Par krieviem, kurus neviens neapspiež

Reizēm Nīderlandes avīzēs parādās raksti, kuros pilnīgi netaisnīgi tiek apgalvots, ka Latvijā krievi tiek diskriminēti vai pat apspiesti. Daudzas starptautiskas organizācijas ir secinājušas, ka Latvijā valsts nediskriminē minoritātes. Eiropas Padome pagājušajā decembrī nolēma pārtraukt cilvēku tiesību un minoritāšu tiesību monitoringu. Tagad Eiropas Padome Latviju pārrauga tieši tāpat kā Nīderlandi vai Dāniju, proti, no Strasbūras.

Krievu minoritāte dalās vismaz divās grupās. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ikviens, kuram 1940. gada jūnijā bija Latvijas pilsonība un Latvijas pilsoņu pēcnācēji atguva Latvijas pilsonību; arī tie, kas nezināja ne vārda latviski.

Vairāk nekā viena trešdaļa krievu tad (no jauna) ieguva Latvijas pilsonību. 1. jūlijā Latvijas pilsonība bija 48 procentiem krievu un līdz ar to tādas pašas tiesības un pienākumi kā visiem pārējiem Latvijas pilsoņiem. Daudzos gadījumos latviešu valoda nedaudz bija jāapgūst tikai tiem pilsoņiem, kas latviešu valodu nezināja, un arī tad tas bija atkarīgs no viņu darba. Valsts valoda ir labi jāzina visās Eiropas zemēs, izņemot Latviju (un Igauniju un Lietuvu). Tur var iztikt ar minimālām valsts valodas zināšanām. Par diskrimināciju nevar būt ne runas.

Viena daļa krievu (49,1 procents) ir nepilsoņi, tāpat kā 29,5 procenti Latvijas poļu un pat vairāki tūkstoši latviešu. Latvijā, tieši tāpat kā citās Eiropas valstīs, viņiem un cilvēkiem ar citzemju pilsonību nav virkne tiesību, kādas ir pilsoņiem. Nekur Eiropā to neuzskata par diskrimināciju.

Tomēr Latvijas un Igaunijas nepilsoņus nevar tik vienkārši salīdzināt ar pārējās Eiropas nepilsoņiem. Ar dažiem izņēmumiem Padomju Savienības veiktā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas okupācija nekur pasaulē nekad netika atzīta de jure, līdz ar to starptautisko tiesību jomā Baltijas valstis turpināja būt neatkarīgas valstis, kuras de facto bija okupējusi Padomju Savienība. 1991. gadā šo valstu lielākā daļa tad nu arī atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, tomēr šīs valstis neatzina.

1949. gada Ženēvas vienošanās 49. pants aizliedz okupētās teritorijās izmitināt uz dzīvi okupētājvalsts iedzīvotājus. Līdz ar to cilvēki, kas padomju okupācijas laikā ir apmetušies uz dzīvi Latvijā un viņu pēcnācēji, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tur atrodas nelikumīgi un viņiem ir jāatgriežas pašu zemē. Šie nelegāli dzīvojošie ir Latvijas nepilsoņi. Latvija šiem cilvēkiem, ja vien viņi nav aktīvi līdzdarbojušies okupācijā, ir piešķīrusi uzturēšanās atļaujas un devusi iespēju naturalizēties. Naturalizācijas procesā ir jānokārto arī valodas pārbaudījums.

Vai tādā gadījumā Latvijā netiek piekopta (sistemātiska) diskriminācija? Bet protams, un to dara Krievija. Nepilsoņi un Krievijas pilsoņi par brīvu saņem Krievijas vīzas. Latvijas pilsoņiem (vienalga, vai viņi ir latvieši, krievi, poļi vai lietuvieši) par to ir jāmaksā pamatīga nauda. Uz Krieviju braucošajiem šoferiem ir kārtīgi jāpadomā, pirms viņi pieņem Latvijas pilsonību, tieši tāpat kā cilvēkiem, kas bieži apmeklē Krievijā dzīvojošu ģimeni. Viņus nevar arī piespiest kļūt par Latvijas pilsoņiem. Tā ir viņu pašu izvēle. Slikti ir tad, kad nelietīgi tiek izmantoti nepilsoņi, lai parādītu, ka krievi tiekot diskriminēti.

“NRC HANDELSBLAD”