Par Krievijas svaru islāma pasaulē
Tikai šā gada augustā vizītes laikā Malaizijā Vladimirs Putins oficiāli paziņoja, ka Krievija ir gatava iestāties Islāma konferences organizācijā (IKO) novērotāja statusā. Kā izriet no Maskavas masu mediju ziņojumiem, Krievijas prezidents IKO galotņu sanāksmē esot uzņemts ļoti silti.
Islāma valstu vadītāju entuziasmu var saprast. Krievija ir pēdējā no NVS valstīm ar ievērojamu musulmaņu minoritāti (apmēram 20 miljoni), kas ir nolēmusi iestāties IKO. Vēl vairāk - līdz šim Maskava uzsvēra savas pareizticīgās reliģijas saknes, kas izraisīja papildu konfliktus īpaši tajos reģionos, kuros, piemēram, Ziemeļkaukāzā, Tatarstānā vai Pievolgā reliģiskās atšķirības pārklājas ar etniskajām atšķirībām.
Kas tad lika Putinam, cilvēkam, kas līdz šim sevi ir iztēlojis par dziļi ticīgu pareizticīgās baznīcas locekli un galveno aizstāvi, tagad atcerēties arī Krievijas musulmaņus? Tas ir tikai pragmatisms un vienīgi pragmatisms. Prezidenta padomnieki Kremlī neslēpj, ka IKO Maskavai ir tikai vēl viens forums, kurā var censties nostiprināt Krievijas pozīcijas islāma valstīs, parunāt par teroristu finansēšanas jautājumiem un aizstāvēt Krievijas viedokli par Čečenijā notiekošo. Viss pārējais jau ir tīrā propaganda.
Tieši tāpēc Kualalumpurā Putins teica to, ko vēlējās dzirdēt islāma valstu līderi: Krievijas musulmaņi ir “neatņemama Krievijas tautas sastāvdaļa”, “Rietumos un Austrumos tiek veikti mēģinājumi uzkurināt etniskos konfliktus un reliģiskās nesaskaņas”, Krievijā darbojas 7 tūkstoši mečetu un apmēram 100 medrešu un “mēs esam pateicību parādā tām valstīm, kas tās ir uzcēlušas”. Protams, pateicība nepienācās visiem un jo īpaši - ne Saūda Arābijas vahabītiem, taču par tādiem sīkumiem Krievijas prezidents diskrēti noklusēja. Interesanti atzīmēt, ka pirms brauciena uz Kualalumpuru prezidents Putins katram gadījumam tikās ar pareizticīgās baznīcas patriarhu Aleksiju II un saņēma viņa svētību idejai par iestāšanos IKO. Tas lielas grūtības nesagādāja, jo pareizticīgajai baznīcai ir vieglāk pieciest islāmistus nekā katoļus.
Pēc “RZECZPOSPOLITA”