Par Baltijas tīģeru straujo izaugsmi

Trīs Baltijas valstis arī tuvākajos gados būs Eiropas līderes ekonomiskajā pieaugumā, tomēr liekas, ka ar pāreju uz eiro tām nāksies pagaidīt līdz 2008. gadam, jaunākajā ziņojumā “Baltic Outlook”uzskata banka SEB. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2004. un 2005. gadā atradīsies 5,5 līdz 7 procentu intervālā, prognozē SEB. “Kaut arī globālā konjunktūras augšupeja ir apgrūtināta, Baltijas valstis vēl aizvien ir visstraujāk augošais Eiropas reģions”, sacīja SEB ekonomists Mikaēls Juhansons. Viņš Lietuvu dēvē par “Baltijas jauno tīģeri” – šogad tās ekonomikas pieaugums sasniegs pat 7%, tempu saglabājot arī turpmākos divus gadus. Pēc veiksmīgas budžeta sanācijas Lietuvas mājsaimniecības atgūst pirktspēju.

Eiro ieviešana jaunajās ES dalībvalstīs aizkavēsies, jo vairākām kandidātvalstīm, tostarp Polijai, ir grūti izpildīt budžeta un inflācijas kritērijus. SEB tomēr rēķinās, ka Baltijas valstis būs pirmajā pievienošanās vilnī 2008. gadā.

Igaunijas pieaugums šogad kļūs lēnāks, noslīdot līdz apmēram 4 procentiem (Zviedrijā – nepilni 2 procenti), savukārt 2004. un 2005. gadā atkal sasniegs 6%. Privātais patēriņš un investīcijas turpinās strauji pieaugt, kamēr eksports atkopsies tikai daļēji. Iztrūkums Igaunijas tekošajā kontā ir satraucoši liels – pēdējos divos gados pieaudzis divas reizes un šogad varētu sasniegt 15% no IKP – uzskata SEB. Imports audzis straujāk nekā eksports, kas daļēji saistīts ar spēcīgo pašmāju pieprasījumu, gan vājāko eksporta attīstību, jo igauņu piegādātāji ir cietuši globālajā telekomunikāciju un elektronikas nozares lejupslīdē. Stingrākas ekonomiskās politikas vietā tiek samazināts ienākuma nodoklis. SEB uzskata, ka priekšstats par Igauniju kā visstabilāko un ekonomiski veiksmīgāko Baltijas valsti sāk ļodzīties. Cēlonis – minētais tekošā konta deficīts un tas, ka nekas netiek darīts, lai šo problēmu atrisinātu. Starptautiskais valūtas fonds skarbi formulētā paziņojumā augustā pieprasīja Igaunijai piekopt stingrāku finanšu politiku, tomēr valdība neko tādu nav ieplānojusi.

Arī Latvijā ir liels tekošā konta iztrūkums, lai gan Igaunijas līmeni vēl nav sasniedzis. “Latvijas pieauguma bāze ir plašāka un iezīmējas ar augošām investīcijām un spēcīgu eksportu”, Mikaēls Juhansons paskaidroja.

Latvijas ekonomikas pieaugums šogad un turpmākajos divos gados būs apmēram 7%. Arī Latvijai būtu vajadzīga stingrāka finanšu politika, lai tiktu galā ar nelīdzsvaroto tekošo rēķinu, taču tāda ir maz ticama.” “Valstī valda politisks haoss. Valdībā krīzes seko cita citai”, sacīja bijušais Zviedrijas valsts bankas vadītājs un šobrīd konsultants Bengts Deniss, kurš uzrakstījis to analīzes daļu, kurā runa ir par politisko situāciju Baltijas valstīs. Latvijas četru partiju valdībai ir aizvien grūtāk turēties kopā. “Noturīgu valdības alternatīvu tomēr ir grūti atrast”, Bengts Deniss norādīja.

Pēc “SVENSKA DAGBLADET”