Par sociāli atbildīgu valsts politiku

Saeimas deputāts, Veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Viesturs Šiliņš:

Budžeta projekta apspriešana un pieņemšana ir nozīmīgākais valdības un Saeimas rudens perioda darbs. Lielā mērā tas iezīmē skatu nākotnē — kā dzīvosim un kādi būsim. Viena no 2004.gada budžeta projekta prioritātēm ir sociāli atbildīgas politikas īstenošana, un tajā ietilpst arī veselības aprūpe.

Iepriekšējo valdību nevērīgā attieksme pret iedzīvotāju veselības aprūpi radījusi smagas sekas, kas nevar palikt nepamanītas. It īpaši par to liecina pēdējo gadu demogrāfiskie rādītāji. Sabiedrībā ir izveidojusies pamatota neticība un neuzticība valdības veselības politikai. Iedzīvotāju kopējā skaita samazināšanās tendence ir izteikti negatīvs rādītājs valsts attīstībai. Darba meklējumos, domājot par nākotnes sociālām garantijām, no valsts aizplūst tieši vidējās paaudzes uzņēmīgākie cilvēki. Mazo ienākumu un sociālās nenodrošinātības dēļ mazinās dzimstība, pieaug saslimšanu un hronisko slimību pacientu skaits, arvien vairāk palielinās valsts apgādājamo skaits. Tātad vēlmju saraksts veselības aprūpei vai nu vienmēr ir izrādījies nesvarīgs, vai arī nepilnvērtīgs un rezultātā ir novedis vienīgi pie tā, ka veselības aprūpei nauda nekad nav atradusies.

Nākamgad veselības aprūpei valsts budžetā ir paredzēts otrs lielākais izdevumu pieaugums aiz labklājības. Kopumā medicīnai 2004.gada valsts budžeta projektā piešķirti 239,7 miljoni latu jeb 11,2% no visiem valsts budžeta izdevumiem. 2003.gada budžeta plāns kopā ar grozījumiem medicīnai sasniedza 191,4 milj. latu. Tātad nākamā gada veselības budžeta pieaugums ir ievērojams, tas lēšams 48,3 milj. latu.

Pēdējo divu gadu laikā veselības aprūpes nozares budžetā panākts papildu līdzekļu piešķīrums pavisam 50 miljonu latu, kas ir lielākais finansējuma pieaugums kādai nozarei šajā laika posmā. Un ne tikai — ar gandarījumu vēlos uzsvērt, ka šis kopumā ir lielākais veselības budžeta pieaugums atjaunotās Latvijas brīvvalsts laikā.

Veselības ministrijas ievērojamais finansējuma palielinājums ir sasniegts laikā, kad valsts budžets tiek veidots pēc pavisam jauniem principiem — reāli pieejamajiem līdzekļiem, nevis ievērojot vēlmju sarakstu. Tas vēlreiz apliecina izvēles lietderību. Arī 2004.gada veselības aprūpes budžeta veidošanā ir jauns princips — visi līdzekļi veselības aprūpei turpmāk tiks piešķirti no pamatbudžeta, pilnībā likvidējot speciālo budžeta daļu, kas veidojās no ienākuma nodokļa iezīmētās daļas. Speciālā budžeta daļa vienmēr bija mainīga, līdz ar to neprognozējama. Bieži ārstniecības iestādes strādāja uz parāda un nesaņēma finansējumu par padarīto darbu, it īpaši gadījumos, kad ienākumu daļa nepildījās. Jaunais budžeta veidošanas princips nodrošinās ievērojami labāku nozares plānošanu un ilglaicīgu attīstību, ieguvumu jutīs ikviens.

2004.gada valsts budžeta projektā veselībai paredzētais finansējums būs pietiekams, lai galvenokārt nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus visā valstī, nepalielinot nekādus pacienta līdzdalības maksājumus. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu kvalitatīvu, bet tajā pašā laikā visiem iedzīvotājiem pieejamu veselības aprūpi.

Pēdējos gados veselības aprūpē strādājošo skaits strauji samazinās. 2004.gada valsts budžeta projektā darba samaksas paaugstināšanai mediķiem paredzēti 25,5 milj. latu, tādējādi nodrošinot mediķu prasību jau no šā gada decembra palielināt vidējās mediķu algas līdz 190 latiem mēnesī. Tas, protams, nav pietiekami, un naudu vajadzēs vēl, tomēr tas ir liels solis uz priekšu un rāda pozitīvu tendenci. Papildus tam minimālās darba algas pieauguma segšanai ir atvēlēti 3 milj. latu. Domāju, tas būs ievērojams atbalsts it īpaši mazāk nodrošinātajām veselības aprūpes darbinieku grupām.

Veselības nozares finansējums budžeta projektā paredzēts tik liels, lai nodrošinātu naudas pieaugumu kompensējamajiem medikamentiem, jo ES noteikumi paredz 9% PVN pievienošanu medikamentiem. Neraugoties uz to, jau vienu gadu šī norma tika atlikta. Budžetā iekļauta 4,4 milj. latu kompensācija šo izdevumu segšanai.

Lai garantētu iestāžu uzturēšanu, īpaši laikā, kad pieaug gāzes, elektrības un apkures cenas, šim mērķim VM ir paredzēti 13,8 milj. latu. Joprojām turpinās arī ārvalstu finanšu palīdzība, kas, lai arī nav īpaši liela, tomēr ir 1,4 milj. latu.

Vēlos uzsvērt, ka šogad veselības aprūpes budžets veidots tā, lai panāktu ievērojami labāku veselības aprūpes pieejamību un kvalitātes kontroli. Kā piemērs minama pakalpojumu apjoma palielināšana 33 020 latu apjomā endoprotezēšanas rindu samazināšanai, plānveida invazīvai kardioloģijai un vājdzirdīgiem bērniem kohleāriem inplantiem 42 670 latu apjomā. Lai nodrošinātu savlaicīgu neatliekamo palīdzību Latvijas novadu iedzīvotājiem, Veselības ministrija piedalās ar līdzmaksājumu helikoptera nosēšanās laukuma izbūvei pie klīniskās slimnīcas Gaiļezers.

Kvalitātes un uzraudzības institūcijām sevišķi nozīmīgs ir darba samaksas palielinājums strādājošiem Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā, kā arī Valsts sanitārās inspekcijas ārstiem ekspertiem.

Pateicoties budžeta sastādīšanas jaunajiem principiem, veselības finansējumā, lai arī tas joprojām ir nepietiekams, lai izpildītu to garantēto veselības pakalpojumu minimumu, ko pašreiz sniedz valsts, ir sperts nozīmīgs solis veselības aprūpes pieejamības, solidaritātes un kvalitātes virzienā. Tā ir ne tikai valdības un Saeimas labā griba, bet nopietna attieksme pret veselības aprūpes finansēšanu. Mūsu valsts pamatvērtība ir iedzīvotāji un to vajadzību nodrošināšana. Sabiedrības veselība ir valsts attīstības priekšnosacījums. Patlaban Saeimā apspriežamais 2004.gada valsts budžeta projekts ļauj cerīgi raudzīties nākotnē — būsim veseli.

“DIENA”; pēc V. Šiliņa raksta “Būsim veseli”