Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 6. novembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”.

2001.gada 31.jūlijā Ministru kabinets akceptēja Mobilizācijas koncepciju. Tā paredz izveidot sistēmu, kas ļaus plānot un sagatavot valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

2001.gadā, sākot mobilizācijas sistēmas izstrādi Latvijā, valsts aizsardzības plānošana balstījās uz totālās aizsardzības principu, paredzot visu pieejamo resursu (cilvēku, materiālo un finanšu) iesaisti valsts apdraudējuma pārvarēšanā. Attiecīgi veidojamā mobilizācijas sistēma paredz iespēju mobilizēt lielus materiāli tehniskos līdzekļus, pārkārtoties darbam apdraudējuma situācijā, mobilizējot nepieciešamos cilvēku resursus un veikt citas darbības, kas faktiski mainītu valstī pastāvošo ekonomisko un sociālo sistēmu. Sistēmas nodrošināšanai būtu jāveido liels skaits struktūrvienību, kuras fiksētu resursu pārvietošanos, jāizstrādā plāni to piesaistīšanai, jānodrošina regulāras gatavības pārbaudes un cilvēku resursu apmācība.

Mobilizācijas sistēma tika veidota kā totālās aizsardzības sistēmas sastāvdaļa. Mainoties drošības situācijai, kā arī Latvijai kļūstot par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas pilntiesīgu dalībvalsti, aizsardzības plānošanā galvenais uzsvars tiek pārlikts no teritoriālās un totālās aizsardzības uz kolektīvās aizsardzības principu.

Šā gada 30.septembrī Ministru kabinets apstiprināja jaunu Valsts aizsardzības koncepciju, kurā kolektīvās aizsardzības princips ir noteikts kā viens no galvenajiem valsts aizsardzībā. Jaunā koncepcija būtiski maina piesaistāmo resursu apjomu, kvalitāti, nodrošinājumu un nosaka nepieciešamību attīstīt ātras reaģēšanas spējas. Līdz ar to, veidojot mobilizācijas sistēmu, ir jābalstās uz jaunām prasībām, ko nosaka kolektīvās aizsardzības princips. Turklāt, kamēr nav apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija, nav skaidrs, kā veidojamā mobilizācijas sistēma iekļausies kopējā valsts aizsardzībā. Tāpat nav skaidrs, vai mobilizācijas sistēma būs savietojama ar jauno NATO krīžu reaģēšanas sistēmu (NATO Crisis Response System), kas sāks darboties 2004. gada 1.martā un aizstās esošo NATO brīdināšanas sistēmu (NATO Precautionary System).

Lai pilnveidotu valsts aizsardzības dokumentu un plānu izstrādi, ir nepieciešams pārskatīt un precizēt Mobilizācijas koncepciju.

Pēc Mobilizācijas koncepcijas pārskatīšanas būs jāveic būtiskas izmaiņas Mobilizācijas likumā, kuram paredzēts stāties spēkā šā gada 1.decembrī, tādēļ Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu par grozījumiem Mobilizācijas likumā.

Grozījums likumprojektā paredz Mobilizācijas likuma stāšanos spēkā noteikt ar 2004.gada 31.decembri.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par grozījumiem līgumā par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību”.

Spēkā esošajā līgumā par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību, kas ir spēkā kopš 1994.gada 24.decembra, noteikts, kā notiek sadarbība starp Baltijas valstu parlamentārās sadarbības institūciju Baltijas asambleju un Baltijas valstu valdību sadarbības institūciju Baltijas Ministru padomi.

Grozījumi līgumā veikti ar mērķi uzlabot sadarbību starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi. Tie: atspoguļo izmaiņas attiecīgajās sadarbības institūcijās; definē Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kopējās tikšanās jeb Baltijas padomes norisi, kas līdz šim netika iekļauta līgumā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 13.novembrim.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas Republikas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai un Eiropas nedēļas pasākumu organizēšanas uzraudzības komiteju”.

Rīkojuma projekts sagatavots, lai nodrošinātu sekmīgu pievienošanās dienas atzīmēšanu, kā arī visas Eiropas nedēļas norisi Latvijā maija sākumā. Tiek paredzēts, ka publisku pasākumu sagatavošanai un rīkošanai tiek izveidota uzraudzības komiteja, kuru vada ārlietu ministre. Uzraudzības komitejas sastāvā tiek iekļauti valsts institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Dalībvalsts statusa iegūšana tiks atzīmēta visās nu jau bijušajās kandidātvalstīs 2004. gada 1. maijā. Lai nodrošinātu veiksmīgu pievienošanās dienas atzīmēšanu, kā arī visas Eiropas nedēļas norisi Latvijā, nepieciešama vairāku Latvijas institūciju cieša sadarbība, sagatavojot svētku pasākumu plānu un finansējuma tāmi iesniegšanai Ministru kabinetā.

Vēlmi piedalīties Eiropas nedēļā Latvijā ar kultūras programmu jau izsaka vairākas ES dalībvalstis.

Uzraudzības komiteja koordinēs pasākumu sagatavošanas gaitu un kontrolēs piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras ministrijā, Valsts prezidenta kancelejā, Saeimas kancelejā, Rīgas domē, Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio, Latvijas institūtā, Valsts kancelejā.

Ekonomikas ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par elektroenerģijas gada patēriņa apjomu kvalificētā elektroenerģijas lietotāja statusa iegūšanai 2004. gadā”.

Saskaņā ar Enerģētikas likumu kvalificētie elektroenerģijas lietotāji ir tie elektroenerģijas lietotāji, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirtas tiesības slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi (pirkšanu) tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas konkrētajā elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības zonas. Kvalificētiem elektroenerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, no kura iepirkt elektroenerģiju pārvades licences darbības zonā, un noslēgt līgumu, kurā paredzēti elektroenerģijas pirkšanas nosacījumi.

Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 21. septembra noteikumu Nr.326 “Noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem” 2. punktu noteikt, ka 2004. gadā kvalificētā elektroenerģijas lietotāja statusu var iegūt elektroenerģijas lietotāji, kuru elektroenerģijas gada patēriņa apjoms nav mazāks par: no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam — 1 milj. kilovatstundu gadā; no 2004. gada 1. jūlija — 0 kilovatstundu gadā, izņemot mājsaimniecības.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem””.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sagatavojusi grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka tiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgu ražošanu koģenerācijas stacijā, kuras siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādītā jauda ir lielāka par vienu megavatu, visu veikto siltumapgādi (siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un realizāciju) regulē viens regulators — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Vienotas regulēšanas pieejas izmantošana attiecībā uz koģenerācijas procesu nodrošina tehnoloģisko īpatnību pilnīgu ievērošanu, garantē sabalansētu un uz izmaksām balstītu siltuma un elektrības tarifu noteikšanu, aizsargājot gan siltuma patērētāju, gan elektrības patērētāju intereses, kā arī nodrošinot ekonomiski pamatotu pakalpojumu sniedzēju darbību un attīstību. Neatkarīgs vienotais regulators profesionālajā ziņā spēj objektīvi aizstāvēt visu iesaistīto pušu intereses, sabiedrībai gūstot labumu no koģenerācijas tehnoloģiju priekšrocībām.

Pārņemot attiecīgās siltumapgādes funkcijas no pašvaldībām, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā tiktu nodarbināti pašvaldību speciālisti.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Iekšlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Vēlētāju reģistra likums”.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu vēlētāji tiek reģistrēti vēlēšanu vai tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņos, bet principu “viens vēlētājs — viena balss” nodrošina spiedogs pasē. Iepriekš netiek veikta vēlētāju uzskaite vai reģistrācija, netiek paredzēta vēlētāja “ierašanās” balsot noteiktā vēlēšanu iecirknī. Ieviešot dubulto personu apliecinošo dokumentu sistēmu Latvijā — pases un personas apliecības, vairs nebūs vienota dokumenta, kuru varēs izmantot šī principa nodrošināšanai.

Līdzšinējās pašvaldību vēlēšanās tieši pieraksta spiedoga esamība pasē kalpoja par apliecinājumu vēlētāja tiesībām piedalīties atbilstošās pašvaldības vēlēšanās. Jo saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā, vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums. Personai, ierodoties vēlēšanu iecirknī, ir jāuzrāda pase ar dzīvesvietas reģistrācijas atzīmi (spiedogu) vai Zemesgrāmatu akts par īpašuma piederību. Ievērojot to, ka Personu apliecinošu dokumentu likums un Dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz atzīmes par personas dzīvesvietu veikšanu pasē, šo principu iespējams nodrošināt tikai ar vēlētāju reģistra un vēlētāju sarakstu palīdzību.

2004.gada jūnijā Eiropas Savienības pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vēlētājiem jānodrošina iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā. Lai nodrošinātu to Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu, kuri uzturas Latvijā, tiesības piedalīties, nav pieļaujams saglabāt esošo vēlēšanu sistēmu, kurā tiek veiktas atzīmes personu apliecinošā dokumentā. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvu 93/109/EC, kas nosaka kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Eiropas Savienības pilsoņiem, kas uzturas dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, ir jāizveido sistēma, kura nodrošina apmaiņu ar informāciju par vēlētājiem un kandidātiem starp dalībvalstīm, lai izslēgtu iespēju vēlētājam pārkāpt principu “viens vēlētājs — viena balss”.

Likumprojekts paredz pāriet pie iepriekšējas vēlētāju reģistrēšanas principa un vēlētāju reģistra izveides. Likumprojekts nosaka vēlētāju reģistra statusu, informācijas sistēmas turētāju un pārzini, kā arī vēlētāju reģistrā iekļauto ziņu apjomu un to sniegšanas kārtību.

Vēlētāju reģistrā iekļauj Iedzīvotāju reģistra ziņas par personām, kurām atbilstošajā vēlēšanu likumā ir noteiktas tiesības piedalīties vēlēšanās. Persona var balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir iekļauts tās uzvārds, vārds (vārdi) un personas kods. Vēlētājs ir reģistrēts tajā vēlēšanu iecirknī, kura apkalpojamajā teritorijā ir viņa deklarētā dzīvesvieta. Vēlētājam ir saskarsme ar vēlēšanu reģistru tādā veidā, ka likumā noteiktā laika posmā pirms vēlēšanu dienas vēlētājam uz tā dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta informācija par atbilstošo vēlēšanu iecirkni un sarakstu, kurā tas var piedalīties vēlēšanās. Ja vēlētājs nevēlas balsot dzīvesvietai atbilstošajā vēlēšanu iecirknī, to iespējams mainīt pēc personas paziņojuma un ziņu iekļaušanas vēlētāju reģistrā. Citu ES pilsoņi, kuri vēlas piedalīties vēlēšanās Latvijā, iesniedz pašvaldības vēlēšanu komisijā oficiālu deklarāciju par dalību, un ziņas par tiem tiek iekļautas vēlētāju reģistrā. Pēc ziņu apmaiņas ar citiem Eiropas Savienības vēlētāju reģistriem vai vēlētāja iesnieguma ziņas par vēlētāju iespējams izslēgt no Latvijas vēlētāju reģistra un atbilstoši no saraksta. No Latvijas vēlētāju reģistra izslēdz arī tos Latvijas vēlētājus, par kuru reģistrāciju ir saņemtas ziņas no citas ES dalībvalsts vēlētāju reģistra.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.novembrim.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””.

Likuma “Par policiju” 35.pants paredz, ka Valsts policijas materiāltehnisko apgādi, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšanu veic valsts. Šādā redakcijā likuma norma ir visai plaši interpretējama, tādēļ ir jāprecizē likuma 35.pants, izsakot to jaunā redakcijā.

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Valsts policijas un Drošības policijas materiāltehniskās apgādes normas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks