Ministru kabineta rīkojums Nr.705

Rīgā 2003.gada 10.novembrī (prot. Nr.57, 4.§)

Par Apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanas programmu lauksaimniekiem 2004.gadā

1. Apstiprināt Apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanas programmu lauksaimniekiem 2004.gadā (2.variantu).

2. Noteikt, ka atbildīgā institūcija par programmas ieviešanu ir Zemkopības ministrija.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 10.novembra rīkojumu Nr.705

Programmas “Apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai lauksaimniekiem 2004.gada sezonā”
kopsavilkums

 

1. Programmas būtība

Programma apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai lauksaimniekiem 2004.gada sezonā ir izstrādāta, lai dotu lauksaimniekiem iespēju saglabāt līdzšinējo lauksaimnieciskās ražošanas apjomu un mazinātu 2003.gada nelabvēlīgo laika apstākļu izraisīto ietekmi.

2003.gada labības novākšanas sākums ap 60 000 graudu audzēšanas saimniecībām vairāk kā 400 000 ha platībā solīja labas labības ražas izredzes. Tomēr augusta pēdējo dekāžu klimatiskie apstākļi pārtrauca uzsākto ražas novākšanu un pazemināja tās kvalitāti. Tā rezultātā saglabājas augsts nenovākto platību īpatsvars valstī.

Kopumā 2003.gada veģetācijas perioda meteoroloģisko elementu novirzes atstāj ilgstoši negatīvas sekas graudaugu ražas ieguvē un būtiski ietekmē lauksaimnieciskās ražošanas situāciju ar to saistītajās jomās.

Lauksaimniekiem neiegūstot plānoto ražas apjomu un nesaņemot nepieciešamos realizācijas ieņēmumus ir apdraudēta:

a) ieņēmumu veidošanās lauksaimnieciskās darbības turpināšanai;

b) sekmīga uzsākto SAPARD projektu realizācija;

c) saistību izpilde pret kredītiestādēm;

d) norēķini par avansā saņemto minerālo mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

 

2. Programmas risinājums

Kredītresursu pieejamība, tajā skaitā apgrozāmiem līdzekļiem, ir nozīmīgs uzņēmuma darbības un attīstības faktors. Īpaša nepieciešamība pēc apgrozāmiem līdzekļiem lauksaimniecības produkcijas ražošanai rodas neražas gadījumā. Ņemot vērā 2003.gada nenovāktās ražas īpatsvaru nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, zudumi ir lieli un tādēļ varētu prognozēt, ka nepieciešamība pēc apgrozāmiem līdzekļiem lauksaimnieciskai ražošanai 2004.gada ražošanas periodam palielināsies.

Kredītresursu pieejamības veicināšanai valsts var izmantot sekojošus risinājumus:

1) maksājot kredītprocentu likmju subsīdijas;

2) veicot tiešos maksājumus;

3) izsniedzot papildus galvojumus.

Viens no mehānismiem finansu resursu pieejamības palielināšanā ir iespēja saņemt kredītgarantijas BO VAS Lauku attīstības fondā (turpmāk tekstā LAF) lauksaimniekiem, kuriem nav pietiekams kredītnodrošinājums.

Bankām tiek piesaistītas LAF garantijas ar mērķi samazināt kreditēšanas risku debitora saistību nepildīšanas gadījumā, jo debitoru pašu kapitāls ir nepietiekams vai jau eksistē, kā nodrošinājums iepriekšējo gadu kredītsaistību pildīšanai un tādējādi garantijas kļūst kā aizvietotājs kredītu nodrošinājumam.

Lai apmierinātu papildus nepieciešamību pēc garantijām, LAF ir jāizsniedz garantijas lauksaimniekiem trūkstošo apgrozāmo līdzekļu garantēšanai.

Lai nodrošinātu LAF izsniegtu garantijas apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai lauksaimniekiem, bez papildus finanšu resursu piesaistīšanas ir izstrādāti divi iespējamie programmas risinājuma varianti:

1. variants — piešķirt LAF valsts galvojuma 4 milj. Ls apmērā paredzot to likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”.

2. variants — BO VAS “Lauku attīstību fonds” izsniedz garantijas pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto LAF pašu kapitālu un izsniegto garantiju atļauto attiecību.

 

3. Programmas īstenošanai nepieciešamais finansējuma apjoms

Pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem orientējošā summa, kas kompensētu šī gada papildus apgrozāmo līdzekļu deficītu ir ap 6,6 milj. Ls. Valsts maksimāli garantētais kredīta apjoms būtu 60 % no kredīta summas, bet ne vairāk /kā 50 tūkstoši Ls apmērā.

 

443 tūkst. ha* 75 % (saimniecības, kuru sējplatības ir ³ 10 ha - > 300 ha) = 332 tūkst. ha

332 tūkst. ha* 10 % (iespējamās saimniecības, kurām būs nepieciešams kredītnodrošinājums) = 33 tūkst. ha

33 tūkst. ha* 200 Ls/ha = 6,6 milj. Ls

 

Zemkopības ministrs M.Roze

 


 

Apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanas programma lauksaimniekiem 2004.gadā

1. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un apstiprinātajiem politikas dokumentiem

Programma veidota pamatojoties uz Ministra kabineta 2003.gada 30.septembra protokola Nr.52, 35.§ “Par situāciju graudu tirgū”, kurš paredz, ka Zemkopības ministrijai ir jāizstrādā programma apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai lauksaimniekiem 2004.gada sezonā.

2. Programmas mērķis

Nodrošināt apgrozāmo līdzekļu pieejamību lauksaimniekiem 2004.gada sezonā, lai saglabātu līdzšinējo lauksaimnieciskās ražošanas apjomu un mazinātu 2003.gada nelabvēlīgo laika apstākļu izraisīto ietekmi.

3. Situācijas raksturojums

2003.gada labības novākšanas sākums ap 60 000 graudu audzēšanas saimniecībām vairāk kā 400 000 ha platībā solīja labas labības ražas izredzes. Tomēr augusta pēdējo dekāžu klimatiskie apstākļi pārtrauca uzsākto ražas novākšanu un pazemināja tās kvalitāti. Tā rezultātā saglabājas augsts nenovākto platību īpatsvars valstī.

Pēc Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sniegtās informācijas 2003.gada 1.septembrī valstī nenovākto labības platību īpatsvars ir vidēji 70 %, tai skaitā Latgalē līdz 85 % (98 %, Ludza), Vidzemē 70 % (86 %, Cēsis), Zemgalē un Kurzemē 30 – 40 % (57 %, Dobele un 77 %,Talsi).

Pamatojoties uz Zemkopības ministrijas 2003. gada 11. septembra rīkojumu Nr.273 “Par klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību deklarēšanu”, Lauku atbalsta dienests organizēja deklarāciju “Par klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību deklarēšanu” pieņemšanu un apkopošanu.

Operatīvā informācija uz 25.septembri par deklarētajām nenovāktajām sējplatībām liecina, ka nenovākto platību īpatsvars ir saglabājies 38 % līmenī Latgalē, 19 % Vidzemē, 9 % Kurzemē un 3 % līmenī Zemgalē un valstī kopumā nenovākts ir 50,4 tūkst. ha graudaugu.

Līdz ar to, saglabājoties šādam nenovākto platību īpatsvara sadalījumam, pēc 1.septembra labības novākšana bija saistīta ar būtiskiem ražas un neatgriezeniskiem graudu kvalitātes zudumiem. Latgalē šādu sējplatību īpatsvars ir 47 %, Vidzemē 51 %, Zemgalē 37 % un Kurzemē 21 %.

Šādas situācijas veidošanās saistīta ar vairākiem faktoriem un zaudējumus pastiprinošiem apstākļiem.

3.1. Klimatisko apstākļu īpatnības 2003.gadā

Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras (LHMA) 2003.gada veģetācijas periodā iegūto datu analīze divdesmit klimatisko novērojumu vietās liecina par būtiskām meteoroloģisko elementu novirzēm no normas, īpaši augusta mēnesī.

Nokrišņu daudzums 2003.gada augusta 3. dekādē pārsniedz ilggadīgi novēroto vidēji no 269 % Zemgalē līdz 296 % Latgalē.

Dienu skaits ar nokrišņiem (>1,0 mm) augusta mēnesī ir bijis no 14 (Bauskā) līdz 18 dienām (Rēzeknē) jeb 45 – 58 % no kopējā dienu skaita.

Labības veldrēšanās, graudu sadīgšana vārpās pakāpeniski pazemināja ražas kvalitāti, samazināja plānoto kopražu un pārtikas kvalitātes prasībām atbilstošu graudu realizācijas ieņēmumus, un vienlaicīgi paaugstināja izmaksas, kas saistītas ar ražas novākšanu un pirmapstrādi.

Ar nenovākto labību aizņemtās platības nav iespējams izmantot augsnes gatavošanai ziemāju sējai. Neievērojot optimālos ziemāju sējas termiņus, tiek apdraudēta 2004.gada ziemāju graudaugu sējplatību ierīkošana nepieciešamajā apjomā.

 3.2. Lauku saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis

Augsto nenovāktās labības īpatsvaru nelabvēlīgos klimatiskajos apstākļos pastiprina graudkopības saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis (2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas datu analīze):

a) tikai 3,8 % apsekoto saimniecību ir savi graudu novākšanas kombaini, kas nelabvēlīgajos laika apstākļos vispirms vāca savus laukus, nespējot sniegt pakalpojumus blakus esošajām saimniecībām;

b) 79,4 % sējplatību nav nodrošinātas ar graudu glabātavām;

c) ir pagasti, kuros darbojošos kalšu vispār nav.

3.3. Kredītsaistības

Līdzšinējo kredītsaistību izpildi un jaunu kredītu saņemšanu lauksaimnieciskās darbības turpināšanai būtiski ietekmē pēdējos gados veiktā saimniecību tehniskā modernizācija, SAPARD projektu intensīva apguve.

Neiegūstot plānoto ražas apjomu un nesaņemot nepieciešamos realizācijas ieņēmumus ir apdraudēta:

a) ieņēmumu veidošanās lauksaimnieciskās darbības turpināšanai;

b) sekmīga uzsākto SAPARD projektu realizācija;

c) saistību izpilde pret kredītiestādēm;

d) norēķini par avansā saņemto minerālo mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

Ņemot vērā lauksaimnieciskās ražošanas sezonalitāti augkopībā, realizācijas ieņēmumu veidošanās ir saistīta ar 12 mēnešu ilgu ciklu, bet izmaksu sadalījums – augu veģetācijas periodā.

Kopumā 2003.gada veģetācijas perioda meteoroloģisko elementu novirzes atstāj ilgstoši negatīvas sekas graudaugu ražas ieguvē un būtiski ietekmē lauksaimnieciskās ražošanas situāciju ar to saistītajās jomās.

3.4. Apgrozāmo līdzekļu nepieciešamība

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) 2003.gada septembrī veica anketēšanu par situāciju, ko izraisījuši nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi lauksaimnieciskajā ražošanā. Pēc lauksaimnieku sniegtās informācijas var prognozēt, ka 2003.gada rudenī varētu rasties ap 5 - 7 milj. Ls apgrozāmo līdzekļu iztrūkums.

Lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā zaudētos apgrozāmos līdzekļus (ieguldījumus kārtējā gada ražai - degvielas, mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu iegādei, darba un pakalpojumu apmaksai), kas rada naudas līdzekļu deficītu sekmīgai saimnieciskās darbības turpināšanai, var segt ar iepriekšējo gadu peļņu vai uzkrājumiem, kā arī izmantojot banku īstermiņa aizdevumus. Ja jau iepriekšējā ražošanas ciklā ir bijuši izmantoti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, tad tas liecina par to, ka uzņēmumam nav reāli pieejamas iekšējās rezerves apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt iespēju saņemt papildus apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kredītiestādēs pilnvērtīga ražošanas procesa turpināšanai. Tādejādi būtu nodrošināta sekmīga uzņēmuma tālākā funkcionēšana un saistību kārtošana, kas vienlaikus dod papildus garantijas saistītajām nozarēm (mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu tirgotāji).

 4. Kredītresursu pieejamības veicināšana

Kredītresursu pieejamība, tajā skaitā apgrozāmiem līdzekļiem, ir nozīmīgs uzņēmuma darbības un attīstības faktors. Īpaša nepieciešamība pēc apgrozāmiem līdzekļiem lauksaimniecības produkcijas ražošanai rodas neražas gadījumā. Ņemot vērā 2003.gada nenovāktās ražas īpatsvaru nelabvēlīgo metereoloģisko apstākļu dēļ, zudumi ir lieli un tādēļ varētu prognozēt, ka nepieciešamība pēc apgrozāmiem līdzekļiem lauksaimnieciskai ražošanai 2004.gada ražošanas periodam palielināsies.

Kredītresursu pieejamības veicināšanai valsts var izmantot sekojošus risinājumus:

1) maksājot kredītprocentu likmju subsīdijas;

2) veicot tiešos maksājumus;

3) izsniedzot papildus galvojumus.

 5. Lauku attīstības fonda līdzšinējās darbības raksturojums

Kopš 1997.gada ir izveidots mehānisms kredītresursu garantiju saņemšanai, BO VAS “Lauku attīstības fondā” (turpmāk tekstā LAF) lauksaimniekiem, kuriem nav pietiekams kredītnodrošinājums. Pašreiz BO VAS LAF ar savu vairāk nekā 5,26 miljonu latu pašu kapitālu garantē lauku uzņēmēju kredītus bankās, ja pašiem kredīta ņēmējiem pietrūkst kredīta nodrošinājuma. Par sadarbību garantiju sniegšanā noslēgti līgumi ar a/s “Hansabanka”, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, a/s “Latvijas Unibanka”, a/s “Parekss banka”, AKB “Baltijas Tranzītu banka”, a/s “Latvijas Krājbanka”, a/s “Rietumu banka”.

Kredīti, kas saņemti ar LAF garantijām no 2001.gada līdz 2003.gada 1.oktobrim (1.att.) sastāda 48 297 tūkst. Ls. LAF garantētie kredīti pēdējo 3 gadu laikā ir pieauguši četras ar pusi reizes.

1.attēls

Kredītgarantiju izsniegšanas kārtība ir sekojoša:

Uzņēmējs pieprasa bankā kredītu. Banka izvērtē kredīta pieprasījuma pamatojumu un kredītnodrošinājuma vērtību. Gadījumā, ja aizdevuma saņemšanai kredītnodrošinājums nav pietiekams, banka vēršas ar pieprasījumu VAS “Lauku attīstības fonds” un lūdz garantēt attiecīgā aizdevuma nenodrošināto daļu. VAS “Lauku attīstības fonds” izvērtē pieprasījuma atbilstību garantēšanas noteikumiem un garantēšanas nepieciešamību. Ja garantējamā summa ir līdz 20000 latu, par garantijas piešķiršanu lemj Fonda valde 7 darba dienu laikā, ja garantējamā summa ir virs 20000 latu, tad par garantijas piešķiršanu lemj Fonda padome 20 darba dienu laikā. Fonds katram garantijas pieprasījumam sniedz valdes vai padomes lēmumu un norāda vienreizējo komisijas maksu, kas ir 0,5 % no sākotnēji garantētās summas. Garantija stājas spēkā pēc trīspusēja līguma parakstīšanas (fonds, aizņēmējs, banka).

2.attēls

Līdzšinējā LAF darbība raksturojas ar augstu efektivitāti un minimālu risku. Kopš 1997.gada kopā piešķirtas 1298 garantijas, kopējā garantiju summa 23,61 miljons latu, bet kopējais kredītu apjoms, kas saņemts ar LAF garantijām ir vairāk nekā 58 miljoni latu. LAF 2003.gada deviņos mēnešos piešķīris garantijas 527 bankas aizdevumiem, no tiem 208 SAPARD un 90 NUAP projekti. Visvairāk garantijas piešķirtas tehnikas iegādei – 48 %, celtniecībai un iekārtām – 23,8 %, pēc tam seko apgrozāmo līdzekļu iegāde – 10,8 %. Sakarā ar valsts atbalstīto SAPARD, NUAP, zemes kreditēšanas un lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu realizāciju 2003.gadā strauji pieauga pieprasījums pēc LAF garantijām un tādēļ ir panākta vienošanās ar Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju par to, ka spēkā esošo garantiju apjoms nepārsniegs Fonda pašu kapitāla apmēru četras reizes.

LAF garantēto apgrozāmo līdzekļu summa no 2001.gada līdz 2003.gada 1.oktobrim (3.att.) sastāda 2 134 tūkst. Ls. Pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem ir pieaudzis divas ar pusi reizes.

3.attēls

Laika periodā no 2001.gada līdz 2003.gadam LAF ir izsniedzis 988 garantijas (1.tabula) par kopējo summu 19890,6 tūkst. Ls. Garantiju skaits, kas izsniegtas apgrozāmo līdzekļu saņemšanai šajā laika posmā sastāda 194 par kopējo summu 2134,22 tūkst. Ls apmērā.

1.tabula

LAF izsniegtās un zaudētās garantijas no 2001.gada līdz 2003.gada 1.oktobrī

15 garantijas par kopējo summu 163,49 tūkst. Ls no kopējā izsniegto garantiju skaita ir zaudētas (4.att.). Šāds neatgūto garantiju skaits sastāda 0,82 % no kopējā, kas ir ļoti labs rādītājs, un šajā zaudēto garantiju skaitā nav neviena neatmaksāta apgrozāmo līdzekļu garantija.

 

LAF izsniegtās un zaudētās garantijas no 2001.gada līdz 2003.gada septembrim

4.attēls

 

6. Atbalsta saņēmēji

Programmas mērķa auditorija ir lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, saskaņā ar Lauksaimniecības likumā definēto produktu sarakstu un kredītiestāžu akceptu finansējuma saņemšanai atbalstītie lauksaimnieki, uz kuriem neattiecas likumdošanas ierobežojumi. Programmas uzdevums ir nodrošināt kredītgarantiju sniegšanu pie šādiem nosacījumiem:

1) vismaz 60 % no kopējiem aizņēmēja ieņēmumiem veido lauksaimniecības produktu ražošana;

2) aizņēmējam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam.

 7. Programmas risinājuma varianti

Līdz 2003.gada beigām varētu būt pieprasītas garantijas 1,5–2 miljonu latu apmērā, bet 2004.gadā plānots izsniegt garantijas 7–8 miljonu latu apmērā. Lai nodrošinātu programmas realizāciju un LAF būtu iespējams izsniegt garantijas apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanai lauksaimniekiem, bez papildus finanšu resursu piesaistīšanas ir izstrādāti divi iespējamie programmas risinājuma varianti.

 7.1. Programmas realizācijas 1.variants

Piešķirt LAF valsts galvojumu 4 milj. Ls apmērā paredzot to likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”.

Pozitīvais:

• tiešā veidā neietekmēs fiskālo situāciju valsts budžetā;

• nodrošinot valsts galvojumu no 2004.gada līdz 2008.gadam iespēja zaudēt valsts finanšu līdzekļus ir minimāla, jo, ņemot vērā iepriekšējo LAF pieredzi, no izsniegtiem garantētajiem apgrozāmiem līdzekļiem nav zaudēta neviena izsniegtā garantija;

• kredītgalvojuma kompensācijas gadījumā ir iespējams galvojumu segt no lauksaimniekiem paredzētām subsīdijām tekošajā gadā.

Negatīvais:

• nepieciešami grozījumi 2001.gada 30.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.179 “Kārtība kādā Finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus”, paredzot tajos kārtību kādā tiks izsniegts valsts galvojums programmas darbības nodrošināšanai;

• nepieciešami grozījumi likumā “Par budžeta un finanšu vadību” deleģējot papildus pilnvaras finanšu ministram izsniegt valsts galvojumu par LAF kredītgarantijām pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprināto programmu;

• nav pietiekama nodrošinājuma valsts galvojuma saņemšanai.

 7.2. Programmas realizācijas 2.variants

BO VAS “Lauku attīstības fonds” izsniedz garantijas pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto LAF pašu kapitāla un izsniegto garantiju atļauto attiecību, nepieciešamības gadījumā lūdzot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju paaugstināt koeficentu.

Pozitīvais:

• neprasa tiešus grozījumus tiesību aktos;

• tiešā veidā neietekmēs fiskālo situāciju valsts budžetā;

Negatīvais:

• zaudējumu gadījumā prognozējams LAF pamatkapitāla samazinājums;

• izsniedzot garantijas apgrozāmo līdzekļu kreditēšanai ar LAF pamatkapitālu, tiks samazināta iespēja jaunu garantiju izsniegšanai lauksaimniekiem, lai nodrošinātu ES strukturālo fondu apgūšanu.

8. Laika plānojums

Zaudētos apgrozāmos līdzekļus normāli funkcionējošs lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums nevar atgūt vienā ražošanas ciklā, kas ir saistīts ar lēno kapitāla apriti lauksaimniecībā. Kā rezultātā, uzņēmumiem ar aizņemtiem apgrozāmajiem līdzekļiem iepriekšējam ražošanas ciklam un jauna aizdevumu apgrozāmiem līdzekļiem nepieciešamības gadījumā, ir nepieciešams pārstrukturēt esošās apgrozāmo līdzekļu saistības uz ilgāku laiku kā viens gads (graudaudzētāju ražošanas cikls ir tuvu vienam kalendārajam gadam). Ņemot vērā arī esošo investīciju aizdevumu maksājumu kārtošanas nepieciešamību, uzņēmums nevar visu peļņu un amortizācijas atskaitījumu līdzekļus novirzīt tikai apgrozāmo līdzekļu saistību segšanai un tādēļ programmas realizācijai nepieciešami vismaz 4 gadi, kas ir optimāls laiks programmas īstenošanai.

 

9. Programmas nepieciešamības pamatojums

Ņemot vērā to, ka nenovākto un novēloti novākto labības platību īpatsvars nelabvēlīgo metereoloģisko apstākļu dēļ ir aptuveni 50 – 60 %, var prognozēt, ka lauksaimniekiem radīsies grūtības ar līdzšinējo kredītsaistību izpildi un jaunu kredītu saņemšanu.

Bankām tiek piesaistītas LAF garantijas ar mērķi samazināt kreditēšanas risku debitora saistību nepildīšanas gadījumā, jo debitoru pašu kapitāls ir nepietiekams vai jau eksistē, kā nodrošinājums iepriekšējo gadu kredītsaistību pildīšanai un tādējādi garantijas kļūst kā aizvietotājs kredītu nodrošinājumam.

Lai apmierinātu papildus nepieciešamību pēc kredītresursiem, LAF ir jāizsniedz garantijas lauksaimniekiem trūkstošo apgrozāmo līdzekļu garantēšanai.

 

10. Programmas kopējais apjoms

Pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem orientējošā summa, kas kompensētu šī gada papildus apgrozāmo līdzekļu deficītu ir ap 6,6 milj. Ls. Prognozētā apgrozāmo līdzekļu kredītresursu nepieciešamība veidojas sekojoši:

443 tūkst. ha* 75 % (saimniecības, kuru sējplatības ir ³ 10 ha - > 300 ha) = 332 tūkst. ha

332 tūkst. ha* 10 % (iespējamās saimniecības, kurām būs nepieciešams kredītnodrošinājums) = 33 tūkst. ha

33 tūkst. ha* 200 Ls/ha = 6,6 milj. Ls

 

1.variants

Ja valsts galvojums sastāda 60 % no izsniegtā kredīta, bet ne vairāk kā 50 tūkst. Ls apmērā, tad galvojuma apjomam par kādu LAF var izsniegt garantijas jābūt 4,0 milj. Ls.

Ja tiek apstiprināts valsts galvojums, tad likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” nepieciešams paredzēt, ka LAF ir nodrošināta garantiju izsniegšana lauksaimniekiem 4,00 milj. Ls apmērā.

2.variants

LAF garantē 60 % no izsniegtā kredīta, bet ne vairāk kā 50 tūkst. Ls apmērā.

 

11. Plānotie programmas rezultāti

8.1. saglabāti lauksaimnieciskās ražošanas apjomi;

8.2. saglabāta lauksaimnieciskās ražošanas kreditēšanas sistēma;

8.3. mazināta sociālā spriedze;

8.4. veicināta Latvijai piešķirto ES ražošanas kvotu apgūšana.

 

12. Atbildīgās institūcijas

Par programmas īstenošanu atbildīgās institūcijas ir Zemkopības ministrija un BO VAS “Lauku attīstības fonds”.

BO VAS “Lauku attīstības fonds” garantēs bankām kredītnodrošinājumu lauksaimniekiem. Bankas izvērtē projektus un veic kredītu administrēšanu.

Izsniedzot valsts garantēto kredītu lauksaimniekiem risks sadalās starp visām iesaistītajām pusēm — kredīta ņēmēju, banku, LAF un 1.variantā — valsts budžetu.

 

13. Atskaitīšanās par izsniegtajām garantijām

1.variantā:

LAF iesniedz pārskatus Zemkopības ministrijā reizi pusgadā — 1.jūlijā un 1. februārī par programmas realizācijas gaitu.

Zemkopības ministrija piecpadsmit darba dienu laikā izvērtē sniegtos pārskatus un reizi gadā, sākot ar 2005.gada 1.martu, informē Ministru kabinetu par programmas realizācijas gaitu, kā arī nepieciešamības gadījumā ierosina Ministru kabinetam veikt izmaiņas programmā vai citos normatīvajos aktos.

2.variantā:

LAF iesniedz pārskatus Zemkopības ministrijā reizi pusgadā — 1.jūlijā un 1.februārī par programmas realizācijas gaitu.

Zemkopības ministrs M.Roze