Par Eiropas Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentā

Trešdien, 5.novembrī, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Romano Prodi un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens Eiropas Parlamenta (EP) deputātus iepazīstināja ar EK monitoringa ziņojumiem par kandidātvalstu gatavību dalībai ES. Pēc ziņojumu prezentācijas notika debates, skarot arī Baltijas valstīs dzīvojošo krievvalodīgo jautājumu.

Romano Prodi tic kandidātvalstu spējām

Uzrunājot Eiropas Parlamentu, EK prezidents Romano Prodi uzsvēra, ka viņa vadītās komisijas augstākā prioritāte — ES paplašināšanās — nu kļuvusi par realitāti. R.Prodi izteica apbrīnu par desmit jaunajās dalībvalstīs notikušo “mierīgo revolūciju”, sakārtojot tiesiskās un administratīvās sistēmas darbību atbilstoši ES prasībām. “Tas nozīmē, ka mēs vairs neesam “pirmspaplašināšanās” fāzē. No šodienas Eiropas Komisija sāks pildīt savu ierasto ES līgumu uzraudzes lomu arī attiecībā uz jaunajām kandidātvalstīm.”

EK prezidents pauda ticību, ka visas valstis spēs novērst ziņojumos norādītās nepilnības līdz 2004.gada 1.maijam. Pretējā gadījumā jaunās dalībvalstis pilnībā nevarēs izmantot ES sniegtās privilēģijas vienā vai otrā nozarē, tādējādi pašas sev nogriežot pieeju tirgum vai finansējumam.

Nākamais solis paplašināšanās procesā būs Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES, kas plānota 2007.gadā. R.Prodi uzsvēra, ka šo valstu uzņemšana nedrīkst būt atkarīga no paredzamajām ES finanšu vai institūciju reformām.

R.Prodi informēja EP, ka 2004.gada rudenī Eiropas Komisija izstrādās ieteikumus iestāšanās sarunu sākšanai ar Turciju. Lai arī Turcijā konstatējams zināms progress, tā vēl pilnībā neatbilst Kopenhāgenas kritērijiem, piemēram, cilvēktiesību jomā.

Atbilstība ES prasībām paver plašākas iespējas

ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens uzsvēra, ka nevienā no iepriekšējiem paplašināšanās viļņiem nebija pieejams tik plašs kandidātvalstu pārskats. Kopumā dalībvalstis ir gatavas paplašināšanās procesam, un nopietnas problēmas sastopamas tikai 3% no visiem analizētajiem punktiem, kuru kopskaits bijis 1400.

Komisārs uzsvēra, ka katrai kandidātvalstij pašai jāuzņemas atbildība par nepadarīto darbu izpildi līdz nākamā gada maijam, un apsolīja, ka atlikušās likumdošanas vai administrācijas nepilnības radīs negatīvas sekas tikai attiecīgajās jaunajās dalībvalstīs, neskarot Eiropas Savienību kopumā. Turklāt “Eiropas Komisijas rīcībā ir vesela palete administratīvu un drošības instrumentu”, kas lietojami pret kopienas likumu neievērotājiem. Kā piemēru minot pārtikas produktu kvalitātes uzraudzību, komisārs parlamentāriešiem apgalvoja, ka neviens Eiropas normām neatbilstošs produkts nevarēs nokļūt kopējā tirgū. Vienlaikus G.Ferhoigens aicināja klātesošos nespriest par katru nākamo dalībvalsti pēc atsevišķiem gadījumiem, jo kopējais līmenis šajā jomā esot augsts.

Bulgārija un Rumānija

G.Ferhoigens atzīmēja Bulgārijas un Rumānijas nozīmīgo progresu pēdējā gada laikā. Viņš atzīmēja Rumānijas uzteicamo makroekonomikas stabilitāti un uzteica Bulgārijas ilgi gaidīto tieslietu reformu. ES komisārs apliecināja vēlmi redzēt abas valstis ES sastāvā 2007.gadā, vienlaikus norādot, ka to gatavība tiks vērtēta pēc individuāliem sasniegumiem, “neliekot gaidīt vienai uz otru”. Viņš aicināja abas valstis aktīvāk cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību, kas rada nelabvēlīgu vidi investīciju piesaistīšanai.

Kipras konflikta noregulēšana ir Turcijas interesēs

Eiropas Komisija spērusi jaunu soli Kipras konflikta sakarā, minot tā atrisinājumu kā nepieciešamu priekšnoteikumu Turcijas līdzdalībai ES. G.Ferhoigens atzina, ka šādas prasības ieraksts stratēģiskā ziņojumā ir politisks akts. Tādējādi “paplašināšanās ir katalizators Kipras problēmas noregulēšanai”, bez kā Turcijas ceļš uz Eiropu būs neiespējams.

Debatēs Hanss Gerts Poterings (Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa, Vācija) jautāja, vai esošās dalībvalstis vienmēr rādot labu paraugu kandidātvalstīm, piemēram, neievērojot Stabilitātes paktu, kas ir eiro sistēmas pamatā. Deputāts izteica prieku par Turcijas manāmo progresu, taču atzīmēja, ka starp teoriju un praksi vienmēr ir liela atšķirība. Viņš jautāja komisāram, vai ir iespējami kādi citi veidi, kā tuvināt Turciju ES, piemēram, dibinot īpašas partnerattiecības. G.Ferhoigens atzina: ja EK vajadzētu salīdzināt kandidātvalstīs identificēto problēmu skaitu ar pret pašreizējām dalībvalstīm ierosināto juridisko lietu skaitu, tad otrās, iespējams, pārspētu pirmās. Attiecībā uz Turciju EK turēsies pie pašreizējām procedūrām un iesniegs oficiālu viedokli nākamā gada decembrī. Nedrīkst aizmirst, ka ES ir tieši ieinteresēta, lai Turcija attīstītos kā stabila un demokrātiska valsts, kas ievēro minoritāšu tiesības.

Gerams Vatsons (Eiropas Liberālās, Demokrātiskās un Reformistu partijas grupa, Apvienotā Karaliste) norādīja, ka starp Bulgāriju un Rumāniju vērojama nopietna atšķirība, tāpēc EK būtu jādod skaidrs signāls Sofijai par tās galīgajām prasībām, bet Rumānijai — par nepieciešamību paātrināt reformu procesu. G.Ferhoigens atbildēja, ka Rumānijai jāpieliek lielāki pūliņi, un uzsvēra, ka abas kandidātvalstis tikšot vērtētas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā desmit iepriekšējās. Nākamā gada sākumā, Īrijas prezidentūras laikā, EK izstrādās iestāšanās finanšu paketi abām valstīm.

Nelija Maesa (Zaļo/Eiropas Brīvo apvienības grupa, Beļģija) norādīja uz čigānu tautības cilvēku diskrimināciju, kā arī mazgadīgo prostitūciju un moderno verdzību kandidātvalstīs: “Ja šie jautājumi nav paplašināšanās prioritāte, tad kādi vēl spiediena mehānismi mums paliek?” G.Ferhoigens atzina, ka čigānu tautības cilvēki nav vienīgā Eiropā diskriminētā minoritāte. Minētās grupas tiesības vienmēr bijušas EK uzmanības centrā, un tagad katrai valstij ir izstrādāta pienācīga stratēģija, lai apkarotu šo problēmu. Tomēr nevar cerēt, ka diskriminācija tiks izskausta līdz nākamā gada maijam, tam, iespējams, vajadzīga vesela paaudze. Runājot par prostitūciju un specifiski atzīmējot situāciju dažos Čehijas, Vācijas un Austrijas pierobežu apgabalos, G.Ferhoigens uzsvēra, ka pret šo parādību ir jācīnās no divām pusēm, jo ir ne tikai sievietes, kas nodrošina piedāvājumu, bet pastāv arī pieprasījums.

Filips Morijo (Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa, Francija) uzsvēra, ka EK nāktos nopietnāk izskatīt krievvalodīgo minoritāšu situāciju Baltijas valstīs. G.Ferhoigens atbildēja, ka EK šo jautājumu uztver ļoti nopietni jau no laika gala, ko nevarētu teikt par dažiem cilvēkiem, kas sēž Krievijas parlamentā. Komisārs uzsvēra, ka viņa rīcībā ir sīkāka informācija par šo jautājumu, un aicināja deputātu ar to iepazīties. G.Ferhoigens informēja klātesošos, ka kopumā Latvija un Igaunija izpilda visas starptautiskās normas attiecībā uz valsts mazākumtautībām. Protams, šī ir joma, kurā vienmēr atradīsies vieta uzlabojumiem.

EK monitoringa un progresa ziņojumi tika iesniegti apspriešanai EP Ārlietu komitejā, kas plānota 2004.gada februārī. Tā izstrādās rezolūcijas projektu, par kuru EP balsos vienā no marta plenārsēdēm.

Eiropas Parlamenta preses dienests