Arī Latvija miera sardzē

Preses konferencē pēc darba vizītes Irākā

6.novembrī preses konferencē pēc atgriešanās no vizītes Irākā: aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa no 3. līdz 5. novembrim apmeklēja daudznacionālo miera uzturēšanas spēku daudznacionālās divīzijas latviešu kontingenta karavīrus Irākā, kā arī tikās ar Irākas pagaidu administrācijas vadītāju Polu Brēmeru un citām augstām amatpersonām.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis vakar, 6. novembrī, preses konferencē runājot par Irākas vizītes mērķiem, uzsvēra, ka vispirms tā bijusi vēlme paša acīm redzēt, kādi mūsu karavīriem ir drošības un sadzīves apstākļi, kādas attiecības ar partnervalstu karavīriem un vietējiem irākiešiem. Otrkārt, viesus interesēja, kāda ir saimniecisko procesu attīstība un stabilizācija valstī.

Trīs dienas bijušas ļoti intensīvas, daudzi pārlidojumi — Bagdāde, Alkašmira, Babilona, Kirkūka — gan dienā, gan naktī, tikšanās gan ar karavīriem, gan ar amerikāņu un koalīcijas spēku ģenerāļiem un administrācijas amatpersonām. Tas viss devis bagātu informāciju, kā rit dienests mūsu karavīriem. Gūtas arī idejas, ko varam darīt Latvijā, lai viņiem šo dienestu atvieglotu. Tam visam ir svarīga nozīme, gatavojot nākamās misijas.

Edijs Utmans saņem aizsardzības ministra apbalvojumu; aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis kopā ar Ervīnu Gaili un Mareku Skangali Aizsardzības ministrijas foto

Runājot par politisko izvēli, ministrs uzsvēra savu pārliecību, ka piedalīšanās miera uzturēšanas spēku daudznacionālajā atbalsta misijā, bijusi pareiza un pamatota Latvijas izvēle. Daži politiķi domā, ka Latvijā to labāk saprot nekā da?ās valstis ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām.

“Redzot vietējos cilvēkus un klausoties, ko stāsta mūsu karavīri par attiecībām ar vietējiem iedzīvotājiem, manī šī pārliecība nostiprinājās arī Irākā, — mēs esam izdarījuši politiski un praktiski pareizu izvēli. Mēs cīņā ar teroristiem nedrīkstam zaudēt. Mēs piederam pie eiroatlantiskās un Eiropas telpas, kurā demokrātija un cilvēktiesības ir pats par sevi saprotams jautājums, jo paši ilgi esam pēc tām tiekušies. Latvija pasaules globālajos attīstības procesos nedrīkst stāvēt malā un noskatīties, bet mums arī savs vārds jāsaka,” teica aizsardzības ministrs.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots sacīja, ka, tiekoties ar Irākas pagaidu administrācijas civilpersonu pārstāvjiem, atzinīgi novērtēts darbs, ko īsā laikā mūsu valsts paveikusi privatizācijā, banku sektorā un citos saimnieciskajos jautājumos. Šī pieredze tagad varētu lieti noderēt Irākā, bet tas vairāk attiecas uz turpmākajiem mūsu valdības un parlamentāriešu kontaktiem. G.A.Zeibots bija gandarīts par plašo informāciju, kuru viņš saņēmis gan no kopējās koalīcijas spēku vadības, gan no daudznacionālās divīzijas vadības un no bataljona vadības, kura sastāvā iekļauta mūsu rota. Atsauksmes ir vislabākās. Kā piemēru viņš minēja Kirkūkas bāzi, kuru ar savām rokām uzcēluši latviešu karavīri uz drupām un kura tagad skaitās labākā Irākā. NBS komandieris uzsvēra, ka pieredze, ko mūsu karavīri iegūst šajās Irākas miera uzturēšanas operācijās, darbā dažādu līmeņu štābos, piedaloties nesprāgušo lādiņu neitralizēšanas operācijās kopā ar amerikāņiem, ir ļoti, ļoti vērtīga mūsu bruņoto spēku praktiskajā un visas sistēmas attīstībā. Šī pieredze liks ievērojami mainīt mūsu karavīru mācību programmas. Viens no galvenajiem secinājumiem jau tagad pilnīgi skaidrs — virsniekiem un instruktoriem jābūt ļoti labi sagatavotiem personālvadības lietās. NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots bija gandarīts, redzot, ar kādu atbildību pavēles izpildījuši mūsu karavīri saspringtā, būtībā kaujas situācijā. Tas nav viegli, bet tāda ir karavīra profesija.

Ministrs un NBS komandieris preses konferences turpinājumā atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Andris Kļaviņš  — “Latvijas Vēstnesim”