Kad Latvijas valsts amatpersonas vērtē 365 dienās padarīto un raugās nākotnē

Ministru prezidents Einars Repše

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Īstie vērtētāji ir vēlētāji.Atskatoties uz valdības pirmo gadu, Ministru prezidents Einars Repše norāda, ka jāpaiet vismaz četriem gadiem, lai pēc stabila darba konstruktīvi varētu runāt par padarīto. “Četri gadi, nevis gads, ir valdības darbības mēraukla,” uzskata premjers, uzsverot, ka īstie vērtētāji ir sabiedrība un vēlētāji. Ministru prezidenta ieskatā, valdības darba virzība pamatā bijusi sekmīga, taču vēl ir daudz risināmu un sakārtojamu jautājumu, kas gaida savu kārtu.

Darbs valdībā. Ministru prezidenta E. Repšes valdības darbības laikā notikušas 70 Ministru kabineta sēdes, kurās akceptēti un Saeimai nosūtīti 239 likumprojekti un 5 lēmumprojekti, pieņemti 632 Ministru kabineta noteikumi un 9 instrukcijas.

Ministru kabineta komitejas sēdes sasauktas 43 reizes, izskatot 495 jautājumus, no tiem 308 ir atbalstīti. Ministru prezidents gada laikā izdevis 502 rīkojumus.

Saikne ar sabiedrību. E.Repšes vadītās valdības laikā ievērojami pieaudzis Valsts kancelejas saņemto vēstuļu skaits. Kopš 2002.gada 7.novembra Ministru kabinetam un Ministru prezidentam nosūtītas 6443 fizisko un juridisko personu vēstules, vidēji darba dienā 26, kas, salīdzinot ar iepriekšējām valdībām, ir trīs un pat četras reizes vairāk. Piemēram, Guntara Krasta valdības laikā vidēji darba dienā tika saņemtas 4 līdz 5 vēstules, Valda Birkava, Māra Gaiļa un Andra Bērziņa valdību laikā — 6, Viļa Krištopana — 7, bet Andra Šķēles — 8 vēstules darbdienā.

Ministru prezidenta interesi par valstij un sabiedrībai aktuālām problēmām apliecina personiskā līdzdalība vēstuļu caurskatīšanā, jo apmēram 950 vēstuļu tālākā virzība viedokļa izteikšanai, problēmas izpētei vai atbildes sniegšanai noteikta ar E.Repšes rezolūciju. Vēstulēs tiek izteikti priekšlikumi par valsts tautsaimniecības nozaru attīstību, normatīvo aktu projektu vērtējums un priekšlikumi grozījumu veikšanai (visbiežāk saistībā ar sociālās drošības jautājumiem un īrnieku problēmām denacionalizētajos namos), aprakstītas strīdus situācijas saistībā ar īpašumu tiesību atgūšanu un lūgumi pārskatīt tiesu pieņemtos lēmumus.

Ieva Skrastiņa, Valsts kancelejas  Komunikācijas departamenta vadītāja

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Augstskolu jautājumu sakārtošana.Augstākās izglītības kvalitātes jautājumu sakārtošana ir un arī nākamgad būs viena no Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm, vakar, 6.novembrī, preses konferencē uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ziņo aģentūra LETA.

Ministrs norādījis, ka turpmāk ministrijai būtu vairāk jāstrādā likumprojektu iniciēšanas un augstskolu jautājumu sakārtošanā, jo pēdējā laikā Izglītības valsts inspekcija augstskolās konstatējusi daudzus pārkāpumus.

Par vēl vienu svarīgu jau tuvākajā nākotnē veicamu darbu K.Šadurskis nosaucis centralizētās uzņemšanas noteikumu izstrādi augstskolām, ko ministrija solījusi paveikt līdz 15.novembrim.

Pedagogu darba samaksas reformas pabeigšana. Atskatoties uz ministra amatā nostrādāto gadu, izglītības un zinātnes ministrs uzsvēris pedagogu darba samaksas reformas pabeigšanu un darbu skolotāju kvalitātes kategoriju izstrādāšanā, kas ļaus pedagogiem arī turpmāk saņemt algas paaugstinājumu. Jauno sistēmu, kad pedagogs par darba kvalitāti saņems būtisku algas pielikumu, plānots ieviest no 2004.gada 1.septembra.

Izglītības iestāžu pārņemšana ministrijas pārziņā. K.Šadurskis pozitīvi vērtēja profesionālo izglītības iestāžu pārņemšanu Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, izņemot Kultūras ministrijas pārziņā esošās skolas. Kārtība, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1.jūlija, ar laiku ļaus pozitīvi risināt jautājumu par profesionālo skolu nodošanu pašvaldībām, informējis izglītības un zinātnes ministrs. Tāpat K.Šadurskis paudis pārliecību, ka Izglītības un zinātnes ministrija pietiekami daudz paveikusi arī mazākumtautību izglītības reformā, minot, ka ir pieņemts vispārējās izglītības standarts, kā arī strādāts ar Izglītības likumu.

Dotācijas skolām un kristīgās mācības izdalīšana. No nākamā gada spēkā stāsies 9% pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošana grāmatām. Taču arī šis jautājums, pēc izglītības un zinātnes ministra sniegtās informācijas, tiek risināts — Izglītības un zinātnes ministrija nākamajam gadam dubultojusi dotāciju skolām mācību grāmatu iegādei. Pēc ministra teiktā, atsevišķām skolām grāmatu iegādes problēmas mazināsies, bet situācija var pasliktināties bērnu grāmatu un zinātniskās literatūras iepirkšanā.

Pie paveiktajiem darbiem K.Šadurskis minēja arī kristīgās mācības izdalīšanu no sociālo zinātņu priekšmetu kopuma un desmit ballu vērtēšanas sistēmas ieviešanu sākumskolā. Lai gan šī kārtība spēkā stāsies nākamajā gadā, jau šogad 365 no vairāk nekā 1000 skolām sākumskolas pakāpē ir izšķīrušās par labu ballu sistēmai.

Pēc ministra teiktā, “mūžīgs” ir darbs ministrijas īpašumu sakārtošanā, kuru apsaimniekošana “ne vienmēr gājusi gludi” — Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas ar SIA “Ķeizarmežs” par Saulesdārza teritorijas apsaimniekošanu pagaidām ir bijušas neveiksmīgas.

“LV” informācija

Satiksmes ministrs Roberts Zīle

ES atbalsta pasākumu realizācija. Satiksmes ministrs Roberts Zīle, izvērtējot valdības pirmajā darba gadā paveikto, uzsver, ka neapšaubāmi būtiskākais ir Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas aliansē (NATO), līdz ar to ir izpildīts pēdējo desmit gadu svarīgākais uzdevums. “Abi šie jautājumi cieši saistīti ar Satiksmes ministrijas nozarēm — iestāšanās ES visvairāk ietekmēs ceļu un dzelzceļa attīstību, bet NATO — aviāciju, dzelzceļu un jūrniecību.

Kā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis es vēlreiz gribu pateikt paldies latviešu tautai par pārdomāto un saprātīgo izvēli brīdī, kad mēs visi atradāmies krustcelēs un bija jāizlemj — par vai pret,” uzsvēra R.Zīle.

Ņemot vērā referenduma par iestāšanos ES rezultātu būtisko ietekmi uz Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošajām nozarēm, šī gada aprīlī SM izdeva bukletu “ES nauda Latvijas transporta infrastruktūrā”. Laikā no aprīļa līdz jūnijam tika organizēts reģionālo diskusijsemināru cikls ar ministra piedalīšanos “Eiropas līmeni tēvzemes ceļiem!”, kas notika Bauskā, Liepājā, Rēzeknē un Valmierā. Satiksmes ministrs vairākkārt tikās arī ar iedzīvotājiem Latvijas rajonos, lai pārrunātu ar iestāšanos ES saistītus jautājumus. 18. un 19. septembrī ar “Latvijas pasta” starpniecību tika izplatīts SM sagatavotais informatīvais materiāls “Kas sagaida Latvijas transporta jomu, iestājoties vai neiestājoties ES”. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija sagatavoja un izplatīja bukletu “Vai mainīsies CSDD pakalpojumi pēc iestāšanas ES?”.

Izstrādāti un grozīti likumi. Gada laikā paveiktas arī Satiksmes ministrijai nozīmīgas izmaiņas likumdošanas jomā. Saeimā pieņemts starptautiskajām konvencijām atbilstošs Latvijas Jūras kodekss, kas regulē tiesiskās attiecības jūrlietās. Izstrādāti un Saeimā akceptēti arī grozījumi Ceļu satiksmes likumā un grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz izmaiņas satiksmes noteikumu pārkāpēju sodīšanā. Pieņemti grozījumi Dzelzceļa likumā, lai sakārtotu pasažieru pārvadājumu jautājumus un varētu tikt izstrādāta valsts politika pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Grozīts arī Aviācijas likums, lai noteiktu glābšanas darbu organizēšanas un realizēšanas kārtību, ja notiktu avārija Latvijas gaisa telpā. Sagatavoti grozījumi Pasta likumam, kas dos iespēju palielināt konkurenci un paaugstināt pasta pakalpojumu kvalitātes standartus. Izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti mazo kuģu reģistrācijas noteikumi un mazo kuģu kuģošanas noteikumi, kas novērsīs haosu dažādu peldlīdzekļu izmantošanā, kas apdraud nemotorizētos peldlīdzekļus un peldētājus.

Sakārtoti jauni ceļi. Aizvadītajā gadā realizēti īstenoti ļoti apjomīgi un nozīmīgi ceļu būves projekti, piemēram, “Via Baltica” posms Gauja — Lilaste (Ādaži), kur darbi veikti par 170 000 eiro, lidostas “Rīga” pievadceļš, projekta pirmā kārta, darbu izpilde 2 miljonu eiro apmērā, “Via Baltica” posms Rīga — Ādaži, darbu izpilde 6,2 miljonu eiro apmērā. Dzelzceļa tālākai attīstībai, modernizācijai un drošības garantēšanai Austrumu — Rietumu dzelzceļa koridorā svarīgs pasākums bija pārmiju pārvedu nomaiņa — piegāžu izpilde 1,5 miljonu eiro apmērā. Visi šie projekti realizēti, izmantojot ES pirmsiestāšanās fondu līdzekļus. Ir sagatavoti arī jauni projekti ES līdzekļu turpmākai piesaistei autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai līdz 2006. gadam.

Aviācijas jomā svarīgākais ir jaunu gaisa satiksmes reisu atklāšana — a/s “AirBaltic” atsākusi lidojumus uz Minsku, atklāti jauni reisi uz Briseli, Hamburgu un Minheni. Aizvadītajā gadā Eiropas Komisija veica situācijas novērtējumu VAS “Latvijas Gaisa satiksme” un CSDD. Abu šo iestāžu darbs vērtēts ļoti atzinīgi, uzsverot, ka transporta reģistrācijas vieta Rīgā ir viena no labākajām pasaulē.

Ir arī negatīvas iezīmes. Atskatoties uz paveikto, satiksmes ministrs īpaši uzsver to, ka gada laikā ir veikts reāls darbs, lai radikāli mainītu vadības un darba stilu vairākos sakaru jomas uzņēmumos. Tomēr R.Zīle atzīst, ka pagājušais valdības darba gads nesis arī negatīvas iezīmes. Tika likvidēts Valsts autoceļu fonds kā speciālais budžets, līdz ar to autoceļu attīstība būs krietni gausāka, nekā bija iecerēts. “Neizbēgami dārgāka kļūs degviela, taču autovadītāji, kuri līdz ar to maksās vairāk, nesaņems adekvātus uzlabojumus ceļu uzturēšanā un atjaunošanā,” skaidro ministrs.

Satiksmes ministrijas informācija

Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks

Tiesu sistēmas attīstība. Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks preses konferencē 5.novembrī lietišķi un skaidri runāja par nozīmīgāko veikumu tiesu sistēmas attīstībā un vispirms par virzību uz tiesu neatkarības palielināšanu. Par šo jautājumu bieži diskutēts dažādās auditorijās, valdībās jau daudzus gadus, formāli likumā tas bija ierakstīts, taču reālu uzlabojumu tiesas nejuta. Par kādu tiesas neatkarību varēja runāt, ja tiesnesis ar savu algu nespēja pienācīgi uzturēt ģimeni?

Šajā laikā izstrādāta koncepcija, lai palielinātu tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojumu, un to sākts īstenot. Jau pašlaik uz tiesneša amatu vēlas pretendēt vairāk pieredzējušu juristu, tostarp pat advokāti. Tiesneša amats kļuvis par konkurentspējīgu darba tirgū, atzina tieslietu ministrs.

Otrs aspekts tiesu neatkarības stiprināšanas virzienā ir izstrādātais Tiesu iekārtas likumprojekts, kurā noteikts, ka jau no nākamā gada 1.maija jāsāk darboties Tiesu administrācijai. Tai būs nošķirtas finanses, lai gan pagaidām atradīsies Tieslietu ministrijas paspārnē. Pirmoreiz tiek izveidota speciāla institūcija, kuras funkcijas līdz šim veica TM Tiesu departamenta daži darbinieki. Ar nākamā gada maiju sāks strādāt arī Tieslietu padome, kurā būs gan izpildvaras pārstāvis — tieslietu ministrs, gan Augstākās tiesas, Satversmes tiesas vadītāji, gan Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, augstskolu pārstāvis profesors, gan tiesnešu konferencē ievēlēti vairāki tiesneši. Tieslietu padomes pārziņā būs tiesnešu atlases un tālākās karjeras jautājumi, kā arī liela loma tiesu budžeta sastādīšanā.

Labi darba apstākļi. Kā simbolisku stafeti no iepriekšējās tieslietu ministres pērnā gada rudenī pārņemot rekonstruēto Tiesu namu Abrenes ielā, nākamajā posmā turpināta tiesu ēku būvniecība un rekonstrukcija, lai uzlabotu tiesnešu un citu darbinieku darba apstākļus. Nupat ekspluatācijā nodota ēka Rīgā, Lomonosova ielā, Latgales priekšpilsētas tiesas vajadzībām, un jau šajā mēnesī sākta telpu aprīkošana, lai tiesa drīzumā tur varētu strādāt. Rekonstruētas Liepājas tiesas telpas, apstiprināts projekts Rēzeknes tiesas ēkas būvei, kura līdz šim atrodas vissliktākajā situācijā, par ko ministrs pārliecinājies, personiski apmeklēdams šo tiesu. Kā atzina A. Aksenoks, ļoti būtisks sasniegums ir valdības atbalstītais lēmums par otrā korpusa piebūvi Tiesu namam Abrenes ielā. Tur perspektīvā paredzēts izvietot Rīgas apgabaltiesu, lai gan par šo variantu ir dažādi viedokļi. Savukārt Rīgā, Antonijas ielā, nākamā gada februārī varēs sākt darbu administratīvās tiesas.

Kā palielināt tiesu atbildību. Par vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai paaugstinātu tiesnešu un tiesu atbildību par savu darbu, ministrs uzskata informācijas, spriedumu caurskatāmību, ko daļēji jau nodrošina ieviestais tiesu portāls. Pamatos tiesu informācijas sistēma ir pabeigta, gandrīz visās tiesās, arī tiesnešiem personiski, ir datori, tie saslēgti vienotā tīklā, tā ka ar nākamo gadu būs iespējams iepazīties ar tiesu spriedumiem, analizēt tos, īsi sakot, mācīties no kolēģu pieredzes. A. Aksenoks gan minēja 12 tiesas, kur vēl pilnībā nav apgūta datortehnika, taču līdz gada beigām arī šis robs tiks aizpildīts. Jau tagad tiesneši var mācīties no Augstākās tiesas (AT) tiesnešu apkopotajiem materiāliem par tiesu praksi atsevišķās lietās. Un patīkami, ka arī Tieslietu ministrijā strādā tiesneši, izmantojot iepriekš uzkrāto praktisko pieredzi, lai pēc kāda laika atkal atgrieztos savā iepriekšējā darbavietā.

Viens no nopietnākajiem pārmetumiem ilgāku laiku ir bijis ieilgušie tiesu procesi, par ko Latvija guvusi rūgtu mācību, jo vairākas lietas skatītas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur valsts zaudējusi. Lai paātrinātu tiesu procesus, nozīmīga ir tiesnešu skaita palielināšana Rīgas apgabaltiesā, kas jau dod konkrētus rezultātus. Pozitīvi tiesu darbu ietekmēs jaunais Kriminālprocesa likums, kura projektā tiek ierosināti vēl daudzi priekšlikumi un kurš tiek virzīts Saeimā uz otro lasījumu. Tieslietu ministrs minēja arī Administratīvā procesa likumu, kura spēkā stāšanos gan vajadzējis atlikt uz 2004. gada 1. februāri, toties ir gandarījums par administratīvo tiesnešu konkursu, labāko kandidātu izvēli, kā arī viņu mācībām, kuras jau sāktas šomēnes.

Par sodu politiku. Atskatoties uz paveikto sodu politikā, vispirms tika minēta Probācijas dienesta izveide, par ko iepriekš ilgāku laiku daudz tika runāts un spriests. Iepriekšējā Ministru kabineta sēdē apstiprināts šī dienesta vadītājs, jau gada beigās darbu sāks probācijas dienesti sešos rajonos. Lai gan sabiedrības liela daļa joprojām iestājas par bargiem sodiem, tomēr gan ārvalstu, gan pašmāju pieredze liecina, ka brīvības atņemšana ne vienmēr ir visefektīvākā. Tāpēc plašāk būtu jāievieš alternatīvie sodu veidi par vieglākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šai nolūkā sagatavoti grozījumi Krimināllikumā (KL). Pašlaik, kā atzina ministrs, valstī nav vienotas sodu politikas. Par pozitīvu soli uzskatāma visu septiņu cietumu pāreja uz profesionālo apsardzi, kuras koncepcija tika pieņemta jau pirms vairākiem gadiem, taču pabeigta tikai šogad. Kā pēdējā ieslodzījuma vieta tika minēts Šķirotavas cietums, kur šī nomaiņa ar profesionāliem apsargiem notika 1. novembrī. Būtiski uzlabojušies sadzīves apstākļi nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem pēc viņu pārvietošanas uz Matīsa cietumu. Toties hroniska finanšu trūkuma dēļ nav izdevies uzlabot nebrīvē esošo veselības aprūpi. Nākamā gada valsts budžeta projektā nav paredzēti līdzekļi Centrālcietuma remontam un Olaines cietuma tipa slimnīcas būvniecības turpināšanai. Toties zināms gandarījums par 700 000 latu piešķiršanu ieslodzījuma vietu darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Par attieksmi un likuma jaunradi. Tieslietu ministrs kā pozitīvu faktu minēja zemesgrāmatu nodaļu, arī Zemes dienesta darba laika pārkārtošanu, kas mainījusi cilvēku attieksmi pret šīm iestādēm, mazāk ir apmeklētāju sūdzību. Runādams par likumprojektu izstrādi, A. Aksenoks uzskaitīja vairākus likumus un projektus un uzsvēra, ka atsevišķos gadījumos tie bijuši visai sasteigti, no kā cieš kvalitāte. Par to nākamajā posmā jādomā vairāk.

Ministrs gada laikā pabijis 11 cietumos, apmeklējis 15 tiesas, piedalījies trijās Eiropas Savienības Iekšlietu un tieslietu padomes sēdēs un arī trešdienas vakarā devās uz ceturto šādu sēdi Briselē. Šajā laikā nomainījušies TM trīs parlamentārie sekretāri...

Domājot par rītdienu. Pirmais, ko ministrs vēlētos mainīt nākotnē, ir sabiedrības labāka izpratne par tiesām. Šajā ziņā, protams, daudz kas atkarīgs no pašām tiesām, to kvalitatīva darba. Izstrādāta koncepcija, lai maznodrošinātiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama juridiska palīdzība civillietās, valsts to varētu nodrošināt. Pēc ministra domām, jāsāk aktīvāk sakārtot advokatūras darbu, paplašinot iespējas kļūt par advokātiem un izslēdzot subjektīvismu.

Uz “LV” jautājumu, kas aizvadītajā gadā ministru visvairāk iepriecinājis, viņš atbildēja: “Visvairāk esmu gandarīts par to, ka Eiropas Komisijas pēdējā monitoringa ziņojumā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai vairs nav izteikti pārmetumi tieslietās.” Taču ieteikumi gan ir — steidzami jāpaātrina tiesu varas reforma, nekavējoties jāpieņem Kriminālprocesa likums, pēc algu palielināšanas jāturpina tiesnešu stāvokļa uzlabošana, jāpastiprina atklātība tiesnešu izvēlē un viņu profesionālā attīstība.

Rita Belousova,  “LV” tieslietu redaktore

Veselības ministre Ingrīda Circene

Pacientu aizsardzība. Veselības ministre Ingrīda Circene savu amatu pilda aptuveni pusgadu no pašreizējās valdības gadu ilgā darbības laika. Šajā laikā viņa skaidri formulējusi prioritātes: “Esmu pacientu ministre, pacientu tiesību aizstāve, neraugoties uz to, ka ļoti cienu un augsti godāju savus kolēģus ārstus. Tomēr pacienti ir tā iedzīvotāju daļa, kas pašlaik ir visvairāk aizsargājami,” vakar, 6.novembrī, sākot preses konferenci par Veselības ministrijas gada laikā paveikto, uzsvēra I.Circene.

Panākts līdzekļu palielinājums. Izvērtējot jau padarīto, veselības ministre par nenoliedzamu sasniegumu minēja plānoto līdzekļu pieaugumu veselības aprūpes nozarē nākamā gada valsts budžetā. “Tie ir vairāk nekā 33 miljoni latu. Šis palielinājums nozīmē arī to, ka Veselības ministrija ir spējusi pierādīt un pamatot nepieciešamību ieguldīt finansējumu veselības nozarē. Līdzekļu palielinājums arī skaidri parāda, ka veselības aprūpe ir valdības prioritāte.”

I.Circene norādīja, ka pildīts arī medicīnas darbiniekiem dotais solījums un to vidējā darba samaksa palielināta par aptuveni 30 procentiem jeb 40 latiem un šā gada beigās sasniegs 190 latus. “Vidējās darba samaksas palielinājums ir ļoti nozīmīga Veselības ministrijas paveikto darbu sadaļa, jo ļauj cerēt, ka mediķi vairs tiks strauji neaizplūdīs no nozares un līdz ar to palielināsies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem,” prognozēja ministre.

Par svarīgu soli veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un nodrošināšanas uzlabošanā I.Circene nosauca rindu samazināšanu uz atsevišķām plānveida operācijām. Šā gada valsts budžeta grozījumos un nākamā gada budžeta projektā Veselības ministrija paredzējusi līdzekļus dzirdes kohleāro implantu apmaksai bērniem. Ja līdzekļi ar Saeimas balsojumu netiks samazināti, to saņems visi bērni, kas šobrīd gaida rindā uz šo veselības aprūpes pakalpojumu. “Turklāt jāņem vērā, ka implantu apmaksa nav tikai vienreizēja palīdzība bērniem, bet ekonomiski pamatota rīcība ilgtermiņā, kas ļauj novērst šo bērnu invaliditāti ar visām no tās izrietošajām sekām.” Līdzekļi paredzēti arī rindu samazināšanai endoprotezēšanā un sirds operāciju skaita palielināšanai. Arī par šiem līdzekļiem vēl jālemj Saeimai.

Uzsākti reorganizācijas projekti. Kā lielākos iesāktos darbus savu amata pilnvaru pildīšanas laikā I.Circene minēja veselības aprūpes iestāžu struktūras plāna izveidošanas un realizācijas uzsākšanu. “Šis darbs gan jau aizsācies pirms četriem gadiem, un ne viens vien ir teicis, ka šo darbu tad arī vajadzēja pabeigt. Bet ir jāapzinās, ka tā sauktā māsterplāna izveide un realizācija ir saistīta ar ļoti nepopulāru lēmumu pieņemšanu, tā ir saistīta ar naudas taupīšanu un racionālu izlietošanu. Tikai šā gada jūlijā Ministru kabinetā tika iesniegti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka veselības aprūpes iestāžu struktūras plāna izveides un ieviešanas kārtību. Plāna izveidē ir iesaistītas ļoti daudzas struktūrvienības — Veselības ministrija, pašvaldības, slimnīcu galvenie ārsti, slimokases. Bet ir jāatzīst, ka, sākot sakārtošanas darbus un pieņemot nepopulārus lēmumus, ministrija nevar gaidīt lielu atsaucību un mīlestību — tāda ir reālā dzīve,” atzina I.Circene.

Veselības ministrija līdztekus veselības aprūpes iestāžu struktūras sakārtošanai uzsākusi arī primārās veselības aprūpes sistēmas reorganizāciju, kas tieši skar ģimenes ārstu darbu. “Pirmais solis tika sperts jau septembrī, nosakot, ka ģimenes ārstu praksei jābūt pieejamai astoņas stundas diennaktī. Tas arī nebija populārs lēmums, tomēr tas tika pieņemts un realizēts. Nākamais solis ir izstrādāt visā valstī vienotu primārās veselības aprūpes finansēšanas modeli. Lielākajā Latvijas daļā primārās veselības aprūpes līdzekļi ir ģimenes ārstu prakšu rokās, kas iedzīvotājiem bieži rada pasliktinātu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, tieši izmeklējumiem pie speciālistiem. Veselības ministrijas mērķis ir izveidot tādu primārās veselības aprūpes modeli, kas garantētu iedzīvotājiem iespēju nokļūt pie ārsta speciālista vai saņemt izmeklējumu tad, kad tas viņam ir nepieciešams, turklāt izmantojot tam paredzēto valsts budžeta naudu, nevis lielākoties maksājot no savas kabatas.”

Izstrādāti jauni likumi. Likumdošanas jomā par nozīmīgu sasniegumu veselības ministre I.Circene minēja to, ka izstrādāti divi likumprojekti — Pacientu tiesību aizsardzības likums un likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” grozījumi. “Latvijas vēsturē pacienta tiesības vēl nekad nav tikušas aizsargātas ar īpašu likumu. Nekad nav notikusi arī tik plaša šāda veida likumprojekta apspriešana, kādu to organizēja Veselības ministrija. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz ierosinājumu un priekšlikumu gan no iedzīvotājiem, gan ārstiem, slimnieku nevalstiskajām organizācijām un citiem interesentiem. Pašlaik tie tiek apkopoti un izvērtēti iestrādāšanai likumprojektā. Savukārt grozījumi likumā par tabakas izstrādājumiem vērsti galvenokārt uz profilakses pasākumu pastiprināšanu, jo ir pierādīts, ka 50 procenti priekšlaicīgas nāves gadījumu Latvijā ir saistīti ar smēķēšanu. Ja izdosies panākt smēķēšanas ierobežošanu, tas tiešā veidā atsauksies uz iedzīvotāju veselību,” pauda pārliecību I.Circene.

Nākotnes plāni. Par vienu no svarīgākajiem darbiem, kas veselības aprūpes nozarē veicami tuvāko gadu laikā, veselības ministre I.Circene minēja pacientu un ārstu tuvināšanos — ne vien no veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības viedokļa, bet arī emocionālā līmenī. “Tās ir lietas, par kurām mēs runājam gan primārās veselības aprūpes kontekstā, gan domājot par pacientu tiesību aizsardzību, — ārstam un pacientam ir jāsadarbojas, jāstrādā komandā.” Veselības ministre arī norādīja, ka tikpat svarīgi ir panākt, lai gan ārsti, gan veselības aprūpei atvēlēto līdzekļu apsaimniekotāji pilnībā izpildītu savas saistības pret pacientu, tos nosacījumus, kas jau ir ietverti dažādos līgumos — gan par palīdzības sniegšanu, gan par naudas izlietojumu. Neatliekams un vajadzīgs darbs ir arī atbildības palielināšana — gan iedzīvotāju atbildības palielināšana katram par savu veselību, gan Veselības ministrijas atbildība par veselības aprūpes minimuma pieejamību — lai nodrošinātu valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus katram iedzīvotājam.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore