Par nākotnes panākumu atslēgu

ASV vēstnieks NATO Nikolass Bērnss:

“Tas nevar funkcionēt. Tikai dažas Eiropas valstis grib atjaunot konkurenci starp ES un NATO.” Tik skaidri ASV vēstnieks NATO Nikolass Bērnss vērtē mēģinājumu izveidot no NATO neatkarīgu Eiropas militāro aizsardzību. Viņš šo mēģinājumu neizprot arī tāpēc, ka NATO un ES tikai martā parakstīja vienošanos ar “komisko” nosaukumu “Berlīne plus”. Pēc četrus gadus ilgām sarunām bija atrasts pieņemams darba sadalījums: “NATO arī turpmāk būs galvenais Eiropas aizsardzības instruments. Tā atbalstīs ES centienos izveidot savu ātrās reaģēšanas vienību. Krīzes gadījumā lēmumu par iejaukšanos NATO pieņems pati. Taču arī tad, ja NATO neizšķirsies par intervenci, tā palīdzēs ES.” Bērnss domā, ka šī iemesla dēļ reakcija uz četru valstu (Francijas, Vācijas, Beļģijas un Luksemburgas) 29. aprīļa iniciatīvu izveidot neatkarīgu ES militāro struktūru ir tik noraidoša: sava galvenā militārā mītne un sava savstarpējās militārās palīdzības klauzula? To visu jau regulē “Berlīne plus”. Bērnss: “Mēs ES esam devuši visu, lai tā nekonkurētu. Mums būs lielas problēmas, ja ES sāks konkurēt ar NATO. Tas būs slikti kā ASV, tā arī ES.” Lielbritānija jau ir paziņojusi par veto izmantošanu pret “nevajadzīgo NATO dublēšanu”.

Bērnss “NATO jauno orientāciju” redz divos virzienos.

Pirmkārt: “Mēs esam pārkāpuši svarīgu dalījuma līniju. NATO 54 gadus atradās Eiropā, lai aizsargātu šo kontinentu. Tagad mums, lai darītu to pašu, ir jādodas uz Afganistānu un Vidējiem Austrumiem.”

Otrkārt: “NATO smaguma punktu pārvietos uz austrumiem. Jaunajiem (Austrumeiropas dalībvalstīm) NATO būs liela ietekme. Viens no pēdējā laika lielākajiem NATO politiķiem bija prezidents Vāclavs Havels.”

Vai šajā ziņā NATO neizveidosies jauns konflikts, jo jaunās NATO valstis vairāk domā par intervenci ārpus Eiropas nekā par savu aizsardzību? Bērnss: “Es tā nedomāju. Daudzas Austrumeiropas valstu valdības ļoti labi apzinās jaunās stratēģiskās vajadzības. Tās vēsturiskās pieredzes dēļ saprot, ka ļaunums ir jāapkaro. Mēs saņemsim lielu atbalstu – kā morālu, tā materiālu. Tās saprot, ka terorisma globālos draudus nav iespējams apkarot tikai ar diplomātiskajiem līdzekļiem vien.”

Šajā nolūkā NATO ir nepieciešama ātrās reaģēšanas vienība, kuras tai pagaidām nav. Bērnss: “Formāli šī vienība gatava piedalīties akcijās būs pēc diviem gadiem. Tomēr, godīgi runājot, smagas krīzes gadījumā, ja tas būtu nepieciešams, mēs jau šodien spētu iejaukties dažu dienu laikā. Šajā nolūkā mums ir vajadzīgs attiecīgas kapacitātes gaisa transports. Tāds ir ASV un Lielbritānijai. Ar to NATO ātrās reaģēšanas vienība atšķiras no ES vienības.”

Uz ASV un Eiropas konfliktu, par kuru tik daudz tiek diskutēts, Bērnss raugās mazāk dramatiski: “Mums ir vienas un tās pašas drošības intereses.” “Bez mūsu vienībām, bez mūsu naudas, bez mūsu karavīriem, kā arī bez jūsu karavīriem un jūsu naudas” nebūs miera ne Vidējos Austrumos, ne Afganistānā, ne arī Balkānos. Arī visām transatlantiskajām problēmām – klimata izmaiņām cilvēku, tirdzniecību, narkotikām un terorismu – būs iespējams tikt galā tikai kopīgiem spēkiem. Tāpēc, saka Bērnss, Irākas konflikts ir jāatstāj pagātnē: “Tā būtu briesmīga kļūda nākošos divus gadus sagandēt ar diskusijām par to. Mūsu uzdevumi ir globāli. Nākotnes panākumu atslēga ir meklējama starptautiskajā sadarbībā.”

Pēc “DIE PRESSE”