• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad godinām mūsu valsts brīvības cīnītājus un godinām tos, kas atdevuši savu dzīvību par tēvu zemi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.11.2003., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/80973

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par mūsu, jūsu un visu brīvību

Vēl šajā numurā

12.11.2003., Nr. 159

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Kad godinām mūsu valsts brīvības cīnītājus un godinām tos, kas atdevuši savu dzīvību par tēvu zemi

KAPI07.JPG (22607 bytes)
KAPI03.JPG (21284 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Vakar, 11.novembrī, ar karavīru ierindu pie brīvības cīnītāju pēdējās atdusas vietas Brāļu kapos un ziedu nolikšanu pie Mātes Latvijas un Mūžīgās uguns tika godināti tie, kas 1919.gadā izcīnīja Latvijas brīvību un neatkarību; pie Mūžīgās uguns – ārlietu ministre Sandra Kalniete, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše

Uzruna vainagu nolikšanas ceremonijā pie Mūžīgās uguns Brāļu kapos Lāčplēša dienā, 2003.gada 11.novembrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ekselences, Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, virsnieki, karavīri, godātie klātesošie, mīļie Latvijas bērni!

Mēs esam pulcējušies varoņu piemiņas dienā, lai godinātu tos, kas atdevuši dārgāko, kas katram ir — savu dzīvību —, par to, lai Latvija kļūtu brīva, kas savu dzīvību ir atdevuši, lai varētu dzīvot savā neatkarīgā Latvijas valstī. Mēs godinām arī visus tos, kas jebkurā laikā ar tādu pašu degsmi, ar tādu pašu pārliecību, ka viņi cīnās, lai aizstāvētu savu tēvuzemi, ir krituši jebkurā laikā un jebkurā vietā. Šeit, šajā svētītajā zemē guļ mūsu varoņi no atbrīvošanas cīņu laikiem.

Es aicinu bērnus pastaigāt pa šīm kapu rindām, šodien, varoņu piemiņas dienā, un valsts svētkos 18.novembrī izlasīt viņu vārdus, viņu dzimšanas un miršanas datumus, un jūs redzēsit, ka tie bija vīri jaunos gados, daži pat zēni, kam bija drosme un pārliecība, ka viņu ceļš ved cīņā, un viņi bija gatavi stāvēt un krist par savu valsti. Es aicinu godināt katru no viņiem, viņu dzimtu un vārdu, bet caur viņiem mēs godinām arī savu zemi un savu valsti, kas tik dārgi — ar asinīm un ar dzīvību — ir atpirkta.

Te nu viņi guļ savā pēdējā ierindā pie Mātes Latvijas kājām, bet starp šīm kapu rindām stāv jauna ierinda — mūsu šodienas Latvijas bruņotie spēki. Jo varoņupurim jau nav citas jēgas vai nozīmes kā tikai, lai stafeti nodotu tālāk tiem, kas nāks aiz viņiem. Tā svētā uguns, ko katrs no viņiem iekurināja savā sirdī, tā svētā uguns, kas noveda pie brīvas Latvijas valsts, tā mums katram tagad jāuztur dzīva. Lai mēs godinām savu pienākumu, savu valsti tā, kā viņi mācēja to darīt, un lai mēs godinām savas valsts aizstāvjus, kas arī šodien ir gatavi stāvēt un krist par brīvu Latvijas valsti. Dievs, svētī Latviju!

 

 

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa Lāčplēša dienā bruņoto spēku parādē pie Brīvības pieminekļa 2003.gada 11.novembrī

Klātesošie! Virsnieki! Karavīri! Mīļā Latvijas tauta!

Šodien mēs godinām mūsu brīvības cīnītājus, mēs godinām mūsu bruņoto spēku dibināšanu, un mēs godinām arī tos, kas atdevuši savu dzīvību par tēvu zemi, tos, kas arī šodien ir gatavi

PARADE16.JPG (79081 bytes)

OIEM.JPG (21322 bytes)
PARADE03.JPG (22104 bytes) PARADE01.JPG (21474 bytes)

Ziedus pie Brīvības pieminekļa nolikt dodas: Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Rīgas garnizona komandieris pulkvedis Juris Vectirāns, Ministru prezidents Einars Repše; Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Reirs, Aizsardzības ministrijas NATO integrācijas izpildsekretārs brigādes ģenerālis Raimonds Graube; Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, ārlietu ministre Sandra Kalniete un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

aizstāvēt tēvu zemi tādos veidos, kādos modernā pasaule to no mums pieprasa. Tālā 1919.gada 11.novembrī Latvijas karavīri pierādīja savu varēšanu un varonību, tikai dažiem tūkstošiem no viņiem pārspējot četrreiz lielāku pārspēku un panākot Rīgas atbrīvošanu.

Latvijas Republika pēc tās dibināšanas bija jāatkaro no svešiem spēkiem ar cīņām un asinīm. Latvijas Republika ir dārgi atpirkta, un tāpēc mūsu pienākums ir gādāt par tās drošību, par tās nākotni. Toreiz latviešu vīri un zēni nevilcinājās steigties tēvu zemei palīgā, kad tas bija nepieciešams. Viņi nebēdāja par to, kāds viņiem bija ekipējums, viņi nebēdāja par to, ka viņiem nebija formas tērpu, viņi darīja to, ko pienākums un tēvzemes mīlestība no viņiem prasīja. Viņi neskaitīja, cik ir viņu un cik liels ir ienaidnieku skaits, viņi neaizbildinājās ar to, ka esam maza zemīte, kas agrāk savu brīvību un neatkarību nebija baudījusi. Šie vīri, šie varoņi gāja cīņā, jo viņi mīlēja Latviju un bija gatavi par to stāvēt un krist.

Es novēlu, lai šajā varoņu piemiņas dienā mēs katrs atcerētos to lielāko upuri, ko viņi ir nesuši Latvijas labā, un lai mēs katrs savā darbā un savos pienākumos atcerētos, ka arī mums par to jāgādā, lai mēs katrs savā vietā un savā veidā būtu viņu upuru cienīgi. Mums ir jāgādā par to, lai mēs katrs būtu Latvijas vārda cienīgi.

Šodien mēs īpaši vēlamies uzsvērt to, ka godinām visus tos, kas jebkad ir krituši, lai aizstāvētu savu tēvu zemi. Te varam atcerēties visus tos no sen pagājušiem gadsimtiem, gan arī visus tos, kas vēl tikai pirms dažiem gadu desmitiem arī krita par savu tēvu zemi. Šodien mēs visus viņus godinām, bet, viņus atceroties, mēs vēlamies godināt arī savus bruņotos spēkus un visus, kas tajos kalpo. Mēs esam maza zeme, bet mums ir daudzi un lieli, spēcīgi sabiedrotie. Ar nākamā gada pavasari, kad noslēgsies NATO paplašināšanās process, Latvija būs kļuvusi par lielākās un spēcīgākās alianses dalībvalsti, spēcīgākās, kāda jebkad ir piedzīvota. Būtībā ar šo brīdi un šo dienu no jebkādiem draudiem, kas varētu būt Latvijai, nebūs jāaizsargājas tikai pašu spēkiem vien, jebkurā brīdī jebkurš drauds Latvijai izsauks nepieciešamo mūsu sabiedroto palīdzību. Protams, lai šādu palīdzību jebkurā brīdī Latvijai būtu tiesības prasīt, Latvijai būtu pašai jārūpējas par to, lai tai būtu savi aizsardzības spēki. Mums ir jārūpējas, lai mums būtu savi kvalificēti virsnieki un karavīri, mums ir jārūpējas par to, lai viņi būtu pienācīgi apgādāti un apbruņoti. Tas ir ieguldījums mūsu visu drošībā, tas ir ieguldījums mūsu visu nākotnē, tas ir ieguldījums Latvijas kā neatkarīgas valsts nodrošināšanā.

Kā Valsts prezidente vēlos šodien izteikt īpašu paldies visiem, kas kalpo mūsu bruņotajos spēkos, visiem tiem, kas ir gatavi kalpot Latvijai, par to stāvēt un krist. Vēlos pateikties arī viņu ģimenēm, mātēm, kas viņus dzemdējušas, tēviem, kas viņus ir uzaudzinājuši, viņu sievām un viņu bērniem, kas viņus izprot un atbalsta. Mēs esam lepni uz saviem karavīriem, mēs paļaujamies uz saviem karavīriem, jo viņi stāv sardzē par brīvu Latviju. Dievs, svētī Latviju!

PARADE18.JPG (18708 bytes) PARADE17.JPG (20091 bytes)
PARADE09.JPG (23404 bytes) PARADE06.JPG (24526 bytes)
PARADE08.JPG (27197 bytes)

Lāčplēša dienai veltītās Rīgas garnizona vienību militārās parādes pie Brīvības pieminekļa laikā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Rīgas garnizona komandieris pulkvedis Juris Vectirāns un Valsts prezidentes adjutants virsleitnants Gatis Graudiņš (augšējos attēlos); Rīgas garnizona vienības parādes laikā (apakšējos attēlos)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Valsts prezidentes runa, tiekoties ar Rīgas pils godasardzes rotu Lāčplēša dienā, Rīgas pils Ģerboņu zālē

Godātie godasardzes rotas karavīri, karavīru ģimenes.

Šodien, 2003.gada 11.novembrī, aprit apaļš gads, kopš tika atjaunota pirmskara tradīcija godasardzes rotai veidot apsardzi pie prezidenta pils. Šī tradīcija, protams, tika iznīcināta līdz ar Latvijas valstiskuma zaudēšanu un tā arī, neatkarību atjaunojot, netika atjaunota. Es kā prezidente, viesojoties dažādās valstīs un apmeklējot šo valstu galvas, ievēroju, ka parasti vietā, kur darbojas prezidents vai monarhijās — monarhi, ir godasardze, un man šķita, ka tas pieder pie suverēnas valsts atribūtikas.

Mūsu godasardze jau piedalās valstiskos pasākumos katru reizi, kad uzņemam augstus ārvalstu viesus. Tā tas ir pie Rīgas pils, kad ierodas valsts vizītē kāds ārvalstu prezidents vai prezidente. Šī pagājušā gada laikā man ir bijusi izdevība kā prezidentei, katru rītu ierodoties darbā, novērtēt, cik ļoti pareizs lēmums bija atjaunot šo godasardzes tradīciju. Es vēlētos pateikties visiem bruņoto spēku virsniekiem un komandierim par atbalstu šī projekta realizācijā, es vēlētos pateikties visiem virsniekiem, kas ir piedalījušies detaļu izstrādāšanā, bet vairāk par visu es vēlos pateikties karavīriem gan par to, ka viņi stāv sardzē pie Brīvības pieminekļa, kas ir mūsu valsts brīvības centienu iemiesojums, gan pie Valsts prezidenta pils. Tas, ka jūs tur stāvat tik skaisti un tik braši, ir apliecinājums gatavībai aizsargāt savas valsts intereses.

Tāpat kā prezidentam un citām amatpersonām ir jādara viss, kas ir viņu spēkos, lai aizstāvētu Latvijas intereses, tā karavīriem ir pienākums stāvēt un krist par savu valsti, un jūsu gadījumā jau vairāk — stāvēt. Es labi zinu, ka šī stāvēšana nav viegls darbs, jo arī man pašai kā prezidentei ir nereti garas dienas, kurās daudz iznāk stāvēt, un, ticiet man, es labi spēju novērtēt to, ko jūsu pienākumi no jums prasa.

Es esmu dzirdējusi vislabākās atsauksmes gan no ārvalstu viesiem, gan no pašu tautiešiem par to, cik jūs labi izskatāties, cik jūs esat braši, kā jūs sevī iemiesojat mūsu bruņotos spēkus un to, ko tie pārstāv. Vēlētos tādēļ jūs šovakar sveikt šeit, Rīgas pilī, ko jūs no ārpuses apsargājat gan lietū, gan sniegā, gan karstumā, gan saulē. Šoreiz jums ir izdevība būt iekšā telpās, kur ierodas viesi, ko godasardze sagaida pie pils durvīm. Esmu uzaicinājusi arī jūsu ģimenes pārstāvjus — jūsu lepnās mammas, tēvus, draudzenes, ko nu katrs ir gribējis paņemt sev līdzi, lai arī viņi varētu šajā vakarā kopā ar prezidenti un viņas dzīvesbiedru svinēt šo jaukās Lāčplēša dienas novakari. Paldies jums visiem, ka tādi esat un esat tādi, kā jūs esat. Paldies mātēm, kas jūs ir dzemdējušas, un tēviem, kas audzinājuši. Jūsu ģimenēm, kas jūs atbalsta, — paldies! Man

SARDZE05.JPG (41327 bytes)
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (priekšplānā); godasardzes posteņa pie Rīgas pils svinīgās maiņas ceremonija Foto:
Arnis Blumbergs, “LV”
SARDZE03.JPG (19000 bytes)

prieks jūs visus sveikt Rīgas pilī! Es vēlos pacelt tostu uz sardzes rotas tradīcijas atjaunošanu un sardzes rotas stāju!

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!