurās tiktu izvietotas pret Irānu vērstās aizsardzības raķetes. Par to attiecīgās valstis saņemtu ekonomisko palīdzību. ASV Valsts departamentā iegūtā informācija liecina, ka Vašingtona pārbaudīšot trīs iespējamos variantus.

Pirmajā variantā Vašingtona aprobežotos tikai ar pašas Amerikas teritoriju. Jau nākamajā gadā Aļaskā un Kalifornijā tiks izvietotas pārtvērējraķetes. Tomēr šīs raķetes varētu pārtvert vienīgi Ziemeļkorejas raidītās raķetes, bet nepasargātu no Irānas raķetēm.

Tāpēc priekšroka tiek dota otrajam variantam, saskaņā ar kuru Amerika un Eiropa kopīgi izstrādā pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas pasargātu abus kontinentus. NATO pašlaik veic pētījumus par šādas sistēmas izveidi. Pēc kāda augsta ranga ASV diplomāta domām, Vašingtona tomēr šaubās, vai būs iespējama ātra vienošanās alianses sabiedroto starpā. Viņš norāda uz politisko pretestību pret pretraķešu aizsardzību un budžeta problēmām Eiropā.

Šī iemesla dēļ tiks pārbaudīts trešais variants, Vašingtonai meklējot sadarboties gribošās valstis. Ar tām tiks noslēgti līgumi. Jau 2006. gadā tajās varētu izvietot pirmās pārtvērējraķetes. Tās būtu domātas Amerikas aizsardzībai, bet varētu pasargāt arī projektā iesaistītās valstis. Diplomāts nenosauc iespējamās projekta līdzdalībnieces. Viņš tomēr atzīst, ka šāda rīcība Eiropas Savienībā varētu izraisīt jaunus sarežģījumus.

Amerikāņu apsvērumu mērķis varētu būt spiediens uz Eiropu, lai tā noteiktāk iesaistītos pretraķešu aizsardzības sistēmu izstrādāšanā pret Irānu, tādējādi atslogojot Ameriku arī finanšu ziņā. Teherāna strādā pie savas satelītu sistēmas izveidošanas, un Vašingtona apgalvo, ka valsts, kura var kosmosā nogādāt satelītus, var arī izšaut starpkontinentālās raķetes.

Berlīnes Zinātnes un politikas fonda līdzstrādnieks Benjamins Šrēers uzskata, ka amerikāņi varētu arī vienpusēji vienoties ar atsevišķām valstīm. “Rumānija un Bulgārija varētu būt pirmās,” uzskata ASV militārās politikas speciālists. Abas valstis atrodas ģeogrāfiski izdevīgā situācijā un tām tiek piešķirta palīdzība. Arī ar Krieviju amerikāņiem notiek intensīvas sarunas. Šrēers tomēr netic, ka Eiropu kopumā izdotos viegli pārliecināt. Piemēram, Vācijā Irānas uzbrukumus uzskata par maz ticamiem. Tiek apšaubīta arī projekta tehniskā gatavība un finansēšanas iespējas.

Savukārt Ķīles universitātes Drošības politikas institūta direktors Joahims Krauze spriež, ka pretraķešu aizsardzības projektu Eiropā vairs neuztver tik negatīvi, kā varētu domāt. Profesors ir pārliecināts: “Ja amerikāņi savu pretraķešu sistēmu piedāvā militāro intervenču vietā, tad daudzi Eiropā tam labprāt piekritīs.”

Pēc “SÜDDEUTSCHE ZEITUNG”\