UNESCO atzinība Dziesmu un deju svētkiem

Starptautiskā žūrija, 5. un 6.novembrī izskatot 56 dalībvalstu pieteikumus, par unikālu cilvēces nemateriālās kultūras meistardarbu atzina arī triju Baltijas valstu kopīgi pieteikto dziesmu un deju svētku tradīciju. 7.novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē notika oficiālā meistardarbu proklamēšana, kurā UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macuura paziņoja, ka Baltijas valstu pieteikums “Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā” ir iekļauts UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā. Ar šo notikumu beidzās jau vairāk nekā divus gadus ilgušais triju Baltijas valstu kopdarbs multinacionālā pieteikuma “Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā” sagatavošanā un iesniegšanā UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu jeb šedevru proklamēšanai.

Atskats uz pieteikuma sagatavošanu

Iniciatīva kopīgi trim Baltijas valstīm pieteikt dziesmu un deju svētku tradīciju cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu jeb šedevru proklamēšanai pieder Latvijai. Ideja radās 2000.gadā, veidojot Latvju dainu pieteikumu. Dainu pieteikumā bija jāuzrāda arī citas nemateriālās kultūras izpausmes Latvijā, kas atbilst UNESCO žūrijas izstrādātajiem kritērijiem un kas perspektīvā varētu tikt sagatavotas iesniegšanai proklamēšanai. Tā kā dziesmu un deju svētki ir visām trim Baltijas valstīm nozīmīga kultūras tradīcija, šāds pieteikums jāveido kā multinacionāla kandidatūra visām iesaistītām valstīm kopīgi.

Pēc Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības pie UNESCO (vēstniece Sandra Kalniete) iniciatīvas UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Tautas mākslas centrs ar UNESCO/Japānas valdības fonda finansiālo atbalstu 2001.gadā Rīgai veltīto Dziesmu svētku laikā rīkoja reģionālo konferenci “Dziesmusvētki – mainīgā tradīcija”. Konferencē piedalījās Baltijas jūras valstu UNESCO nacionālo komisiju pārstāvji, dziesmu svētku organizatori un zinātnieki. Pasākuma laikā dalībnieki izvērtēja kopīgo un atšķirīgo dziesmusvētku tradīcijas izcelsmē un attīstībā Baltijas jūras reģionā. Pasākuma noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kurā trīs Baltijas valstis, apzinoties dziesmusvētkus kā cilvēces radošā gara pieminekļa unikālu vērtību, kopīgi apņēmās turpmāk ciešāk sadarboties dziesmusvētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai un pieteikt šo tradīciju UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu proklamēšanai. Latvija kā šīs idejas iniciatore uzņēmās projekta izstrādes koordināciju.

Pēc starptautiskās konferences tika izveidota reģionālā darba grupa kopīga pieteikuma izstrādei, kuru veidoja Baltijas valstu UNESCO nacionālo komisiju, kultūras ministriju un tautas mākslas centru pārstāvji. Pieteikuma izstrādi koordinēja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.

Pieteikuma izstrādei bija divas pakāpes:

1) projekta pieteikums UNESCO finansējuma iegūšanai kopīgā faila sagatavošanai (līdz 2002.gada martam);

2) multinacionālā pieteikuma sagatavošana un iesniegšana UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu jeb šedevru proklamēšanai (līdz 2002.gada augusta beigām).

Pēc UNESCO Starptautiskās žūrijas izstrādātajiem noteikumiem multinacionālais pieteikums tika veidots no šādām sadaļām:

1) nemateriālās kultūras izpausmes identifikācija – pieteikuma nosaukums un pieteicējas valstis un valsts institūcijas un amatpersonas, kas atbildīgas par pieteiktās nemateriālās kultūras formas saglabāšanu un attīstību;

2) nemateriālās kultūras izpausmes apraksts – īss pārskats, kas raksturo Dziesmu un deju svētku tradīciju un tās simbolismu Baltijas valstīs, ieskats tradīcijas vēsturiskajā attīstībā, tradīcijas funkciju raksturojums, tradīcijas tehniskais apraksts – dziesmu un deju svētku tradīcijas kā nepārtraukta procesa atspoguļojums, tradīcijas ilgtspējas faktoru un iespējamo izzušanas draudu identifikācija;

3) nemateriālās kultūras izpausmes pieteikuma pamatojums – dziesmu un deju svētku tradīcija tiek pamatota atbilstoši katram starptautiskās žūrijas kritērijam: a) izcils un neatkārtojams cilvēces radošā ģēnija meistardarbs (vai piemineklis); b) tradīcija sakņojas attiecīgās sabiedrības kultūras tradīcijās un kultūras vēsturē; c) tradīcija ir būtisks līdzeklis kultūras identitātes apliecināšanā, tā ir nozīmīgs iedvesmas avots nacionālās kultūras attīstībā un starpkultūru saišu stiprināšanā; d) tradīcija demonstrē izcilu prasmju un tehnisko kvalitāšu pielietošanu; e) nemateriālās kultūras izpausme ir dzīvas kultūras tradīcijas apliecinājums; f) pastāv risks, ka šī tradīcija var izzust, jo trūkst līdzekļu tās saglabāšanai vai to ietekmē citi apstākļi, kā kultūras standartizācija, straujas izmaiņas sabiedrības attīstībā, urbanizācija, komercializācija u.tml.;

4) nemateriālās kultūras izpausmes menedžments – dziesmu un deju svētku tradīcijas saglābšanas un attīstības pasākumu koordinācijai Baltijas valstīs tiek izveidota Baltijas valstu koordinācijas komiteja; savukārt katra valsts apņemas izveidot nacionālo komiteju dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai (formāli šāda komiteja ir izveidota tikai Igaunijā). Sadaļā tabulas formātā tiek uzrādītas galvenās valsts un nevalstiskās organizācijas un to kompetences tradīcijas saglabāšanā un attīstībā. Sadaļā arī raksturoti galvenie administratīvie un juridiskie pasākumi, kas jau ir veikti un ir plānoti tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodrošināšanai;

5) darba plāns nemateriālās kultūras izpausmes saglabāšanai un attīstībai – tiek definēts galvenais mērķis, septiņi stratēģiskie uzdevumiun atbilstoši pasākumi vai projekti tradīcijas saglabāšanai un attīstībai gan reģionālajā līmenī, gan katrā valstī atsevišķi nākamajos piecos gados;

6) pavaddokumenti un materiāli – pieteikumam tiek pievienoti vizuālie, audio un skaņas materiāli, kas sniedz papildu informāciju par tradīciju katrā valstī; būtiska un obligāta šo materiālu sastāvdaļa ir profesionāli izveidota 10 min. videofilma, kas atklāj rakstiskā pieteikuma galvenos akcentus un atziņas; bibliogrāfijas apskats un saraksts. Pieteikumam jāpievieno arī katras dalībvalsts valsts institūcijas, kas atbild par tradīcijas saglabāšanu un attīstību, apliecinājums izstrādātā pieteikuma atbalstam un apņemšanās īstenot darba plānā iekļautos pasākumus.

Dziesmu un deju svētku proklamēšana par cilvēces nemateriālās kultūras meistardarbu apliecina, ka šī tradīcija ir ne tikai šo triju valstu nacionālās kultūras mantojuma augstākā vērtība un spilgtākā tautas radošā gara izpausmes forma, bet visas starptautiskās sabiedrības atzīta pasaules kultūras pērle.

Dace Neiburga, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre